„Delfi†un „TVNET†vēstule valdībai un parlamentam: mēs jums ļoti pateicamies, bet atkal esam izsalkuši
Delfi, Tvnet grupa, LA.lv redakcijas · 19.10.2021. · Komentāri (0)Latvijas mediji atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“ valdÄ«bas lÄ«dzšinÄ“jo pretimnÄkšanu Latvijas izdevÄ“ju nozarei, izstrÄdÄjot grozÄ«jumus PievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodokļa likumÄ par pazeminÄto nodokļa likmi 5% apmÄ“rÄ no 2022.gada 1.janvÄra, piemÄ“rojot to drukÄtajÄm grÄmatÄm un periodiskajiem izdevumiem.
ŠÄds solis parÄda, ka LatvijÄ ir politiskÄ griba rÅ«pÄ“ties par spÄ“cÄ«gÄku informatÄ«vo telpu, kurÄ Latvijas iedzÄ«votÄji saņem kvalitatÄ«vu saturu, ko veido, tai skaitÄ, profesionÄli žurnÄlisti – tas ir kritiski svarÄ«gi mÅ«sdienu apstÄkļos, kad Latvijas valsti un sabiedrÄ«bu apdraud nepÄrbaudÄ«tas, melÄ«gas un Latvijas valsts suverenitÄtei naidÄ«gas informÄcijas pÄrpilnÄ«ba.
TÄpat mÄ“s izsakÄm lielu pateicÄ«bu Valsts Prezidentam Levita kungam, kurš šÄ gada pavasarÄ« iniciÄ“ja publisku diskusiju par politiskiem un tiesiskiem soļiem informatÄ«vÄs telpas stiprinÄšanai, un kurš aicinÄja piemÄ“rot samazinÄto PVN likmi visiem izdevumiem, tai skaitÄ digitÄlajiem.
TomÄ“r izstrÄdÄtie grozÄ«jumi paredz, ka samazinÄtÄ PVN likme 5% apmÄ“rÄ tiks attiecinÄta tikai uz presi un medijiem iespieddarba formÄtÄ, tÄdÄ“jÄdi pilnÄ«bÄ izslÄ“dzot periodiku digitÄlajÄ formÄtÄ.
CivilizÄ“tajÄ pasaulÄ“ periodikas patÄ“riņš digitÄlajÄ formÄtÄ ir strauji audzis, tÄtad tieši šis formÄts nÄkotnÄ“ veidos nacionÄlo informatÄ«vo telpu arÄ« LatvijÄ. PraksÄ“ tas nozÄ«mÄ“ uzticamu mediju atbildÄ«bu garantÄ“t informÄ“tu un izglÄ«totu Latvijas sabiedrÄ«bas vairÄkumu, lai katrs no mums pats spÄ“j kritiski izvÄ“rtÄ“t kÄ ÄrÄ“jos, tÄ iekšÄ“jos apdraudÄ“jumus.
Izpratni par šo atbildÄ«bu apliecina arÄ« kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – likumdevÄ“ji, kuri lÄ“muši par pazeminÄtÄs likmes piemÄ“rošanu visiem periodiskiem izdevumiem un grÄmatÄm neatkarÄ«gi no formÄta. Tam ir skaidri redzami pozitÄ«vi rezultÄti – IgaunijÄ ziņu medijus digitÄli abonÄ“ vairÄk nekÄ 100 tÅ«kstoši cilvÄ“ku, LietuvÄ šis rÄdÄ«tÄjs šogad strauji pieaug, šÄ gada vidÅ« apsteidzot Latvijas rÄdÄ«tÄjus.
Sagatavot kvalitatÄ«vu informÄciju digitÄlÄ periodiskÄ izdevumÄ nozÄ«mÄ“ tÄdus pašus izdevumus augstas raudzes profesionÄlu žurnÄlistu un redaktoru algošanÄ kÄ drukÄtajos medijos. KÄ zinÄms, pašlaik LatvijÄ jau ir tÄdi mediji, kuri attÄ«sta atsevišÄ·as tikai digitÄlÄs periodikas produkus – piemÄ“ram, "Santa +", "TvNet Klik", "Delfi plus". GandrÄ«z ikviens laikraksts un žurnÄls – gan nacionÄlÄ lÄ«meņa, gan reÄ£ionÄlie – lolo lielus plÄnus digitÄlo versiju attÄ«stÄ«šanai, jo pasaules un kaimiņvalstu pieredze rÄda, ka tÄ ir mediju patÄ“riņa neizbÄ“gama nÄkotne.
TÄds Latvijas kultÅ«rai (un tÄtad informatÄ«vai telpai) esenciÄli svarÄ«gs medijs
kÄ "TeÄtra VÄ“stnesis" jau šobrÄ«d tiek abonÄ“ts vairÄk digitÄli nekÄ drukÄti,
tÄpÄ“c esošÄ PVN grozÄ«jumu redakcija jau nostÄda nelabvÄ“lÄ«gÄ situÄcijÄ nozÄ«mÄ«gu kultÅ«ras mediju.
PašreizÄ“jÄ fiskÄlÄ ietekme no pazeminÄtÄs likmes piemÄ“rošanas ir samÄ“rÄ«ga ar uzstÄdÄ«jumu aizsargÄt nacionÄlo informatÄ«vo telpu, tÄpÄ“c, mÅ«suprÄt, likuma grozÄ«jumos bÅ«tu taisnÄ«gi, pamatoti un juridiski korekti piemÄ“rot samazinÄtu PVN likmi 5% apmÄ“rÄ arÄ« mediju digitÄlajiem produktiem, kas atbilst masu informÄcijas lÄ«dzekļa kritÄ“rijiem.
ArÄ« Eiropas SavienÄ«bas Padomes direktÄ«va par samazinÄto PVN grÄmatÄm, laikrakstiem un citiem periodiskiem izdevumiem ir iekļaujoša digitÄlajiem izdevumiem, jo neparedz nekÄda veida izņēmumus attiecÄ«bÄ uz masu informÄcijas lÄ«dzekļiem digitÄlÄ formÄtÄ.
Å…emot vÄ“rÄ augstÄk minÄ“tos apsvÄ“rumus, lÅ«dzam valdÄ«bu un Saeimu, gatavojot ar Latvijas valsts 2022. gada budžeta pieņemšanu saistÄ«tÄs likumu izmaiņas, pÄrskatÄ«t pašreizÄ“jo redakciju izmaiņÄm PievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodokļa likumÄ, proti, tÄ 42. panta septÄ«tajÄ daÄ¼Ä nevis izdalÄ«t kÄ izņēmumu "periodisko izdevumu piegÄdei tiešsaistes režīmÄ vai tos lejupielÄdÄ“jot", bet tieši otrÄdi – iekļaut šÄdus (digitÄlus jeb elektroniskus) periodiskos izdevumus starp tiem, kam piemÄ“ro samazinÄto likmi piecu procentu apmÄ“rÄ.
Finanšu lÄ«dzekļi, kurus mediji iegÅ«tu, ja digitÄlajai periodikai tiktu piemÄ“rota 5% PVN likme, netiktu novirzÄ«ti uzņēmuma Ä«pašnieku peļņai, bet gan tiktu ieguldÄ«ti kvalitatÄ«va satura radÄ«šanai – tÄtad Latvijas sabiedrÄ«bas informÄ“tÄ«bas un
izglītotības veicinĚanai.
JÄuzsver, ka jau tÄpat Latvijas mediju nozare cieš no reklÄmas apjomu aizplÅ«šanas uz tÄdiem spÄ“lÄ“tÄjiem kÄ "Facebook", "Google", kuri nemaksÄ nodokļus Latvijai. Ja valsts stimulÄ“tu mediju digitÄlÄs periodikas abonÄ“šanu, mediju nozarei bÅ«tu iespÄ“ja mazinÄt atkarÄ«bu no reklÄmas kÄ ieņēmumu veida, kÄ arÄ« ieguldÄ«t lÄ«dzekļus kvalitatÄ«va satura attÄ«stÄ«šanÄ un tÄdÄ“jÄdi nacionÄlÄs informatÄ«vÄs telpas stiprinÄšanÄ.
NoslÄ“gumÄ varam droši apgalvot, ka visu Latvijas valsts iedzÄ«votÄju, tai skaitÄ politiÄ·u interesÄ“s ir tas, lai Latvijas medijos ir augstÄkas kvalitÄtes informÄcija, kas ļautu sabiedrÄ«bai attÄ«stÄ«t racionÄlus spriedumus, spÄ“t atšÄ·irt patiesÄ«bu no dezinformÄcijas, audzÄ“t uzticÄ«bu Latvijas valstij un demokrÄtijas ilgtspÄ“jai.