Iesaki rakstu:

Deputātu jautājumi par Latvijas iespÄ“jām Ä«stenot Ä£enÄ“tiski modificÄ“tu organismu aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši savām nacionālajām interesÄ“m VisaptverošÄ ekonomikas un tirdzniecÄ«bas nolÄ«guma (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas SavienÄ«bu un tās dalÄ«bvalstÄ«m, no otras puses, ietvaros:

Latvija ir pirmā valsts, kura ir ratificÄ“jusi Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecÄ«bas nolÄ«gumu (CETA) starp Kanādu, no vienas puses, un Eiropas SavienÄ«bu un tās dalÄ«bvalstÄ«m, no otras puses.

Lai pasargātu Latvijas vidi un Latvijas iedzÄ«votājus no nevÄ“lamas Ä£enÄ“tiski modificÄ“tu organismu (Ä¢MO) izplatÄ«bas, Latvija ir izveidojusi stingrāku Ä¢MO aprites un lÄ«dzāspastāvÄ“šanas regulÄ“jumu nekā Eiropas SavienÄ«bā (ES).

Latvija, ratificÄ“jot CETA nolÄ«gumu, ir piekritusi, ka visi strÄ«di starp Latvijas valsti un Kanādas investoriem ir izskatāmi speciāli izveidotā šÄ·Ä«rÄ“jtiesas institÅ«cijā, nevis Latvijas tiesā, saskaņā ar šo nolÄ«gumu un ES likumdošanas normām, nevis saskaņā ar Latvijas likumdošanu.

JÅ«s esat publiski paudis savu viedokli, ka CETA ratificÄ“šana piedāvātajā versijā nerada Latvijai nekādu Ä¢MO apdraudÄ“jumu.

LÅ«dzam JÅ«s sniegt savu skaidrojumu:

1. Vai un kādā veidā Latvija šÄ« nolÄ«guma ietvaros spÄ“s nodrošināt Ä¢MO aprites ierobežošanu savā teritorijā atbilstoši nacionālajā likumdošanā noteiktajām normām, ja šÄda iespÄ“ja Latvijai nav atrunāta pie specifiskajām ES dalÄ«bvalstu prasÄ«bām?

2. GadÄ«jumā, ja Kanādas investors saskaņā ar nolÄ«gumā paredzÄ“tajām tiesÄ«bām iesÅ«dzÄ“s Latviju šÄ·Ä«rÄ“jtiesā par savu interešu ierobežošanu attiecÄ«bā uz iespÄ“jām Ä«stenot Ä¢MO produktu izplatÄ«šanu Latvijas teritorijā, saskaņā ar kādām tiesiskajām normām un kādā kārtÄ«bā tiks izskatÄ«ta šÄ« prasÄ«ba?

3. Lūdzam Jūs norādīt, kuri konkrēti nolīguma punkti/normas to reglamentē un nosaka?

4. Kādu konkrÄ“ti normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, kuri reglamentÄ“ Ä¢MO apriti, bÅ«s jāņem vÄ“rā, izskatot šÄdu prasÄ«bas pamatotÄ«bu?

Deputātu jautājumi par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa lÄ«nijas “Rail Baltica” ekonomisko pamatotÄ«bu un projekta Ä«stenošanas pārraudzÄ«bu.

Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa lÄ«nijas “Rail Baltica” tehniski - ekonomisko pamatojumu Satiksmes ministrijai tika lÅ«gts sniegt skaidrojumus:

- Par “Rail Baltica” projekta Ä«stenošanu (iesniegts 06.11.2014);

- Par “Rail Baltica” projekta Ä«stenošanu (iesniegts 04.12.2014);

- Par “Rail Baltica” projekta izpÄ“tes rezultātu pamatotÄ«bu un Satiksmes ministrijas rÄ«cÄ«bu saistÄ«bā ar tiem (iesniegts 15.01.2015.);

- Par Eiropas standarta platuma dzelzceļa lÄ«nijas “Rail Baltica” Latvijas posma detalizÄ“tās tehniskās izpÄ“tes Ä«stenošanu (iesniegts 15.01.2015.);

- Par Satiksmes ministrijas izvairÄ«šanos sniegt paskaidrojumus saistÄ«bā ar neatbilstÄ«bām “Rail Baltica” ekonomiskajā pamatojumā (iesniegts 05.03.2015.);

- Par “Rail Baltica” projekta ekonomisko pamatojumu un tā patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecÄ«bu (iesniegts 23.04.2015.);

- Par “Rail Baltica” projekta realizāciju un akciju sabiedrÄ«bas “RB Rail” Latvijas valstij netieši piederošo kapitāla daļu pārvaldÄ«bu (iesniegts 12.01.2017.);

- Par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa lÄ«nijas “Rail Baltica” (iesniegts 19.01.2017.);

- Par “Rail Baltica” projekta realizāciju (iesniegts 19.01.2017.).

Sarakstes gaitā precizÄ“jot Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, tika noskaidrots, ka arÄ« ministrijas rÄ«cÄ«bā nav šÄda tehniski ekonomiskā pamatojuma.

Neskatoties uz to, Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, diskutÄ“jot par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa lÄ«niju „Rail Baltica”, plašsaziņas lÄ«dzekļos paudis apgalvojumus, no kuriem ir secināms, ka, ja vien šie apgalvojumi nav bijusi tikai bezatbildÄ«ga vai nekompetenta retorika, tad Satiksmes ministrijas rÄ«cÄ«bā tomÄ“r ir dati un aprÄ“Ä·ini, kas sniedz konkrÄ“tas atbildes vismaz par atsevišÄ·iem projekta ekonomiskajiem aspektiem.

TāpÄ“c, lai kliedÄ“tu bažas, ka sabiedrÄ«bai paustie SM parlamentārā sekretāra apgalvojumi nav bijusi tikai sabiedrÄ«bu maldinoša retorika, lÅ«dzam sniegt informāciju par šÄdiem Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra publiski paustajiem apgalvojumiem:

1. “Tas, kas ir viennozÄ«mÄ«gi skaidrs, ka biļetes [dzelzceļa lÄ«nijas “Rail Baltica” biļešu cenas] bÅ«s konkurÄ“tspÄ“jÄ«gas. “

LÅ«dzam iesniegt ministrijas rÄ«cÄ«bā esošos aprÄ“Ä·inus un izejas datus, kas apliecina šÄ« apgalvojuma pamatotÄ«bu un patiesumu.

2. “Pasažieru skaits bÅ«s 5 miljoni gadā, pārvadāto kravu apjoms bÅ«s 13 miljoni tonnu.”

LÅ«dzam iesniegt ministrijas rÄ«cÄ«bā esošos izejas datus un no tiem izrietošos aprÄ“Ä·inus, kas pamato šÄdus pārvadājumu apjomus.

3. “PÄ“c aprÄ“Ä·iniem, sākot ar 6. gadu, vairs šajā projektā nebÅ«s nepieciešama dotācija no dalÄ«bvalsts [Latvijas].”

LÅ«dzam iesniegt šos ministrijas aprÄ“Ä·inus, balstoties uz kuriem, ir pausts šis apgalvojums, ka projekta ekspluatācijas izdevumus sestajā ekspluatācijas gadā bÅ«s iespÄ“jams segt ar ieņēmumiem no dzelzceļa lÄ«nijas “Rail Baltica” pārvadājumiem?

4. Kāds ir kopÄ“jais dotāciju apjoms, kuru bÅ«s nepieciešams nodrošināt projekta dalÄ«bvalstij Latvijai, lai nodrošinātu projekta dzÄ«votspÄ“ju lÄ«dz brÄ«dim, kad tā darbÄ«ba kļūs rentabla? LÅ«dzu, pievienojiet šos savus aprÄ“Ä·inus.

5. “RÅ«pÄ«gi iepazÄ«stoties ar visu šo informāciju [kas ir Satiksmes ministrijas rÄ«cÄ«bā] …, es varu tiešÄm skaidri apliecināt par to, ka pie šÄda Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“juma šis projekts ir ekonomiski pamatots.“

Lūdzu, iesniedziet informāciju, kas apliecina augstākminēto ministrijas amatpersonas apgalvojuma pamatotību.