DeputÄtu imunitÄte kÄ objektÄ«va nepiecieÅ¡amÄ«ba vai tomÄ“r izvairÄ«Å¡anÄs no atbildÄ«bas
KasÄ«klis · 09.06.2019. · Komentāri (0)Jau kÄrtÄ“jo reizi plašsaziņas un sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas centrÄ ir nonÄcis deputÄtu imunitÄtes jautÄjums. Proti, Saeimai bija jÄlemj par "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsÄ“dÄ“tÄja, deputÄta Ata Zakatistova izdošanu kriminÄlvajÄšanai.
VislielÄkais sabiedrÄ«bas sašutums bija, kad Saeima nedeva atļauju veikt kriminÄlprocesuÄlas darbÄ«bas pie AinÄra Šlesera. Šis gadÄ«jums bija viens no iemesliem, ko savÄ paziņojumÄ sabiedrÄ«bai minÄ“ja tÄ brīža prezidents Valdis Zatlers, paziņojot savu lÄ“mumu par Saeimas atlaišanu. Proti, SavÄ runÄ Zatlers akcentÄ“ja, ka 26.maija Saeimas balsojums, kas nedeva atļauju Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojam veikt kratÄ«šanu Saeimas deputÄta AinÄra Šlesera (LLP) dzÄ«vesvietÄ, ''ir kÄ sirÄ“na, kas brÄ«dina par nopietnu konfliktu starp likumdevÄ“ju un tiesisko varu''.1
DeputÄtu imunitÄte ir nostiprinÄta Latvijas Republikas SatversmÄ“ (turpmÄk – Satversme). Proti, tÄs 29.pantÄ minÄ“ts: Saeimas locekli nevar apcietinÄt, izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanas, ne citÄdi aprobežot viņa personas brÄ«vÄ«bu, ja tam nepiekrÄ«t Saeima. Saeimas locekli var apcietinÄt, ja to notver pie paša nozieguma pastrÄdÄšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietinÄšanu divdesmit Äetru stundu laikÄ jÄpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšÄ nÄkošÄ Saeimas sÄ“dÄ“ izlemšanai par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinÄjumÄ vai par viņa atsvabinÄšanu. LaikÄ starp sesijÄm, lÄ«dz sesijas atklÄšanai, par Saeimas locekļa paturÄ“šanu apcietinÄjumÄ lemj Saeimas prezidijs.2
Satversmes 30.pants nosaka: Pret Saeimas locekli nevar uzsÄkt kriminÄlvajÄšanu bez Saeimas piekrišanas.3
JÄatzÄ«st, ka attiecÄ«bÄ uz deputÄta imunitÄtes institÅ«ta pÄrskatÄ«šanu deputÄti ar vÄ“rÄ Å†emamu aktivitÄti neizceļas.
IesÄkumÄ Ä«ss ekskurss, kÄ tad deputÄtu imunitÄtes institÅ«ts ir radies un kÄdēļ.
Juridiski veidojot jaunÄs valsts konstitucionÄlos orgÄnus, viens no tiem bija Latvijas Tautas Padome – pagaidu likumdevÄ“js. Latvijas Tautas Padome tika izveidota 1918.gada 17.novembrÄ«. Tautas Padomes darbÄ«bas netraucÄ“tas norises nodrošinÄšanas nolÅ«kÄ 1919.gada 16.jÅ«lijÄ tika pieņemts Likums par Tautas Padomes locekļu neaizskaramÄ«bu. ŠÄ« likuma 2.pants noteica, ka Tautas Padomes locekli bez Tautas Padomes atļaujas nevar apcietinÄt, nedz arÄ« izdarÄ«t pie viņa kratÄ«šanu vai kaut kÄdu ar sodu apdraudÄ“tu darbÄ«bu, kÄ arÄ«, ka Tautas Padomes locekļa iepriekšÄ“ja apcietinÄšana pieļaujama tikai tanÄ« gadÄ«jumÄ, ja Tautas Padomes locekli notver tieši pie šÄda pÄrkÄpuma vai nozieguma izdarÄ«šanas, nekavÄ“joši par to ziņojot Tautas Padomes Prezidijam.4
1922.gada 15.februÄrÄ« tika pieņemta Satversme, kurÄ tad arÄ« ietvertas jau iepriekš minÄ“tÄs Satversmes normas.
Satversmes izstrÄdÄtÄji deputÄtu imunitÄtes institÅ«tu neradÄ«ja no jauna. TÄ saknes meklÄ“jamas FrancijÄ, kad 18. gadsimta beigÄs LielÄs franÄu revolÅ«cijas laikÄ deputÄta neaizskaramÄ«bas institÅ«ts ieguva mÅ«sdienÄs tam raksturÄ«go veidolu. ŠÄdas privilÄ“Ä£ijas rašanÄs skaidrojama ar to, ka 18. gadsimtÄ FrancijÄ nepastÄvÄ“ja nekÄdas personiskÄs brÄ«vÄ«bas garantijas, savukÄrt administrÄcijas patvaļa bija visspÄ“cÄ«ga, kas radÄ«ja nepieciešamÄ«bu nodrošinÄt NacionÄlÄs sapulces uzdevumu netraucÄ“tu veikšanu.5
TÄdÄ“jÄdi secinÄms, ka deputÄtu imunitÄte radÄ«ta, lai nodrošinÄtu likumdevÄ“ja darbu. JÄatzÄ«mÄ“, ka 18.gadsimta beigÄs kÄ bija citÄdÄka izpratne par demokrÄtijas procesiem, kÄ arÄ« nebija attiecÄ«gas kontroles pÄr policijas un citu institÅ«ciju darbÄ«bÄm. TurklÄt, attiecÄ«go kontroles mehÄnismu izveido likumdevÄ“js, pieņemot attiecÄ«gos normatÄ«vos aktus.
DeputÄtiem, atstÄjot viņu imunitÄtes institÅ«tu, faktiski tad jÄatzÄ«st, ka, vai nu vÄ“l dzÄ«vojam 18.gadsimta beigu tradÄ«cijÄs un tamdēļ lieki runÄt par Latviju kÄ mÅ«sdienÄ«gu un demokrÄtisku valsti atbilstoši vispÄrpieņemtajiem starptautiskajiem tiesÄ«bu principiem, vai paši deputÄti nespÄ“j izveidot normatÄ«vo regulÄ“jumu, lai mazinÄtu un nepieļautu dažÄdu institÅ«ciju patvaļu, vai arÄ« – deputÄtiem viņu imunitÄte ir izdevÄ«ga personÄ«gu interešu vÄrdÄ.
PiekritÄ«siet, jebkurš no manis piesauktajiem iemesliem godu deputÄtam nerada.
Pat nerakÄjoties tik dziļÄs vÄ“stures ÄrÄ“s, StarptautiskÄ organizÄcija GRECO 2015. gada 27. marta ziņojumÄ izteica nožēlu par Latvijas bezdarbÄ«bu šajÄ jautÄjumÄ. OrganizÄcija atgÄdina, ka imunitÄte Saeimas deputÄtiem noteikta 1922. gadÄ un kopš tÄ laika nav grozÄ«ta. AdministratÄ«vÄs imunitÄtes privilÄ“Ä£ija ir atceļama, jo ir pÄrÄk plaša un bezjÄ“dzÄ«ga šodienas Latvijas demokrÄtiskajÄ sabiedrÄ«bÄ. TÄdÄ“jÄdi tiktu kliedÄ“tas jebkÄdas aizdomas par to, ka parlamenta deputÄti stÄv pÄri likumam, un stiprinÄta Latvijas pilsoņu uzticÄ“šanÄs savam parlamentam, kuras lÄ«menis šobrÄ«d ir diezgan zems.
ArÄ« VenÄ“cijas komisija 2014. gada 14. maijÄ publicÄ“tajÄ ziņojumÄ par parlamenta locekļu imunitÄti atzÄ«st, ka imunitÄtes institÅ«tam ir sena vÄ“sture, tomÄ“r tÄ ir aplÅ«kojama no mÅ«sdienu skatpunkta. ImunitÄtes noteikumiem jÄbÅ«t tÄdiem, kas stiprina demokrÄtiju, atklÄtÄ«bu un likuma varu, kÄ arÄ« novÄ“rš ļaunprÄtÄ«gu tÄs izmantošanu. ImunitÄte ir jÄnosaka maksimÄli šauri, un to nevajadzÄ“tu attiecinÄt uz maznozÄ«mÄ«giem pÄrkÄpumiem, kuru sodÄ«šana nevar bÅ«tiski ietekmÄ“t parlamenta locekļa darbÄ«bu.6
JÄatzÄ«mÄ“, ka no administratÄ«vÄs imunitÄtes deputÄti šÄ·irÄs 2016.gada 19.maijÄ.
Tamdēļ es vairÄk pievÄ“rsÄ«šu uzmanÄ«bu VenÄ“cijas komisijas ziņojumÄ minÄ“tajam uzsvaram, ka imunitÄte nepieciešama tiktÄl, ciktÄl netiek ietekmÄ“ta deputÄta darbÄ«ba. ŠajÄ griezumÄ, izanalizÄ“jot Satversmes attiecÄ«gos pantus, tad arÄ« skatÄ«šu tÄlÄk.
Satversmes 30.panta pamatdoma ir nodrošinÄt, lai deputÄtam nevarÄ“tu ierobežot brÄ«vÄ«bu, izņemot, ja viņš tiek pÄrsteigts noziedzÄ«ga nodarÄ«juma izdarÄ«šanas laikÄ. Papildus atsevišÄ·i ir pieminÄ“ta kratÄ«šana.
SÄksim ar pÄ“dÄ“jo – kÄ deputÄta darbÄ«bu ietekmÄ“tu kratÄ«šanas izdarÄ«šana? TurklÄt kratÄ«šana tiek veikta ar izmeklÄ“šanas tiesneša sankciju, respektÄ«vi, lÄ“mums tiek pakļauts tiesas izvÄ“rtÄ“šanai. Vai deputÄti neuzticas tiesai? JÄnodala arÄ« divi citi brÄ«vÄ«bas ierobežošanas jÄ“dzieni – apcietinÄšana un aizturÄ“šana. Ja varÄ“tu bÅ«t diskusijas par aizturÄ“šanu, ko veic pÄ“c policijas darbinieka lÄ“muma, tad lÄ“mumu par apcietinÄjuma piemÄ“rošanu jau atkal pieņem tiesnesis. ArÄ« pÄrÄ“jos gadÄ«jumos, kad tiek lemts par brÄ«vÄ«bas ierobežošanu, jÄbÅ«t tiesas izvÄ“rtÄ“jumam. LÄ«dz ar to atkal aktualizÄ“jas jautÄjums – vai tad paši deputÄti neuzticas tiesu varai?
Tamdēļ Satversmes 29.pants varÄ“tu bÅ«t šÄdÄ redakcijÄ: Saeimas locekli nevar aizturÄ“t, izņemot gadÄ«jumus, ja to notver pie paša nozieguma pastrÄdÄšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietinÄšanu divdesmit Äetru stundu laikÄ jÄpaziņo Saeimas prezidijam.
Satversmes 30.pants vispÄr bÅ«tu izslÄ“dzams.
Īstenojot šo priekšlikumu, deputÄti bÅ«tu pasargÄti no situÄcijÄm, ka lÄ“mums par brÄ«vÄ«bas ierobežošanu tiktu pieņemts vienpersoniski un Ärpus tiesas kontroles.
Tiesa, tikai pašu deputÄtu lemšanÄ ir tas, vai saglabÄt viņiem lÄ«dzšinÄ“jo imunitÄtes institÅ«tu vai ne. Å…emot vÄ“rÄ deputÄtu imunitÄtes izveidošanÄs priekšnosacÄ«jumus, jÄpiekrÄ«t, ka agrÄk tie bija pamatoti, bet šÄ« brīža situÄcija ir mainÄ«jusies.
VispÄrÄ“jÄ cilvÄ“ktiesÄ«bu deklarÄcijas 7.pants nosaka: Visi cilvÄ“ki ir vienlÄ«dzÄ«gi likuma priekšÄ, un viņiem ir tiesÄ«bas, bez jebkÄdÄm atšÄ·irÄ«bÄm, uz vienÄdu likuma aizsardzÄ«bu pret jebkÄdu diskriminÄciju, kura pÄrkÄpj šo DeklarÄciju, un pret jebkuru kÅ«dÄ«šanu uz tÄdu diskriminÄciju.7 Paredzot deputÄtu imunitÄti lÄ«dzšinÄ“jÄ apjomÄ, kaut kÄ pagrÅ«ti par cilvÄ“ku vienlÄ«dzÄ«bu runÄt. Proti, ja zÄdzÄ«bu izdara deputÄts vai parasts cilvÄ“ks, tad pirmajÄ gadÄ«jumÄ pie viņa nevarÄ“s pat kratÄ«šanu izdarÄ«t, bet pie parastÄ varÄ“s. Te nu bÅ«tu plašas darba rokas tam politiskajam spÄ“kam, kurš ne tikai ar vÄrdiem runÄ par tiesiskuma nodrošinÄšanu, bet ir gÄjis vÄ“l tÄlÄk – pasludinot bezkompromisa tiesiskumu.
"Eu, BordÄn, varbÅ«t laiks sevi parÄdÄ«t ar reÄliem darbiem?!"
Nobeiguma vietÄ: 2019.gada 6.jÅ«nijÄ Saeima pieņēma lÄ“mumu izdot parlamentÄrieti un partijas "KPV LV" frakcijas vadÄ«tÄju Ati Zakatistovu kriminÄlvajÄšanas sÄkšanai kriminÄlprocesÄ par krÄpšanu lielÄ apmÄ“rÄ. Par izdošanu kriminÄlvajÄšanai balsoja 55 deputÄti, bet pret – 21. Pret balsoja lielÄkÄ daļa "KPV LV" frakcijas deputÄtu un JaunÄs konservatÄ«vÄs partijas (JKP) deputÄti.8 Pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm un arÄ« pÄ“c tÄm JKP runÄ par tiesiskumu un pat bezkompromisa tiesiskumu. Tiesa, reÄlie darbi un balsojumi tomÄ“r parÄda ko citu.
1 https://www.tvnet.lv/5391383/zatlers-rosina-atlaist-saeimu
2 https://likumi.lv/doc.php?id=57980
3 Turpat.
4 Likums par Tautas Padomes locekļu neaizskaramÄ«bu. Latvijas Pagaidu ValdÄ«bas Likumu un RÄ«kojumu krÄjums, 7.nr., 10.08.1919., 91.lpp.
5 http://providus.lv/article/neaizskart-neaizskaramo
6 https://juristavards.lv/doc/266885-saeimas-deputata-imunitate/
7 https://www.mfa.gov.lv/ministrija/latvijas-parstavis-starptautiskajas-cilvektiesibu-institucijas/individam-tiesi-pieejamas-apvienoto-naciju-organizacijas-cilvektiesibu-aizsardzibas-proceduras/vispareja-cilvektiesibu-deklaracija
8 https://www.delfi.lv/news/national/criminal/pusotru-menesi-pec-prokuraturas-luguma-saeima-izdod-zakatistovu-kriminalvajasanai.d?id=51164561