DzÄ«vÄ«bai bÄ«stamÄ izglÄ«tÄ«ba
Arturs PriedÄ«tis · 22.06.2016. · Komentāri (22)IzglÄ«tÄ«ba var bÅ«t bÄ«stama dzÄ«vÄ«bai. To var apgalvot bez mazÄkajÄm šaubÄm. Tas skan neticami. Bet tÄ ir realitÄte. IzglÄ«tÄ«ba var bÅ«t bÄ«stama dzÄ«vÄ«bai visdažÄdÄkajos izpausmes veidos.
Protams, vispopulÄrÄkais izpausmes veids ir militÄrais veids. MilitÄrÄ izglÄ«tÄ«ba ir bÄ«stama dzÄ«vÄ«bai. Ja kÄds izvÄ“las militÄro izglÄ«tÄ«bu, tad viņam ir jÄrÄ“Ä·inÄs ar apdraudÄ“jumu dzÄ«vÄ«bai. IzglÄ«tojot sevi militÄrajai karjerai, cilvÄ“ks sevi pakļauj dzÄ«vÄ«bas briesmÄm.
DzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ir ne tikai militÄrÄ izglÄ«tÄ«ba. ZolitÅ«des traģēdijÄ bojÄ gÄja glÄbšanas dienesta vÄ«ri. ApgÅ«stot glÄbšanas izglÄ«tÄ«bas programmu, šie vÄ«ri noteikti apzinÄjÄs savas izvÄ“les bÄ«stamÄ«bu viņu dzÄ«vÄ«bai.
NÄkas novÄ“rot, ka dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamÄ izglÄ«tÄ«ba var bÅ«t divÄ“jÄda. PirmkÄrt, apzinÄti izvÄ“lÄ“ta. OtrkÄrt, neapzinÄti izvÄ“lÄ“ta.
ApzinÄti izvÄ“lÄ“tajÄ dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamajÄ izglÄ«tÄ«bÄ ietilpst Ä«pašas zinÄšanas dzÄ«vÄ«bas aizstÄvÄ“šanai. MilitÄrajÄ izglÄ«tÄ«bÄ mÄca maskÄ“ties, mÄca tuvcīņas paņēmienus, mÄca izvÄ“lÄ“ties aizsardzÄ«bai piemÄ“rotus objektus utt. SavukÄrt glÄbšanas dienesta speciÄlistus mÄca ne tikai glÄbt citus, bet arÄ« glÄbt pašiem sevi un savu dzÄ«vÄ«bu nepakļaut nevajadzÄ«gam riskam.
OtrajÄ gadÄ«jumÄ tikai vÄ“lÄk atklÄjÄs izglÄ«tÄ«bas bÄ«stamÄ«ba. CilvÄ“ks apzinÄti neizvÄ“lÄ“jÄs dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamo izglÄ«tÄ«bu. Viņš nevÄ“lÄ“jÄs kļūt karavÄ«rs, gruvešos iesprostoto cilvÄ“ku glÄbÄ“js. TomÄ“r vÄ“lÄk izrÄdÄ«jÄs, ka viņa izglÄ«tÄ«ba ir ne mazÄk bÄ«stama kÄ karavÄ«ra un glÄbšanas dienesta speciÄlista izglÄ«tÄ«ba.
NeapzinÄti izvÄ“lÄ“tÄ dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamÄ izglÄ«tÄ«ba attiecas uz visplašÄkajÄm ļaužu masÄm. CilvÄ“ki nav izvÄ“lÄ“jušies dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamu izglÄ«tÄ«bu. TomÄ“r atklÄjas, ka viņu izglÄ«tÄ«ba apdraud dzÄ«vÄ«bu. ŠajÄ izglÄ«tÄ«bÄ neietilpst Ä«pašas zinÄšanas dzÄ«vÄ«bas aizstÄvÄ“šanai.
Teiksim, žurnÄlistikas studentus RÄ«gÄ, Lomonosova ielÄ neapmÄca apieties ar „gloku”, lai prastu aizstÄvÄ“t savu dzÄ«vÄ«bu pret AstoņkÄja apdraudÄ“jumu, ja jaunais žurnÄlists bÅ«s savÄs publikÄcijÄs atmaskojis organizÄ“to noziedzÄ«bu LatvijÄ. ŽurnÄlistu izglÄ«tÄ«bÄ neietilpst pašaizsardzÄ«bas lÄ«dzekļu un paņēmienu studijas. TomÄ“r viņu izglÄ«tÄ«ba ir tÄda, ka apdraud dzÄ«vÄ«bu ne tikai saskarsmÄ“ ar AstoņkÄji. Viņu izglÄ«tÄ«ba pati par sevi ir dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama neatkarÄ«gi no tÄ, vai mÄcÄ«ja jeb nemÄcÄ«ja apieties ar „gloku”.
Lieta ir tÄ, ka pÄ“cpadomju Latvijas izglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ne tikai žurnÄlistikÄ. MÅ«su skolÄs un augstskolÄs iegÅ«tÄ izglÄ«tÄ«ba zinÄšanu visÄ spektrÄ sÄk apdraudÄ“t cilvÄ“ku dzÄ«vÄ«bu. TurklÄt runa nav par militÄro vai kÄda cita veida profesionÄlo izglÄ«tÄ«bu, kurai potenciÄli piemÄ«t noteikts apdraudÄ“jums dzÄ«vÄ«bai. Runa ir par „parasto” izglÄ«tÄ«bu, gatavojot kadrus visdažÄdÄkajÄs miera laika profesijÄs. DzÄ«vÄ«bai bÄ«stama ir kļuvusi t.s. formÄlÄ izglÄ«tÄ«ba, kas ietver pamatizglÄ«tÄ«bas, vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas un augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas pakÄpes.
DomÄjams, visvieglÄk ir saprast, ka izglÄ«tÄ«ba var izraisÄ«t garÄ«go nÄvi. To saprot katrs. Pret šo atziņu ir grÅ«ti kaut ko iebilst. Visi saprot, ka var bÅ«t tÄda izglÄ«tÄ«ba, kas neko nedod cilvÄ“ka garam un prÄtam. IzglÄ«tÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga stimulÄ“t garÄ«gumu, prÄta atvÄ“rtÄ«bu un aktivitÄti. IzglÄ«tÄ«ba nomÄc cilvÄ“ku, padara viņu intelektuÄli un morÄli pasÄ«vu. CilvÄ“ks kļūst kÅ«trs, bezdarbÄ«gs, neaktÄ«vs. Viņš pÄrstÄj papildinÄt zinÄšanas, domÄt, analizÄ“t, vÄ“rtÄ“t. Padomju izglÄ«tÄ«bÄ cilvÄ“ku novest lÄ«dz garÄ«gajai nÄvei, manuprÄt, spÄ“ja priekšmeti, kuri bija veltÄ«ti sabiedrÄ«bas mÄcÄ«bai, partijas vÄ“sturei, dialektiskajam un vÄ“sturiskajam materiÄlismam, zinÄtniskajam komunismam.
DomÄjams, visgrÅ«tÄk ir saprast, ka izglÄ«tÄ«ba var izraisÄ«t fizisko nÄvi. Tam ne katrs gribÄ“s ticÄ“t. Bet tÄ ir taisnÄ«ba. IzglÄ«tÄ«ba var izraisÄ«t ne tikai garÄ«go nÄvi, bet arÄ« fizisko nÄvi. „Parastajai” izglÄ«tÄ«bai piemÄ«t tÄdas itin kÄ neticamas spÄ“jas.
IespÄ“jams, vissaprotamÄkais piemÄ“rs ir dzÄ«vÄ«bas zaudÄ“šana nacionÄlajÄ konfliktÄ. NacionÄlie konflikti var beigties traÄ£iski. To zina katrs. CilvÄ“kus var nogalinÄt pat tÄ dÄ“vÄ“to sadzÄ«ves nacionÄlo konfliktu laikÄ, nemaz jau nerunÄjot par bruņoto sadursmi starp relatÄ«vi lielÄm nacionÄlajÄm grupÄm.
NacionÄlo konfliktu traÄ£iskÄ iznÄkuma iemesli mÄ“dz bÅ«t dažÄdi. Viens no galvenajiem iemesliem ir izglÄ«tÄ«ba. Šajos traÄ£iskajos gadÄ«jumos izglÄ«tÄ«ba ir viens no galvenajiem iemesliem dzÄ«vÄ«bas zaudÄ“šanai. Tikai šo iemeslu visretÄk nosauc attiecÄ«gÄ nacionÄlÄ konflikta analÄ«zÄ“. Parasti min sliktos dzÄ«ves apstÄkļus, sociÄlo marginalizÄciju, cittautiešu etnisko grupu administratÄ«vo un juridisko apspiestÄ«bu. IzglÄ«tÄ«bu kÄ iemeslu visbiežÄk nefiksÄ“. Tas nav pareizi.
IzglÄ«tÄ«bai nacionÄlo attiecÄ«bu veidošanÄ ir milzÄ«ga nozÄ«me. Tas ļoti nopietni attiecÄs uz pÄ“cpadomju Latvijas izglÄ«tÄ«bu. Ja latviešu atvasei formÄlÄs izglÄ«tÄ«bas visÄs pakÄpÄ“s dienu no dienas un turklÄt vairÄkas reizes dienÄ skolotÄji vai pasniedzÄ“ji „borÄ“” kaut ko naidÄ«gu pret „krieviem”, tad tÄdas izglÄ«tÄ«bas rezultÄts jaunajam cilvÄ“kam var bÅ«t letÄls rezultÄts. IzglÄ«tÄ«ba ir izskolojusi šovinistu. IzglÄ«tÄ«ba ir jaunajÄ latvietÄ« iepotÄ“jusi krievu tautas un Krievijas valsts naidÄ«gu apsmiešanu. Jaunais latvietis dziļi nicina krievus, krievu valstsvÄ«rus, krievu kultÅ«ru. Viņš ar to lepojÄs un katrÄ izdevÄ«gÄ brÄ«dÄ« demonstratÄ«vi izrÄda savu nicinÄjumu. Nav grÅ«ti iztÄ“loties, ar ko tas reiz var beigties. PÄ“cpadomju LatvijÄ tÄdi gadÄ«jumi ir bijuši. TajÄ skaitÄ mÄcÄ«bu iestÄdÄ“s. DzÄ«vÄ«bai bÄ«stamÄ izglÄ«tÄ«ba svinÄ“ja uzvaru. TraÄ£isku uzvaru.
DzÄ«vÄ«bas apdraudÄ“jumu izraisa ne tikai šovinisma klÄtbÅ«tne izglÄ«tÄ«bÄ. Šodienas LatvijÄ dzÄ«vÄ«bas apdraudÄ“jumu izraisa izglÄ«tÄ«bas sniegtÄs zinÄšanas vispÄr. Burtiski katru dienu mÅ«su publiskajÄ telpÄ nÄkas tikties ar neiedomÄjami kroplÄm zinÄšanÄm. TÄs izplata „politiÄ·i”, „viedokļu” autori, nozaru eksperti, sabiedrisko organizÄciju aktÄ«visti, radošÄ inteliÄ£ence savos portÄlos un personÄ«gajos saitos. NeiedomÄjami kroplu zinÄšanu pÄrpilnÄ«ba ir sociÄlajos tÄ«klos un interneta publikÄciju komentÄros.
PatiesÄ«bÄ mÅ«su publiskajÄ telpÄ sastopamÄs nenormÄlÄs zinÄšanas nemaz nedrÄ«kst saukt par zinÄšanÄm. JÄizdomÄ cits apzÄ«mÄ“jums. NÄkas tikties ar kaut ko tÄdu, kas atbaida, grÅ«tsirdÄ«gi nomÄc, izraisa dziļu neizpratni, šausmas. TaÄu pats drÅ«mÄkais – liek domÄt par dzÄ«vÄ«bai bÄ«stamo izglÄ«tÄ«bu.
MÅ«su izglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama. EmocionÄlu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu gribas izteikt vecÄkiem, kuru bÄ“rni pašlaik mÄcÄs, studÄ“, bet drÄ«z mÄcÄ«sies, studÄ“s viņu mazbÄ“rni. IzglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi bÄ“rnu un mazbÄ“rnu apdraudÄ“jums. Ne visiem ir iespÄ“jams iekÄrtot savas atvases Ärzemju skolÄs un universitÄtÄ“s.
VisticamÄkais, grÅ«ti ir saprast, kÄ neiedomÄjami kroplÄs zinÄšanas apdraud dzÄ«vÄ«bu. Apdraud garÄ«go dzÄ«vÄ«bu. Tas ir skaidrs. Bet kÄdÄ veidÄ apdraud fizisko dzÄ«vÄ«bu? Tas nav skaidrs.
Faktiski viss ir ļoti vienkÄrši. CilvÄ“ks ar neiedomÄjami kroplÄm zinÄšanÄm nevar atrast vietu dzÄ«vÄ“. Viņu neņem darbÄ, no viņa visi novÄ“ršas kÄ no spitÄlÄ«bas. Viņa zinÄšanas var izsmiet medijos. Tas viss var viÅ†Ä izraisÄ«t dziļu depresiju, kas var novest lÄ«dz pašnÄvÄ«bai. Viņš var pievienoties alkoholiÄ·u, narkomÄnu, „bomžu” kÄrtai un kÄdÄ ziemas aukstÄ naktÄ« kaut kur nosalt.
Tik tikko minÄ“tajai iespÄ“jamÄ«bai nebÅ«t visi gribÄ“s ticÄ“t. NegribÄ“s ticÄ“t tÄpÄ“c, ka pie mums ir iespÄ“jams iekÄrtoties dzÄ«vÄ“ jaunatnei ar neiedomÄjami kroplÄm zinÄšanÄm. Tas ir šausmÄ«gi. ŠausmÄ«gi ir tas, ka izglÄ«tÄ«ba ir kļuvusi dzÄ«vÄ«bai bÄ«stama. VÄ“l šausmÄ«gÄk ir tas, ka neiedomÄjami kroplÄs zinÄšanas tiek sociÄli akceptÄ“tas. Nevienu tas nesatrauc. Tas nesatrauc darba devÄ“jus, darba biedrus, vecÄkus, valdÄ«bu, pašvaldÄ«bas. Par to uzskatÄmi liecina publikÄcijas medijos. To autori atspoguļo nenormÄlas zinÄšanas, norÄdot savus skaistos amatus valsts iestÄdÄ“s, sabiedriskajÄs organizÄcijÄs, augstskolÄs, bankÄs, firmÄs. Nevar bÅ«t ne mazÄko šaubu, ka cilvÄ“ks ar nenormÄlÄm zinÄšanÄm pie mums var atrast darbu un turklÄt var atrast labu darbu.
Bet LatvijÄ tÄ nav bijis vienmÄ“r. LatvijÄ vÄ“l dzÄ«vo cilvÄ“ki, kuri to apstiprinÄs. KÄdreiz LatvijÄ ne tikai amatpersonas, bet visi izglÄ«totie cilvÄ“ki pareizi zinÄja, kas ir pasaules uzskats, kultÅ«ra, ideoloÄ£ija, demokrÄtija, konservatÄ«visms, liberÄlisms, sociÄlisms, fašisms, nacisms, informÄcijas karš, aukstais karš, Ä£eopolitika, stratÄ“Ä£ija, taktika, mÄksla, estÄ“tika, Ä“tika, feminisms, tauta, nÄcija, identitÄte, mentalitÄte, politika, šÄ·ira, sociÄlÄ grupa, personÄ«ba, intelekts, vÄ“rtÄ«bas, normas. Minu tikai daļu no neiedomÄjami kropli lietotajiem jÄ“dzieniem pÄ“cpadomju Latvijas publiskajÄ telpÄ.
Varu nosaukt daudzus „sabiedrÄ«bÄ plaši pazÄ«stamus cilvÄ“kus”, kuri regulÄri medijos apliecina neiedomÄjami kroplas zinÄšanas. Viņu „publicitÄte” nekad nav bez ÄrprÄtÄ«gÄm aplamÄ«bÄm jÄ“dzienu un konceptuÄlo atziņu lietojumÄ. TÄ tas, piemÄ“ram, ir I.RÄ«benas, V.Poriņas, S. Ä€boltiņas, J.UrbanoviÄa „publicitÄtÄ“”.
Viena no visjaunÄkajÄm neiedomÄjamÄm kroplÄ«bÄm ir „sieviešu šÄ·ira” un „vÄ«riešu šÄ·ira”. VÄ“loties modÄ«gi nolÄ«dzinÄt abu „šÄ·iru” objektÄ«vÄs atšÄ·irÄ«bas, nesen bija lasÄms šÄds mežonÄ«gs viedoklis: „ManÄ skatÄ«jumÄ dzimums ir loma, kuru spÄ“lÄ“jam sabiedrÄ«bÄ. VecÄki un sabiedrÄ«ba apzinÄti vai neapzinÄti mums iemÄca pareizos lomas spÄ“les noteikumus un mÄ“s dzÄ«ves laikÄ tiem sekojam”.
ManuprÄt, ar to pilnÄ«gi pietiek, lai tÄdas neiedomÄjamas kroplÄ«bas „prezentieriem” bÅ«tu milzÄ«gas problÄ“mas dzÄ«vÄ“. TÄ ir kroplÄ«ba, kura noteikti apdraud dzÄ«vÄ«bu. ŠÄ«s kroplÄ«bas autori savÄ tekstÄ pamÄca valdÄ«bu, sabiedrÄ«bu. TÄtad teksta autoru pašapziņa atrodas kalngalÄ. Viņi ir pÄrliecinÄti par savu zinÄšanu pareizÄ«bu. SvÄ“tÄ pÄrliecÄ«bÄ par savu zinÄšanu pareizÄ«bu viņi no savas pašapziņas kalngala augstprÄtÄ«gi noraugÄs uz pÄrÄ“jiem cilvÄ“kiem un turklÄt komandÄ“ pÄrÄ“jos cilvÄ“kus. Viņi nesaprot, ka izplata šausmÄ«gas aplamÄ«bas. To nesaprot arÄ« viņu lÄ«dzgaitnieki. Par abÄm „šÄ·irÄm” rakstÄ«ja kÄdas varenas sabiedriskÄs organizÄcijas vadÄ«tÄji.
DzÄ«vÄ«bai bÄ«stamÄs izglÄ«tÄ«bas sekas, noprotams, var bÅ«t divÄ“jÄdas. Latvijas izglÄ«tÄ«ba apdraud tikai to jauniešu dzÄ«vÄ«bu, kuri dosies strÄdÄt uz citÄm valstÄ«m. Ar LatvijÄ iegÅ«tajÄm zinÄšanÄm ÄrzemÄ“s viņiem var bÅ«t grandiozas problÄ“mas.
Krasi savÄdÄkÄ stÄvoklÄ« atrodas palicÄ“ji LatvijÄ. Šeit nevienu neuztrauc „sieviešu šÄ·ira” un „vÄ«riešu šÄ·ira”. MÅ«sdienu LatvijÄ neiedomÄjamÄs kroplÄ«bas neapdraud ne garÄ«go dzÄ«vÄ«bu, ne fizisko dzÄ«vÄ«bu.
PatiesÄ«bÄ tÄ nav pirmÄ reize, kad latvis aprod ar kaut ko neiedomÄjami kroplu. PÄ“cpadomju gados vispirms aprada ar kroplo latviešu valodu. SÄkumÄ deputÄtu runÄs Bruņinieku namÄ, bet visai drÄ«z arÄ« laikrakstu slejÄs, TV un radio valodÄ. SavukÄrt internets jau tÅ«lÄ«t lepojÄs ar slengu.
Tagad latvis aprod ar neiedomÄjami kroplÄm zinÄšanÄm. Liekas, jau ir pilnÄ mÄ“rÄ apradis. Liela daļa no latvjiem nemaz nezina, ka viņiem ir neiedomÄjami kroplas zinÄšanas. Ja pret kroplo valodu sabiedrÄ«ba vairÄkus gadus enerÄ£iski protestÄ“ja, tad pret kroplajÄm zinÄšanÄm nekÄdi publiskie protesti nav sastopami. IespÄ“jams, sabiedrÄ«ba nevÄ“las atkal piedzÄ«vot zaudÄ“jumu divkaujÄ ar obskurantismu.