Iesaki rakstu:

Krievijas gāzes koncerns „Gazprom” un tā Rietumu partneri, kuri vistiešÄkajā veidā gÅ«st labumu no dabasgāzes cauruļvada „Nord Stream 2” celtniecÄ«bas, jau kopš pirmās projekta dienas agresÄ«vi cenšas pārliecināt Eiropas valstu sabiedrÄ«bas, ka šis projekts patiešÄm dos labumu Eiropai. RealitātÄ“ vienÄ«gais un galvenais šÄ« projekta finansiālais stutÄ“tājs un atbalstÄ«tājs ir Kremlis, bet projekta vadÄ«tājs ir „Gazprom”. Lielākā Krievijas ogļūdeņražu kompānija ar senu korupcijas un politiskās ietekmes vÄ“sturi Eiropā.

ObjektÄ«vi vÄ“rtÄ“jot, gluži tāpat kā „Nord Stream 1” arÄ« noslÄ“dzošajā fāzÄ“ nonākušais otrais cauruļvadu pāris nenesÄ«s bÅ«tisku finansiālu labumu Krievijas sabiedrÄ«bai, bet tiešÄ veidā papildinās prezidenta Vladimira Putina sirdsdraugu kontus, nevis federālo budžetu. Maskavas cauruļvada projekts šÄ·ietami ir uzskatāms kā bezatlÄ«dzÄ«bas izdevÄ«ga dāvana atsevišÄ·Äm Eiropas kompānijām, realitātÄ“ nenodrošinot nekādu ilgtermiņa attÄ«stÄ«bu pašÄ Krievijā.

Savukārt Eiropā, kā to pierāda pÄ“dÄ“jo mÄ“nešu pieredze, projekts bÅ«s sasniedzis Kremļa uzstādÄ«to mÄ“rÄ·i „skaldi un valdi”. Politiskie un drošÄ«bas riski tiek pastumti malā, kad dažu Vācijas un citu Eiropas valstu lielo energokompāniju intereses burtiski „pārbrauc pāri” atsevišÄ·Äm Austrumeiropas un kopÄ«gajām ES pamatnostādnÄ“m par enerģētisko drošÄ«bu un neatkarÄ«bu no viena piegādātāja, tādÄ“jādi iedragājot ES energodrošÄ«bas principus un eksistÄ“jošo transatlantisko drošÄ«bas arhitektÅ«ru.

BÅ«tiski ir saprast, kādēļ šÄda procesa attÄ«stÄ«bas gaita ir tikusi un tiek akceptÄ“ta Vācijā un šÄ·ietami stingrajos Briseles gaiteņos saskaras ar tik vāju un apmulsušu pretošanos. Šeit bÅ«tu svarÄ«gi izprast Rietumu energokompāniju un padomju un postpadomju laika gāzes ieguves kompāniju draudzÄ«bas saknes.

Vesela grupa Rietumu atkarÄ«go – lobisti, publisko attiecÄ«bu firmas, saistÄ«tas augsta ranga amatpersonas, analÄ«tiÄ·i - palÄ«dz Kremlim virzÄ«t uz priekšu pozitÄ«vu diskursu par „Nord Stream 2” celtniecÄ«bu un ir papildinoši Putina uzstādÄ«tajai dienas kārtÄ«bai. MÄ“rÄ·a sasniegšanai lobisti izmanto tematus, kas nāk lÄ«dzi no aukstā kara laikiem, taču citi ir pilnÄ«bā „svaigi”, lai sasauktos ar mÅ«sdienu reālijām.

Krievijas – Eiropas dialogs par energoresursu piegādÄ“m kopš pirmsākumiem ir vienmÄ“r sasaucies ar ilgtermiņa piegādÄ“m pret ilgtermiņa pieprasÄ«jumu, savstarpÄ“ji saistošiem lÄ«gumiem un aktÄ«vu maiņām. Turklāt „Nord Stream 1” gadÄ«jumā Kremlis gribÄ“ja panākt, ka uz Eiropu netiek piegādāta dabasgāze no Centrālāzijas, kamÄ“r pats to no turienes iegādājās par izdevÄ«gu cenu, piepildot savu infrastruktÅ«ru un ar to nodrošinot savus satelÄ«tus, tolaik vÄ“l arÄ« Ukrainu, kā arÄ« iegÅ«stot ekonomisku izdevÄ«gumu, nodrošinot sava veida monopolstāvokli Eiropā (nav runa par sašÄ·idrināto gāzi).

Publiski pieejamā informācija liecina, ka jau esošais cauruļvads pašreiz netiek noslogots par visiem 100%, - tad kādēļ ir nepieciešams izbÅ«vÄ“t nākamo? Nesen veiktie pÄ“tÄ«jumi liecina, ka tuvākajā desmitgadÄ“ nav sagaidāms bÅ«tisks dabasgāzes patÄ“riņa kāpums Eiropā, vÄ“l jo vairāk tiek prognozÄ“ts kritums. Tas gan neliedz „Gazprom” koncernam un tā sadarbÄ«bas partneriem runāt par lielu Krievijas dabasgāzes pieprasÄ«jumu 2035.gadā. Lieki bÅ«tu atgādināt, kā vÄ“sturÄ“ ir prognozÄ“ta naftas pieejamÄ«ba un cena nākotnÄ“. Šie procesi ir tik likvÄ«di, ka viss var mainÄ«ties pat viena gada laikā, bet tikmÄ“r Kremlis turpina celt finansiāli neizdevÄ«gus projektus.

JāatzÄ«mÄ“, ka gan Eiropai, gan Kremlim „Nord Stream 2” celtniecÄ«bas kontekstā bÅ«s ilgtermiņa morālās, politiskās un stratÄ“Ä£iskās saistÄ«bas. Gluži tāpat kā „Nord Stream 1” gadÄ«jumā tas atņems lielus finanšu resursus Krievijas sabiedrÄ«bas labklājÄ«bas uzlabošanā. VienÄ«gie „bonusi” nonāks un ir jau nonākuši Kremlim pietuvināto uzņēmÄ“ju un ar tiem saistÄ«to kompāniju kontos. Savukārt Eiropas kontekstā regulatori, politiÄ·i un uzņēmÄ“ji, kuri atbalstÄ«juši šÄ« projekta virzÄ«bu, ir ilgtermiņā veicinājuši nevis ES piekļuvi lÄ“tam energoresursam, bet gan politisku atkarÄ«bu no Kremļa. Jāņem vÄ“rā, ka jebkāda sadarbÄ«ba ar Krievijas uzņēmumiem nebÅ«tu uzskatāma par situāciju business as usal, bet gan par situāciju, kad „kaut kas tiek zaudÄ“ts”.

Lieki arÄ« bÅ«tu piebilst vispārzināmu lietu, ka ogļūdeņražu tirdzniecÄ«ba diktatÅ«rām un kleptokrātijām palÄ«dz arvien sekmÄ«gāk noturÄ“t savu varu – iegādāties militāro tehniku, pilnveidot kiberspÄ“jas, iesaistÄ«ties reÄ£ionālos konfliktos un apspiest iekšÄ“jo opozÄ«ciju. Gan tagad, gan aukstā kara laikā naftas un dabasgāzes tirdzniecÄ«ba starp Eiropu un Krieviju vienmÄ“r ir iedragājusi liberālo kapitālismu un demokrātiju.