„Eiropeisko vērtību†pelavas un noklusētais genocīds
Arturs PriedÄ«tis · 02.03.2016. · Komentāri (44)Esejai izdevÄs atrast piemÄ“rotu ilustrÄciju. ZÄ«mÄ“juma sižets lieliski atbilst esejas tÄ“mai un tÄs problemÄtiskajiem atzariem.
Ko redzam zÄ«mÄ“jumÄ? KÄdas asociÄcijas stimulÄ“ zÄ«mÄ“jums?
ZÄ«mÄ“jumÄ redzam divus tÄ“lus. Abi tÄ“li sabiedriskajÄ domÄ ir ļoti aktuÄli. TÄ tas ir LatvijÄ un citÄs zemÄ“s.
Sievietes tÄ“ls simbolizÄ“ Eiropas SavienÄ«bu. VÄ«rieša tÄ“ls simbolizÄ“ arÄbu musulmaņu klÄtbÅ«tni ES un agresivitÄti pret ES (plašÄk – Eiropu). VÄ«rietis vÄ“las pakļaut sievieti, viņu ietÄ“rpjot hidžabÄ – musulmaņu sievietes ikdienas apģērbÄ.Tas simboliski liecina par vÄ“lÄ“šanos Eiropu pakļaut ar spÄ“ku.
TaÄu zÄ«mÄ“jumÄ redzam puskailu sievieti. ES simbolizÄ“ jauna puskaila blondÄ«ne. TurklÄt viņa ir ne tikai bez kleitas, bet arÄ« bez krusta. Kleita un krusts mÄ“tÄjas uz zemes.
TÄda situÄcija izraisa noteiktas simboliskÄs asociÄcijas. Krusta mÄ“tÄšanÄs uz zemes liecina par atsacÄ«šanos no kristietÄ«bas. Liecina par sekularizÄciju – attÄlinÄšanos no reliÄ£ijas. MÅ«sdienu EiropÄ sekularizÄcija ir modÄ“. Puskailajai blondÄ«nei reliÄ£ija nav vÄ“rtÄ«ba. KristietÄ«bas svÄ“tais atribÅ«ts ir noņemts no kakla un nomests uz zemes.
Uz zemes ir nomesta arÄ« kleita. JaunÄ blondÄ«ne staigÄ puskaila. Bet tas simboliski asociÄ“jas ar eiropiešu morÄlo degradÄciju – seksuÄlo brÄ«vÄ«bu, lesbismu, feminisma histÄ“riju, homoseksuÄlismu, nevÄ“lÄ“šanos dzemdÄ“t bÄ“rnus karjeras un materiÄlo apsvÄ“rumu dēļ, viendzimuma laulÄ«bÄm, marasmu cilvÄ“ku dzimumu skaidrojumos, ar ko vidiņviņķeliskie deÄ£enerÄti pietaisa arÄ« Latviju.
ZÄ«mÄ“jumÄ svarÄ«gs ir viens moments. Redzot arÄbu musulmaņa agresÄ«vo tuvošanos ar hidžabu, puskailÄ blondÄ«ne enerÄ£iski tiecas pÄ“c krusta un kleitas. AsociatÄ«vi jÄuzskata, ka krustu un kleitu viņa atzÄ«st kÄ efektÄ«vu glÄbiņu no arÄbu musulmaņiem. AtgriešanÄs reliÄ£iskajÄ ticÄ«bÄ viņai dos spÄ“ku pretoties svešinieku agresivitÄtei. SavukÄrt kleitas uzvilkšana bÅ«s atgriešanÄs morÄli tikumiskajÄ pasaulÄ“. Sieviete pÄrstÄs izlaidÄ«gi staigÄt puskaila, precÄ“sies, dzemdÄ“s bÄ“rnus, viņas garÄ«go pasauli spÄ“cinÄs kristietÄ«ba, bet no arÄbu uzmÄcÄ«bas aizsargÄs vÄ«rs.
Eiropiešu tamlÄ«dzÄ«ga pozitÄ«va cilvÄ“ciskÄ pÄrveidošanÄs bÅ«tu loÄ£iska rÄ«cÄ«ba. TÄ bÅ«tu apsveicama saprÄtÄ«ga rÄ«cÄ«ba.
SaprÄtÄ«guma tagad ļoti pietrÅ«kst eiropiešiem. Eiropiešu lielÄkÄ nelaime ir nepietiekamÄ dzimstÄ«ba un morÄlÄ degradÄcija. Bez abu nelaimju maksimÄlas ierobežošanas eiropiešiem masveidÄ draud bojÄeja – izšÄ·Ä«šana citu rasu populÄcijÄ. Ne velti pasaulÄ“ slavenÄkais nÄ“Ä£eris gÄdÄ«gi paredz EiropÄ jaunu tautu asimilÄciju XXI gadsimtÄ. JaunÄs tautas bÅ«s dažÄdu rasu bioloÄ£iskÄs asimilÄcijas iznÄkums. KÄ zinÄms, jaunas tautas vienmÄ“r ir bioloÄ£iskÄs asimilÄcijas iznÄkums. Latviešu tautai savÄ laikÄ laimÄ“jÄs. TÄ radÄs vienas rases pÄrstÄvju bioloÄ£iskÄs asimilÄcijas rezultÄtÄ. Tagad latviešiem ir lemts bÅ«t bioloÄ£iskajam komponentam asimilÄcijÄ ar nÄ“Ä£eriem, arÄbiem. RespektÄ«vi, ar citu rasu bioloÄ£isko materiÄlu.
LoÄ£iska bÅ«tu eiropiešu atgriešanÄs kristietÄ«bas ideoloÄ£iskajÄ paspÄrnÄ“, vÄ“loties pÄrvarÄ“t morÄlo degradÄciju. Musulmaņu galvenais ideoloÄ£iskais spÄ“ks ir reliÄ£ija - islams. ReliÄ£ija nodrošina musulmaņu morÄlo stabilitÄti. Eiropiešu galvenais ideoloÄ£iskais spÄ“ks ir laicÄ«gÄ reliÄ£ija – liberÄlisms. LiberÄlisma ideoloÄ£ijai kopš XX gs. 70.gadiem ir neÄ·Ä«trÄ postmodernisma piesmÄ“rÄ“jums. LiberÄlisma un postmodernisma duets ir efektÄ«vs impulss morÄlajai degradÄcijai.
Nevar bÅ«t ne mazÄko šaubu par reliÄ£iskÄs ideoloÄ£ijas pÄrÄkumu. LaicÄ«gÄs reliÄ£ijas ideoloÄ£ija nav spÄ“jÄ«ga konkurÄ“t ar Ä«stas un patiesas reliÄ£ijas ideoloÄ£iju.
NeapšaubÄmi liberÄlisma ideoloÄ£ija prot fundamentÄli zombÄ“t sabiedrisko apziņu. TomÄ“r pašlaik pretoties islama ideoloÄ£ijai liberÄlisma ideoloÄ£ija nav spÄ“jÄ«ga. Islamam adekvÄts ideoloÄ£iskais spÄ“ks var bÅ«t tikai cita reliÄ£ija. MÅ«su interesÄ“s – kristietÄ«ba. LaicÄ«gÄ reliÄ£ija nespÄ“j pretoties Ä«stai un patiesai reliÄ£ijai. Īpaši tajÄ laikÄ, kad laicÄ«gÄs reliÄ£ijas ideologi un piekritÄ“ji (adepti) nevar lepoties ar intelektuÄlo un morÄlo kondÄ«ciju.
AtkÄrtoju, eiropiešu cilvÄ“ciskÄ pÄrveidošanÄs bÅ«tu loÄ£iska rÄ«cÄ«ba. Ja tÄ realizÄ“tos, tad Eiropai bÅ«tu izredzes izdzÄ«vot „baltajiem” ļoti nelabvÄ“lÄ«gajÄ demogrÄfiskajÄ pÄrejÄ un turpinÄt eksistÄ“t arÄ« pÄ“c demogrÄfiskÄs pÄrejas. Ko var zinÄt, varbÅ«t Dieva organizÄ“tÄ vÄ“sturiski nÄkamÄ demogrÄfiskÄ pÄreja bÅ«s labvÄ“lÄ«ga „baltajiem” un apdraudÄ“s „krÄsainÄs” rases. Tagad ir pretÄ“ja situÄcija un ar to ir jÄrÄ“Ä·inÄs.
TomÄ“r eiropiešu rÄ«cÄ«ba nav loÄ£iska. Eiropiešu rÄ«cÄ«ba masveidÄ kļuva neloÄ£iska jau XX gadsimta beigÄs. TÄ nav loÄ£iska arÄ« pašlaik. Eiropiešu politiskÄ elite un inteliÄ£ences prÄva daļa rÄ«kojas neloÄ£iski, it kÄ Dievs viņiem bÅ«tu nežēlÄ«gi atņēmis prÄtu. Turcijas prezidents R.T.Erdogans nesen sarunÄ ar ES lÄ«deri izvÄ“lÄ“jÄs amizanti atklÄtu frÄzi „Mums nav uz pieres uzrakstÄ«ts „idiots””. Šo nediplomÄtisko frÄzi sarunas gaitÄ varÄ“ja dažÄdi saprast. TomÄ“r pÄrÄk liels variantu skaits nevarÄ“ja bÅ«t. KatrÄ ziÅ†Ä prioritÄte bija variantam, ka uz pieres uzrakstÄ«ts „idiots” ir sarunu dalÄ«bniekam no Briseles. TÄds ņirdzÄ«gs zemteksts bija iespÄ“jams.
TÄ vietÄ, lai asi vÄ“rstos pret migrÄcijas cunami un eiropiešu armijas (mÄcoties no PSRS pieredzes valsts robežas ideÄlÄ slÄ“gšanÄ) bÅ«vÄ“tu nepÄrvaramus TrajÄna vaļņus, 2016. gada 27. februÄrÄ« Eiropas pilsÄ“tÄs rÄ«koja gÄjienu par bÄ“gļu tiesÄ«bÄm (European March for the Refugees Rights). GÄjienam bija jÄdemonstrÄ“ atbalsts bÄ“gļu cilvÄ“ktiesÄ«bÄm un jÄmudina Eiropas valdÄ«bas nodrošinÄt bÄ“gļiem patÄ«kamu ceļu uz patvÄ“ruma bezmaksas dzÄ«vokļiem.
Par laimi RÄ«gÄ gÄjiens izgÄzÄs: „GÄjiena sÄkumÄ pie Raiņa pieminekļa pulcÄ“jÄs aptuveni 70 cilvÄ“ku. NonÄkot lÄ«dz BrÄ«vÄ«bas piemineklim, gÄjiena dalÄ«bniekus centÄs apturÄ“t kÄda cilvÄ“ku grupa. TÄ centusies nepieļaut gÄjiena dalÄ«bnieku tuvošanos BrÄ«vÄ«bas piemineklim. KÄ portÄlu “Delfi” informÄ“ja aculiecinieki, policija situÄciju atrisinÄjusi, un pasÄkuma norise turpinÄjusies bez sadursmÄ“m.” No aptuveni 70 cilvÄ“kiem liela daļa bija Ärzemnieki.
TÄds pasÄkums ir cinisks izsmiekls. Labi ir zinÄms, ka ES politiÄ·i par „bÄ“gļiem” ir demagoÄ£iski nosaukuši ne tikai kara bÄ“gļus no SÄ«rijas. ES politiÄ·i par „bÄ“gļiem” viltÄ«gi sÄka dÄ“vÄ“t visus migrantus. ArÄ« vieglÄs dzÄ«ves tÄ«kotÄjus no Irakas, AfganistÄnas, PakistÄnas, LÄ«bijas, Alžīras, Marokas, Tunisijas, JordÄnijas un citÄm valstÄ«m. Par to kritiski raksta pat Rietumu žurnÄlisti.
2016.gada februÄrÄ« LatvijÄ ieveda pirmos „bÄ“gļus” – divas Ä£imenes. Tikai viena Ä£imene ir no SÄ«rijas. Otra Ä£imene ir no Ä€frikas valsts Eritrejas. TÄ ir tÄda pati failed state kÄ LR. No Eritrejas normÄli cilvÄ“ki bÄ“g tÄpat, kÄ to dara Latvijas normÄli cilvÄ“ki.
Saprotams, Latvijas „politiÄ·i” dzied Briseles korÄ«. VisnekaunÄ«gÄkie kaunina tautu: „Tas bÅ«tu nožēlojami, ja Latvija nevarÄ“tu uzņemt un palÄ«dzÄ“t 500 bÄ“gļiem, intervijÄ Latvijas Radio raidÄ«jumam "KrustpunktÄ" sacÄ«ja bijusÄ« Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga”. TurpretÄ« visaprobežotÄkie „politiÄ·i” bÄ“gļu uzņemšanu tÅ«lÄ«t sapin ar Latvijas „naciÄ·u” šovinistisko klasiku: « BÄ“gļi, pie kuru uzņemšanas pašlaik strÄdÄ Latvija, varÄ“tu bÅ«t vairÄk ieinteresÄ“ti integrÄ“ties LatvijÄ nekÄ atsevišÄ·as personas, kas LatvijÄ ieceļoja pÄ“c OtrÄ pasaules kara, uzskata kultÅ«ras ministre Dace MelbÄrde (VL-TB/LNNK).”
Saprotams, mÅ«su kultÅ«ras ministre drÄ«kst nezinÄt integrÄcijas sociÄli politiskos un kulturoloÄ£iskos pamatnosacÄ«jumus. Tie vienmÄ“r atbilst cilvÄ“kam cienÄ«gas dzÄ«ves prasÄ«bÄm. Bez pamatnosacÄ«jumu garantijas neviens psihiski vesels cilvÄ“ks nekad nebÅ«s ieinteresÄ“ts integrÄ“ties sabiedrÄ«bÄ un kultÅ«rÄ, kurÄ visu nosaka zagļu un blēžu LielÄ Banda un kurÄ kultÅ«ras ministrs tradicionÄli ir visaprobežotÄkais kadrs valdošajÄ kliÄ·Ä“. Nav vajadzÄ«gs speciÄli komentÄ“t tÄdus kadrus kÄ bijušos kultÅ«ras ministrus Umbliju, PÄ“tersoni, RÄ«benu, Demakovu, Ä’lerti, Jaunzemi-Grendi.
Lai eiropiešus skubinÄtu nestrÄdÄjošo migrantu uzturÄ“šanai atdot savu naudu un aizstÄvÄ“t migrantu („bÄ“gļu”) cilvÄ“ktiesÄ«bas, ES ideoloÄ£iskÄ kuļmašÄ«na uzbÄzÄ«gi izkuļ un Eiropas tautas veikli iebaro ar „eiropeisko vÄ“rtÄ«bu” pelavÄm. ES ideoloÄ£iskÄ kuļmašÄ«na izkuļ nevis graudus, bet pelavas. Eiropas tautas tiek iebarotas nevis ar barojošiem graudiem, bet ar nekur nederÄ«gajÄm pelavÄm. „EiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas” ir pelavas.
ArÄ« latvieši tiek sistemÄtiski iebaroti ar pelavÄm. MÅ«su „politiÄ·u” un inteliÄ£ences pielÄ«dÄ“ju katra vÄvuļošana par „bÄ“gļiem” sÄkÄs un beidzÄs ar „eiropeiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm”.
„Eiropeisko vÄ“rtÄ«bu” suÄ£estija ir liela. KÄ nekÄ skaisti skan – „EiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas!”. CilvÄ“kos var uzmutuļot sentimentÄlas žēlabas pret „bÄ“gļiem”. JÅ«tÄ«gÄkajiem var nÄkties sagrÄbstÄ«t mutautiņu lÄ«dzjÅ«tÄ«bas asaru aizsprostošanai.
Kas ES politiskajÄ retorikÄ ir „eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas” un kÄpÄ“c abi vÄrdi jÄliek pÄ“diņÄs?
ES politiskajÄ retorikÄ „eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas” ir jauns ideoloÄ£iskais koncepts. PrincipÄ tas ir simboliskÄs politikas koncepts. TÄtad Ä«pašs politiskÄs komunikÄcijas veids, lai uzrunÄtu nevis racionÄlo prÄtu, bet aizkustinÄtu emocionÄlo sfÄ“ru. Izmantojot simboliskos resursus (šajÄ gadÄ«jumÄ simbolisko surogÄtu „eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas”), politiskÄ elite vÄ“las leÄ£itimÄ“t savus lÄ“mumus par migrÄciju.
Lieta ir tÄ, ka ES ideoloÄ£iskÄ kuļmašÄ«na „eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas” sistemÄtiski sÄka ekspluatÄ“t tikai XX gs. nogalÄ“. Tolaik konfederÄcijas (plašÄk - Rietumeiropas) vadošo kadru kontingentÄ strauji ieplÅ«da pelÄ“kas ne visai gudras personas ar ne visai racionÄlu domÄšanu. Rietumeiropas varas struktÅ«rÄs (gandrÄ«z jÄsaka - Ä£enÄ“tiski tÄ«rÄ veidÄ) sÄka dominÄ“t amerikÄņu izskolotÄ simtprocentÄ«gi paklausÄ«gÄ elite – kolaboracionisti, karjeristi, konformisti, nekaunÄ«gi pielÄ«dÄ“ji. Pats par sevi saprotams, ka tÄda tipa eliti var sameistarot tikai no cilvÄ“ciskajÄm niecÄ«bÄm. KÄ tas praktiski risinÄs, eiropieši var pajautÄt, piemÄ“ram, Žoze Manuelam Barozu, bet latvieši var pajautÄt tÄdiem pelÄ“cÄ«bas karaļiem kÄ Piebalgs, Dombrovskis. No 2004.gada austrumeiropiešu intelektuÄli un morÄli gaišais pienesums ES kabinetos vÄ“l trakÄk atsaucÄs uz konfederÄcijas, kÄ arÄ« Eiropas Padomes rÄ«cÄ«bspÄ“ju.
ES pamatlicÄ“ji bija gudri un racionÄli cilvÄ“ki – izcilas personÄ«bas. SpilgtÄkie piemÄ“ri ir Pols-AnrÄ« Spaks, RobÄ“rs ŠÅ«mans, Žans MonÄ“. Tolaik arÄ« Rietumu valstis vadÄ«ja tÄdas personÄ«bas kÄ Š.de Golls, K.Adenauers, V. ČērÄils, A.de Gasperi. Viņu politiskÄ retorika bÅ«tiski atšÄ·Ä«rÄs no visjaunÄko laiku Eiropas vadošo kadru politiskÄs retorikas.
ES pamatlicÄ“ji atsaucÄs uz eiropeiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm. TaÄu tÄs bija pavisam citas vÄ“rtÄ«bas. Bet galvenais – eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas nefunkcionÄ“ja kÄ politiskÄs ideoloÄ£ijas koncepts. VisticamÄkais, tÄpÄ“c nefunkcionÄ“ja, ka ES gudrie pamatlicÄ“ji negribÄ“ja šÄ«s vÄ“rtÄ«bas devalvÄ“t. Viņi patiesi cienÄ«ja šÄ«s vÄ“rtÄ«bas. Viņi bija tÄdas raudzes cilvÄ“ki, kuri ir spÄ“jÄ«gi kaut ko uzticÄ«gi cienÄ«t, ko nevar teikt par viņu servilajiem pÄ“cnÄcÄ“jiem. Tas, kas nonÄk politiskÄs ideoloÄ£ijas repertuÄrÄ, vienmÄ“r noplicinÄs un zaudÄ“ autoritÄti.
TurklÄt ES pamatlicÄ“jiem bija cita eiropeisko vÄ“rtÄ«bu kolekcija. TÄpÄ“c tagad nÄkas runÄt par saprÄtÄ«go cilvÄ“ku eiropeisko vÄ“rtÄ«bu kolekciju un nesaprÄtÄ«go cilvÄ“ku „eiropeisko vÄ“rtÄ«bu” kolekciju. GardÄs pelavas ir nesaprÄtÄ«go cilvÄ“ku „eiropeisko vÄ“rtÄ«bu” kolekcija.
Protams, noteiktas eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas bija ne tikai ES pamatlicÄ“jiem, bet Eiropas visiem izglÄ«totajiem cilvÄ“kiem. Viņi vienmÄ“r zinÄja par maksimÄm, kuras simboliskÄ formÄ var kalpot eiropiešu identitÄtes fiksÄ“šanai, kÄ arÄ« var bÅ«t galvenie principi indivÄ«du, Ä£imenes, sabiedrÄ«bas, tautas, nÄcijas, valsts, mÄkslas, reliÄ£ijas, saimnieciskÄs darbÄ«bas, morÄles, tiesiskuma jomÄ.
TÄ“laini izsakoties, izglÄ«toto un saprÄtÄ«go cilvÄ“ku eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas vienmÄ“r asociÄ“jÄs ar trim pakalniem. Tie ir pakalni, kuru virsotnÄ“ paceļas Akropole (AtÄ“nÄs) un Kapitolijs (RomÄ), bet pakalns JeruzalemÄ“ ieguvis nosaukumu „GolgÄta”. Akropole asociÄ“jÄs ar tÄdÄm vÄ“rtÄ«bÄm kÄ brÄ«vÄ«ba, filosofija, demokrÄtija. Kapitolijs asociÄ“jÄs ar romiešu tiesÄ«bÄm un sociÄlo iekÄrtu, bet GolgÄta asociÄ“jÄs ar kristietÄ«bu.
Eiropas izglÄ«toto un saprÄtÄ«go cilvÄ“ku eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas joprojÄm ir brÄ«vÄ«ba, filosofija, demokrÄtija, romiešu tiesÄ«bas, sociÄlÄ iekÄrta, kristietÄ«ba. TurpretÄ« ES birokrÄtu „eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas” ir virtuÄlÄs divkosÄ«bas „tolerance”, „politkorektums”, „cilvÄ“ktiesÄ«bas”, „plurÄlisms”. Labi ir zinÄma saprÄtÄ«go ļaužu masu neuzticÄ«ba minÄ“tajÄm „eiropeiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm”. ArÄ« saprÄtÄ«gie latvieši neuzticÄs šÄ«m „vÄ“rtÄ«bÄm”. TomÄ“r ES birokrÄtiem prÄtiņš ir par Ä«su, lai izvÄ“lÄ“tos jaunus politiskÄs ideoloÄ£ijas konceptus.
Noteikti ir jÄpaskaidro viens fakts. PatiesÄ«bÄ lÄ«dz XX gs. nogalei eiropiešu leksikÄ bija sastopams jÄ“dziens „kristietÄ«bas vÄ“rtÄ«bas”, bet nevis „eiropeiskÄs vÄ“rtÄ«bas”. JÄ“dzienu „kristietÄ«bas vÄ“rtÄ«bas” diskursÄ par Eiropu lietoja arÄ« padomju ļaudis.
AgrÄk eiropiešu politiskÄ elite ļoti labi apzinÄjÄs kristietÄ«bas vÄ“sturisko ieguldÄ«jumu. Eiropiešu politiskÄ elite varÄ“ja regulÄri neapmeklÄ“t baznÄ«cu. TaÄu eiropiešu politiskÄ elite nebija tik dumja, lai kaunÄ“tos un noklusÄ“tu kristietÄ«bas kolosÄlo ieguldÄ«jumu Eiropas zinÄtniskÄs, filosofiskÄs, mÄkslinieciskÄs, tehnoloÄ£iskÄs, politiskÄs domas vÄ“sturÄ“.
NesaprÄtÄ«go cilvÄ“ku „eiropeisko vÄ“rtÄ«bu” kolekcijÄ neietilpst kristietÄ«ba. TÄ ir farizejisma (liekulÄ«bas) izpausme. Eiropas SavienÄ«bas dibinÄšana notika ar VatikÄna un citu reliÄ£isko organizÄciju svÄ“tÄ«bu. PatiesÄ«bÄ ne tikai ar svÄ“tÄ«bu. PiemÄ“ram, VatikÄns ļoti ieinteresÄ“ti un ļoti direktÄ«vi piedalÄ«jÄs Eiropas valstu integrÄcijas oriÄ£inÄlÄ projekta apspriešanÄ. Bez VatikÄna akcepta nenotika vadošo amatpersonu izvÄ“le. No vadošajÄm amatpersonÄm lielÄkÄ daļa bija katoļi. Romas pÄvests Pijs XII Eiropas Kopienu nosauca par „kristÄ«gÄs Eiropas vÄ“sturisko misiju”. Uz kristietÄ«bas vÄ“rtÄ«bÄm balstÄ«jÄs Rietumeiropas kristÄ«gi demokrÄtiskÄs partijas.
Bet ko redzam pašlaik?
ES lÄ«deri ir pilnÄ mÄ“rÄ atsacÄ«jušies no kristietÄ«bas. KristietÄ«ba tagad nav nekÄda vÄ“rtÄ«ba, tÄ“lojot „tolerantu”, „plurÄlu”, „politkorektu”, „cilvÄ“ktiesÄ«bu” laipnÄ«bu pret musulmaņiem un ateistiem. ES KonstitÅ«cijÄ vienÄ«gi preambulÄ ierakstÄ«ja frÄzi „Eiropas kultÅ«ras, reliÄ£iskais un humÄnistiskais mantojums”. KonstitÅ«cijas ratifikÄcija skaļi izgÄzÄs. KonstitÅ«cijas vietÄ 2007.gadÄ sagatavoja „Lisabonas lÄ«gumu”. ArÄ« tajÄ ir tikai vÄrdi „reliÄ£iskais mantojums”. PÄvests JÄnis PÄvils II atklÄti nenosodÄ«ja konstitÅ«ciju bez vÄrda „kristietÄ«ba”. TurpretÄ« pÄvests Benedikts XVI speciÄlÄ bullÄ drosmÄ«gi nosodÄ«ja kristietÄ«bas diskriminÄciju ES politiskajÄ darbÄ«bÄ.
AizvadÄ«tajÄ laikÄ Briseles farizeji un ES perifÄ“rijas farizeji ir pastrÄdÄjuši jaunu nedarbu. Tas ir reti nelietÄ«gs nedarbs. Farizeji noklusÄ“ genocÄ«du pret Tuvo Austrumu un ZiemeļÄfrikas kristiešiem.
No 2011.gada janvÄra sÄkÄs kristiešu iziešana no LÄ«bijas, Ä’Ä£iptes un citÄm ZiemeļÄfrikas valstÄ«m, kÄ arÄ« no Tuvo Austrumu valstÄ«m. Tolaik pret kristiešiem sÄkÄs musulmaņu asiņaina ofensÄ«va. Musulmaņi nogalinÄja kristiešu Ä£imenes, kristiešu ciemu visus iedzÄ«votÄjus. Musulmaņi iznÄ«cinÄja kristiešu mÄjas, baznÄ«cas, reliÄ£iskos pieminekļus.
Saprotams, arÄ« agrÄk musulmaņa gods bija nogalinÄt kristieti – „neticÄ«go”, „netÄ«ro”, nevÄ“rtÄ«go”. TomÄ“r islama valstu vadÄ«tÄji spÄ“ja nodrošinÄt kristiešiem samÄ“rÄ drošu dzÄ«vi vismaz galvaspilsÄ“tÄs. 100 km no galvaspilsÄ“tas viss varÄ“ja notikt tÄpat kÄ viduslaikos. PÄ“c nesenÄs varas maiņas musulmaņu jaunie valdnieki vairs nespÄ“ja un arÄ« necentÄs aizsargÄt kristiešus. SÄkÄs genocÄ«ds, kas piespieda kristiešus izziet no dzimtÄs zemes.
Rietumos šausmÄ«go faktu noklusÄ“. ASV un ES neatzÄ«st genocÄ«du. Tas ir saprotams. ASV un ES (NATO) izjauca stabilo dzÄ«ves kÄrtÄ«bu ZiemeļÄfrikÄ un Tuvajos Austrumos. ANO 1948.gadÄ pieņēma speciÄlu lÄ“mumu par genocÄ«du, to pasludinot par vissmagÄko noziegumu. Saprotams, ASV un ES nav izdevÄ«gi atzÄ«t genocÄ«du pret kristiešiem. Pasaule zina, kuri ir vainÄ«gi haosa un genocÄ«da izraisÄ«šanÄ.
GenocÄ«ds pret kristiešiem bija viena no galvenajÄm tÄ“mÄm Romas pÄvesta Franciska I un patriarha Kirila vÄ“sturiskÄs tikšanÄs laikÄ HavannÄ 2016.gada 12.februÄrÄ«. Viņu deklarÄcijÄ genocÄ«dam ir veltÄ«ti Äetri punkti.
GenocÄ«ds pret kristiešiem uzskatÄmi atsedz ES politiskÄs elites amorÄlos vaibstus. Eiropiešu pienÄkums ir glÄbt kristiešus. ElementÄri tas ir kristietÄ«bas civilizÄcijas, bet nevis kÄdas citas civilizÄcijas pienÄkums. TaÄu ES „bÄ“gļu” jautÄjumu apzinÄti nesaista ar kristiešu glÄbšanu. TÄdÄ“jÄdi sanÄk tÄ, ka ES galvenokÄrt glÄbj musulmaņus, starp kuriem var atrasties kristiešu slepkavas un katrÄ ziÅ†Ä kristietÄ«bai ne visai draudzÄ«gi cilvÄ“ki. Kristiešu slepkavas var nonÄkt arÄ« LatvijÄ. ES politiskÄ elite cÄ«tÄ«gi rok kapu Eiropai.
Pie mums par genocÄ«du pret kristiešiem savu viedokli ir paudis arhibÄ«skaps J.Vanags: „TajÄ pašÄ laikÄ skaidrs, ka ikvienai valdÄ«bai ir jÄaizstÄv sava tauta, tÄs vÄ“rtÄ«bas, kultÅ«ra un dzÄ«vesveids, kas ir ne mazÄk svarÄ«gi kÄ saistÄ«bas pret Eiropas partneriem. Un viens no labÄkajiem risinÄjumiem ir uzņemt vajÄtos kristiešus. Mana pÄrliecÄ«ba ir tÄda, ka pieņemt vajÄtos kristiešus ir gudri un pareizi. VairÄk nekÄ 80 procentu no visiem reliÄ£iskajiem uzbrukumiem pasaulÄ“ ir vÄ“rsti tieši pret kristiešiem un ne tikai ZiemeļÄfrikÄ un Tuvajos Austrumos.”
VÄcbalti latviešos nekad nesaskatÄ«ja kristietÄ«bas dziļas saknes. Latviešiem tÄ«kamÄks esot pagÄnisms. LuterÄņu arhibÄ«skapa pÄrliecÄ«ba ir adekvÄta Ä«stai un neuzspÄ“lÄ“tai kristietÄ«bai. TaÄu viņš ar saviem kolÄ“Ä£iem nav spÄ“jÄ«gs izraisÄ«t luterÄņu (latviešu tautas) masveida sociÄlo protestu ne pret Lielo Bandu, ne pret ES farizeju nelietÄ«bu noklusÄ“t genocÄ«du pret kristietÄ«bu.
Tam ir iemeslu jÅ«ra. LuterÄņu baznÄ«ca galvenokÄrt ir kļuvusi par „tusÄ“šanÄs” vietu, lai glamÅ«rÄ«gi laulÄtos, iesvÄ“tÄ«tu bÄ“rnus. AizvadÄ«tÄ gadsimta 90.gadu sÄkumÄ RÄ«gas inteliÄ£encÄ“ bija ÄkstÄ«ga mode svÄ“tdienÄs iet uz dievkalpojumu. Ja 80.gados pirmdienas rÄ«tos zinÄtnisko institÅ«tu un austskolu gaiteņos skanÄ“ja intelektuÄli viedais jautÄjums „KÄ tev vakar patika izrÄde?”, tad 90.gadu sÄkumÄ pirmdienas rÄ«tos skanÄ“ja samÄksloti svÄ“tbijÄ«gais jautÄjums „KÄ tev vakar patika dievkalpojums?”.
Mode mainÄs. Tagad ir 2016.gads. BaznÄ«ctÄ“vi komunicÄ“ ar Lielo Bandu un MazajÄm BandÄm kÄ „brÄļi ar brÄļiem”. Mantas un amatu dalÄ«šanas skandÄli nav tikai ateistu kaislÄ«ba. VispÄrÄ“jÄ morÄlÄ degradÄcija saindÄ“ ne tikai politiskÄs organizÄcijas, bet saindÄ“ arÄ« reliÄ£iskÄs organizÄcijas. TÄs strauji zaudÄ“ iespÄ“jas aizstÄvÄ“t pašiem sevi un sociÄli konsolidÄ“t sabiedrÄ«bu tautas aizstÄvÄ“šanai.