Divi gadījumi
Dina GailÄ«te, Jurista VÄrds · 01.04.2021. · Komentāri (0)PÄ“dÄ“jÄs nedēļÄs Latvijas sabiedrisko domu satricinÄjušas vismaz divas situÄcijas, kas lielai daļai liekas uzskatÄmi netaisnÄ«gas.
PirmÄ ir kriminÄlprocesa uzsÄkšana pret 2017. gadÄ Ventspils baseinÄ noslÄ«kušÄ zÄ“na vecÄkiem par to, ka viņi savÄs nodokļu deklarÄcijÄs nav uzrÄdÄ«juši morÄlo kompensÄciju, ko viņiem izmaksÄjis Ventspils Olimpiskais centrs un par kuru nodokļi it kÄ neesot jÄmaksÄ (tÄtad var pieņemt, ka "ienÄkumi" nav slÄ“pti ar savtÄ«gu mÄ“rÄ·i).
ApsÅ«dzÄ«ba celta pÄ“c KriminÄllikuma 219. panta otrÄs daļas par nepatiesu ziņu norÄdÄ«šanu ienÄkumu deklarÄcijÄ par ienÄkumiem lielÄ apmÄ“rÄ, kas pieļauj arÄ« ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu saistÄ«tu sodu.
TÅ«lÄ«t pÄ“c sižeta demonstrÄ“šanas televÄ«zijÄ prokuratÅ«ra paziņoja, ka šie pagÄjušÄ gada novembrÄ« VID Nodokļu un muitas policijas pÄrvaldÄ“ uzsÄktie kriminÄlprocesi marta pirmajÄ pusÄ“ jau esot izbeigti prokuratÅ«ras iestÄdÄ“: abi apsÅ«dzÄ“tie vainu atzinuši, un prokurore nosacÄ«ti atbrÄ«vojusi viņus no kriminÄlatbildÄ«bas.
SituÄcija formÄli it kÄ atrisinÄjusies, tomÄ“r šoks – kÄ vispÄr varÄ“ja tik tÄlu nonÄkt? – ir palicis, un tiesiskÄs sistÄ“mas reputÄcijai nodarÄ«ts neizmÄ“rojams kaitÄ“jums. Pat, ja (ar mokÄm) var iedomÄties, ka iestÄdes rÄ«kojušÄs saskaÅ†Ä ar likuma "burtu", situÄcija ir acÄ«mredzami netaisnÄ«ga un necilvÄ“cÄ«ga.
Diemžēl trÅ«kst atbilžu uz daudziem jautÄjumiem. KÄpÄ“c kriminÄlprocess vispÄr tika uzsÄkts, un kurš konkrÄ“ti to iniciÄ“ja? KÄpÄ“c nevienam neienÄca prÄtÄ vai negribÄ“jÄs vienkÄrši piezvanÄ«t zÄ“na vecÄkiem un lÅ«gt izlabot formÄlo kļūdu deklarÄcijÄ? Vai vairÄku tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestÄžu "zobrati" tika iegriezti nekompetences un nolaidÄ«bas dēļ vai varbÅ«t apzinÄti?
KÄpÄ“c kriminÄlprocess par zÄ“na noslÄ«kšanu 2017. gadÄ lÄ«dz apsÅ«dzÄ«bai vilkÄs vairÄk nekÄ trÄ«s gadus un pirmÄ tiesas sÄ“de vÄ“l nav pat notikusi, bet absurdajÄ "deklarÄcijas lietÄ" kriminÄlprocess lidojis uz priekšu "vÄ“ja spÄrniem"? Un galu galÄ – cik daudz allaž pÄrslogoto nodokļu un tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestÄžu resursu ir iztÄ“rÄ“ts, lai uzsÄktu un virzÄ«tu lietu, kas tagad iecirtusi briesmÄ«gu robu jau tÄpat zemajÄ sabiedrÄ«bas uzticÄ«bÄ tiesu varai un valstij kopumÄ?
Otrs gadÄ«jums, kas sabiedrÄ«bÄ raisÄ«jis neizpratni, ir prokurora Ulda Cinkmaņa augstskolas diplomu sÄga. JuridiskÄ fakultÄte pÄrbaudÄ“ konstatÄ“jusi, ka viņa bakalaura darbs ir bijis plaÄ£iÄts un, atceļot 2008. gada lÄ“mumu, anulÄ“jusi bakalaura diplomu. ArÄ« maÄ£istra darbs esot bijis ar bÅ«tiskiem trÅ«kumiem, taÄu ne tik lieliem, lai to atzÄ«tu par galÄ«gu brÄÄ·i.
LÄ«dz ar to prokurors var turpinÄt darbu, jo formÄlais nosacÄ«jums – maÄ£istra kvalifikÄcija – palicis spÄ“kÄ. Bakalaura grÄda anulÄ“šana nav izraisÄ«jusi šÄ·ietami loÄ£iskÄs sekas – maÄ£istra grÄda automÄtisku zaudÄ“šanu. ŠobrÄ«d iznÄk, ka prokurors ar vidusskolas diplomu uzreiz ielÄ“cis maÄ£istra godÄ.
ŠÄ« neparastÄ situÄcija uzprasÄs uz neskaitÄmÄm analoÄ£ijÄm, lai gan tieslietÄs tÄs patiešÄm nav labas gaumes pazÄ«me... Ja noziedzÄ«gi iegÅ«tu naudu izdevies legalizÄ“t, par to iegÄdÄtie Ä«pašumi un kapitÄldaļas nav aizskarami? Ja kÄds lietojis dopingu, viņam nedrÄ«kst atņemt olimpisko medaļu, kur nu vÄ“l diskvalificÄ“t no turpmÄkajÄm sacensÄ«bÄm? Ja precÄ“jies cilvÄ“ks apņem vÄ“l pÄris sievu, visas šÄ«s laulÄ«bas ir spÄ“kÄ arÄ« pÄ“c tam, kad daudzsievÄ«ba nÄkusi gaismÄ? Ja muzejs atklÄjis, ka, pamatojoties uz kļūdainÄm ekspertÄ«zÄ“m, kÄdreiz nopircis viltotu Rembranta gleznu, tÄ vienalga jÄpatur kolekcijÄ kÄ oriÄ£inÄls?