Es iestÄjos par principu “baznÄ«cu baznÄ«caiâ€
Juris Dambis, Dr. Arch. · 27.11.2021. · Komentāri (0)Arvien skaļÄk publiskajÄ telpÄ sevi piesaka sakrÄlÄ mantojuma tÄ“ma. Apsveicami, ka diskusijÄs par SvÄ“tÄ PÄ“tera baznÄ«cas tÄlÄko likteni sabiedrÄ«ba nav vienaldzÄ«ga. Kas bÅ«s šÄ« izcilÄ, RÄ«gai tik nozÄ«mÄ«gÄ kultÅ«ras pieminekļa nÄkamais saimnieks, ir satraucis baznÄ«cu, RÄ«gas pašvaldÄ«bu, kultÅ«ras mantojuma ekspertus, Saeimas politiÄ·us, pat valsts prezidentu. Uz izveidojušos situÄciju vÄ“lams paskatÄ«ties ar vÄ“su prÄtu.
AtgÅ«stot Latvijas valsts neatkarÄ«bu, reliÄ£iskajÄm organizÄcijÄm tika atdoti to Ä«pašumi, izņemot divus Ä«paši nozÄ«mÄ«gus kultÅ«ras pieminekļus – Doma baznÄ«cu un PÄ“tera baznÄ«cu (LR AugstÄkÄs Padomes 12.05.1992. lÄ“mums), kuru statusu paredzÄ“ja noteikt ar Ä«pašiem likumiem. Izlemšanu atlikt uz vÄ“lÄku laiku bija pamatoti, jo Latvijai bija jÄuzbÅ«vÄ“ jauna tiesiskÄ sistÄ“ma, trÅ«ka iedziļinÄšanÄs un lemšanas kapacitÄtes.
RÄ«gas Doma baznÄ«cas un klostera ansambļa liktenis ar speciÄlu likumu tika izlemts 2005. gada 22. jÅ«nijÄ un, atskatoties ar laika distanci, jÄvÄ“rtÄ“ kÄ saprÄtÄ«gs un pÄrdomÄts solis. UnikÄlais kultÅ«ras piemineklis ir atguvis savu sÄkotnÄ“jo funkciju, rÅ«pÄ«gu un atbildÄ«gu saimnieku. TajÄ notiek aktÄ«va darbÄ«ba, paveikti nozÄ«mÄ«gi atjaunošanas darbi. Atceros, ka ne visi par šÄdu soli bija apmierinÄti, bet laiks visu ir nolicis savÄ vietÄ.
PÄ“tera baznÄ«cas Ä«pašumtiesÄ«bu sakÄrtošana ir sarežģītÄka, tÄpÄ“c arÄ« speciÄla likuma pieņemšana ir krietni aizkavÄ“jusies. PÄ“tera baznÄ«ca traÄ£iski cieta OtrajÄ pasaules karÄ. BaznÄ«cas atjaunošana bija padomju laika mantojuma speciÄlistu varoņdarbs, to nevar noliegt un nedrÄ«kst aizmirst. RÄ«ga atguva savu nozÄ«mÄ«go vertikÄlo dominanti, bet laikmets neiztika bez aktÄ«vÄko speciÄlistu nosodÄ«juma. PilsÄ“ta atrada Ä“kai savam laikam piemÄ“rotu funkciju. IzpildÄ«to darbu kvalitÄte nebija slikta, tomÄ“r atbilstoša padomju laika materiÄliem, tehniskajÄm iespÄ“jÄm un risinÄjumiem.
RÄ«gas SvÄ“tÄ PÄ“tera baznÄ«ca (pirmo reizi minÄ“ta 1209.gadÄ) kÄ sena vÄ“lÄs Ä·ieÄ£eļu gotikas un baroka laika celtne ar bagÄtu vÄ“sturi, Ä«paši raksturÄ«gu apjomu, telpisko struktÅ«ru, rietumu fasÄdes portÄlu plastiku, torņa smailes vizuÄlo tÄ“lu RÄ«gas vÄ“sturiskÄ centra siluetÄ, pÄrbÅ«ves un atjaunošanas procesiem, apzinÄtÄm un neskartÄm arheoloÄ£iskÄm liecÄ«bÄm, saglabÄtiem ievÄ“rojamiem mÄkslas priekšmetiem un arhitektÅ«ras detaļÄm ir unikÄla sakrÄlÄs arhitektÅ«ras vÄ“rtÄ«ba LatvijÄ, kas liecina par bÅ«vkultÅ«ras augstÄkajiem sasniegumiem ZiemeļeiropÄ.
RÄ«gas SvÄ“tÄ PÄ“tera baznÄ«ca ir valsts nozÄ«mes kultÅ«ras piemineklis, kurÄ atrodas 28 mÄkslas pieminekļi (16. –19.gs portÄli, kapenes, kapa plÄksnes, epitÄfijas, grandioza izmÄ“ra sveÄturis, skulptÅ«ra). Esmu neskaitÄmas reizes šajÄ nozÄ«mÄ«gajÄ celtnÄ“ bijis, arÄ« pasÄkumos, un vienmÄ“r man ir licies, ka kaut kÄ pietrÅ«kst. TÄ ir noskaņa, sajÅ«tas, ko rada Ä“kas piepildÄ«jums, saimniekošana, Ä“kas gars.
Atrodoties ParÄ«zes DievmÄtes katedrÄlÄ“, PÄ“tera katedrÄlÄ“ VatikÄnÄ vai vienkÄršÄ ItÄlijas, Francijas, pat jebkuras Eiropas valsts, arÄ« Latvijas lauku baznÄ«cÄ, mani pÄrņem Ä«paša sajÅ«ta, materiÄlo un nemateriÄlo vÄ“rtÄ«bu sakausÄ“jums, kaut kas tÄds, ko var sniegt tikai sakrÄla celtne ar tÄs patiesu piepildÄ«jumu. JautÄjums jÄuzdod mums pašiem sev – vai mÄ“s gribam šÄdas sajÅ«tas uzdÄvinÄt Sv. PÄ“tera baznÄ«cai vai ne? Vai mÄ“s gribam baznÄ«cas Ä“ku veltÄ«t baznÄ«cai vai nÄ“? Vai mÄ“s novÄ“rtÄ“jam Eiropas sakrÄlÄ mantojuma fenomenu?
Es nenosodu RÄ«gas pašvaldÄ«bu par vÄ“lÄ“šanos bÅ«t PÄ“tera baznÄ«cas saimniekam, bet redzu praktiskÄs iespÄ“jas, tik daudz darÄma darba, trÅ«kstošu naudu, nerealizÄ“tas ieceres. 2006.gada 6.jÅ«lija naktÄ« izdega ZiemeļblÄzmas ZaÄ¼Ä skola – RÄ«gai simbolisks objekts, EiropÄ viens no pirmajiem uzbÅ«vÄ“tiem bÄ“rnudÄrziem (pirmskola), ar Augusta Dombrovska un Martas Rinkas vÄrdiem saistÄ«ta vietzÄ«me. SolÄ«jumi to atjaunot nav izpildÄ«ti. TÄ ir pašvaldÄ«bas atbildÄ«ba, nenokÄrtots parÄds pilsÄ“tai, Augustam Dombrovskim – kas gan to vairs atceras.
Vai PÄ“terbaznÄ«cas uzturÄ“šana reliÄ£iskai darbÄ«bai bÅ«tu pašvaldÄ«bas uzdevums? To varÄ“tu darÄ«t, ja viss cits bÅ«tu izdarÄ«ts, varÄ“tu censties pÄrsteigt sabiedrÄ«bu ar izcilu profesionÄlu restaurÄciju, autentiskuma izpratni, labÄko praksi. TomÄ“r, lai to sasniegtu, vÄ“l ir noejams garš attÄ«stÄ«bas ceļš.
VEF kultÅ«ras pils, ZiemeļblÄzmas kultÅ«ras pils un citu objektu atjaunošanÄ ir bijusi laba griba, centÄ«ba, bet pietrÅ«kst sajÅ«tas ko dod patiess autentiskums, oriÄ£inÄlu virsmu starojums, vÄ“sturiskÄ patina, gaume, detaļu kvalitÄte, mÅ«sdienu labs dizains, tieši tas, ko vajadzÄ“tu atgÅ«t Sv. PÄ“tera baznÄ«cai. Vai tieši šajÄ objektÄ pašvaldÄ«bai tas izdosies?
Sv. PÄ“tera baznÄ«cai nepieciešami nopietni, visaptveroši un apjomÄ«gi atjaunošanas darbi. Pirms vairÄkiem gadiem baronese Fon Zasa vÄ“lÄ“jÄs baznÄ«cÄ atjaunot Ä“rÄ£eles, bet neizdevÄs vienoties ar pilsÄ“tu, un atbalsts palika neizmantots. PÄ“c tam iniciatÄ«vu uzņēmÄs RÄ«gas SvÄ“tÄ PÄ“tera baznÄ«cas Ä“rÄ£eļu fonds. Kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas PÄ“tera baznÄ«ca ir lietota, bet lÄ«dzekļi un darbs tÄs uzturÄ“šanÄ ieguldÄ«ts tik minimÄli, ka saglabÄtÄ«bas stÄvoklis pakÄpeniski ir pasliktinÄjies. Ir pietrÅ«kusi ikdienas rÅ«pÄ«ga kopšana, nav atrisinÄtas ugunsdrošÄ«bas prasÄ«bas.
Lai arÄ« Ä«pašumtiesÄ«bu izlemšana bija pieļaujama tikai ar Ä«pašu likumu, RÄ«gas dome bija pasteigusies nodalÄ«t pieguļošo zemi tÄ, ka baznÄ«cas pamatu, portÄlu, kÄpņu un pat atsevišÄ·Äs vietÄs Ärsienu daļa ir nonÄkusi uz pašvaldÄ«bas zemes. ŠÄda kļūme bÅ«tu jÄlabo, neizvirzot nekÄdas prasÄ«bas no pašvaldÄ«bas puses, bet vai tÄ bÅ«s?
Viens no iespÄ“jamiem variantiem ir SvÄ“tÄ PÄ“tera baznÄ«cu nodot RÄ«gas domei, ar likumu nosakot galveno lietošanas veidu – sakrÄlo darbÄ«bu. JaunÄ RÄ«gas dome ir nÄkusi ar labu apņēmÄ«bu, bet darÄmÄ ir tik daudz, pieredze vÄ“l tikai veidojas, savukÄrt iespÄ“jas ierobežotas.
Otrs variants ir SvÄ“to PÄ“tera baznÄ«cu nodot Latvijas Evaņģēliski luteriskÄs baznÄ«cas un Latvijas Evaņģēliski luteriskÄs baznÄ«cas VÄcu SvÄ“tÄ PÄ“tera draudzes izveidotam nodibinÄjumam. Saņemta ticama informÄcija, ka šÄdÄ gadÄ«jumÄ baznÄ«cas atjaunošanai nauda 33 miljonu apmÄ“rÄ tiktu saņemta no VÄcijas. Saprotu, kÄpÄ“c RÄ«gas dome nevÄ“las baznÄ«cu atdot citam saimniekam, pievilcÄ«gs ir bijis skatu tornis, bet ilgtermiÅ†Ä pamatjautÄjums jau ir par to, vai baznÄ«cas Ä“ku atdot RÄ«gas garÄ«gajai dzÄ«vei. LÄ“mumu pieņems Saeima, un es ceru, ka tas bÅ«s pÄrdomÄts un izsvÄ“rts. RÅ«pÄ«ba, ar kÄdu Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinÄtnes komisija cenšas radÄ«t drošu normatÄ«vo aktu SvÄ“tÄ PÄ“tera baznÄ«cas tÄlÄkajam liktenim, ir cerÄ«ga.
PÄ“c Latvijas valsts neatkarÄ«bas atgÅ«šanas dievnamu atjaunošana ir pierÄdÄ«jusi tautas spÄ“ku. Tik daudzas izpostÄ«tas un pazemotas celtnes ir atguvušas savu vietu kultÅ«rainavÄ kÄ garÄ«gas dominantes. Tas nav pašvaldÄ«bu vai valdÄ«bas nopelns, valsts ir piedalÄ«jusies ar samÄ“rÄ nelielu finansÄ“jumu, veikusi galvenokÄrt kultÅ«ras mantojuma uzraudzÄ«bas darbu, sniegusi padomus, konsultÄcijas. IeguldÄ«tÄs enerÄ£ijas, ticÄ«bas, ziedoto lÄ«dzekļu apjoms ir mÅ«su tautas spÄ“ka visspilgtÄkais apliecinÄjums. GarÄ«gai bÅ«vei vislabÄk der garÄ«gs saturs, un baznÄ«cai ir jÄbÅ«t atdalÄ«tai no valsts. TÄpÄ“c es iestÄjos par principu “baznÄ«cu baznÄ«cai”.
Ne vienmÄ“r dievnamu atjaunošanas darbi ir bijuši “gludi”, jo kultÅ«ras mantojuma speciÄlistu prasÄ«bas nav vienkÄršas, bet rezultÄts un iegÅ«tÄ pieredze dod uzticÄ«bu dievnamu satura diktÄ“tai attieksmei un saimniekošanas kvalitÄtei arÄ« turpmÄk. Par laimi LatvijÄ vÄ“l nav pienÄkusi situÄcija, kad bÅ«tu jÄdomÄ – ar kÄdÄm funkcijÄm piepildÄ«t bijušus un masveidÄ pamestus dievnamus!