Iesaki rakstu:

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrÄ« Saeima pieņēma likumu “Par valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bu un Jaunsardzi”. Aicinām jÅ«s neizsludināt likumu, jo likumprojekta izstrādes laikā netika ievÄ“roti labas pārvaldÄ«bas principi. Ar to aizsardzÄ«bas resors  mÄ“Ä£ina mākslÄ«gi monopolizÄ“t pilsoniskās apziņas veidošanu un patriotisko audzināšanu izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā, ko jau tagad veic jaunatnes nevalstiskās organizācijas (NVO). Ar likumu esošajā redakcijā vidusskolas izglÄ«tÄ«ba tiek pakļauta militarizācijas riskam, ieviešot obligāto valsts aizsardzÄ«bas kursu, kuru drÄ«kstÄ“s vadÄ«t tikai profesionālā dienesta karavÄ«ri, zemessargi vai rezerves karavÄ«ri.

BÅ«tiski atzÄ«mÄ“t, ka vairākas valdÄ«bas gadiem ilgi nav izpratušas jaunatnes organizāciju nozÄ«mi un pienesumu, kā arÄ« nav veltÄ«jušas resursus jaunatnes pilsoniskās izaugsmes atbalstam. Šo novārtā atstāto valsts politiku nevar aizstāt ar nule pieņemto likumu esošajā redakcijā. 

Aicinām Valsts prezidentu izmantot SatversmÄ“ iekļautās tiesÄ«bas un nodot likumprojektu otrreizÄ“jai izskatÄ«šanai Saeimā, lai nodrošinātu likuma atbilstÄ«bu bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas principiem un lai tiktu pieņemti atbilstoši likuma grozÄ«jumi. Pieņemot likumu esošajā redakcijā, mÄ“s veidojam precedentu:

ignorÄ“jam labas pārvaldÄ«bas principus valstiski svarÄ«gu jautājumu lemšanā, neproporcionāli iejaucoties izglÄ«tÄ«bas procesā,

ieviešam izglÄ«tÄ«bas programmu, kas esošajā redakcijā ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas un Satversmes pamatprincipiem,

nepievÄ“ršam pietiekamu uzmanÄ«bu visaptverošas civilās aizsardzÄ«bas un kopÄ“jās drošÄ«bas veicināšanai, iesaistot visus jomas dalÄ«bniekus.

MÄ“s atbalstām visaptverošu Nacionālo drošÄ«bas koncepciju, kur bÅ«tiska vieta ir civilās aizsardzÄ«bas nodrošināšanai un pilsoniskās sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bai, kā arÄ« Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas anotācijā noteiktos virsmÄ“rÄ·us, taču esam pret šÄdu lÄ“mumu pieņemšanas praksi. Demokrātiskas sabiedrÄ«bas nekad jauniešu kustÄ«bas neveido ar likumu, bet veicina jauniešu brÄ«vprātÄ«go kustÄ«bu atbalstu un tās iesaista valstij svarÄ«gu izglÄ«tojošo programmu veidošanā. 

Likumprojekta izstrādes laikā netika ievÄ“roti labas pārvaldÄ«bas principi, klaji ignorÄ“jot NVO [1][2] un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas (IZM) [3] priekšlikumus, kā arÄ« AizsardzÄ«bas ministrijas (AM) amatpersonai maldinot deputātus un sabiedrÄ«bu par NVO dalÄ«bu likumprojekta tapšanā [4]. PiemÄ“ram, 2. lasÄ«jumā pieci no pieciem IZM parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikumiem, kurus atbalstÄ«jušas NVO, tika pilnÄ«bā noraidÄ«ti [5], turpretim pilnÄ«bā vai daļēji atbalstÄ«ti visi aizsardzÄ«bas ministra Arta Pabrika un viņa partijas biedru priekšlikumi. ŠÄ« ir nepieņemama aizsardzÄ«bas resora politizÄ“ta iejaukšanās izglÄ«tÄ«bas procesā, izmantojot likumdevÄ“ja institÅ«ciju un ignorÄ“jot tieši iesaistÄ«tās kompetentās puses. Tikpat nepieņemams ir bijis aizsardzÄ«bas ministra A. Pabrika kunga jau 2020. gada vasarā izteiktais ultimāts – “ja valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bai tiks likti šÄ·Ä“ršÄ¼i, bÅ«s jāatjauno obligātais dienests’’. [6]

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, noskaidrojot Satversmes 110. pantā noteikto pamattiesÄ«bu saturu, ir jāņem vÄ“rā ANO BÄ“rnu tiesÄ«bu konvencija (turpmāk – Konvencija; sal. sk. Satversmes tiesas 2004. gada 11. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004‑02‑0106 11. punktu). Tāpat jāņem vÄ“rā arÄ« Konvencijas papildu protokoli, kam Latvija ir pievienojusies, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā – Konvencijas papildu protokols par bÄ“rnu iesaistÄ«šanu bruņotos konfliktos (turpmāk – Papildprotokols).

Atbilstoši BÄ“rnu tiesÄ«bu konvencijas preambulas 7. apsvÄ“rumam bÄ“rniem jābÅ«t pilnÄ«gi sagatavotiem dzÄ«vei sabiedrÄ«bā un jābÅ«t audzinātiem ANO StatÅ«tos proklamÄ“to ideālu garā, jo Ä«paši miera, cieņas, iecietÄ«bas, brÄ«vÄ«bas, vienlÄ«dzÄ«bas un solidaritātes garā. Saskaņā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvÄ“rumu dalÄ«bvalstis par savu mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jušas arÄ« bÄ“rnu attÄ«stÄ«bu un izglÄ«tÄ«bu miera un drošÄ«bas apstākļos. Turklāt atbilstoši Papildprotokola 2. pantam dalÄ«bvalstis nodrošina, lai 18 gadu vecumu nesasniegušas personas netiktu piespiedu kārtā vervÄ“tas to bruņotajos spÄ“kos, kas savukārt ir tiešs jaunsardzes pienākums. MÅ«su  ieskatā, pieņemot tiesisko regulÄ“jumu, kas tieši skar bÄ“rnu vai bÄ“rnus, bÅ«tÄ«bā nav veikts tā ietekmes uz bÄ“rnu izvÄ“rtÄ“jums, šis tiesiskais regulÄ“jums neatbilst Konvencijas 3. panta 1. punktam un izrietoši arÄ« Satversmes 110. pantam.

BÄ“rnu iesaistÄ«šana bruņotajos spÄ“kos jāmazina, tostarp Ä«stenojot pasākumus, kas novÄ“rš propagandas vai aktÄ«vas rekrutÄ“šanas iespÄ“ju skolās vai to tuvumā un aizsargā bÄ“rnus skolas vidÄ“ (sk.: UN Children’s Fund (UNICEF). The Paris Principles. Principles and Guidelines on Children Associated with Armed Forces or Armed Groups. 2007, p. 22. Atrodams: https://www.refworld.org/docid/465198442.html.). BÄ“rnu apmācÄ«šana militārajā mācÄ«bā, tostarp darbÄ«bās ar ieročiem, šaušanā un lauka kaujas iemaņās, bÅ«tÄ«bā ir bÄ“rnu iesaistÄ«šana bruņotajos spÄ“kos un ir pretrunā Papildprotokola 2. pantam. TādÄ“jādi Likumprojektā paredzÄ“tā valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas apguve neatbilst arÄ« Satversmes 110. pantam.

Likumprojekta ietekme uz bÄ“rniem vÄ“rtÄ“ta kontekstā ar patriotisma un saliedÄ“tÄ«bas veicināšanu, kā arÄ« valsts visaptverošas aizsardzÄ«bas sistÄ“mas izveidi (sk. Ziņojuma 3. lpp. un 12. Saeimas 2018. gada 7. jÅ«nija sÄ“des stenogrammu). TomÄ“r nekonstatÄ“jam, ka Likumprojekta ietekme uz bÄ“rniem bÅ«tu vÄ“rtÄ“ta kontekstā ar Papildprotokola preambulas 2. apsvÄ“rumā pausto mÄ“rÄ·i par bÄ“rnu attÄ«stÄ«bu un izglÄ«tÄ«bu miera un drošÄ«bas apstākļos. 

Patriotismu un pilsoniskumu nevar iemācÄ«t obligātās mācÄ«bu programmās, bet valsts var izvÄ“lÄ“ties uzticÄ“ties skolotājiem un viņus atbalstÄ«t, sniegt atbalstu jaunatnes organizācijām un veicināt šo organizāciju sadarbÄ«bu ar izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“m lÄ«derÄ«bas, pilsoniskās apziņas, patriotisma un kritiskās domāšanas vecināšanā, apmācÄ«bai krÄ«zes situācijās un dažādu dzÄ«vei nepieciešamu iemaņu apguvÄ“.

MÄ“s atbalstām Valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bas saturā izvirzÄ«tos ideālus un virsmÄ“rÄ·us, taču esam pret šÄda veida lÄ“mumu pieņemšanas gaitu, kas demokrātiskā sabiedrÄ«bā neatbilst labas pārvaldÄ«bas principiem. Nevalstisko organizāciju un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministriju ignorÄ“jošs necaurskatāms lÄ“mumu process, kā rezultātā tiek pieļauta nekvalitatÄ«va un netālredzÄ«ga likuma pieņemšana un kas ir pretrunā ar starptautiskajām tiesÄ«bu normām un Satversmi, ir nepieņemams. Iepriekš minÄ“to iemeslu dēļ aicinām jÅ«s neizsludināt likumu “Par valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bu un Jaunsardzi”, to atdodot Saeimai otrreizÄ“jai caurlÅ«košanai.

* lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tāja Antoņina Å…enaševa, valdes locekle, juriste Dace Kavasa, izglÄ«tÄ«bas un zinātnes darba grupas lÄ«dzvadÄ«tājs Aleksandrs KalÄ“js 

---

[1] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/8A5D2CF19AB4F9D6C2258529004BD75A?OpenDocument

[2] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/1DF6B89DF7067AD5C225852F0048269B?OpenDocument

[3] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/535B2D69DC759795C225852A003B9D35?OpenDocument

[4] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C6694C798650DC2EC2258522004CB355?OpenDocument

[5] http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/DFE4E78E6EE6F19EC225858C002EFF09?OpenDocument

[6] Pabriks: ja valsts aizsardzÄ«bas mācÄ«bai tiks likti šÄ·Ä“ršÄ¼i, bÅ«s jāatjauno obligātais dienests