Iesaki rakstu:

Kad pirms vairākiem gadiem pašmācÄ«bas ceļā, lasot grāmatas un apmeklÄ“jot seminārus, apguvu sociālantropoloÄ£ijas, bioloÄ£iskās un medicÄ«nas antropoloÄ£ijas pamatus, nonācu pie sāpÄ«gas atziņas, ka savā jaunÄ«bā esmu bijis visai aprobežots saskarÄ“ ar citādām kultÅ«rām. Sešus gadus pirms sastapšanās ar antropoloÄ£iju, aizbraucis studÄ“t uz pavisam svešu zemi otrā pasaules galā, es nevarÄ“ju pieņemt, ka vietÄ“jie vienaudži uzvedās, izteicās un domāja pavisam ne tā, kā es biju iedomājies, ka pieaugušiem cilvÄ“kiem vajadzÄ“tu uzvesties. Viņi man vairāk par pieaugušu cilvÄ“ku un topošo pÄ“tnieku kolektÄ«vu atgādināja reizÄ“m izlutinātus, netÄ«rÄ«gus slaistus, reizÄ“m rokās sadevušos bÄ“rnudārza audzÄ“kņus bez jebkādām individualitātes pazÄ«mÄ“m.

Sociālantropologi, kas izņirdz vietējos

IepazÄ«šanās ar antropoloÄ£iju lika aizdomāties, ka tieši ar šÄdu attieksmi, jaunu zemju apguvÄ“jiem saduroties ar iezemiešiem, tiek parasti pastrādātas vislielākās necilvÄ“cÄ«bas. Maldu pamatā ir ideja, ka visas cilvÄ“ku kopienas operÄ“ vienotā vÄ“rtÄ«bu un simbolu sistÄ“mā, kuras ir sarindojamas uz attÄ«stÄ«bas skalas, uz kuras iezemiešu kultÅ«ra stāv uz zemāka pakāpiena un tāpÄ“c ir "ārstÄ“jams" barbarisms. Ja tikai iezemiešiem tiktu atklātas attÄ«stÄ«to kolonizatoru zināšanas, viņi uzreiz saprastu, ka jaunā kultÅ«ra ir pārāka. Bet, tā kā atšÄ·irÄ«go pasaules uztveru dēļ padalÄ«ties ar zināšanām ir laikietilpÄ«gi, tad pašas "attÄ«stÄ«tās" kultÅ«ras vietā tiek ieviesti vien kultÅ«ras produkti, un tas tiek darÄ«ts ar varu.

Viens no antropologa-etnogrāfa uzdevumiem svešas kopienas iepazÄ«šanā ir saprast "valodu" (visplašÄkajā iespÄ“jamā vārda "valoda" izpratnÄ“), kādā cilvÄ“ki tajā operÄ“. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo reti kurš simbols vienā valodā tieši atbilst kādam atsevišÄ·am simbolam citā. Kad pÄ“tnieks ierodas kopienā, viņš nesteidzas nosodÄ«t vai apbrÄ«not novÄ“roto, pamatojoties uz saviem priekšstatiem par savas izcelsmes sabiedrÄ«bas uzbÅ«vi un kārtÄ«bu. Viņš cenšas ieņemt neitrāla vÄ“rotāja lomu un saprast, kādā ietvarā kopienas locekļi rÄ«kojas vai tiecas rÄ«koties tā un ne citādi. KāpÄ“c viena un tā pati rÄ«cÄ«ba vienā kontekstā pelna nosodÄ«jumu, citā uzslavu, bet citā tai netiek pievÄ“rsta uzmanÄ«ba.

Visās cilvÄ“ku kopienās pastāv šis tas vienojošs, bet tajā pašÄ laikā atsevišÄ·Äs, bÅ«tiskās detaļās tās ir ļoti atšÄ·irÄ«gas. Kad pÄ“tniekam rodas aizdomas par kāda simbola iespÄ“jamu atbilstÄ«bu simbolam viņa paša kultÅ«rā, viņš nesteidzas pielÄ«dzināt šos simbolus visos to lietojumos. Starp simboliem pastāv attiecÄ«bas, kuras citā valodā var nepastāvÄ“t, bet ir bÅ«tiskas simbola pilnÄ«gākas nokrāsas uztverei. Ja pÄ“tniekam rodas priekšstats, ka pÄ“tāmajā kultÅ«rā pastāv "velns", tad tas ne vienmÄ“r bÅ«s tas pats "velns", par kuru var lasÄ«t latviešu tautas pasakās. Tikpat pārsteidzÄ«gi bÅ«tu uzskatÄ«t, ka tas ir tas pats "velns", kura eksistenci zinātnes pasaulÄ“ neuzskata par pierādÄ«tu, un ka tāpÄ“c iezemieši ir ar steigu jāizglÄ«to.

Daudzi simboli ar laiku nozÄ«mÄ“ ne tikai fiziskās lietas vai parādÄ«bas, uz kurām tie it kā norāda, bet arÄ« kopienā valdošo attieksmi pret to, uz ko tie tiek attiecināti. Kad kaut ko nosauc par "velnu" vai "nelabo", tas nav zinātnisks apgalvojums, kuru var apgāzt pierādot, ka "tam" nav ragu vai astes. Tas var bÅ«t morāls atzinums, kura pamatā ir citādi neizsakāmas sajÅ«tas. Kalpodami kā atzinumi, simboli ir ne vien norādes uz lietām, bet arÄ« lÄ«dzekļi ar kuriem sabiedrÄ«ba pauž un iemieso savas sajÅ«tas un attieksmes, un tādÄ“jādi realizÄ“ savus nodomus.

Šodien šaubas par pandÄ“mijas politiku tiek sauktas par sazvÄ“restÄ«bas teorijām un dezinformāciju, bet vai nevarÄ“tu bÅ«t tā, ka šÄ«s "sazvÄ“restÄ«bas teorijas" simbolizÄ“ ko tādu, kas nav tulkojams pārbaudāmu faktu valodā? JāprecizÄ“, ka šajā rakstā es pieturos pie pamatstraumÄ“ atzÄ«tās izpratnes par jÄ“dzienu "sazvÄ“restÄ«bas teorija". Proti, jebkura atziņa, kas ir pretrunā pamatstāstam vai met pašu mazāko šaubu Ä“nu pār varas postulÄ“tajām patiesÄ«bām, ir sazvÄ“restÄ«bas teorija. Tas var bÅ«t viens vienÄ«gs apgalvojums, par kurā lietoto vārdu nozÄ«mi neviens jums nepārvaicās — jÅ«s automātiski tiksiet nokristÄ«ts par konspirologu. PiemÄ“ram, ka vakcÄ«na ir eksperimentāla. Vai ka vakcÄ«na ir gÄ“nu terapijas produkts. Diskusija par to, kas Ä«sti ir "eksperimentāls" vai kas ir "gÄ“nu terapijas produkts", nevienu neinteresÄ“.

Latvijā ir vairāki ietekmÄ«gi antropologi, kas TviterÄ« un citos publiskos kanālos nebaidās piedalÄ«ties citādi par aktuālo sabiedrÄ«bas veselÄ«bas politiku domājošo izņirgšanā. Šie antropologi, piemÄ“ram, Klāvs Sedlenieks, faktiski uzlÅ«ko citādi domājošos kā zemākas sugas indivÄ«dus, kurus vajag vienkārši piespiest nošpricÄ“ties, jo tas bÅ«s viņu pašu labā. Tie dÄ«vaiņi vienkārši nesaprotot, ko dara. Un viņi apdraud visus apkārtÄ“jos!

To, ka pats antropologs varÄ“tu nesaprast to vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mu, kurā šie cilvÄ“ki operÄ“, viņš nepieļauj. Izņirgšanas pamatojums ir tas, ka antropologa laikabiedri savā saziņā reizÄ“m izmanto antropologa skatÄ«jumā aplamus faktus un teorijas, kuru faktoloÄ£iskos apgalvojumus var apgāzt. Bet antropologs ir aizmirsis paskatÄ«ties uz šÄ«m parādÄ«bām ar antropoloÄ£iskā vÄ“rotāja acÄ«m, tas ir, ārpus paša it kā apdzÄ«votās racionālās, zinātniskās pasaules. Ja viņš tā paskatÄ«tos, varbÅ«t viņš saprastu, ka viņam savā dedzÄ«bā visus piespiest vakcinÄ“ties ar t.s. konspirologiem ir vairāk kopÄ«gā nekā atšÄ·irÄ«gā.

Sazvērestības teorija kā mīts

VietÄ“jie ļaudis runā, ka ezerā mÄ«t velns. PašvaldÄ«ba ir norÄ«kojusi nepārtrauktu patruļu, taču sešu mÄ“nešu laikā nav novÄ“rotas nekādas parādÄ«bas, kas liecinātu par kādas neizskaidrojamas bÅ«tnes dzÄ«vošanu ezerā vai tā apkārtnÄ“. Taču runas neapsÄ«kst, un velns turpina savus nedarbus. Faktu pārbaudÄ«tāju komanda, ieraugot virsrakstu vietÄ“jā avÄ«zÄ“, uzšÄ·ir enciklopÄ“dijas šÄ·irkli "velns", atrod citātu, kas apliecinātu, ka velni ir pārdabiskas bÅ«tnes, un lieta tiek slÄ“gta. Visi, kas turpina runāt par velnu, tiek sodÄ«ti par dezinformāciju. TikmÄ“r garāmbraucÄ“ji un vietÄ“jie iedzÄ«votāji, kas neieklausās runās par velnu, turpina sirgt ar dažādām kaitÄ“m.

Ir pagājuši trÄ«sdesmit gadi. RÅ«pnÄ«ca ezera krastā (par kuru iepriekš neieminÄ“jāmies, jo tur neviens velnu netika meklÄ“jis) esot nonākusi Bila Geitsa Ä«pašumā. SadarbÄ«bā ar Latvijas valdÄ«bu un Džordžu Sorosu rÅ«pnÄ«ca tagad attÄ«ra ciema notekÅ«deņus un ražo dzeramo Å«deni. Faktu pārbaudÄ«tāju komanda veic izpÄ“ti un konstatÄ“: Geitss un Soross ar rÅ«pnÄ«cas Ä«pašniekiem nav saistÄ«ti, vietÄ“jie ļaudis izplata sazvÄ“restÄ«bas teorijas. Tie, kas turpina saistÄ«t filantropus ar rÅ«pnÄ«cu, tiek sodÄ«ti par dezinformācijas izplatÄ«šanu, soctÄ«klos tiek ierobežoti vai bloÄ·Ä“ti. TikmÄ“r ciemā turpina pieaugt vietÄ“jās paražas ignorÄ“jošu ārvalstnieku skaits, kas atbraukuši strādāt rÅ«pnÄ«cā, pieaug noziedzÄ«ba.

Ja, balstoties uz sazvÄ“restÄ«bas teoriju, jÅ«s dosities pie Bila Geitsa un uzrunāsiet viņu kā blakus esošÄs rÅ«pnÄ«cas Ä«pašnieku, tad jÅ«s izskatÄ«sities ļoti smieklÄ«gi. SazvÄ“restÄ«bas teorijas tā, kā par tām runā šodien pandÄ“mijas kontekstā, nav vienkārši fakti, kurus atliek atspÄ“kot un lieta darÄ«ta. SazvÄ“restÄ«bas teorijas var uzskatÄ«t par politiskās gribas izpausmÄ“m, par ideoloÄ£ijas elementiem un tādā ziņā arÄ« kā par mÄ«tiem, caur kuriem sabiedrÄ«ba pauž un iemieso savas nostājas tai bÅ«tiskos jautājumos, kur cilvÄ“kiem trÅ«kst pietiekamas faktoloÄ£iskās informācijas vai spÄ“jas to apstrādāt vai kur tādu attieksmju paušana empÄ«riski pārbaudāmos apgalvojumos vienkārši nav iespÄ“jama.

Kā raksta antropologs Klifords GÄ“rcs, «[z]inātne apraksta situāciju struktÅ«ru tā, lai attieksme pret tām bÅ«tu neieinteresÄ“ta. Tās stils ir atturÄ«gs, brÄ«vs, apņēmÄ«gi analÄ«tisks. Izvairoties no semantiskiem lÄ«dzekļiem, kas visefektÄ«vāk formulÄ“ morālo noskaņojumu, tā cenšas panākt maksimālu intelektuālo skaidrÄ«bu. Bet ideoloÄ£ija apraksta situāciju struktÅ«ru tā, lai [vÄ“rotāja] attieksme pret tām bÅ«tu [viņam] saistoša. Tās stils ir grezns, spilgts, apzināti suÄ£estÄ“jošs: objektivizÄ“jot morālās jÅ«tas ar tiem pašiem lÄ«dzekļiem, no kuriem zinātne izvairās, tā cenšas motivÄ“t rÄ«koties».[1] IdeoloÄ£ija apraksta situāciju tā, ka tā pauž "zinātāja" attieksmi un prasa "zinātāja" rÄ«cÄ«bu. Zinātnes atziņa neprasa un nedrÄ«kst prasÄ«t rÄ«cÄ«bu. Jebkura "zinātnes" atziņa, kas ietver ideoloÄ£ijas elementus, liecina par izlikšanos vai arÄ« par to, ka kaut kāds mÄ“rÄ·is ir jau bijis noteikts un zinātne ir tikai kalpojusi par rÄ«ku dažādu iespÄ“jamo metožu salÄ«dzināšanai.

MÄ«ti nav fakti. MÄ«ta funkcija nav 1:1 atbilstÄ«ba. PārfrazÄ“jot vienu no ievÄ“rojamākajiem 20. gadsimta mitologiem Džozefu Kempbelu, ja mÄ«tu nolasa kā faktu, tas zaudÄ“ savu nozÄ«mi un kļūst par novirzi, par maldinošu ceļvedi[2]. Ja parunājas ar t.s. sazvÄ“restÄ«bas teoriju piekritÄ“jiem par viņu teoriju un liek priekšÄ faktus, kas apgāž kādu teorijas postulātu, tas nemazina viņu pārliecÄ«bu, ka kaut kas nav "tÄ«rs". Tas ir tāpÄ“c, ka teorijas piekritÄ“jiem teorija nav zinātniski fakti.

"Tante pagalmā", "brālÄ“na kaimiņš" un "dāma feisbukā" savu attieksmi pret notiekošo nesauc par teoriju. SazvÄ“restÄ«bas teorijas var aplÅ«kot kā sava veida zinātnisma loÄ£isko turpinājumu. Jau pats nosaukums — sazvÄ“restÄ«bas teorija — liecina, ka tā ir apgalvojumu kopums, kurus var mÄ“Ä£ināt apgāzt, tādÄ“jādi atspÄ“kojot visu teoriju.

Pārmaiņām, piemÄ“ram, digitālajai transformācijai, pārejai uz bezskaidras naudas norÄ“Ä·iniem, dažādu pakalpojumu attālināšanai — visam, kas notiek šÄ«m pārmaiņām pateicÄ«gās cīņas pret pandÄ“miju ietvaros, ir iebildÄ“ji. Zinātnisma uzvaras gājiens ir pārņēmis arÄ« viņus. Nespeciālistu vidÅ« cirkulÄ“jošas teorijas par zāļu efektivitāti un drošumu ir cenšanās spÄ“lÄ“t pÄ“c laikmeta noteikumiem. Konspirologam viss, kas ir vajadzÄ«gs savas pārliecÄ«bas argumentÄ“šanai, ir tikai viena zāļu efektivitāti vai kādu sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pasākumu atspÄ“kojoša publikācija. Savāktie dati tikai "pareizi" jānointerpretÄ“, un lieta bÅ«s darÄ«ta, jo šajos laikos esam "zinātnÄ“ balstÄ«ti". Protams, tāpat kā neviens pÄ“tÄ«jums pats par sevi nevar bÅ«t par pamatu politiskam lÄ“mumam, tā neviens pÄ“tÄ«jums nav obligāti pietiekams kāda lÄ“muma atcelšanai, jo politisks lÄ“mums, lai ko jums neteiktu sabiedriskie mediji, vienmÄ“r ir dažādu konfliktÄ“jošu mÄ“rÄ·u kompromiss.

"Tante pagalmā" ir jebkuras civilizÄ“tas, netotalitāras sabiedrÄ«bas normāla sastāvdaļa. CilvÄ“ki savā starpā sazinās par dažādām tÄ“mām, un šÄ« saziņa nav uzskatāma par teoriju postulÄ“šanu. Kad nav kara stāvoklis[3] un kad nedzÄ«vojam totalitārā sabiedrÄ«bā, draugu lokā vai pat tirgus laukumā paustais nav jāskata visas valsts drošÄ«bas kontekstā. Draugiem paustais nav "jābalsta zinātnÄ“". Caur saviem izteikumiem saziņā ar citiem cilvÄ“ks apzināti un neapzināti reizÄ“ pauž, novÄ“ro un pielāgo savas attieksmes dažādos jautājumos. MÅ«sdienās sociālo tÄ«klu dēļ šÄ«s privātās sarunas ļoti viegli izplÅ«st publiskajā tirgus laukumā. Å…emot vÄ“rā, ka pandÄ“mijas laikā ir bijuši ierobežojumi pulcÄ“ties un socializÄ“ties, likumsakarÄ«ga ir šo sarunu koncentrÄ“šanās soctÄ«klos. Kur citur?

Ja ir novÄ“rojams, ka apgalvojumu paudÄ“ji paši neuzskata savus apgalvojumus par absolÅ«tiem un to noliegumu par viņu kopÄ“jā vÄ“stÄ«juma apgāšanu, vai tie tiešÄm ir jāaplÅ«ko faktoloÄ£iski? AplÅ«kojot t.s. sazvÄ“restÄ«bas teorijas kā mÄ«tus, tās ir noskaņojuma un attieksmes deklarācijas, caur kurām cilvÄ“ki pauž kolektÄ«vo zemapziņas strāvojumu un personÄ«go intuÄ«ciju, iemieso savu pretošanos notiekošajam un cer ar to panākt vÄ“lamo rezultātu. To var saukt par tumsonÄ«bu, bet tas nemazina šÄ«s "tumsonÄ«bas" pamatotÄ«bu un nepieciešamÄ«bu politikas artikulÄ“tājiem tajā iedziļināties. Nolasot to, kā citādi šie cilvÄ“ki tiek pazemoti, ignorÄ“ti un pakļauti, lÄ«dzÄ«gi kā tika pakļauti dažādu zemju iezemieši, saskaroties ar "augstākas" attÄ«stÄ«bas kārtas kolonizatoriem.

Ja pamatstraume uzskata, ka cÄ“lie meli ir attaisnojami sabiedrÄ«bas veselÄ«bas vārdā, kāpÄ“c lai konspirologi nevarÄ“tu uz tiem pašiem spÄ“les noteikumiem virzÄ«t savu informatÄ«vo kampaņu? Ar ko konspirologu meli ir mazāk cÄ“li par pamatstraumes meliem, ja mÄ“rÄ·is abos gadÄ«jumos ir viens — kopÄ«gais labums? Tas, ka viena puse nesaskata šo mÄ“rÄ·i otrās puses aktivitātÄ“s, nenozÄ«mÄ“, ka tāda tur nav. Vai tad tā nav sava veida sazvÄ“restÄ«bas teorija — uzskatÄ«t, ka ierobežojumu pretinieki ir Kremļa pavēļu izpildÄ«tāji vai tādām interesÄ“m noderÄ«gie muļķi? Faktu pārbaudÄ«tāji varÄ“tu sniegt lielāku labumu visai sabiedrÄ«bai, ja censtos tuvāk iepazÄ«ties ar lietas bÅ«tÄ«bu, ar noskaņojumiem un vÄ“lmÄ“m, kas vada konspirologus un viņu sekotājus, nevis meklÄ“t shÄ“mas, kas sasaistÄ«tu viņus ar kādu šaubu klātu organizāciju vai citvalstu spÄ“ku.

Noskaidrojiet, ko šie cilvÄ“ki domā tādos jautājumos kā attālinātās mācÄ«bas, piespiedu vakcinācija, digitālie sertifikāti u. tml., un varbÅ«t sapratÄ«siet, ka tas faktoloÄ£iskais ietvars, kurā viņi pauž savu pretestÄ«bu, ir nebÅ«tisks. Ja citādāk nespÄ“jat, uzskatiet konspirologus un viņu sekotājus par parastajiem cilvÄ“kiem, kas ar savām aktivitātÄ“m emocionāli nosoda notiekošo un aicina citus sev pievienoties. Viņu pārmācÄ«šana nav iespÄ“jama. Jo viņu pozÄ«cija, ļoti iespÄ“jams, izriet nevis no nezināšanas, bet no tieši tām pašÄm zināšanām, ar kurām pamatstraume nonāk pie saviem secinājumiem. Par viņu izmantotajiem komunikācijas lÄ«dzekļiem var sašust, var mÄ“Ä£ināt tos klusināt, bet tas nemainÄ«s apakšÄ rÅ«gstošo noskaņojumu, ka notiek liela netaisnÄ«ba.

Zināšanas ir vara

Kā jau jums vajadzÄ“tu bÅ«t sapratušam pÄ“dÄ“jā pusotra gada laikā, jums kā parastajam cilvÄ“kam vairs nav teikšanas. Jums nav zināšanu, grādu vai pieredzes, lai izteiktos pandÄ“mijas jautājumos. JÅ«s neesat ne epidemiologs, ne infektologs, ne virusologs, ne sabiedrÄ«bas veselÄ«bas eksperts.

Saruna ir atļauta tikai tajās dimensijās, kurās var empÄ«riski kaut ko novÄ“rot. Pietiek ar vienu atziņu no jebkuras citas atzÄ«tās dimensijas, lai pārtrumpotu jÅ«su iebildumu. JÅ«s nesaprotat, kādu iespaidu jÅ«su piedāvājums atstās uz slimnÄ«cu noslodzi! JÅ«s nesaprotat, ka bÄ“rniem ir jāatgriežas uz mācÄ«bām klātienÄ“! Par jÅ«su nostāju šausminās, nemaz nepārliecinoties, kāda ir jÅ«su Ä«stā pozÄ«cija visos apakšÄ paraktajos jautājumos. Zem automātiskā sašutuma slÄ“pjas pārliecÄ«ba, ka jebkura novirze no pareizo izvēļu saraksta agri vai vÄ“lu nozÄ«mÄ“ kāda "svÄ“ta" principa pārkāpumu. Vai nu slimnÄ«cu pārslogošanu, ļaušanu cilvÄ“kiem nomirt vai laptopu paaudzes ierobežošanu ceļot brÄ«vi.

Politiski lÄ“mumi vairs netiek skatÄ«ti kā izvÄ“le starp dažādiem kompromisiem (trade-offs), kur katram pilsonim varÄ“tu bÅ«t sava subjektÄ«vā teikšana par to, cik daudz iepriekš baudÄ«tas brÄ«vÄ«bas viņš, viņa Ä£imene un tuvākie bÅ«tu par kaut ko gatavi atdot. NÄ“, lÄ“mumi tagad ir kāda parastajam pilsonim nezināma vienādojuma atrisinājums, kurā, izrādās, ir daži fiksÄ“ti, neelastÄ«gi parametri, "svÄ“ti" principi, un to ievÄ“rošanas vārdā vara var bez jebkādas diskusijas upurÄ“t pilnÄ«gi jebko. RādÄ«tāju izvÄ“le un fakts, ka daži rādÄ«tāji nav analÄ«tiski izsakāmi, nav pakļauti diskusijai. Ko nevar izmÄ“rÄ«t, tas neeksistÄ“! Protams, "svÄ“tie" principi arÄ« nav izmÄ“rāmi, bet par tiem nedrÄ«kst diskutÄ“t, jo tie sÄ“jot šaubas. Tos var piesaukt tikai valdÄ«ba oficiālā komunikācijā (piemÄ“ram, preses konferencÄ“ noraidÄ«t runas par piespiedu imunizāciju, jo tas jau nu bÅ«tu kā totalitārā valstÄ«) un pÄ“c pāris mÄ“nešiem rÄ«koties pilnÄ«gi pretÄ“ji bez acu pamirkšÄ·ināšanas.

Lai ko jums teiktu sarunu biedrs, tādu lielā vienādojuma parametru — kuru dēļ viss pārÄ“jais bÅ«tu upurÄ“jams — vienkārši nav. ArÄ« slimnÄ«cu noslodze nav tāds fiksÄ“ts ierobežojums, kura dēļ var pÄ“c sirds patikas kāpt pāri visam citam. Pasniegt to kā nepārvaramu ierobežojumu ir manipulācija. Pamatot jÅ«su neatbilstÄ«bu diskusijai par kompromisiem ar jÅ«su it kā zināšanu trÅ«kumu vienā vai otrā jautājumā ir varas sagrābšana. ŠÄ« manipulācija tiek veikta, sašaurinot vÄ“rā ņemamo zināšanu spektru lÄ«dz tādam, kurā jums kā parastajam sabiedrÄ«bas loceklim objektÄ«vi trÅ«kst kompetences. JÅ«su zināšanas, kas jums dod tiesÄ«bas izteikties (burtiskās "balss tiesÄ«bas"), proti, piederÄ«ba vietÄ“jai kopienai, vietÄ“jo vÄ“rtÄ«bu un tikumu pārzināšana, interpretācija un iemiesošana — šÄ«s zināšanas tiek atceltas kā nebÅ«tiskas uz ekspertu zināšanu fona. Jums tiek atņemtas "balss tiesÄ«bas", paziņojot, ka tas, ko jÅ«s zināt, nav derÄ«gs.

Kā lai parastais cilvÄ“ks artikulÄ“ savu attieksmi šajās globālajās pārmaiņās, ja viņš tiek pasludināts par nekompetentu visās atzÄ«tajās dimensijās? CilvÄ“ks tiek spiests spÄ“lÄ“t zinātnisma spÄ“li, kur viņa centieni lielākajā daļā gadÄ«jumu neturÄ“s lÄ«dzi nozares ekspertu lÄ«menim. Bet šÄ« spÄ“le nav jāspÄ“lÄ“.

Vai parastais cilvÄ“ks ir kādreiz diktÄ“jis ekspertiem, kā bÅ«vÄ“t tiltu, kā mazināt ceļu satiksmes negadÄ«jumu skaitu vai kā ārstÄ“t plaušu vÄ“zi? NÄ“, bet parastais cilvÄ“ks vienmÄ“r ir varÄ“jis iebilst tilta bÅ«vniecÄ«bai, ja tilts kaitÄ“tu viņa kopienas dzÄ«vesveidam un pastāvÄ“šanai. Parastais cilvÄ“ks vienmÄ“r ir varÄ“jis balsot "ar kājām" par tiem ierobežojumiem, uz kādiem viņš parakstÄ«tos, lai mazinātu avārijas uz ceļiem, bet tajā pašÄ laikā pretoties, ja drošÄ«bas vārdā viņam tiktu atņemts pārāk daudz. Parastais cilvÄ“ks nekad nav teicis ārstiem, kā operÄ“t plaušu vÄ“zi, bet parastais cilvÄ“ks ir varÄ“jis iestāties par smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanu noteiktos apstākļos vai pret smÄ“Ä·Ä“šanas ierobežošanu, ja viņam tā ir bÅ«tiska brÄ«vÄ«ba.

CilvÄ“kam ir jāatgādina sev un politiÄ·iem, kas ir tas centrālais cilvÄ“ka un valsts attiecÄ«bu jautājums, kurā viņam bÅ«s teikšana tik ilgi, kamÄ“r pastāvÄ“s cilvÄ“ks. Proti, jautājums par to, no kādām brÄ«vÄ«bām mÄ“s kolektÄ«vi piekrÄ«tam atteikties, lai sadzÄ«votu kopā. Šajā jautājumā viedoklis var bÅ«t ikvienam cilvÄ“kam, un neviens eksperts nevar viņam to liegt.

Atsauces:

---

[1] Clifford Geertz, «The Interpretation of Cultures», 230. lpp., 2000, Basic Books.

[2] Joseph Campbell, «The Hero's Journey», 198. lpp., 2014, New World Library.

[3] Šis ir diskutÄ“jams jautājums, lai kā liegtos tie, kas svÄ“ti tic, ka pandÄ“mija ar pašreiz pieejamo informāciju ir kara stāvoklis. Pastāvot Ä«stam kara stāvoklim ar konkrÄ“tām pazÄ«mÄ“m, pÄ“c kurām bÅ«tu konstatÄ“jama kara stāvokļa izbeigšanās, diskusijas par daudziem jautājumiem izpaliktu. Nav brÄ«nums, ka sabiedrÄ«bas daļai, kas nesaskata kara stāvokļa pazÄ«mes, ierobežojumi šÄ·iet totalitāras varas pirmie soļi.