Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

MācÄ«bu gada sākumā apkopotie dati par skolnieku skaitu dažādās mācÄ«bu iestādÄ“s parāda — audzÄ“kņu skaits valsts, pašvaldÄ«bu un privātajās skolās kopumā pieaudzis, kamÄ“r krasi samazinājies attālinātajā un mājmācÄ«bā esošo izglÄ«tojamo skaits.

Uzzinot, ka vecāko klašu skolniekiem bÅ«s jāvakcinÄ“jas, lai apmeklÄ“tu skolu klātienÄ“, savukārt visiem bÅ«s obligāti jātestÄ“jas pret koronavÄ«rusu, zinātnes un vakcÄ«nu noliedzÄ“ji sociālajos tÄ«klos uzturÄ“ja sašutuma vÄ“tru, klaigājot par “bÄ“rnu tiesÄ«bām” un draudot savus bÄ“rnus ņemt mājmācÄ«bā vai ļaut mācÄ«ties viņiem tikai attālināti.

Cits citam pārsÅ«tÄ«ja arÄ« aicinājumus dibināt jaunu privātskolu, kurā nebÅ«šot jāievÄ“ro epidemioloÄ£iskā drošÄ«ba, kur vakcinÄ“ties nemaz nedrÄ«kstÄ“šot un kurā mācÄ«bas notikšot pÄ“c nezināmas programmas. PārÄ“jā sabiedrÄ«bas daļā viņu ideja jau paspÄ“jusi iegÅ«t apzÄ«mÄ“jumu “Plakanzemes vidusskola”.

Tagad IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas apkopotie dati no visām mācÄ«bu iestādÄ“m Latvijā apliecina — faktiski ir noticis tieši pretÄ“jais. KopÄ“jais skolnieku skaits oficiāli akreditÄ“tās pamata un vidÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s Latvijā šajā mācÄ«bu gadā pieaudzis par 0,7% lÄ«dz 217 500 audzÄ“kņiem, nevis samazinājies.

No visa šÄ« Latvijas skolnieku kopskaita mājmācÄ«ba saskaņota tikai 150 bÄ“rniem, kas ir par 24 bÄ“rniem mazāk nekā pirms gada. MājmācÄ«bā atrodas tie skolnieki, kas cietuši smagos negadÄ«jumos vai ko skārušas nopietnas slimÄ«bas, kuru dēļ jāievÄ“ro gultas režīms un nav iespÄ“jams apmeklÄ“t skolu, tāpÄ“c vairākas reizes mÄ“nesÄ« viņus mājās apmeklÄ“ pedagogi, palÄ«dzot strādāt individuāli. KolÄ«dz viņi izveseļojas, viņi nevar vien sagaidÄ«t atgriešanos pie saviem vienaudžiem klasÄ“s. TāpÄ“c mājmācÄ«bā esošo izglÄ«tojamo kopskaits mācÄ«bu gada laikā var svārstÄ«ties.

Turklāt mājmācÄ«ba uzliek milzÄ«gu atbildÄ«bu vecākiem — kamÄ“r bÄ“rni apmeklÄ“ skolu, atbildÄ«bu par viņu izglÄ«tošanu un sekmÄ«gu aizvadÄ«šanu lÄ«dz eksāmeniem uzņemas pedagogi un mācÄ«bu iestāde, bet mājmācÄ«bā visa atbildÄ«ba par to, lai bÄ“rni tiešÄm mācÄ«tos, ir vecākiem, turklāt arÄ« juridiski, ne tikai faktiski.

Savukārt attālinātās mācÄ«bas no 1. septembra uzsākuši tikai 7114 skolnieki, kas ir visu laiku zemākais rādÄ«tājs vÄ“sturÄ“, kopš šÄ« statistika tiek apkopota, turklāt tajā ietilpst arÄ« vakarskolas, neklātienes skolas un citas nepilna laika neklātienes apmācÄ«bas formas (piemÄ“ram, TālmācÄ«bas vidusskola).

SalÄ«dzinājumam — pirms Covid pandÄ“mijas izcelšanās 2019. gada septembrÄ« attālinātajā mācÄ«bā atradās 9940 skolnieki, vÄ“l desmit gadus agrāk tādu bija 13 811, bet 1999. gada septembrÄ« — pat 14 380 izglÄ«tojamie. (JāpiezÄ«mÄ“, ka šajā statistikā nav iekļauti tie skolnieki, kuru mācÄ«bu iestādÄ“s tiek atklāti Covid gadÄ«jumi un kas attālināti spiesti mācÄ«ties pret pašu vÄ“lmi un tikai uz laiku.)

Tāpat zinātnes noliedzÄ“ju aicinājumi nav atraduši piekrišanu bÄ“rnudārzos — šogad 1. septembrÄ« visā Latvijā bija gandrÄ«z 100 tÅ«kstoši pirmsskolas vecuma bÄ“rnudārznieku.

LÄ«dz ar to no statistikas nevar izdarÄ«t secinājumus, ka vakcÄ«nu noliedzÄ“ju draudi par skolnieku nelaišanu mācÄ«ties, ja bÅ«s jāspļauj trauciņā vai jāvakcinÄ“jas, bÅ«tu piepildÄ«jušies — skaitļi parāda tieši pretÄ“jo. Nav arÄ« zināms, vai zinātnes noliedzÄ“jiem izdevies nodibināt savu privāto attālināto vidusskolu, taču no oficiālajiem VIIS datiem nav redzams, ka tāda bÅ«tu pÄ“dÄ“jā laikā saņēmusi akreditāciju.

Novērtē šo rakstu:

0
0