Iesaki rakstu:

DrošÄ«bas policija mÄ“neša laikā neesot spÄ“jusi pārbaudÄ«t tās darbinieku nepatiesās liecÄ«bas tiesā saistÄ«bā ar Lato Lapsas aizturÄ“šanu, un pārbaudei bÅ«šot nepieciešams vÄ“l vismaz mÄ“nesis, - to paziņojis šÄ«s iestādes priekšnieks Normunds Mežviets, neminot nekādus iemeslus, kas aizkavÄ“juši šÄ«s šÄ·ietami vienkāršÄs pārbaudes veikšanu.

Pietiek jau informÄ“jis, ka Lato Lapsas iesniegums par triju DrošÄ«bas policijas darbinieku noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem, tostarp nepatiesām liecÄ«bām tiesā un nepatiesu dienesta ziņojumu, ir nodots izvÄ“rtÄ“šanai DrošÄ«bas policijas priekšniekam Mežvietam - amatpersonai, kura, visticamākais, ir devusi sankciju šÄdai šÄ«s struktÅ«ras darbinieku rÄ«cÄ«bai.

ŠÄdu lÄ“mumu, turpinot praksi, kad kādas struktÅ«ras darbinieku noziegumus tiek uzdots izvÄ“rtÄ“t šai pašai struktÅ«rai, pieņēma LR Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas nodaļas prokurors Jānis Mināts.

Saskaņā ar Mināta uzskatu tieši Mežviets esot Ä«stā amatpersona, kam saskaņā ar Valsts drošÄ«bas iestāžu likuma 15.panta otro daļu un DrošÄ«bas policijas nolikuma 8.punktu uzdot organizÄ“t pārbaudi par Lato Lapsas iesniegumā minÄ“tajiem faktiem, saistÄ«bā ar kuriem prokuratÅ«ra tika lÅ«gta sākt kriminālprocesu pret DrošÄ«bas policijas darbiniekiem par viņu prettiesiskām darbÄ«bām.

Ä¢enerālprokuratÅ«ras pārstāvis, pieņemot šÄdu lÄ“mumu, ir arÄ« norādÄ«jis, ka prokuratÅ«ru DrošÄ«bas policijas veicamās pārbaudes rezultāti jebkurā gadÄ«jumā neinteresÄ“šot, - prokurora Mināta lÄ“mumā minÄ“ts, ka par pārbaudes rezultātiem DrošÄ«bas policijai vajadzÄ“tu ziņot tikai un vienÄ«gi pašam Lato Lapsam, bet ne prokuratÅ«rai.

Taču izrādās, ka ar mÄ“nesi DrošÄ«bas policijai nav bijis pietiekami, lai salÄ«dzinātu tiesas sÄ“des protokolu ar šÄ«s iestādes darbinieku iepriekšÄ“jiem dienesta ziņojumiem. TāpÄ“c nu Mežviets oficiāli informÄ“, ka pagaidām pārbaudes termiņš ir pagarināts par mÄ“nesi - lÄ«dz šÄ gada 11. oktobrim.

Pietiek jau ziņojis, ka Lato Lapsas iesniegums, kas bija adresÄ“ts Ä£enerālprokuroram Ä’rikam Kalnmeieram, sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzÄ«bas gadÄ«jumā" DrošÄ«bas policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādÄ«t nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arÄ« tiesā sniegt nepatiesas liecÄ«bas, kuras turklāt vÄ“l nav pat spÄ“juši pirms tiesas saskaņot.

Iesniegumā ir minÄ“ti trÄ«s DrošÄ«bas policijas darbinieki - Andris Klešs, Arnis Kupčs un Iļja Boronovskis. "Tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedÄ«ba administratÄ«vā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitÄ“jumu, kura apmÄ“ru precizÄ“šu vÄ“lāk. Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādÄ«ti ar mÄ“rÄ·i radÄ«t pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratÄ«vās atbildÄ«bas. TādÄ“jādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarÄ«jis noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, kas paredzÄ“ts Krimināllikuma 328.pantā," iesniegumā aprakstÄ«tas DrošÄ«bas policijas darbinieka Kleša prettiesiskās darbÄ«bas.

Savukārt saistÄ«bā ar DrošÄ«bas policijas darbinieku Kupču iesniegumā minÄ“ts: "DrošÄ«bas policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarÄ«jis noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, kas paredzÄ“ts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minÄ“tajā tiesas sÄ“dÄ“ A.Kupčs tika brÄ«dināts par kriminālatbildÄ«bu par apzināti nepatiesu liecÄ«bu, taču ir sniedzis nepatiesu liecÄ«bu. A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecÄ«bas acÄ«mredzami nolÅ«kā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratÄ«vās atbildÄ«bas, iespÄ“jams, pÄ“c kādas augstāka ranga DrošÄ«bas policijas amatpersonas rÄ«kojuma."

AttiecÄ«bā uz DrošÄ«bas policijas darbinieku Boronovski iesniegumā bija minÄ“tas šÄ«s amatpersonas veiktās darbÄ«bas ar diktofonu, kurā bija ierakstÄ«ta Lato Lapsas aizturÄ“šanas norise šÄ gada aprīļa beigās: "IevÄ“rojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzÄ«šanu par aizdomās turÄ“to, uzskatu, ka viņš ir personÄ«gi ieinteresÄ“ts vÄ“rsties pret mani arÄ« turpmāk un tieši šÄ« iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzÄ“tās darbÄ«bas ar man piederošo diktofonu, iegÅ«stot ziņas par manu privāto dzÄ«vi un žurnālista profesionālo darbÄ«bu."

Kā zināms, lai nepieļautu "savÄ“jo" saukšanu pie atbildÄ«bas, Latvijas tiesÄ«bsargāšanas iestādes bieži izmanto šÄdu metodi - ziņas par kādas struktÅ«ras darbinieku iespÄ“jamiem likumpārkāpumiem nodot pārbaudÄ«šanai šai pašai struktÅ«rai. GandrÄ«z vienmÄ“r šÄdos gadÄ«jumos pie atbildÄ«bas neviens netiek saukts.