Iesaki rakstu:

Ar esošo trajektoriju jau nākamgad Latvija var kļūt par otru nabadzÄ«gāko valsti ES aiz Bulgārijas (IKP uz iedzÄ«votāju pÄ“c PPP). Ekonomikas kuÄ£is stÅ«rÄ“ nepareizā virzienā: ja gribam kursa maiņu, kurās iestādÄ“s bÅ«tu nepieciešams remonts? 

1. Finanšu ministrija. Jau apmÄ“ram 15 gadus par valsts budžetu, VID, ES fondiem, finanšu sektoru virsatbildÄ«ga ir Baiba Bāne (kura "piehaltÅ«rÄ“" arÄ« RÄ«gas ostā) un viņas ilggadÄ“jā komanda. Šo gadu laikā iestājusies totāla ideju, iniciatÄ«vas, atbildÄ«bas stagnācija. Budžetā no gada uz gadu tās pašas ekseļa tabulas, finanšu sektorā saimnieko lielbanku kartelis, ES fondiem hroniskas kavÄ“šanās, utt. ArÄ« B.Bānes vietnieki L.Kļaviņa un A.Eberhards stipri aizsÄ“dÄ“jušies, bet Valsts atbalsta kontroles departaments strādā kādas citas valsts labā, kas nav Latvija.   

2. Latvijas Banka. Diemžēl Latvijas Bankas padome nav attaisnojusi uz to liktās cerÄ«bas: mÅ«su banku sektorā saimnieko lielbanku kartelis, kredÄ«tportfelis mums mazākais eirozonā, kredÄ«ti paši dārgākie, bet banku peļņas rekordlielas. Lielās bankas slinki pilda savu finanšu atbalsta/kreditÄ“šanas funkciju pret mÅ«su ražotājiem, Ä£imenÄ“m, kas vÄ“las tikt pie kvalitatÄ«va mājokļa, un mazajiem-vidÄ“jiem uzņēmumiem, kas grib augt. Nepietiek tikai ar ekonomisko prognožu ražošanu (kuras jau pÄ“c 3 mÄ“nešiem ir nederÄ«gas) un smalku monÄ“tu kalšanu. 

3. Konkurences padome un SPRK. MÅ«su nominālie ienākumi var augt un augt, bet mÄ“s turÄ«gāki nekļūsim, ja cenas veikalos, pakalpojumiem augs tikpat un vÄ“l vairāk. Monopoli, duopoli, karteļi, aizliegtās vienošanās, dominÄ“joša tirgus stāvokļa ļaunprātÄ«ga izmantošana utt: kādam iedzÄ«votāju maciņi no šÄ«m alkatÄ«bas un peļņas maksimizÄ“šanas izpausmÄ“m ir jāpasargā, diemžēl Konkurences padome ir kļuvusi bezzobaina un neefektÄ«va sodu piemÄ“rošanā godÄ«gas konkurences likumpārkāpÄ“jiem, bet SPRK pietiekami nespiež uz efektivitāti lielo valsts/pašvaldÄ«bu monopolu iesniegtajos tarifu plānos.        

4. Premjeres birojs - Valsts kanceleja. Daudz tiek runāts par to, ka birokrātiskais aparāts ir kļuvis tik liels un pašpietiekams, ka ātri, saprātÄ«gi, ekonomikai svarÄ«gi lÄ“mumi nāk ļoti lÄ“ni un nekvalitatÄ«vi. Premjere un Valsts kanceleja ir atbildÄ«gas par visas valsts pārvaldes/ierÄ“dniecÄ«bas darba efektivitāti, par Ministru kabineta darba kārtÄ«bu (kurš lÄ“mums nonāk vai nenonāk ministru lemšanai, cik ātri utt), premjere var tieši un netieši ietekmÄ“t koalÄ«cijas darba kārtÄ«bu un Saeimas balsojumus. Valsts kanceleja arÄ« kontrolÄ“, ko liekam mÅ«su lielo valsts uzņēmumu valdÄ“s un padomÄ“s: lÄ«dz šim valsts aktÄ«vu pārvaldÄ«tājiem politiska paklausÄ«ba bijusi daudz izdevÄ«gāka par profesionālu izcilÄ«bu.         

5. Ä¢enerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs, KNAB vadÄ«tājs. Kā zināms, bagātākās ir tās valstis, kurās ir stipras tiesiskuma saknes, efektÄ«va tiesu sistÄ“ma, kas spÄ“j ātri un kvalitatÄ«vi risināt dažāda veida strÄ«dus un likumpārkāpumus, un zema korupcija, kas neļauj dažiem ietekmÄ«giem darboņiem sagrābt kopÄ“ju sabiedrÄ«bas labumu caur koruptÄ«vām shÄ“mām, iepirkumiem utt. Skandināvijas valstis, Šveice, Luksemburga uc to ir apliecinājušas. Ja bÅ«s godÄ«ga, prognozÄ“jam biznesa vide, noteikti Latvija spÄ“s piesaistÄ«t daudz lielāku ārvalstu investÄ«ciju apjomu, un arÄ« vietÄ“jiem uzņēmumiem bÅ«s godÄ«gi spÄ“les noteikumi jaunu biznesa projektu Ä«stenošanā.