Iesaki rakstu:

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mÄ“s savas valsts dibināšanas svÄ“tkus svinam klusāk nekā citkārt. Uz laiku esam spiesti palÄ“nināt savu dzÄ«ves tempu. Tas nevienam nav viegli. Taču tas ir nepieciešams, lai glābtu dzÄ«vÄ«bas un sargātu veselÄ«bu, lai neļautu ekonomikai vÄ“l straujāk slÄ«dÄ“t lejup. Var teikt droši – nākamajā gadā šÄ« pasaules krÄ«ze tiks pārvarÄ“ta.

TomÄ“r tikpat nozÄ«mÄ«gi kā vienmÄ“r mÅ«s uzrunā vārdi “Dievs, svÄ“tÄ« Latviju!”. Tā ir mÅ«su tautas lÅ«gšana, un tie ir mÅ«su tautas gribas un spÄ“ka vārdi. Dziesma, kas pirms simt gadiem pÄ“c Satversmes sapulces lÄ“muma kļuva par mÅ«su valsts himnu.

“Laid mums tur laimÄ“ diet,” skan himnas vārdi. ŠÄ·iet, neatbilst šim laikam, kad nevaram, kopā nākot, svinÄ“t savas valsts gadadienu, bÅ«t klāt mÅ«su armijas parādÄ“ vai svÄ“tku uguņošanā.

TomÄ“r arÄ« šodien mÄ“s domājam par šiem vārdiem – tiem pašiem vārdiem, kas skan liela prieka un kopÄ«bas brīžos kā ikreiz Dziesmu svÄ“tkos.

Tiem pašiem vārdiem “Laid mums tur laimÄ“ diet mÅ«s’ Latvijā,” ko pie sevis dziedāja Lidija Doroņina-Lasmane un neskaitāmi citi latvieši SibÄ«rijas lÄ“Ä£eros. Tur himna deva cerÄ«bu, kurā patverties, lai izdzÄ«votu.

Simt gadu kā valsts himna, bet vÄ“l ilgāk – jau gandrÄ«z 150 gadu – “Dievs, svÄ“tÄ« Latviju!” skan mÅ«su zemÄ“ gan mierÄ«gos, gan priecÄ«gos, gan tautai traÄ£iskos laikos.

Himna – vecāka par valsti, dziesma, kas palÄ«dzÄ“ja valstij tapt. Iesākumā kāds acÄ«gs krievu cara cenzors aizliedza vārdu Latvija, tā vietā ļaujot minÄ“t vien Baltiju. Viņš nojauta enerÄ£iju, ko Latvijas vārds, skaļi izdziedāts, dotu latviešu pašapziņai. Toreiz vārda Latvija aprises vÄ“l tikai skaidrojās un nozÄ«mes dziļums tapa.

Baumaņu Kārlis, mūsu himnas autors, tautas ilgas ietvēra vārdā. Vārds palīdzēja tapt valstij.

“Laid mums tur laimÄ“ diet mÅ«s’ Latvijā” pauž tautas gribu un apziņu par savām tiesÄ«bām.

Sapnis par “MÅ«s’ Latvijā”, kas Ä«stenojās 1918. gada 18. novembrÄ«, vÄ“l bija jānosargā NeatkarÄ«bas kara kaujās. Latvijas de iure atzÄ«šana, kam pavisam drÄ«z – janvārÄ« – svinÄ“sim simtgadi, starptautiski apliecināja šÄ«s mÅ«su dabiskās tiesÄ«bas.

“MÅ«s’ Latvijā!” latviešu tauta neaizmirsa okupācijas laikā un dziedāja tad, kad no jauna bija jāatgÅ«st neatkarÄ«ba.

Dārgā latviešu tauta!

MÅ«su himnas vārdi “Laid mums tur laimÄ“ diet mÅ«s’ Latvijā” ietver dziļāku priekšstatu par sevi, par savu tautu un mÅ«su nākotni.

MÄ“s vÄ“lamies brÄ«vi, bez iejaukšanās un netraucÄ“ti paši veidot savu zemi un savu valsti – “MÅ«s’ Latviju”. MÄ“s nelÅ«dzam atļauju, mÄ“s apliecinām savu gribu.

Himna neprasa laimi kāda viena “es” labumam. Himna nepazÄ«st egoismu. Tā pazÄ«st tikai “mÄ“s” un “mums”. Latvija ir mÅ«su, mÄ“s visi kopā gribam tur laimÄ«gi bÅ«t. Tas ir ļoti demokrātisks apliecinājums. MÄ“s visi piedalāmies, veidojot Latviju tādu, kādu paši gribam. Mums Ä«pašu. Visiem uzņemoties atbildÄ«bu par kopÄ«go un citam par citu.

MÅ«su himnā izdziedātā “laime” nav tikai tiecÄ«ba vai sapņi, tā ietver apņēmÄ«bu un gribu. CilvÄ“ka bÅ«tÄ«bā ielikto un tautai kā kopumam dabiski piemÄ«tošo gribu veidot dzÄ«vi labāku un laimÄ«gāku. Laime kā pilnÄ«ba, uz ko tiekties, mÄ“rÄ·is, kas vienmÄ“r attālinās, jo sasniegtais nekad nebÅ«s tik labs, lai nevarÄ“tu bÅ«t vÄ“l labāk. PilnÄ«bas piepildÄ«jums vienmÄ“r ir nākotnÄ“, bet tiecÄ«bā uz to mÄ“s darām šodienas darbus.

Mani mīļie tautieši!

Kas mums visvairāk ir vajadzÄ«gs šajā nedrošÄ«bas un pārmaiņu laikā?

Rūpes vienam par otru un cilvēcība.

TālredzÄ«ba, kas šodienā ļauj saskatÄ«t jaunas iespÄ“jas.

Kopapziņa, darot mÅ«su Latvijas valsti drošu, lepnu un skaistu.

PacietÄ«ba un apziņa, ka šÄ« brīža grÅ«tÄ«bas ir pārejošas un mÄ“s tās pārvarÄ“sim.

Paldies jums visiem, kuri Latvijas laukos un pilsÄ“tās, VidzemÄ“, KurzemÄ“, SÄ“lijā, LatgalÄ“ un ZemgalÄ“, visā plašajā pasaulÄ“, kur mÄ«t latvieši, ir strādājuši savā, savas Ä£imenes, savu lÄ«dzcilvÄ“ku un savas valsts labā!

Paldies par jūsu darbiem un par jūsu mīlestību pret Latviju!

Sirsnīgus valsts svētkus!