Iesaki rakstu:

Galvenais krÄ«zes vadÄ«bas padomes nakts melnumā pieņemtais un valdÄ«bā akceptÄ“tais lÄ“mums, protams, nav par kārtÄ“jo grābstÄ«šanos gar veikalu darba laikiem, bÄ“rnu ārpusskolas pulciņu aizliegumiem un teātra izrāžu skatÄ«šanos pustukšÄs zālÄ“s ar aizsegtām sejām. Tas viss ir ierastais dÅ«mu aizsegs, aiz kura notiek ierastā rutÄ«na – naudas, kuras ir vairāk nekā jebkad agrāk, apgÅ«šana.

Kādreiz lasÄ«ju nopietnu pÄ“tÄ«jumu par Ä£imenes strÄ«du iemesliem. Pirmais trijnieks bija: trešajā vietā - strÄ«di par bÄ“rnu audzināšanu, otrajā vietā - strÄ«di uz greizsirdÄ«bas un ar to saistÄ«tās problemātikas pamata, bet pirmajā vietā ar lielu atrāvienu (procentuāli vairāk nekā visi pārÄ“jie strÄ«du iemesli kopā, ja atmiņa neviļ - virs 70%) strÄ«di par naudu, tās ieguvi, izlietojumu, sadalÄ«jumu utt.

Ne velti pieminu šo pÄ“tÄ«jumu. ArÄ« citās sfÄ“rās, ne tikai Ä£imenÄ“, galvenās domstarpÄ«bas notiek par naudu. LÄ«dz ar to gandrÄ«z jebkuras konfliktsituācijas pamatā beigu beigās izrādās nauda, lai cik tā pirmajā brÄ«dÄ« neliktos tālu. Tā arÄ« šoreiz. TāpÄ“c apskatÄ«sim jaunos valdÄ«bas lÄ“mumus trijos aspektos - ekonomiskā, politiskā un medicÄ«niskā aspektā.

Galvenais ceturtdienas nakts teātra rezultāts ir ārkārtas stāvokļa izsludināšana uz trijiem mÄ“nešiem. Apmierināti ir visi. Pirmkārt, medicÄ«nas darbinieki, jo tas nozÄ«mÄ“, ka ārkārtas piemaksas, pie kurām šajā sfÄ“rā strādājošie jau ir pieraduši, tiks saglabātas. Lai arÄ« uzrakstÄ«ju - pirmkārt, ne jau mediÄ·i ir galvenie, par kuriem politiskā šÄ·ira rÅ«pÄ“jas. Par viņu labsajÅ«tu politiÄ·i domā vienÄ«gi elektorālo reitingu kontekstā. Kā tas izskatÄ«sies, un ko teiks sabiedrÄ«ba.

Daudz svarÄ«gāks ir jautājums - kā jutÄ«sies politiski pietuvinātie naudas apguvÄ“ji jeb, Gobzema vārdiem runājot, “trÄ«s miljardu izzadzÄ“ji”, kuri ir šÄ«s politiskās elites ekonomiskā bāze. Jebkuri lÄ“mumi tiek pieņemti, rÅ«pÄ“joties primāri par viņu interesÄ“m. Visas pārÄ“jās valstiskās, sabiedriskās vai humānās intereses ir tikai pÄ“c tam. Sekundāras. Vispirms pie laupÄ«juma tiek asāko ilkņu Ä«pašnieki, bet pÄ“c tam ar to, kas paliek pāri, izsalkumu remdÄ“ pārÄ“jie. Šis primitÄ«vais džungļu likums nekur nav zudis. Tas tikai, civilizācijai attÄ«stoties, tiek rÅ«pÄ«gāk nomaskÄ“ts ar plānu pieklājÄ«gas uzvedÄ«bas plÄ«vuru.

Tā šÄ« kovidierobežojumu lieta izskatās ekonomiskajā griezumā. Politiskais aspekts, kurš jau robežojas ar kvazireliÄ£isko, ir tas, kurš vairāk virspusÄ“, par kuru notiek “cepiens” publiskajā telpā. Par visiem šiem ierobežojumiem, sejas aizsegiem, vakcināciju un segregāciju - kurš ko drÄ«kst, un kuram smagāk tiks apgrÅ«tināta dzÄ«ve. MedicÄ«niski epidemioloÄ£iskais aspekts diemžēl ir tikai pÄ“dÄ“jā vietā. Taču mÄ“s to apskatÄ«sim pirms politiskā.

“Stradiņa slimnÄ«cas noslogojums vakar bija 93%, rezerves ir mazas, visticamāk, tiks samazināta plānveida palÄ«dzÄ«ba par 20-30%, katru gadÄ«jumu vÄ“rtÄ“s atsevišÄ·i,” piektdienas rÄ«tā TV3 raidÄ«jumā “900 sekundes” ziņoja slimnÄ«cas vadÄ«tājs Rinalds Muciņš.

Citos, normālos apstākļos šÄds izteikums bÅ«tu politiskās nāves spriedums veselÄ«bas ministram Danielam Pavļutam. Ja desmit mÄ“nešu laikā vienā no divām valsts lielākajām slimnÄ«cām nekas nav darÄ«ts, lai ar salÄ«dzinoši nelielu stacionÄ“to kovida pacientu skaitu (šÄ gada ziemā slimnÄ«cās atradās lÄ«dz pat 1500 kovida pacientu, kamÄ“r tagad (8.10.) tikai 707) bÅ«tu jāsaka - “rezerves ir mazas”, tad tas nav nekas cits kā absolÅ«tas “nabadzÄ«bas apliecÄ«bas” uzrādÄ«šana veselÄ«bas ministram.

Tā tas bÅ«tu normālos apstākļos, kad galvenie ministra darba vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“riji ir medicÄ«niskie. Taču pašreizÄ“jos apstākļos, kad notiek kvazireliÄ£iskas ticÄ«bas kari, medicÄ«niskais aspekts kļuvis maznozÄ«mÄ«gs. Priekšplānā izvirzās politiskais aspekts.

Tādi kvazireliÄ£isko fanātiÄ·u karavadoņi kā Pavļuts, kamÄ“r vien viņi stingri turas savas ticÄ«bas pozÄ«cijās, ir ieguvuši pilnÄ«gu imunitāti. Pavļuts šajos karos ir nevis veselÄ«bas ministrs, bet noteiktas fanātiÄ·u grupas politiskais lÄ«deris. ŠÄ« grupa tāpat kā tās vadonis Pavļuts neko citu kā vien vakcināciju un cīņu pret saviem ticÄ«bas ienaidniekiem - “antivakaseriem” - neredz. Viņi ir burtiski pārņemti, lai neteiktu - apmāti, ar šo cīņu.

Tā kā arÄ« premjers Krišjānis Kariņš ir pieslÄ“jies šai grupai, tad visus krÄ«zes novÄ“ršanas lÄ“mumus caurvij centrālā ideja - viss uzsvars uz vakcināciju. Maksimāli jāierobežo nevis vÄ«rusa izplatÄ«ba, bet nevakcinÄ“to iespÄ“ja normāli dzÄ«vot. Viņu dzÄ«ve jāpadara maksimāli nepanesama.

Šis uzstādÄ«jums ir labi pārdodams kariņistu/pavļutistu elektorātam, tāpÄ“c Pavļutam par to, ka viņš desmit mÄ“nešos neko nav darÄ«jis, lai slimnÄ«cu vadÄ«tājiem nebÅ«tu jāsaka: rezerves ir mazas, nekas nedraud. Viņš ir vakcinatoru krusta kara vadonis, un viņa uzticÄ«gā draudze ir kopā ar viņu.

Politikā viens no pamatjautājumiem vienmÄ“r ir - kas vainÄ«gs? KonkrÄ“tajā situācijā ir divas iespÄ“jamās atbildes. Kariņisti/pavļutisti atbild - nevakcinÄ“tie, savukārt tie, kuri nav šajā kovidhistÄ“riÄ·u sektā - vainÄ«gi ir tieši šie abi “karavadoņi” - Kariņš un Pavļuts, kuri neko nav darÄ«juši, lai nenonāktu situācijā, kad “rezerves ir mazas”.

ProblÄ“ma no nācijas viedokļa ir tā, ka politiskā situācija ir tāda, ka visiem ir izdevÄ«gi sÄ“dÄ“t savos ierakumos un turpināt šÄ«s politiskās spÄ“lÄ«tes, kurām ir ļoti tāla saistÄ«ba ar reālo pandÄ“miju. ŠobrÄ«d arvien vairāk faktu liecina, ka vÄ«russ dzÄ«vo savu, no cilvÄ“ku rÄ«cÄ«bas neatkarÄ«gu dzÄ«vi un neviens Ä«sti nezina un nesaprot vÄ«rusa izplatÄ«bas algoritmu.

Nupat ārkārtÄ«gi ietekmÄ«gajā un nopietnajā izdevumā “The New York Times” bija publicÄ“ts raksts, kuru Latvijas sociālajos tÄ«klos popularizÄ“ja pazÄ«stamais ekonomists Jānis Ošlejs. Šajā rakstā norādÄ«ts, ka kovida izplatÄ«ba notiek viļņveidÄ«gi. Divus lÄ«dz trÄ«s mÄ“nešus izplatÄ«ba aug, lÄ«dz tiek sasniegts izplatÄ«bas maksimums, kuram seko kritums. “CilvÄ“ku uzvedÄ«bas maiņa maz ietekmÄ“ šos kovida izplatÄ«bas viļņus,” teikts publikācijā.

Latvija sasniedza 100 gadījumu dienā jeb viļņa sākumu 14. augustā, tātad viļņa maksimums būs tuvākajās nedēļās, pēc kura gaidāms kritums. Visticamāk, neatkarīgi no ceturtdienas naktī nolemtā. Varbūt tāpēc arī tik ilgi stingrāki ierobežojumi netika pieņemti. Lai neizskatītos, ka tie neko nedod.

Toties tagad, pÄ“c pāris nedēļām, kad kulminācija bÅ«s pāri, varÄ“s teikt - redziet, mÅ«su “izlÄ“mÄ«gā” rÄ«cÄ«ba ir glābusi simtiem dzÄ«vÄ«bu. Tā ir politika, un tāda tā arÄ« paliks. Katrs arÄ« turpmāk varÄ“s domāt, ka viņam kā vienmÄ“r taisnÄ«ba, bet no tā dzÄ«ve daudz nemainÄ«sies. TikmÄ“r “trÄ«s miljardu izzadzÄ“jiem” dzÄ«res turpināsies.