DenacionalizÄ“tÄs Ä“kas: laimÄ«gÄ, izredzÄ“tÄ elite 30 gadus drÄ«kst maksÄt kapeikas par dzÄ«vokli, un viņiem vÄ“l pieÅ¡Ä·irÅ¡ot valsts naudu par brÄ«vu
Imants Liepiņš · 16.10.2020. · Komentāri (0)KamÄ“r deputÄti, aktÄ«visti, juristi un labu griboši komentÄ“tÄji šausminÄs par “nabaga Ä«rniekiem denacionalizÄ“tajos namos”, kam varÄ“tu nÄkties maksÄt (iedomÄjieties tikai!) tÄdu pašu Ä«res maksu kÄ visiem citiem, es gribÄ“tu šoreiz paust politnekorektu viedokli: bet kÄpÄ“c viņiem vispÄr pienÄkas tÄdas spectiesÄ«bas?
Kad padomju varas aplaupÄ«to, uz SibÄ«riju deportÄ“to un noslepkavoto Latvijas Republikas pilsoņu (latviešu, lÄ«vu, ebreju, baltvÄcu...) mantinieki atguva priekšteÄiem atņemtos dzimtas Ä«pašumus, tajÄ skaitÄ mÄjas, zemi, Ä“kas, zemnieku saimniecÄ«bas, arÄ« atsevišÄ·us uzņēmumus, tobrÄ«d pilsÄ“tu Ä«res namos lielÄkoties dzÄ«voja tÄdas Ä£imenes, kam šos dzÄ«vokļus bija “piešÄ·Ä«rusi” okupÄcijas vara.
TÄ«šuprÄt izvairÄ«simies no mÄ“Ä£inÄjumiem aprÄ“Ä·inÄt, cik daudzos gadÄ«jumos represÄ“tu Latvijas pilsoņu mantinieki savos atgÅ«tajos dzÄ«vokļos priekšÄ atrada visÄdus komunistus, izdienÄ“jušus okupÄcijas armijas virsniekus, padomju režīma amatpersonas, miliÄus, Äekistus un viņu aÄ£entus, kuri bija palÄ«dzÄ“juši veikt represijas pret tiem, kam šos namus savulaik atņēma, jo nav pieejama precÄ«za statistika, cik šÄdu dzÄ«vokļu kopumÄ LatvijÄ ir un kas tieši tajos dzÄ«vo. Skaidrs ir tikai tas, ka tÄdos dzÄ«vokļos kopÄ“jais iemÄ«tnieku skaits uzreiz pÄ“c denacionalizÄcijas bija vÄ“rtÄ“jams simtos tÅ«kstošu.
Lai šos cilvÄ“kus neizmestu uz ielas, likumÄ bija iestrÄdÄts aizsargÄjošs princips — viņiem Ä«res maksa tika cieti fiksÄ“ta, un bija noslÄ“gti ļoti ilgi Ä«res lÄ«gumi. ProblÄ“ma bija tÄda, ka notika inflÄcija, LatvijÄ atsÄkÄs ekonomikas kÄpums un pamazÄm uzlabojÄs dzÄ«ves lÄ«menis (par spÄ«ti vairÄkÄm krÄ«zÄ“m), taÄu šiem cilvÄ“kiem Ä«res maksa nepieauga, kaut gan palielinÄjÄs Ä“ku ekspluatÄcijas un remonta izdevumi, nekustamÄ Ä«pašuma nodoklis.
Tagad iedomÄsimies, ko tas viss nozÄ«mÄ“ja namÄ«pašniekam: viņš dabÅ«jis atpakaļ okupantu atņemto un 50 gadu laikÄ nolaisto Ä“ku, viņam jÄsÄk atjaunošana, jÄlÄpa kanalizÄcija, jÄmaina jumts, jÄsiltina, jÄremontÄ“ fasÄde, jÄpÄrvelk dzirksteļojoši elektrÄ«bas vadi, ar hlora preparÄtu pagrabÄ jÄindÄ“ pelÄ“jums, jÄliek hidroizolÄcija un kas tik vÄ“l ne, jÄmaksÄ augošais NĪN un pieaugošÄs algas remontniekiem, taÄu mÄjÄ piecus, desmit, divdesmit un vairÄk gadus dzÄ«vo tÄdi iemÄ«tnieki, kas maksÄ par Ä«ri 15 latus mÄ“nesÄ« un kam Ä«re beztermiņa!
GadÄ«jÄs, ka šie piespiedu Ä«rnieki izrÄdÄ«jÄs piederÄ«gi tai sugai, kas kopš padomju laikiem pieradusi ne par ko nemaksÄt un uzkrÄj apkures, Å«dens un kanalizÄcijas parÄdus, zog elektrÄ«bu un nerÅ«pÄ“jas par kÄrtÄ«bu koplietošanas koridoros. MÄjai samilzis parÄds par apkuri un Å«deni, ko arvien sataisa daži neapzinÄ«gi dzÄ«vokļi, bet beigÄs siltuma nepieslÄ“gšana rudenÄ« draud visiem — arÄ« tiem, kas godÄ«gi maksÄ.
Kaut arÄ« denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki paši sevi uzskata par mūžīgajiem cietÄ“jiem, viņiem bija vismaz 25 gadi, lai meklÄ“tu jaunus mitekļus vai vienotos ar namÄ«pašniekiem par abpusÄ“ji cienÄ«giem lÄ«gumu nosacÄ«jumiem. PatiesÄ«bÄ viņi ir bijuši bez iemesla privileģēta elites grupa, kas — pretstatÄ citiem lÄ«dzcilvÄ“kiem — ir varÄ“juši maksÄt dažkÄrt pat tikai desmito daļu no reÄlÄs Ä«res cenas, kamÄ“r citiem cilvÄ“kiem tÄdas privilÄ“Ä£ijas nepienÄkas.
Jau dzirdu sašutušas balsis: “Tas raksta autors nelietÄ«gi negrib saprast! Viņš savÄ bÄrdainajÄ vecumÄ iedomÄjas, ka zina, kÄ tas ir!” ArÄ« es kÄdreiz esmu bijis jauns un dabÅ«ju Ä«rÄ“t dzÄ«vokļus visÄdos Å«Ä·os. Man vienmÄ“r bija jÄmaksÄ pilna Ä«re, kaut arÄ« dzÄ«vokļi gadÄ«jÄs sliktÄki nekÄ tie, kuru Ä«rnieki kÄdÄ denacionalizÄ“tÄ blakus namÄ maksÄja vairÄkkÄrt mazÄk, pie kam ar praksÄ“ tikpat kÄ neÄ«stenojamÄm tiesÄ«bÄm viņus nemaksÄšanas gadÄ«jumÄ izlikt. Man neskauž, ka citiem ir gadÄ«jušies labÄki apstÄkļi, bet man neliekas pareizi, ka viņiem 25+ gadus no vietas sevi jÄiztÄ“lo par “cietÄ“jiem”, kaut gan viņi atrodas finansiÄli un tiesiski privileģētÄ situÄcijÄ, ja salÄ«dzina ar citiem.
NÄkamais loÄ£iskais jautÄjums: “Kur viņiem likties, ja no šÄda dzÄ«vokļa beigÄs tomÄ“r bÅ«s jÄizvÄcas? GandrÄ«z visi no viņiem tagad jau ir pensionÄri!” Ja nav cerÄ«bas vienoties ar mÄjas Ä«pašniekiem, tad laikus jÄiestÄjas rindÄ uz pašvaldÄ«bas vai sociÄlo dzÄ«vokli — denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem ir tiesÄ«bas uz vietu šajÄ rindÄ. TomÄ“r, tÄ kÄ šÄ«s rindas virzÄs gliemeža, pie kam beigta, ÄtrumÄ, vislabÄkais ir pÄrcelties uz dzÄ«vi kÄdÄ mazpilsÄ“tÄ vai lauku ciemÄ, kur apkÄrt ir dabiska vide un tÄ«rs mežs, svaigs gaiss, labÄki kaimiņi, pieejamÄka pašvaldÄ«ba nekÄ RÄ«gÄ un savs dÄrziņš, kur parušinÄties ap puÄ·Ä“m.
PiemÄ“ram, Skrundas novada RudbÄržos ir divu un trÄ«sstÄvu mÄjas ar visÄm Ä“rtÄ«bÄm un centrÄlapkuri, kas pieder vietÄ“jai agrofirmai un iedzÄ«votÄju aizplÅ«šanas dēļ stÄv pustukšas — gan agrofirma, gan novads priecÄsies, ja šiem lÄ“tajiem dzÄ«vokļiem atradÄ«sies jauni iemÄ«tnieki. Tas pats vÄ“rojams Ventspils novada UgÄlÄ“, kur daudzi labi dzÄ«vokļi stÄv tukši. No šÄ«m abÄm vietÄm ir izcila sabiedriskÄ transporta satiksme ar RÄ«gu, ja vajag.
Ja denacionalizÄ“tÄ dzÄ«vokļa iemÄ«tnieki strÄdÄ RÄ«gÄ un viņiem tÄpÄ“c nepieciešams dzÄ«vot tieši RÄ«gÄ, tad tas nozÄ«mÄ“, ka viņiem ir darbs un viņi var atļauties maksÄt normÄlu Ä«ri par dzÄ«vokli. SavukÄrt tie, kas saņem tikai pensiju, droši vien nemaz nav nopietni apsvÄ“ruši pÄrcelšanos uz laukiem (ja visa dzÄ«ve nodzÄ«vota pirms tam pilsÄ“tÄ, tÄda doma prÄtÄ var neienÄkt), taÄu kopumÄ varu teikt, ka dzÄ«ve laukos ir kvalitatÄ«vÄka un veselÄ«gÄka, uz laukiem pensionÄri ir kustÄ«gÄki un kopumÄ Å¾iperÄ«gÄki — tÄ kÄ savu reizi esmu dzÄ«vojis gan viensÄ“tÄ, gan lauku ciemÄ, gan mazpilsÄ“tÄ, gan RÄ«gÄ, tad no savas pieredzes esmu pilnÄ«bÄ pÄrliecinÄts, ka laukos dzÄ«ve ir harmoniskÄka.
Ja valsts savulaik uzlika par pienÄkumu namÄ«pašniekiem nodrošinÄt zemÄku Ä«res maksu noteiktai iedzÄ«votÄju grupai, tad vajadzÄ“ja arÄ« kompensÄ“jošo mehÄnismu — vai nu piemaksÄt starpÄ«bu (tÄpat kÄ to dara pašvaldÄ«ba, piemÄ“ram, ja sociÄlie dzÄ«vokļi ierÄ«koti kÄdai firmai piederošÄ mÄjÄ), vai nodrošinÄt, sacÄ«sim, NĪN vai citu nodokļu atlaides attiecÄ«gÄs starpÄ«bas apjomÄ. Nevaru atrast, ka jebkas tÄds no valsts puses bÅ«tu ticis darÄ«ts vai ieviests.
Visu minÄ“to apsvÄ“rumu dēļ mani pÄrņem izbrÄ«ns, kad redzu — politiÄ·i iestÄjas par šÄ«s izredzÄ“tÄs personu grupas mantisko privilÄ“Ä£iju saglabÄšanu, nevis risinÄjuma atrašanu. NÄkamÄ gada budžetÄ pat piedÄvÄts rezervÄ“t 6 miljonus eiro, lai palÄ«dzÄ“tu šiem cilvÄ“kiem kaut ko kompensÄ“t. Īsti nesapratu, ko tieši viņiem vajadzÄ“tu kompensÄ“t, taÄu man ir morÄla rakstura iebildumi pret jebkÄdas nodokļu maksÄtÄju naudas izlietošanu šÄdiem mÄ“rÄ·iem: 25+ gadus cilvÄ“kiem ir bijušas likumÄ noteiktas privilÄ“Ä£ijas maksÄt daudz mazÄku Ä«res maksu par sveša Ä«pašuma lietošanu, un tagad viņiem maksÄs v Ä“ l ?! Un šoreiz no mÅ«su visu kopÄ«gÄs kabatas?
SÄksim meklÄ“t Ä«stu risinÄjumu, nevis piemaksÄt par esošÄs (nepareizÄs) situÄcijas saglabÄšanu!