„Demos†paskaidrojuma vietÄ
JÄzeps BaÅ¡ko juniors · 08.12.2024. · Komentāri (0)Gatavojoties otrdien 10. decembrÄ« paredzÄ“tajai Demos sesijai MÄ“s jeb es un mans mazizglÄ«totais politiskais oponents, rÄ«kotÄju grupas dalÄ«bnieku vidÅ« divi cilvÄ“ki atsevišÄ·i un dažÄdos laikos man norÄdÄ«ja, ka Demos vajadzÄ“tu ar lÄ«kumu iet noteiktai tÄ“mai. VienÄ gadÄ«jumÄ arÄ« to, ka viens konkrÄ“ts cilvÄ“ks nedrÄ«kst uzstÄties. Abos gadÄ«jumos bija prasÄ«ba — ja lÅ«gums netiks izpildÄ«ts, tad attiecÄ«gais dalÄ«bnieks no konferences rÄ«kotÄju grupas izstÄsies.
ManÄ ieskatÄ neviens no viņiem nevarÄ“ja šÄdi ar ultimÄtu mÄ“Ä£inÄt ierobežot Demos saturu, tÄpÄ“c lÅ«gumus neņēmu vÄ“rÄ. Tam sekoja attiecÄ«go darboņu publiski paziņojumi par izstÄšanos ne tik koleÄ£iÄlos toņos, kÄdos ceļu šÄ·iršanÄs tika apspriesta mÅ«su starpÄ. TÄs ir emocijas, un, jau divdesmit gadus sabiedriski darot ne to, kas visiem ir pa spalvai, esmu pieradis pie šÄdÄm publiski personiskÄm un dramatiskÄm ceļabiedru atvadÄm. TomÄ“r, tÄ kÄ tviterÄ« un citur komentÄros izskan visÄdi nepatiesi minÄ“jumi un apgalvojumi, uzskatu par nepieciešamo šo to paskaidrot.
Demos no paša sÄkuma ir bijusi svarÄ«ga Rodžera SkrÅ«tona izpratne par “mÄ“s” un par nacionÄlismu kÄ pilsonisku, ne etnisku predispozÄ«ciju. Demos iestÄjas par vÄrda brÄ«vÄ«bu un nepieciešamÄ«bu sarunÄties kÄ priekšnoteikumu jebkÄdai kompromisos balstÄ«tai politikai. Demos konferencÄ“ ir vieta gan sabiedrÄ«bÄ zinÄmu atbalstu baudošam kareivÄ«gam vai romantiskam kreisam etniskajam nacionÄlismam, gan tÄ skarbai kritikai.
Demos mÄ“rÄ·is ir mainÄ«t politisko kultÅ«ru — aicinÄt politisko latvieti pieaugt. Demos uzdevums ir mÄcÄ«t politiskos tikumus. Demos mÄ“rÄ·is nav virzÄ«t kÄdas par katru cenu uzspiežamas, vispareizÄkÄs programmas indoktrinÄciju. Demos mÄ“rÄ·is ir aicinÄt politiskÄs arÄ“nas dalÄ«bniekus apzinÄties, ka laba politika var rasties tikai godÄ«gÄ arÄ“nÄ. Politika nav tikai pareizo atbilžu atrašana (ja vispÄr), tÄ ir arÄ« to vai to neesamÄ«bas uzturÄ“šana caur sarunu. Saruna par nesamierinÄmo ir kara atlikšana.
KonservatÄ«visma sakne ir faktiskÄ stÄvokļa, faktiskÄs vÄ“stures un faktisko lÄ«dzcilvÄ“ku apzinÄšanÄs un uztvere, ka pastÄvošais ir sava veida mierizlÄ«gums. KonservatÄ«vie noraida atriebÄ«bas, kolektÄ«vas vainas un atdarÄ«šanas, konservatÄ«vie noraida kosmiska taisnÄ«guma alkas.
Manas sabiedriskÄs aktivitÄtes motivÄ“ rÅ«pes par manu dzimteni un vienÄ«gajÄm mÄjÄm Latviju. Es uzskatu, ka pastÄv nacionÄlisma izpausmes, kas grauj manas zemes izredzes, un es uzskatu, ka ir bÅ«tiski tÄs paturÄ“t prÄtÄ, jo Ä«paši laikos, kad dzimtenes mÄ«lestÄ«bas vÄrdÄ dzimtene kulturÄli tiek padarÄ«ta arvien lÄ«dzÄ«gÄka Krievijai nekÄ liberÄlÄs demokrÄtijas ziedu laiku Rietumiem.
Demos nevar un neies ar lÄ«kumu jautÄjumam, kas ir latviešu politiskÄs nesekmes sakne.
Visus, kuriem Latvija ir dzimtene un vienÄ«gÄs mÄjÄs, kuriem dÄrga ir vÄrda brÄ«vÄ«ba, demokrÄtija un kurus interesÄ“ konservatÄ«visms kÄ domÄšanas veids, aicinu 10. decembrÄ« uz mÅ«su kÄrtÄ“jo sesiju MÄ“s jeb es un mans mazizglÄ«totais politiskais oponents.
PasÄkuma pirmajÄ daÄ¼Ä ar Ä«sÄm zibensrunÄm par tÄ“mu runÄs raibs dažÄdu uzskatu pÄrstÄvju pulciņš. OtrajÄ daÄ¼Ä bÅ«s jautÄjumi un atbildes, kas bÅ«s sadalÄ«ti trÄ«s apakštÄ“mÄs: 1) politika kÄ saruna, 2) nelietÄ«gi politisko oponentu diskvalifikÄcijas paņēmieni, 3) "mÄ“s" jeb kolektÄ«vÄ identitÄte, kas ietver visus pilsoņus un ir priekšnosacÄ«jums kompromisu politikai.
VarbÅ«t pasÄkuma formÄts un tÄ“mas plašais tvÄ“rums neļaus mums izvÄ“rsties un iet dziļumÄ, bet, atnÄkot uz šo sesiju, jÅ«s svinÄ“siet vÄrda brÄ«vÄ«bu un augstÄku politisko kultÅ«ru, kÄ arÄ« sastapsiet lÄ«dzÄ«gi sarunai atvÄ“rtus cilvÄ“kus. Uz tikšanos!