Iesaki rakstu:

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstÄ«tājiem piedalÄ«ties projektā. Viņš man atbildÄ“ja, ka negrib, jo nejÅ«t vajadzÄ«bu izdomāt kaut ko jaunu – hipotÄ“ka izmaksāta, naudu nevajag, motivācijas trÅ«kst. Es viņu mÄ“Ä£ināju pierunāt, sakot, ka man trÅ«kst tieši baltādainu heteroseksuālu vÄ«riešu spÄ“ka gados, citādi projektā dominÄ“ tikai sievietes. Sarunu viņš beidza ar pašironisku tekstu, ka "senili, heteroseksuāli baltie vÄ«rieši drÄ«z atkal bÅ«s modÄ“".

Es varÄ“tu atbildÄ“t, ka viņi vienmÄ“r ir bijuši modÄ“ un dominÄ“joši – pietiek tikai ieslÄ“gt televizoru vai atvÄ“rt ziņu portālu. TomÄ“r par spÄ«ti tam medijos ik pa laikam uzplaiksnÄ« ideja, ka baltādaini heteroseksuāli vÄ«rieši ir visvairāk diskriminÄ“tā sabiedrÄ«bas grupa. Lai gan par to var smieties, varbÅ«t mums ir jāizturas ar cieņu un empātiju pret šÄ«m jÅ«tām? VarbÅ«t tur kaut kas ir?

Mana dzÄ«ve un profesionālā darbÄ«ba turas uz divām premisām par lielāko daļu sieviešu, ieskaitot mani pašu – (A) sievietes vieglāk pierunāt uz dalÄ«bu projektos, jo viņas neprot pateikt nÄ“ un (B) sievietes piekritÄ«s kaut ko izdarÄ«t bez maksas vai par zemāku samaksu. Protams, šo divu iemeslu dēļ sievietes patiešÄm arÄ« nopelna mazāk, tomÄ“r tam, ka tu biežāk pasaki "jā", ir arÄ« pozitÄ«va ietekme.

Ir samÄ“rā maz profesionālu "jā", kurus es nožēloju. Lielākoties neviens no maniem "jā" neatnes miljonu, bet tie ir jÄ“gpilni. Jā teikšana nozÄ«mÄ“ arÄ« to, ka man ik pa laikam jāpaplašina sava komforta zona, jāiemācās kaut kas jauns, jāsadarbojas ar cilvÄ“kiem, kurus agrāk nepazinu. TomÄ“r. Jo vecāka kļūstu, jo lielāku piepÅ«li tas rada. PÄ“c četrdesmit tu zini, kas esi, un tas ir Ä“rti. TomÄ“r tas ir arÄ« bÄ«stami, jo paliek grÅ«tāk tikties ar cilvÄ“kiem, kas nepatÄ«k, diskutÄ“t par idejām, kas rada diskomfortu, un tÄ“rÄ“t laiku aktivitātÄ“m, kas liekas stulbas.

Negribas to saukt par senilitāti, tādēļ man patÄ«k termins "intelektuālā menopauze", kā to asprātÄ«gi nosaucis Venkatešs Rao. Viņaprāt, ar šo intelektuālo menopauzi visvairāk slimo vÄ«rieši vecumā ap 40–50 gadiem un tā izpaužas kā diskursu vitalitātes samazināšanās, kas noved pie slinkas argumentācijas, kam pievienojas nespÄ“ja just prieku. Bieži vien šie vÄ«rieši nav dumji, bet ir izglÄ«toti, savulaik pazÄ«stami kā jomas profesionāļi vai eksperti. Dažiem no viņiem raksturÄ«ga arÄ« "epistemioloÄ£iskā klaiņošana" [1] – viedokļu nesaturÄ“šana un vÄ“lme izteikties ne tikai par tÄ“mām, kurās viņi ir zinoši, bet par visiem jautājumiem, kas parādās ziņu lentÄ“s.

Es tam vÄ“los pievienot arÄ« rÅ«gtumu – pret ikvienu, kas ir sieviete, kas ir jauns, kam ir enerÄ£ija, kam veicas. MÄ“s visi zinām, par ko ir runa. RÅ«gtuma pilni, vizuāli un mentāli nepatÄ«kami veči šajā vecuma grupā dominÄ“ manā "For you" sadaļā sociālajā tÄ«klā "X". Viņiem mÄ“dz bÅ«t savi podkāsti, kur kopā ar citiem rÅ«gtuma pilniem večiem žultaini komentÄ“t pasauli. Un vÄ“l viņiem ir "žurnālistikas" projekti, lai gan neviens vairs netic, ka viņi ir žurnālisti.

ŠÄ·iet, intelektuālā menopauze visasāk Ä·er tos, kuri pirms 10 vai 20 gadiem bija uzlecošÄs zvaigznes. Kuru padomu meklÄ“ja lieli un mazi. Viņi bÅ«tu pelnÄ«juši bÅ«t kas vairāk, bet laiki ir mainÄ«jušies un tagad viņi ir vien marginālas interneta nostÅ«ru personÄ«bas. Dažiem no viņiem bÅ«s savs portāls vai medijs, caur kuru terorizÄ“t politiÄ·us, ierÄ“dņus un ikvienu, kas uzdrošinās iedomāties, ka šajā valstÄ« kaut ko varÄ“tu darÄ«t. Citi nekad netiks pāri tam, ka pirms 20 gadiem bija pelÄ“kie kardināli, bet tagad pat populistiem nav vajadzÄ«gi viņu padomi. Agrākie pelÄ“kie kardināli, kuru uzdevums bija sarunāt medijos nomelnošanas kampaņas, sabÄ«dÄ«t shÄ“mas un nozagt valsti, ir pazuduši no ministru biroju un partiju kontaktu lapām. Viņiem kā no paradÄ«zes izmestiem kopā ar citiem savu potenciālu nerealizÄ“jušiem māksliniekiem, politiÄ·iem un žurnālistiem tagad jāvandās pa interneta dzīļu miskastÄ“m, lai gan dzÄ«ve bija solÄ«jusi atrašanos slavas virsotnÄ“ lÄ«dz mūža galam.

Interesanti, ka ne visi "agrākie" spÄ«dekļi sasirgst ar šo kaiti. Dažiem izdodas ar cieņu noiet no skatuves, veidot savus uzņēmumus vai aizrauties ar hobijiem, kas varbÅ«t nenes lielu slavu, bet vismaz sniedz gandarÄ«jumu. TomÄ“r daudzus vara un slava velk atpakaļ, tādēļ viņi kopā ar citiem bÄ“dubrāļiem cenšas atgriezties politikā, ar apbrÄ«nojamu regularitāti sÄ“dÄ“t atkarÄ«gu mediju TV studijās uz dÄ«vāna vai vismaz regulāri rakstÄ«t savas pārdomas sociālajos tÄ«klos.

Intelektuālā menopauze nav tikai pusmūža vÄ«riešu sÄ“rga. Tā var skart arÄ« sievietes, tomÄ“r retāk. Es nezinu, kādēļ – iespÄ“jams, tādēļ, ka viņām jau pašÄ sākumā nebija dots pietiekami daudz iespÄ“ju paust savus viedokļus medijos un viņu viedokļi nekad nav bijuši gana svarÄ«gi?

Man ir teorija, ka sievietes intelektuālā menopauze skar citādi – caur ezoteriku, eņģeļu balsÄ«m, numeroloÄ£iju un akÅ«tu vÄ“lmi analizÄ“t sevi, savu un tuvinieku jÅ«tu pasauli. ArÄ« tur sievietes nonāk tādēļ, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, saprot – lielākā daļa dzÄ«ves ir pagājusi, rÅ«pÄ“joties par bÄ“rniem un vÄ«riešiem, un ir par vÄ“lu (vai nekad nepietiks resursu) sasniegt to, kas bija solÄ«ts jaunÄ«bā.

Manas lielākās bailes ir no tā, ka mani varÄ“tu Ä·ert tieši vÄ«riešu intelektuālās menopauzes versija. Tad es tomÄ“r ceru, ka Ä«stenosies viens no Aivas Birbeles stendapa jokiem – bÄ“rnus mÄ“s radām nevis tādēļ, lai bÅ«tu kāds, kas vecumā iedod glāzi Å«dens, bet gan tādēļ, lai ir kāds, kas noteiktā vecumā atslÄ“dz pieeju internetam. 

[1] Ballantyne, Nathan. 'Epistemic Trespassing', Knowing Our Limits (New York, 2019; online edn, Oxford Academic, 19 Sept. 2019), https://doi.org/10.1093/oso/9780190847289.003.0008, accessed 19 Aug. 2024.

Pārpublicēts no satori.lv