Iesaki rakstu:

VienmÄ“r ir interesanti un noderÄ«gi salÄ«dzināt dažādu valstu datus, it sevišÄ·i, ja valstis ir lÄ«dzÄ«gas pÄ“c daudziem un dažādiem parametriem. Neapšaubāmi, Baltijas valstis ir ļoti Ä“rtas salÄ«dzināšanai. Ir jomas, kurās Latvija ir priekšÄ kaimiņiem, daudz kur ir visai lÄ«dzÄ«gi, bet attiecÄ«bā uz tādu svarÄ«gu jomu kā ekonomiskā attÄ«stÄ«ba un tautas labklājÄ«ba Latvija arvien vairāk sāk atpalikt no kaimiņiem.

Ir jāanalizÄ“ un jāsaprot, kāpÄ“c daudzus gadsimtus vispārtikušÄkā reÄ£iona teritorija ar lielāko un bagātāko pilsÄ“tu ar katru gadu arvien attālinās no saviem kaimiņiem. Var skatÄ«ties uz Ziemeļeiropu, SingapÅ«ru vai kādu citu attÄ«stÄ«tu valsti kā modeli, taču pirmajam mājasdarbam ir jābÅ«t – mācies no kaimiņa. Viņi var, mÄ“s arÄ«.

Patlaban paveras laba iespÄ“ja saraut, jo pasaulÄ“ strauji mainās ierastā kārtÄ«ba un ir labs laiks pārmaiņām. Visi labi atceramies iepriekšÄ“jās ekonomiskās krÄ«zes iemeslus un faktorus, daudz esam mācÄ«jušies, mainÄ«jušies. Diemžēl iepriekšÄ“jā krÄ«zes laikā tapušÄ Nacionālas attÄ«stÄ«bas plāna vadmotÄ«vs par izrāvienu nav noticis… Izrāvienu ir veikuši mÅ«su kaimiņi un vairākas jaunās ES dalÄ«bvalstis. Ir nogulÄ“ti pÄ“ckrÄ«zes gadi, kad bija izaugsme un lieliska iespÄ“ja transformÄ“t valsti.

Kas tad ir noticis pÄ“dÄ“jos 30 gados mÅ«su reÄ£ionā? Visai lÄ«dzvÄ“rtÄ«gas starta pozÄ«cijas pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas. Tad Igaunija sasparojās, veica vajadzÄ«gās izmaiņas domāšanā, ekonomikā, valsts pārvaldÄ“, sekmÄ«gi mainÄ«ja valsti un tās tÄ“lu, kļūstot par reÄ£iona flagmani.

Pirms dižķibeles Baltijas tīģeriem bija liels uzrāviens ekonomikā, kaut visai nesabalansēts. Latvija un Lietuva daudzus gadus atradās visai līdzīgās pozīcijā. Krīze bija dziļāka un ilgāka Latvijā, tāpēc atpalicība pārticībā un ekonomikas attīstībā sāka pieaugt arī ar Lietuvu.

2010. gadā Latvijas kopprodukts pÄ“c pirktspÄ“jas uz 1 iedzÄ«votāju bija 53.6% no ES27 vidÄ“jā, Lietuvā 61.1%, bet Igaunijā 66.2%. PÄ“ckrÄ«zes periodā visās valstÄ«s bija laba izaugsme, taču Latvijas atpalicÄ«ba praktiski bija dubultojusies… 2019. gada dati rāda 69.2% Latvijai, iepretim 82.5% Lietuvai un 83.8% Igaunijai.

Nav jautājums par izaugsmi kā tādu, jo Latvijas rādÄ«tāji ir progresÄ“juši, bet par to, ko ir paveikuši mÅ«su kaimiņi. It sevišÄ·i Lietuva, veicot spÄ“ju izrāvienu, gan ar labÄ“jām, gan kreisajām valdÄ«bām.

Izvērtējot norises Latvijā, Baltijā, citos reģionos, daudzu gadu garumā esot mijiedarbībā ar biznesu, lēmēju un izpildvaru, sabiedriskajām organizācijām, ieklausoties citu teiktajā, varu konstatēt dažas iezīmes, kas neļauj Latvijai attīstīt savu potenciālu. Proti, to varētu formulēt kā NEIZLĒMĪBU, LĒNĪGUMU UN NESPĒJU FOKUSĒTIES UZ GALVENO. Tas ir jautājums ne tik valdībai, Saeimai vai valsts pārvaldei, bet arī uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām un ikvienam no mums.

Kas varÄ“tu mainÄ«t esošo situāciju? Pirmkārt un galvenokārt, Latvijai ir jāspÄ“j koncentrÄ“ties ik gadu tikai uz dažām pašÄm svarÄ«gākajām stratÄ“Ä£iskajām idejām, kas atrodamas Nacionālajā attÄ«stÄ«bas plānā un daudzos citos dokumentos, un koncentrÄ“t visu enerÄ£iju, finanses tam.

Otrkārt, restartÄ“t sabiedrÄ«bas un politiÄ·u dialogu. Latvijā ir labas tradÄ«cijas politiÄ·u dialogam ar sabiedrÄ«bu un uzņēmÄ“jiem. TrÄ«spusÄ“jās sadarbÄ«bas padome, citu organizāciju iesaiste bÅ«tiski mazināja iepriekšÄ“jās krÄ«zes dziļumu, palÄ«dzÄ“ja ieviest eiro, rosināja kvalitatÄ«vas sarunas par valsts stratÄ“Ä£iskajām prioritātÄ“m. TomÄ“r tas nav bijis pietiekami, lai pÄ“ckrÄ«zes izaugsmes gados noturÄ“tu fokusu uz svarÄ«gāko un uzturÄ“tu jaudÄ«gu attÄ«stÄ«bu.

Treškārt, mazināt iecietÄ«bu pret korupciju, Ä“nu ekonomiku, stiprināt tiesu sistÄ“mu. Latvijā ilgstoši ir Baltijā lielākā Ä“nu ekonomika, iecietÄ«gākā attieksme pret korupciju, tādÄ“jādi lielāks risks uzņēmÄ“jiem un ārvalstu investoriem, dārgāka nauda tautsaimniecÄ«bai un mājsaimniecÄ«bām. Labi, ka beidzot notiek tiesu sistÄ“mas transformācija, jābÅ«t uzlabojumiem.

Ceturtkārt, fokusēties uz preču un pakalpojumu īpatsvara pieaugumu ekonomikā, inovācijām, vides jeb zaļajām programmām ikvienā jomā, jo tās griezīs pasauli nākamajā ciklā. Spēcināt Latvijas tēlu, dinamiskāk piesaistīt investīcijas. Piemēram, Lietuva efektīvi piesaista ārvalstu investīcijas, valdībai, prezidentam ļoti aktīvi iesaistoties. Igaunijas fokuss uz saviem labākajiem un perspektīvākajiem jaunajiem uzņēmumiem jau sen ir zināms.

Piektkārt, stiprināt galvaspilsÄ“tas faktoru. Ja RÄ«ga stagnÄ“, tad tas atsaucas uz visu valsti vairāk nekā gadÄ«jumā ar abām pārÄ“jām, jo mÅ«su galvaspilsÄ“tas Ä«patsvars valsts ekonomikā ir lielāks. Viļņa sevi skaļi piesaka kā reÄ£iona FinTech centru, arÄ« kā jauno finanšu nozares metropoli. Viļņā atrodas Baltijas reÄ£iona ofiss gan Eiropas InvestÄ«ciju bankai, gan Eiropas AttÄ«stÄ«bas un rekonstrukcijas bankai. Par Tallinu un fokusu uz IT un citu sfÄ“ru daudzsološajiem jaunajiem uzņēmumiem nav pat jāstāsta.

Un visbeidzot, izslÄ“gt no leksikas tādu vārdu kā REFORMAS. Var kaut ko reformÄ“t gadu, pāris gadus, bet ne ilgstoši, tracinot sabiedrÄ«bu ar nespÄ“ju restrukturizÄ“t vienu vai otru sfÄ“ru.

* Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais “VienotÄ«bas” finanšu ministrs, tieši atbildÄ«gs par “Liepājas metalurga” novešanu lÄ«dz bankrotam un valsts garantiju zaudÄ“šanu