Es jums atkal doÅ¡u daudzus lieliskus padomus: kad un kÄ Latvija sÄks Ä·ert kaimiņus?
Andris Vilks* · 03.01.2021. · Komentāri (0)VienmÄ“r ir interesanti un noderÄ«gi salÄ«dzinÄt dažÄdu valstu datus, it sevišÄ·i, ja valstis ir lÄ«dzÄ«gas pÄ“c daudziem un dažÄdiem parametriem. NeapšaubÄmi, Baltijas valstis ir ļoti Ä“rtas salÄ«dzinÄšanai. Ir jomas, kurÄs Latvija ir priekšÄ kaimiņiem, daudz kur ir visai lÄ«dzÄ«gi, bet attiecÄ«bÄ uz tÄdu svarÄ«gu jomu kÄ ekonomiskÄ attÄ«stÄ«ba un tautas labklÄjÄ«ba Latvija arvien vairÄk sÄk atpalikt no kaimiņiem.
Ir jÄanalizÄ“ un jÄsaprot, kÄpÄ“c daudzus gadsimtus vispÄrtikušÄkÄ reÄ£iona teritorija ar lielÄko un bagÄtÄko pilsÄ“tu ar katru gadu arvien attÄlinÄs no saviem kaimiņiem. Var skatÄ«ties uz Ziemeļeiropu, SingapÅ«ru vai kÄdu citu attÄ«stÄ«tu valsti kÄ modeli, taÄu pirmajam mÄjasdarbam ir jÄbÅ«t – mÄcies no kaimiņa. Viņi var, mÄ“s arÄ«.
Patlaban paveras laba iespÄ“ja saraut, jo pasaulÄ“ strauji mainÄs ierastÄ kÄrtÄ«ba un ir labs laiks pÄrmaiņÄm. Visi labi atceramies iepriekšÄ“jÄs ekonomiskÄs krÄ«zes iemeslus un faktorus, daudz esam mÄcÄ«jušies, mainÄ«jušies. Diemžēl iepriekšÄ“jÄ krÄ«zes laikÄ tapušÄ NacionÄlas attÄ«stÄ«bas plÄna vadmotÄ«vs par izrÄvienu nav noticis… IzrÄvienu ir veikuši mÅ«su kaimiņi un vairÄkas jaunÄs ES dalÄ«bvalstis. Ir nogulÄ“ti pÄ“ckrÄ«zes gadi, kad bija izaugsme un lieliska iespÄ“ja transformÄ“t valsti.
Kas tad ir noticis pÄ“dÄ“jos 30 gados mÅ«su reÄ£ionÄ? Visai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas starta pozÄ«cijas pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas. Tad Igaunija sasparojÄs, veica vajadzÄ«gÄs izmaiņas domÄšanÄ, ekonomikÄ, valsts pÄrvaldÄ“, sekmÄ«gi mainÄ«ja valsti un tÄs tÄ“lu, kļūstot par reÄ£iona flagmani.
Pirms dižķibeles Baltijas tÄ«Ä£eriem bija liels uzrÄviens ekonomikÄ, kaut visai nesabalansÄ“ts. Latvija un Lietuva daudzus gadus atradÄs visai lÄ«dzÄ«gÄs pozÄ«cijÄ. KrÄ«ze bija dziļÄka un ilgÄka LatvijÄ, tÄpÄ“c atpalicÄ«ba pÄrticÄ«bÄ un ekonomikas attÄ«stÄ«bÄ sÄka pieaugt arÄ« ar Lietuvu.
2010. gadÄ Latvijas kopprodukts pÄ“c pirktspÄ“jas uz 1 iedzÄ«votÄju bija 53.6% no ES27 vidÄ“jÄ, LietuvÄ 61.1%, bet IgaunijÄ 66.2%. PÄ“ckrÄ«zes periodÄ visÄs valstÄ«s bija laba izaugsme, taÄu Latvijas atpalicÄ«ba praktiski bija dubultojusies… 2019. gada dati rÄda 69.2% Latvijai, iepretim 82.5% Lietuvai un 83.8% Igaunijai.
Nav jautÄjums par izaugsmi kÄ tÄdu, jo Latvijas rÄdÄ«tÄji ir progresÄ“juši, bet par to, ko ir paveikuši mÅ«su kaimiņi. It sevišÄ·i Lietuva, veicot spÄ“ju izrÄvienu, gan ar labÄ“jÄm, gan kreisajÄm valdÄ«bÄm.
IzvÄ“rtÄ“jot norises LatvijÄ, BaltijÄ, citos reÄ£ionos, daudzu gadu garumÄ esot mijiedarbÄ«bÄ ar biznesu, lÄ“mÄ“ju un izpildvaru, sabiedriskajÄm organizÄcijÄm, ieklausoties citu teiktajÄ, varu konstatÄ“t dažas iezÄ«mes, kas neļauj Latvijai attÄ«stÄ«t savu potenciÄlu. Proti, to varÄ“tu formulÄ“t kÄ NEIZLÄ’MĪBU, LÄ’NĪGUMU UN NESPÄ’JU FOKUSÄ’TIES UZ GALVENO. Tas ir jautÄjums ne tik valdÄ«bai, Saeimai vai valsts pÄrvaldei, bet arÄ« uzņēmÄ“jiem, nevalstiskajÄm organizÄcijÄm un ikvienam no mums.
Kas varÄ“tu mainÄ«t esošo situÄciju? PirmkÄrt un galvenokÄrt, Latvijai ir jÄspÄ“j koncentrÄ“ties ik gadu tikai uz dažÄm pašÄm svarÄ«gÄkajÄm stratÄ“Ä£iskajÄm idejÄm, kas atrodamas NacionÄlajÄ attÄ«stÄ«bas plÄnÄ un daudzos citos dokumentos, un koncentrÄ“t visu enerÄ£iju, finanses tam.
OtrkÄrt, restartÄ“t sabiedrÄ«bas un politiÄ·u dialogu. LatvijÄ ir labas tradÄ«cijas politiÄ·u dialogam ar sabiedrÄ«bu un uzņēmÄ“jiem. TrÄ«spusÄ“jÄs sadarbÄ«bas padome, citu organizÄciju iesaiste bÅ«tiski mazinÄja iepriekšÄ“jÄs krÄ«zes dziļumu, palÄ«dzÄ“ja ieviest eiro, rosinÄja kvalitatÄ«vas sarunas par valsts stratÄ“Ä£iskajÄm prioritÄtÄ“m. TomÄ“r tas nav bijis pietiekami, lai pÄ“ckrÄ«zes izaugsmes gados noturÄ“tu fokusu uz svarÄ«gÄko un uzturÄ“tu jaudÄ«gu attÄ«stÄ«bu.
TreškÄrt, mazinÄt iecietÄ«bu pret korupciju, Ä“nu ekonomiku, stiprinÄt tiesu sistÄ“mu. LatvijÄ ilgstoši ir BaltijÄ lielÄkÄ Ä“nu ekonomika, iecietÄ«gÄkÄ attieksme pret korupciju, tÄdÄ“jÄdi lielÄks risks uzņēmÄ“jiem un Ärvalstu investoriem, dÄrgÄka nauda tautsaimniecÄ«bai un mÄjsaimniecÄ«bÄm. Labi, ka beidzot notiek tiesu sistÄ“mas transformÄcija, jÄbÅ«t uzlabojumiem.
CeturtkÄrt, fokusÄ“ties uz preÄu un pakalpojumu Ä«patsvara pieaugumu ekonomikÄ, inovÄcijÄm, vides jeb zaļajÄm programmÄm ikvienÄ jomÄ, jo tÄs griezÄ«s pasauli nÄkamajÄ ciklÄ. SpÄ“cinÄt Latvijas tÄ“lu, dinamiskÄk piesaistÄ«t investÄ«cijas. PiemÄ“ram, Lietuva efektÄ«vi piesaista Ärvalstu investÄ«cijas, valdÄ«bai, prezidentam ļoti aktÄ«vi iesaistoties. Igaunijas fokuss uz saviem labÄkajiem un perspektÄ«vÄkajiem jaunajiem uzņēmumiem jau sen ir zinÄms.
PiektkÄrt, stiprinÄt galvaspilsÄ“tas faktoru. Ja RÄ«ga stagnÄ“, tad tas atsaucas uz visu valsti vairÄk nekÄ gadÄ«jumÄ ar abÄm pÄrÄ“jÄm, jo mÅ«su galvaspilsÄ“tas Ä«patsvars valsts ekonomikÄ ir lielÄks. Viļņa sevi skaļi piesaka kÄ reÄ£iona FinTech centru, arÄ« kÄ jauno finanšu nozares metropoli. ViÄ¼Å†Ä atrodas Baltijas reÄ£iona ofiss gan Eiropas InvestÄ«ciju bankai, gan Eiropas AttÄ«stÄ«bas un rekonstrukcijas bankai. Par Tallinu un fokusu uz IT un citu sfÄ“ru daudzsološajiem jaunajiem uzņēmumiem nav pat jÄstÄsta.
Un visbeidzot, izslÄ“gt no leksikas tÄdu vÄrdu kÄ REFORMAS. Var kaut ko reformÄ“t gadu, pÄris gadus, bet ne ilgstoši, tracinot sabiedrÄ«bu ar nespÄ“ju restrukturizÄ“t vienu vai otru sfÄ“ru.
* Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais “VienotÄ«bas” finanšu ministrs, tieši atbildÄ«gs par “LiepÄjas metalurga” novešanu lÄ«dz bankrotam un valsts garantiju zaudÄ“šanu