Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Būsiet gan jau dzirdējuši, ka Latvija, reaģējot uz kārtējo Kremļa spiegu-teroristu skandālu Čehijā un solidarizējoties ar šo NATO sabiedrotās valsts diplomātiem, no valsts izsūtīs tikai vienu Kremļa spiegu-diplomātu, to pašu bēdīgi slaveno Ruslanu Ušakovu.

Šajā sakarā nepaslinkoju un izskrēju cauri visiem publiski pieejamiem Satversmes aizsardzības biroja (SAB) gada pārskatiem par situāciju Kremļa spiegu ķeršanas lauciņā Latvijā. Redzētais un izlasītais liek man domāt, ka Latvijas Ārlietu ministrija sistemātiski ir ignorējusi Latvijas drošības dienestu ziņojumus, jo faktiski visos ir atrodama šādā rindkopa:

„Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti izvērš aktīvu darbu pret Latviju un sabiedroto interesēm. Izlūkošanas prioritāte ir NATO drošības politika un aktivitātes reģionā, kā arī Latvijas aizsardzības un militārās spējas. SAB konstatējis interesi par plaša spektra iekšpolitikas, ārpolitikas un ekonomikas jautājumiem.”

Sanāk, ka Ruslans Ušakovs ir tas krievu spiegs, kurš ir tik varens un spējīgs, ka Latvijas un NATO sabiedroto armijas ģenerāļi nevar naktīs mierīgi gulēt? Šaubos par to!

Atsevišķos SAB gada pārskatos ir minēts, ka Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā Latvijā izlūku skaits ir svārstījies 20–40 % līmenī no kopējā diplomātu skaita.

Ja veicam aprēķinus, tad tagad Krievijas vēstniecībā vajadzētu strādāt diviem līdz četriem krievu diplomātiem, jo R. Ušakovs ir vienīgais, kas tiek sūtīts prom.

Esmu pārliecināts par to, ka Latvijas drošības dienesti ir snieguši ne tikai Ārlietu, bet arī Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām daudz slepenāku informāciju ar konkrētiem vārdiem un uzvārdiem un veiktajām darbībām pret Latviju, kas netiek un netiks atspoguļota tik formālā dokumentā kā SAB gada pārskats.

Lūk, arī izraksti no SAB gada pārskatiem, kuros melns uz balta rakstīts, ka Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot Krievijas vēstniecības piesegā, izliekoties par diplomātiem. Turklāt tiek norādīts, ka viņu ir vairāk nekā viens R. Ušakovs!

Izraksts no SAB 2020. gada pārskata:

Neskatoties uz to, ka arvien lielāka loma ir tehniskās izlūkošanas iespējām un aktivitātēm kibertelpā, Krievijas diplomātisko 1. ĀRVALSTU IZLŪKOŠANAS UN DROŠĪBAS DIENESTI 5 pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms Rietumvalstīs. Pēdējos gados Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā Latvijā izlūku skaits ir svārstījies 20–40 % no kopējā diplomātu skaita, līdzīgi tas ir arī citviet Eiropā, tādējādi veidojot daudzskaitlīgu Krievijas specdienestu darbinieku tīklu ārvalstīs. https://www.sab.gov.lv/files/2020_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2019. gada pārskata:

Tradicionāli GRU izlūkošanas aktivitātes ārvalstīs īsteno, izmantojot Krievijas vēstniecību un to paspārnē izvietoto militāro atašeju biroju piesegu. https://www.sab.gov.lv/files/2019_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2017. gada pārskata:

2017. gadā SAB īstenoja pretizlūkošanas darbu pret vairāku ārvalstu specdienestiem. Lielāko apdraudējumu Latvijas interesēm rada Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu aktīvā darbība. Darbs notiek gan izmantojot diplomātisko piesegu, gan strādājot no Krievijas teritorijas.

Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti aktivitātes pret Latviju īsteno, strādājot no dažādām pozīcijām. Izlūki Latvijā strādā legālo rezidentūru ietvaros, kad darbam tiek izmantotas diplomātiskais piesegs. Pēdējos gados Krievijas specdienestu iespējas izmantot diplomātisko piesegu kontaktu veidošanai un izlūkošanas ziņu iegūšanai apgrūtina tas, ka atsevišķās jomās samazinājusies valstu oficiālā sadarbība, turklāt pieaugusi sabiedrības vērība pret aizdomīgām “diplomātu” darbībām. https://www.sab.gov.lv/files/2017_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2016. gada pārskata:

Ārvalstu specdienesti aktivitātes pret Latviju izvērš, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu un strādājot no savas valsts teritorijas. Darbs no teritorijas ietver aktivitātes uz valstu robežas, īslaicīgas izlūku vizītes Latvijā, kā arī darbu pret Latvijas valsts piederīgajiem, tiem atrodoties dienestu pārstāvētajās valstīs. https://www.sab.gov.lv/files/2016_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2015. gada pārskata:

Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. https://www.sab.gov.lv/files/2015_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2014. gada pārskata:

Darbības realizācija pret Latvijas interesēm norit gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs, kā arī no savas mītnes zemes. Izlūkdienesti galvenokārt izmanto savas valsts vēstniecības diplomātisko piesegu izlūkošanas aktivitāšu veikšanai. Paralēli tiek izmantoti netradicionālie piesegi, kuriem var pielāgot jebkuru nepieciešamo profesiju – žurnālistu, konsultantu, uzņēmēju vai zinātnieku. Krievijas pētnieciskie institūti un nevalstiskās organizācijas bieži tiek izmantotas par platformām, kuru ietvaros vai no kurām veikt izlūkošanas darbību. https://www.sab.gov.lv/files/2014_parskats.pdf

Izraksts no SAB 2013. gada pārskata:

2013 Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem galvenokārt strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas.

Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās Latvijā variē no 15-35 procentiem no kopējā diplomātu skaita. Izlūki, kas darbam Latvijā izmanto diplomātu piesegu, reti izmanto agresīvas un tiešas darba metodes.  https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=70

Izraksts no SAB 2012. gada pārskata:

2012 Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15-40 procenti no kopējā diplomātu skaita.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=3

Izraksts no SAB 2011. gada pārskata:

2011 Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega jeb no legālo rezidentūru pozīcijām. Vienlaikus ārvalstu izlūkdienestu darbs pret Latviju un tās valstspiederīgajiem tiek īstenots, strādājot no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=10

Izraksts no SAB 2010. gada pārskata:

2010 Kopumā pret Latviju vērstas izlūkdienestu aktivitātes var tikt īstenotas trijos veidos: 
- ārvalstu specdienesti Latvijā darbojas no tā sauktās legālās rezidentūras pozīcijām, kas visbiežāk nozīmē darbu zem diplomātisko pārstāvniecību piesega,
- izlūkošana tiek veikta no izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijas. Retos gadījumos, ārpus NATO un ES valstu izlūkdienesti savā teritorijā izmanto visai agresīvas Latvijas iedzīvotāju vervēšanas un informācijas iegūšanas metodes.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=11

Izraksts no SAB 2009. gada pārskata:

Izlūkdienesti izlūkošanu ārvalstīs veic divos veidos - legālās rezidentūras ietvaros (izmantojot diplomātisko piesegu un neslēpjot piederību konkrētai valstij), kā arī izmantojot nelegāļus un nelegālo rezidentūru.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=19

Izraksts no SAB 2008. gada pārskata:

SAB pretizlūkošanas darba rezultātā 2008.gada laikā vīza iebraukšanai Latvijā tika atteikta 3 identificētiem ārvalstu izlūkdienestu darbiniekiem, kas plānoja uzsākt savu darbību Latvijā, izmantojot diplomātisko piesegu. Turklāt viens no šiem izlūkiem ticis identificēts kā sevišķi aktīvs, kurš, strādājot ārvalstīs, ne tikai plaši izmantojis aģentūras metodi informācijas ieguvei, bet arī organizējis aktīvos pasākumus ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=64

Izraksts no SAB 2007. gada pārskata:

Veicot pretizlūkošanas funkcijas, SAB seko ārpus ES un NATO valstu specdienestu darbībām un interesēm Latvijā. Nozīmīgs valsts drošības risks ir ārvalstu specdienestu, kas atrodas ārpus ES un NATO, rezidentūru darbība Latvijā. Šo dienestu aktivitātes kontrole ir SAB pretizlūkošanas prioritāte. Ārpus NATO un ES valstu specdienestu rezidentūras Latvijā darbojas pamatā izmantojot diplomātisko piesegu. Tomēr specdienestu virsnieki savai darbībai izmanto arī cita veida piesegus, lai Latvijā uzturētos ilglaicīgi vai īslaicīgi. Ārpus NATO un ES esošo valstu specdienestu darbību pret Latviju un tās interesēm var iedalīt trīs virzienos – politiskā, ekonomiskā un militārā izlūkošana. Ārvalstu izlūkdienestu darbība skar gan Latvijas nacionālās intereses, gan NATO un ES sadarbības aspektus.

https://www.sab.gov.lv/?a=s&id=17&pgoffset=4&jid=75

P.S. Agresorvalsts bruņoto spēku specdienests, respektīvi GRU, spridzina, zog velosipēdus, nogalina, pārvadā narkotikas, triec nost lidmašīnas un indē cilvēkus ar ķīmisko ieroci NATO dalībvalstu teritorijās, bet Latvijas diplomātija ir tik diplomātiska, ka Kremlis vien nopriecāties nevar. Vai Rinkēvičs var iedomāties, kas notiktu, izraidot divus krievu spiegus, ja reiz pēc Ruslana padzīšanas Kremlis Latviju ir iekļāvis īpašo, proti, naidīgo valstu sarakstā?

Novērtē šo rakstu:

0
0