Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«bas valdes locekle un Ķekavas novada bÅ«vvaldes vadÄ«tāja Inese Aizstrauta ir pārliecināta, ka pirms trim gadiem pieņemtais BÅ«vniecÄ«bas likums ir jāraksta no jauna. AplamÄ«bu likumā esot tik daudz, ka ar likuma izmaiņām tās novÄ“rst neesot iespÄ“jams, turklāt tas radÄ«šot vÄ“l lielāku haosu.

- Kā vērtējat jauno būvniecības regulējumu?

- Par brāķi. Šos skarbos vārdus es teicu Saeimā jau 2014.gada 23.janvārÄ«, kad nodevu zvÄ“restu Saeimā kā deputāts. Tas bija laiks, kad jaunais BÅ«vniecÄ«bas likums bija jau pieņemts, bet Ministru kabineta noteikumi, kas ir likuma neatņemama sastāvdaļa, vÄ“l nebija pabeigti un pieņemti. Tas bija laiks pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas, kad vadošie likuma izstrādātāji saprata, ka likums ir vÄ“rsts tikai kontroles mazināšanai, bet nevis fiziskai bÅ«vju drošÄ«bai. SteidzamÄ«bas kārtā Saeimai bija jau iesniegts jaunā likuma pirmais grozÄ«jums - par BÅ«vniecÄ«bas likuma spÄ“kā stāšanās termiņa pagarināšanu. Jau toreiz pirms balsojuma es no Saeimas tribÄ«nes aicināju deputātus balsot par šÄ« likuma atcelšanu, sakot - es ceru, ka jÅ«s, deputāti, balsosiet ne tikai par termiņa pagarināšanu, bet pienāks laiks, kad Saeima balsos par šÄ« brāķa atcelšanu.

Nu ir pagājuši divi gadi, kad strādājam jaunā likuma varā, un pienācis laiks, kad vadzis ir lÅ«zis. ArÄ« augstākie ierÄ“dņi ir sapratuši, ka tā ilgāk vairs nevar turpināties. Nu gribam kaut ko sagrozÄ«t. Nu Ekonomikas ministrija prasa speciālistiem sniegt priekšlikumus. Bet, kad tajā laikā Saeimā sniedzām priekšlikumus, tad darba grupā nevienā speciālistā neklausÄ«jās. Nu strādājam pÄ“c jaunā likuma, bet haoss ir milzÄ«gs. To var apliecināt jebkurš nozares speciālists, kurš vÄ“las bÅ«vÄ“t likumÄ«gā ceļā. Jo vairāk lasām un strādājam pÄ“c jaunā likuma, jo vairāk kļūdu, pretrunu, nepilnÄ«bu, nekompetences atrodam gan likumā, gan MK noteikumos. Tas kā ar jaunām kurpÄ“m – kamÄ“r veikalā skatāmies un pÄ“rkam, tikmÄ“r esam apmierināti, bet, kad sākam valkāt, tad tikai redzam, kurā vietā tulzna uzberžas.

- Kas tajā ir nepilnīgs un kāpēc?

- Lai izsmeļoši atbildÄ“tu uz šo jautājumu, man bÅ«tu jāuzraksta disertācija.

BÅ«vniecÄ«bas likums ir birokrātijas uzvara. Ja agrāk bija visiem saprotams viens iesniegums, kuram sekoja bÅ«vvaldes sagatavots arhitektÅ«ras un plānošanas uzdevums, un projektÄ“šana notika jau pÄ“c zināmiem noteikumiem, tad tagad ir vairāk nekā 30 iesniegumu formas, kuras precÄ«zi ir jāaizpilda un nedrÄ«kst sajaukt. JanÄ«na KursÄ«te-Pakule saka - ir labi jaunām lietām izdomāt jaunus vārdus. Bet šajā likumā viss ir sajaukts. Vecos un visiem saprotamos vārdos ir nosauktas jaunas lietas. PiemÄ“ram, vārds bÅ«vatļauja ir saliktenis, kurš pÄ“c bÅ«tÄ«bas nozÄ«mÄ“ „bÅ«vÄ“t atļauts”, bet jaunā likuma izpratnÄ“ tā vis nav! LÄ«dz ar bÅ«vatļaujas saņemšanu katram bÅ«vÄ“tājam ir jāizskaidro, ka ar šo dokumentu nedrÄ«kst uzsākt bÅ«vdarbus, vÄ“l šajā bÅ«vatļaujā ir jādabÅ« divas atzÄ«mes, un tikai tad drÄ«kstÄ“s uzsākt bÅ«vdarbus. Vai to vispār kāds loÄ£iski domājošs cilvÄ“ks var saprast?

Cits piemÄ“rs. PÄ“c jaunā likuma ir jauns projekta tips „paskaidrojuma raksts”, kas daudz neatšÄ·iras no ierastā projekta formāta, tajā ir visas nepieciešamās sastāvdaļas. Tas bija domāts projekts vienkāršiem gadÄ«jumiem, un to pat var izstrādāt pats Ä“kas Ä«pašnieks, nav nepieciešams sertificÄ“ts speciālists. Bet, lÅ«k, kad to visu bijām izstāstÄ«juši kādam apmeklÄ“tājam, tad pÄ“c dažām dienām bÅ«vvaldÄ“ bija iesniegts iecerÄ“tās bÅ«ves apraksts vārda tiešajā nozÄ«mÄ“. Astoņos teikumos bija aprakstÄ«ts, ka bÅ«ve tiks bÅ«vÄ“ta no dēļiem 0.04X10X4m brÅ«nā krāsā. Man šÄ·iet, ka arÄ« šoreiz tikai speciālists sapratÄ«s to, cik stulbi šÄ« prasÄ«ba ir uzrakstÄ«ta likumā, ja to vienkāršais cilvÄ“ks var tik absurdi saprast.

ŠÄdus piemÄ“rus es varu aprakstÄ«t daudzus, daudzus. Bet viens no galvenajiem trÅ«kumiem likumā ir tas, ka nepareizi ir izprasts atbildÄ«bas sadalÄ«jums bÅ«vniecÄ«bas procesā, nav precÄ«zi nodefinÄ“ta bÅ«vniecÄ«bā iesaistÄ«to pušu atbildÄ«ba. Likumā galvenais akcents ir likts tikai uz kontroli, nevis uz darbu darÄ«tāju atbildÄ«bu. PatiesÄ«bā kontrolei ir liela nozÄ«me, bet, ja nebÅ«s atbildÄ«bas, tad nebÅ«s arÄ« drošÄ«bas. Nav iespÄ“jams katram darbiniekam blakus piesaistÄ«t kontrolieri, zÅ«d kontroles efektivitāte.

- Kā tas traucē būvvaldes darbā?

- Visa jaunā kārtÄ«ba ir radÄ«ta, domājot tikai par lieliem investoriem, Eiropas fondu naudām, megaprojektiem. Bet pilna Latvija ir ar mājiņām, bÅ«diņām, kÅ«tiņām, klÄ“tiņām, pirtiņām, šÄ·Å«nÄ«šiem, sÄ“tiņām, dÄ«Ä·Ä«šiem utt., un katrai no šÄ«m minÄ“tajām bÅ«vÄ“m ir kāds Ä«pašnieks. Par šiem cilvÄ“kiem un viņu vajadzÄ«bām jaunā likuma izstrādātājs bija galÄ«gi piemirsis. Un tāpÄ“c šodien cilvÄ“ks nesaprot – kur viņam iet, bet mÄ“s nesaprotam, kur viņu sÅ«tÄ«t gadÄ«jumos, ja viņam nav iepriekš sakārtotas Ä«pašuma lietas. BÅ«vvaldes jau divus gadus strādā kā likumu un bÅ«vniecÄ«bas kārtÄ«bas skaidrojošas institÅ«cijas. Tā nedrÄ«kst bÅ«t, ir jābÅ«t vienotai izpratnei par likuma pantiem. Tas ir darbs, kas jādara ministrijas ierÄ“dņiem, jo šobrÄ«d katrā bÅ«vvaldÄ“ un katram pašvaldÄ«bas darbiniekam ir sava sapratne par atsevišÄ·Äm lietām. Bet mums nākas to darÄ«t, jo nevaram taču katru cilvÄ“ku sÅ«tÄ«t uz ministriju.

- Jūs sakāt, ka būvniecības regulējums būtu jāizstrādā no nulles. Kādēļ? Kā tas būtu jāveido?

- Jau no skolas sola mēs labi atceramies - ja kādā skolas darbā bija kļūdas, tad tās bija jālabo. Bet, ja kļūdu bija ļoti daudz, tad darbs bija jāpārstrādā!

SvarÄ«gākais ir nevis - kā jāveido, bet - kam ir jāveido. Un jāsāk ir ar nozares attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijas izstrādāšanu. Tas ir jādara tikai spÄ“cÄ«gai nozares speciālistu komandai, bet juristiem speciālistu sagatavotais ir jāieliek formā. Nevis otrādi – juristi izstrādāja BÅ«vniecÄ«bas likumu un noteikumus, un nu, cienÄ«jamie speciālisti, sakiet, kas jums nepatÄ«k, ministrija gatava jÅ«s uzklausÄ«t.

Es jau teicu, ka priekšlikums ir sākt visu no jauna, un tas ir jādara nozares profesionāļu komandai.

Novērtē šo rakstu:

0
0