DemokrÄtijas caurais jumts
JÄnis UrbanoviÄs · 03.06.2021. · Komentāri (0)MÄ“dz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinÄjums VarakļÄnu piederÄ«bas jautÄjumÄ Ä¼aus kaut kÄ, formÄli saglÄbt situÄciju pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanÄs. TaÄu ar šÄ lÄ“muma palÄ«dzÄ«bu valdošais vairÄkums paslauka zem tepiÄ·a acÄ«mredzamu, arvien pieaugošu demokrÄtijas krÄ«zi mÅ«su valstÄ«.
Tie, kas tagad jÅ«tas gandarÄ«ti, ka šis kompromiss esot “novÄ“ris konstitucionÄlo krÄ«zi” un pasargÄjis Saeimu no iespÄ“jamas atlaišanas draudiem, vÄ“l dziļÄk ielaiž šo kaiti. Jumts ir caurs: Satversme un pastÄvošÄ tiesiskÄ regulÄ“juma sistÄ“ma negarantÄ“ varas atzaru neatkarÄ«bu. Izpildvara diktÄ“ noteikumus likumdevÄ“jiem, tiesu varas neitralitÄte rada šaubas, bet prezidentam izlÄ«dzsvarošanai dotÄs pilnvaras netiek pietiekami izmantotas.
AdministratÄ«vi teritoriÄlÄs reformas (ATR) likumdošanas process tam ir uzskatÄms piemÄ“rs. Kaut gan tas ir viens no bÅ«tiskÄkajiem lÄ“mumiem - stÅ«rakmens valsts attÄ«stÄ«bas jautÄjumos, ATR apspriešanas gaitÄ un likuma pieņemšanÄ valdošajam vairÄkumam noteicošais bija Ätrums, nevis kvalitÄte. LikumsakarÄ«gas sekas – nekonsekvence dažÄdos risinÄjumos un Satversmes tiesas spriedumi, kas stiepj garumÄ reformas norisi un rada arvien jaunus pretrunu mezglus.
AtgriezÄ«šos pie “VarakļÄnu lietas”. Neesmu saņēmis atbildes uz pavisam konkrÄ“tiem jautÄjumiem. KÄ varÄ“ja tÄ bÅ«t, ka tajÄ pašÄ dienÄ, kad Satversmes tiesa pasludinÄja savu spriedumu, uz Saeimu jau bija atnests likumprojekts par ATR grozÄ«jumiem un pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanu likums Madonas un RÄ“zeknes novados?
VARAM ministrs ArtÅ«rs Toms Plešs apgalvo, ka tie sagatavoti “preventÄ«vi”. Vai AT reformas tÄ“vi var uzrÄdÄ«t preventÄ«vi sagatavotus likumprojektus arÄ« visos citos apstrÄ«dÄ“tajos gadÄ«jumos? Vai arÄ« informÄcija no tiesu varas par gaidÄmo spriedumu tomÄ“r noplÅ«da izpildvaras virzienÄ? Vai iespÄ“jams, ka augstie juristi vienas puses argumentus, kas sakrÄ«t ar ministrijas pozÄ«ciju, sadzirdÄ“ja mazliet labÄk kÄ Latgales balsi? Vai Saeimas pieņemtÄ likuma aizstÄvju argumenti bija sagatavoti ar tÄdu pašu entuziasmu, kÄ protesta iesniedzÄ“ju? Vai Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjas komentÄri par “vairÄk vai mazÄk priviliģētiem novadiem” neiziet Ärpus juridiskiem rÄmjiem, tÄ kÄ uz politikas pusi?
Satversmes tiesas spriedums ir galÄ«gs un nepÄrsÅ«dzams, taÄu tas nenozÄ«mÄ“, ka tas nav apspriežams un kritizÄ“jams.
VÄ“l jo vairÄk pÄrsteidz CentrÄlÄs vÄ“lÄ“šanu komisijas (CVK) rÄ«cÄ«ba. Tautas priekšstÄvji vÄ“l neko nebija lÄ“muši, bet CVK, reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumu, 28. maija vakarÄ pieņem lÄ“mumu par vÄ“lÄ“šanu apturÄ“šanu Madonas novadÄ un RÄ“zeknes novadÄ. Ir zinÄms par sarunÄtÄm komandu sporta spÄ“lÄ“m, ko nosoda patiesie sporta fani. Bet kaut kas lÄ«dz šim nezinÄms ir iespÄ“jamÄ Saeimas lÄ“muma “sarunÄšana” ar augstÄko konstitucionÄlo uzraugu un izpildvaras institÅ«ciju… ŠÄ·iet, var sÄkt nojaust, ar ko valdošo koalÄ«ciju tÄ savaldzinÄja KristÄ«ne BÄ“rziņa iepretim ilggadÄ“jam CVK vadÄ«tÄjam, kurš tika bez kÄda pamatojuma nomainÄ«ts, pie varas nÄkot “tiesiskuma koalÄ«cijai”.
VÄ“l dažas piebildes par apgalvojumiem, ko atsevišÄ·i konstitucionÄlo tiesÄ«bu eksperti izteica par deputÄtiem, kuri nevÄ“lÄ“jÄs izpluinÄ«t Latgali. MÄ“s graujot valsts tiesiskos pamatus, neievÄ“rojam Satversmes tiesas nolÄ“mumu… Gribu vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka Satversmes tiesas spriedumÄ Ä«paši uzsvÄ“rts, ka kultÅ«rvÄ“sturiskais aspekts ir vÄ“rÄ Å†emams arguments novadu veidošanÄ, ja tas ietverts reformas kritÄ“rijos un tiek vienoti piemÄ“rots visos strÄ«dÄ«gajos gadÄ«jumos. TaÄu tieši VARAM izvÄ“lÄ“jÄs ceļu likumu labot “Ätri un bez žēlastÄ«bas”, lai gan pastÄvÄ“ja alternatÄ«va to pÄrstrÄdÄt prÄtÄ«gi un nesteidzoties. TÄpÄ“c nevajadzÄ“tu aizrauties ar tiesiskÄ nihilisma birku karinÄšanu.
ValdošÄs koalÄ«cijas rÄ«cÄ«ba ne pirmo reizi apliecina, ka LatvijÄ politiskÄs varas mehÄnismÄ pieaug necieņa pret demokrÄtijas vÄ“rtÄ«bÄm, varas monopolizÄcija un tiesiska patvaļība. Lietusargi ilgi vairs neglÄbs, jumts jÄlabo, iekams tas vÄ“l nav sagrauts driskÄs.