Dainis RÅ«tenbergs rÄ«kojÄs satversmÄ«gi
Aldis Alliks · 10.08.2015. · Komentāri (45)ApsÅ«dzÄ“tÄ Daiņa RÅ«tenberga aizstÄvja – zvÄ“rinÄta advokÄta Alda Allika tiesas debašu runa kriminÄlprocesÄ Nr. 11087040214 RÄ«gas pilsÄ“tas Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesÄ 2015.gada 10.augustÄ.
GodÄtÄ tiesa! Visupirms izsaku pateicÄ«bu savam kolÄ“Ä£im MÄrtiņam KvÄ“pam par viņa brÄ«vprÄtÄ«go iesaistÄ«šanos Daiņa RÅ«tenberga aizstÄvÄ«bÄ un par šajÄ lietÄ nozÄ«mÄ«go KriminÄllikuma un KriminÄlprocesa likuma normu analizÄ“šanu un izvÄ“rtÄ“šanu! Pateicoties kolÄ“Ä£a dalÄ«bai un sniegumam, man ir bijis iespÄ“jams pievÄ“rst nepieciešamo uzmanÄ«bu šajÄ lietÄ ne mazÄk svarÄ«gajiem starptautisko tiesÄ«bu, Latvijas valsts un konstitucionÄlo tiesÄ«bu, kÄ arÄ« Latvijas vÄ“stures un politikas jautÄjumiem.
GodÄtÄ tiesa!
[1] Ir ļoti svarīgi atcerēties 2014.gada 10.marta piketa kontekstu.
1. Piketa konteksts ir tÄds, ka tas notika tÄ brīža Ä£eopolitisko notikumu viskarstÄkajÄ laikÄ. Pikets nenotika MaskavÄ vai kaut kur citur KrievijÄ. Pikets notika RÄ«gÄ. LatvijÄ. Eiropas SavienÄ«bÄ. Piketa dalÄ«bnieki vicinÄja Krievijas karogus un bļÄva “Rossija! Rossija!”. PiketÄ izkliegtie saukļi “BrÄ«vÄ«bu Krimai!” un “Rokas nost no Krimas!” nebija aicinÄjums nepieļaut un pÄrtraukt tai laikÄ notiekošo Krimas okupÄciju un aneksiju. Gluži pretÄ“ji – tas bija publisks nepÄrprotams atbalsts šÄ«m Krievijas veiktajÄm darbÄ«bÄm.
ŠajÄ sakarÄ ir bÅ«tiski konstatÄ“t, ka Krimas kÄ Ukrainas teritorijas daļas okupÄcija un aneksija ir starptautisks noziegums. OkupÄ“jot un anektÄ“jot Krimu, Krievija ir pÄrkÄpusi vienu no svarÄ«gÄkajiem starptautisko tiesÄ«bu principiem – agresijas aizliegumu.
Agresijas aizliegums kopš PirmÄ pasaules kara beigÄm pieder pie moderno starptautisko tiesÄ«bu pamatprincipiem, t.s. jus cogens normÄm. ŠÄ«m normÄm nav nekÄdu izņēmumu. TÄs ir saistošas visÄm atzÄ«tÄm valstÄ«m, neatkarÄ«gi no tÄ, vai kÄda valsts to vÄ“las vai nÄ“.
Agresijas aizlieguma principa pÄrkÄpums bija arÄ« viens no pamatiem apsÅ«dzÄ«bÄm, kuras tika izvirzÄ«tas pret nacistiskÄs VÄcijas vadÄ«tÄjiem Nirnbergas prÄvÄ. Agresijas aizlieguma principu pÄrkÄpa arÄ«, piemÄ“ram, IrÄka, 1990. – 1991.gadÄ okupÄ“jot un anektÄ“jot Kuveitu. Toreiz starptautiskÄ sabiedrÄ«ba spÄ“ja šÄdu noziegumu pÄrtraukt. Ne vienmÄ“r tas ir iespÄ“jams uzreiz. TomÄ“r starptautisks noziegums ir un paliek tÄds arÄ« tad, ja tas turpinÄs ilgÄku laiku.
Krievijas Ä«stenotÄs Krimas okupÄcijas un aneksijas atzÄ«šana par starptautisku noziegumu un Krimas neatzÄ«šana par likumÄ«gu Krievijas sastÄvdaļu atbilst vispÄrÄ“jam tiesÄ«bu principam ex iniuria ius non oritur{1}, kuru pÄrņēmusi demokrÄtiskÄ un civilizÄ“tÄ pasaule.
TÄtad – Krievija Ä«stenoja vienu no vissmagÄkajiem starptautiskajiem noziegumiem, savukÄrt demokrÄtiskÄs Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts Latvijas galvaspilsÄ“tÄ RÄ«gÄ notika pikets šÄ« nozieguma atbalstam.
TÄda ir šÄ«s lietas “izejas pozÄ«cija”, no kuras jÄsÄk tÄs vÄ“rtÄ“šana.
2. Piketa konteksts ir tÄds, ka 2014.gada marta notikumi KrimÄ katrÄ latvietÄ« uzjundÄ«ja acÄ«mredzamÄs paralÄ“les ar 1940.gadu, kad Krievija (tolaik saukta par PSRS{2}) okupÄ“ja un anektÄ“ja Latviju:
- 1940.gada 21.jÅ«lijÄ LatvijÄ tika pasludinÄta Padomju Latvijas nodibinÄšana. 2014.gada 6.martÄ KrimÄ tika nobalsots par pievienošanos Krievijai;
- LatvijÄ jau atradÄs un vÄ“l papildus ieradÄs Padomju SavienÄ«bas bruņotÄs vienÄ«bas. KrimÄ jau atradÄs un vÄ“l papildus ieradÄs Krievijas bruņotÄs vienÄ«bas;
- 1940.gada 5.augustÄ PSRS AugstÄkÄ Padome apstiprinÄja Latvijas uzņemšanu Padomju SavienÄ«bÄ. 2014.gada 21.martÄ Krievijas FederÄcijas padome apstiprinÄja Krimas un Sevastopoles iekļaušanu Krievijas sastÄvÄ.
Latvijas okupÄcijas un aneksijas rezultÄtÄ mÅ«su tautai un mÅ«su zemei ilgstoši ticis nodarÄ«ts ÄrkÄrtÄ«gi smags kaitÄ“jums. TÄdÄ“jÄdi pikets vienlaikus pauda arÄ« necieņu pret latviešu tautu un tÄs ciešanÄm.
3. Piketa konteksts ir tÄds, ka to rÄ«koja partija “Latvijas Krievu savienÄ«ba” (agrÄkÄ “PCTVL”). VispÄrzinÄms ir fakts, ka tÄs lÄ«dzpriekšsÄ“dÄ“tÄja ir Tatjana Ždanoka. 1989.gadÄ iesaistÄ«jÄs InterfrontÄ“. Savulaik – KomunistiskÄs partijas biedre (arÄ« pÄ“c 1991.gada). AktÄ«vi cÄ«nÄ«jÄs pret Latvijas Republikas valstiskÄs neatkarÄ«bas atjaunošanu.
4. Piketa konteksts aptver arÄ« stÄvokli, kÄdÄ vispÄr atrodas mÅ«su valsts vairÄk nekÄ 20 gadus pÄ“c tÄs neatkarÄ«bas de jure atjaunošanas.
KomunistiskÄ okupÄcijas režīma postošÄs sekas joprojÄm ir spilgtas. Latviešu tautas garÄ«gie spÄ“ki, kultÅ«ra, morÄle, valoda un nacionÄlÄ pašapziņa lielÄ mÄ“rÄ sagrauti. Par noziegumiem pret latviešu tautu pie atbildÄ«bas ir saukts retais. Latvijas deokupÄcija un dekolonizÄcija nenotika. ArÄ« lustrÄcija – nÄ“.
VairÄk nekÄ 20 gadus pÄ“c Latvijas okupÄcijas de jure beigÄm referendumÄ konstatÄ“jÄm, ka ir milzÄ«gs skaits balsstiesÄ«go (tÄtad – Latvijas Republikas pilsoņu), kuri nobalsoja par krievu kÄ otras valsts valodas statusa noteikšanu SatversmÄ“. Kuri tÄdÄ“jÄdi rÄ«kojÄs pretvalstiski un antikonstitucionÄli{3}. Kuri tÄtad ir latviešu tautai un valstij nelojÄli un kurus režisors Alvis Hermanis pamatoti nosauca par “nodevÄ“jiem”{4}. JoprojÄm mums pieprasa visiem nepilsoņiem un viņu pÄ“cnÄcÄ“jiem automÄtiski, bez izņēmumiem piešÄ·irt Latvijas Republikas pilsonÄ«bu. Jau tÄ – acÄ«mredzami pÄrÄk dÄsni izdÄļÄto.
VairÄk nekÄ 20 gadus pÄ“c okupÄcijas de jure beigÄm valstsnÄcijai joprojÄm ir jÄtaisnojas un jÄskaidro, ka šÄ« ir latviešu nacionÄla valsts un ka latviešu nÄcija šeit atrodas pati savÄ zemÄ“.
5. TurklÄt šÄda piketa rÄ«košana RÄ«gÄ bija kÄrtÄ“jais posms tÄdu sistemÄtisku darbÄ«bu Ä·Ä“dÄ“, kuras vÄ“rstas uz Latvijas demokrÄtiskÄs iekÄrtas un faktiskÄs neatkarÄ«bas vÄjinÄšanu un graušanu. VÄ“l un vÄ“l jÄuzsver – vienlaikus tiešÄ veidÄ atbalstot un slavÄ“jot Krievijas Ä«stenotu smagu starptautisku noziegumu pret Ukrainu.
[2] TÄds, ļoti koncentrÄ“ti izklÄstot, ir šÄ« piketa konteksts. Un šis konteksts ir cieši jÄpatur prÄtÄ, jo tas vistiešÄkajÄ veidÄ attiecas uz pašu galveno jautÄjumu šajÄ tiesas zÄlÄ“ – ir vai nav šajÄ lietÄ konstatÄ“jamas Dainim RÅ«tenbergam inkriminÄ“tÄ noziedzÄ«gÄ nodarÄ«juma sastÄva pazÄ«mes?
[3] Lai pareizi atbildÄ“tu uz šo jautÄjumu, vispirms ir jÄatceras, ka Latvija ir latviešu nÄcijas nacionÄlÄ valsts. TÄds ir mÅ«su valsts pamats, tÄs veidošanas un pastÄvÄ“šanas mÄ“rÄ·is un jÄ“ga. Šo Latvijas valsts mÄ“rÄ·i uzturÄ“t un aizstÄvÄ“t ir ne tikai valsts un pašvaldÄ«bu, to institÅ«ciju, amatpersonu un ierÄ“dņu, bet arÄ« katra Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionÄls pienÄkums. ArÄ« katram pastÄvÄ«gajam iedzÄ«votÄjam ir pienÄkums to atzÄ«t un respektÄ“t.
Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionÄlais pienÄkums, citustarp, nozÄ«mÄ“:
• gÄdÄt par to, lai valsts pamati netiktu vÄjinÄti un grauti;
• pastÄvÄ«gi uzturÄ“t valsti, tÄs demokrÄtisko iekÄrtu;
• cienÄ«t valsts nacionÄli kulturÄlo identitÄti – latviešu nÄcijas vÄ“sturi, latviešu valodu un kultÅ«ru;
• lietot valsts valodu kÄ kopÄ“jo saziņas valodu;
• bÅ«t lojÄliem pret latviešu nacionÄlo valsti;
• uzturÄ“t un aizstÄvÄ“t valsts pamatvÄ“rtÄ«bas, bÅ«t atbildÄ«gam, principiÄlam un drosmÄ«gam un vÄ“rsties pret savas demokrÄtiskÄs un nacionÄlÄs valsts pamatvÄ“rtÄ«bu apdraudÄ“jumu.
TÄtad – aktÄ«vi rÄ«koties, nevis sÄ“dÄ“t un gaidÄ«t, ka to darÄ«s kÄds abstrakts vai konkrÄ“ts cits.
TaÄu pats galvenais pamats un vienÄ«gais garants latviešu nÄcijas pastÄvÄ“šanai “cauri gadsimtiem” ir pašas latviešu nÄcijas un katra valstsnÄcijai piederÄ«gÄ nepÄrprotami pausta, vÄrdos un darbos apliecinÄta griba. Proti, politiski katru dienu un katru brÄ«di katrs latvietis izvÄ“las un ar saviem vÄrdiem un darbiem gan sev un pÄrÄ“jiem latviešiem, gan arÄ« visiem citiem pauž un apliecina, vai latvieši joprojÄm:
• grib pastÄvÄ“t kÄ nÄcija (tai skaitÄ – saglabÄt un uzturÄ“t savu valodu, kultÅ«ru, vÄ“sturi) un vai
• vÄ“las saglabÄt savu nacionÄlu valsti.
Valsts – tÄ ir mÅ«su summa. Un katrs pats šajÄ summÄ atbild par sevi kÄ saskaitÄmo.
Latviešiem nav aiz muguras neviena cita zeme, cita etniskÄ dzimtene. Latviešiem visÄ plašajÄ pasaulÄ“ nav nevienas pašas citas vietas, uz kurieni atkÄpties. TÄpÄ“c jau latviešiem ir tas “bÅ«t vai nebÅ«t” jautÄjums, kuru dažkÄrt nepamatoti dÄ“vÄ“ par pÄrmÄ“rÄ«bu jeb radikÄlismu.
[6] Bez tam jÄsaprot, ka, lai gan demokrÄtiskas valsts viena no pamatvÄ“rtÄ«bÄm ir tolerance, tomÄ“r tolerance – tas nav nekritisks, bezierunu akcepts pilnÄ«gi visam pÄ“c kÄrtas un kopumÄ. NekÄda tolerance nav pieļaujama pret ideoloÄ£iju, propagandu un rÄ«cÄ«bu, kas apdraud mÅ«su valsti, mÅ«su tautu un mÅ«su konstitucionÄlÄs pamatvÄ“rtÄ«bas. ArÄ« starptautiska nozieguma atbalstam un slavÄ“šanai nav nekÄda sakara ar demokrÄtiju.
KonkrÄ“tais pikets gan Krievijas Ä«stenoto starptautisko noziegumu atbalstÄ«ja un slavÄ“ja, gan arÄ« Latvijai kÄ nacionÄlai un demokrÄtiskai valstij centÄs kaitÄ“t. Notikušo varÄ“tu salÄ«dzinÄt, piemÄ“ram, ar piketa sarÄ«košanu 2015.gada janvÄrÄ« ParÄ«zÄ“ “IslÄma valsts” atbalstam. KÄ norÄdÄ«jis profesors Leons TaivÄns, Krievija uzsÄka un Ä«steno tikpat necivilizÄ“tu karu kÄ “Hamas”, “Hezbollah” un “IslÄma valsts”; karu, kurš ir nepieteikts, bez noteiktÄm robežÄm, bez ŽenÄ“vas konvenciju ievÄ“rošanas un ar murgainu ideoloÄ£iju{5}.
DemokrÄtiskas valstis nepieļautu, ka vispÄr tiek rÄ«kots un notiek šÄds pikets. Nepieļautu piketa vai citu demokrÄtijas instrumentu publisku izmantošanu antidemokrÄtiskiem, antikonstitucionÄliem, prettiesiskiem mÄ“rÄ·iem.
[7] SaskaÅ†Ä ar Satversmes 116.panta pirmo teikumu personas tiesÄ«bas uz vÄrda brÄ«vÄ«bu un paust savus uzskatus (Satversmes 100.pants) un tiesÄ«bas uz valsts aizsardzÄ«bu iepriekš pieteiktu miermÄ«lÄ«gu sapulÄu, gÄjienu un piketu brÄ«vÄ«bai (Satversmes 103.pants) nav absolÅ«tas. TÄs var ierobežot, ja ir jÄaizsargÄ citu cilvÄ“ku tiesÄ«bas, demokrÄtiskÄ valsts iekÄrta, sabiedrÄ«bas drošÄ«ba, labklÄjÄ«ba un tikumÄ«ba.
Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu konvencijas 17.pantÄ noteikts, ka neviena persona nevar izmantot vienas šajÄ konvencijÄ noteiktÄs tiesÄ«bas (piemÄ“ram, tÄs 10.pantÄ noteikto vÄrda brÄ«vÄ«bu), lai ierobežotu vai likvidÄ“tu citas šajÄ konvencijÄ noteiktÄs tiesÄ«bas. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa šo demokrÄtisko brÄ«vÄ«bu ļaunprÄtÄ«gas izmantošanas aizliegumu saprot tÄ, ka demokrÄtiskÄs brÄ«vÄ«bas nevar tikt izmantotas, lai veicinÄtu vai attaisnotu prettiesiskus, totalitÄrus, antidemokrÄtiskus mÄ“rÄ·us{6}.
[8] Tie, kuri RÄ«gÄ 2014.gada 10.martÄ ar Krievijas karogiem, plakÄtiem, bļaušanu un vispÄr ar šÄda piketa rÄ«košanu pauda savu kvÄ“lu atbalstu vienam no smagÄkajiem starptautiskajiem noziegumiem, kÄds pasaulÄ“ vispÄr pastÄv (pie tam – tÄdam noziegumam, ko pÄ“c bÅ«tÄ«bas tÄ pati valsts savÄ laikÄ bija pastrÄdÄjusi pret Latviju), nevar atsaukties uz un aizbildinÄties ar demokrÄtiju, cilvÄ“ktiesÄ«bÄm, vÄrda brÄ«vÄ«bu. Prettiesiska, antikonstitucionÄla rÄ«cÄ«ba – arÄ« tad, ja tÄ ir paslÄ“pta aiz cilvÄ“ktiesÄ«bu, vÄrda brÄ«vÄ«bas un demokrÄtijas lozungiem – ir un paliek prettiesiska, antikonstitucionÄla rÄ«cÄ«ba. Šis pikets viennozÄ«mÄ«gi bija demokrÄtijas nelabticÄ«ga, ļaunprÄtÄ«ga izmantošana, demokrÄtijas graušana “no iekšpuses”, izsmiešana.
[9] Dainis RÅ«tenbergs par aculiecinieku šim piketam kļuva garÄmejot, nejauši.
Dainim radies iekšÄ“js protests pret agresorvalsts simbola izmantošanu un Latvijas pamatvÄ“rtÄ«bu zaimošanu, apdraudÄ“šanu.
Dainis sajuta to, ko mÅ«su tautas un mÅ«su valsts iekšÄ“jie un ÄrÄ“jie ienaidnieki regulÄri, sistemÄtiski cenšas izskaust. Proti, viņš identificÄ“jÄs un solidarizÄ“jÄs ar savu valsti. Un vienlaikus viņš arÄ« sajuta vÄ“lmi paust savu pilsonisko un demokrÄtisko stÄju, nosodot pret Ukrainu pastrÄdÄto starptautisko noziegumu. Pret noziegumu, kuru atbalstÄ«ja un slavinÄja piketa dalÄ«bnieki, tostarp arÄ« konkrÄ“tais karoga vicinÄtÄjs.
[10] Dainis kļuva par aculiecinieku ne tikai pašam piketam, bet arÄ« tam, ka valsts un RÄ«gas pašvaldÄ«bas institÅ«cijas un amatpersonas nav savu konsitucionÄlo pienÄkumu un uzdevumu augstumos. Dainis redzÄ“ja piketÄ notiekošo un to, ka ne pašvaldÄ«bas, ne valsts vara nerÄ«kojas adekvÄti, atbilstoši Satversmei (pirmÄ pieļÄva, akceptÄ“ja šÄda piketa rÄ«košanu, bet otrÄ – nepÄrtrauca un neizbeidza tÄ norisi).
Vai Dainim, to redzot, bija tiesÄ«bas rÄ«koties pašam? JÄ! TÄs bija ne tikai Daiņa tiesÄ«bas. Tas bija Daiņa kÄ Latvijas Republikas pilsoņa konstitucionÄlais pienÄkums.
Dainis rÄ«kojÄs impulsÄ«vi, taÄu – satversmÄ«gi. Viņš Ä«stenoja savas tiesÄ«bas un pildÄ«ja savu pienÄkumu.
Es uzsveru – Dainis RÅ«tenbergs rÄ«kojÄs satversmÄ«gi.
[11] Parasti jau latvieši cenšas šÄdiem pasÄkumiem pat tuvumÄ nerÄdÄ«ties. Latvieši parasti sēž mÄjÄs, piecieš pazemojumu. Piecieš savÄ valstÄ« notiekošÄs pretlatviskÄs un pretvalstiskÄs izdarÄ«bas. Ja nu tomÄ“r sanÄk iet garÄm, tad met apkÄrt lielu, lielu lÄ«kumu. JebkurÄ gadÄ«jumÄ – cieš klusu.
Gluži tÄpat kÄ latviešu vairÄkums Latvijas okupÄcijas laikÄ. Toreiz pamatnÄcija te cieta klusu. Daudzi cieta vÄ“l vairÄk, jo neklusÄ“ja.
JÄatceras, ka latviešiem 2.pasaules karš nebeidzÄs ne 8., ne 9.maijÄ, ne arÄ« citÄ 1945.gada datumÄ. Latviešu izpratnÄ“ tÄ toreiz bija krievu staļinistu uzvara pÄr vÄcu hitleristiem. TÄ nebija Latvijas uzvara. BrÅ«no cilvÄ“ciņu vietÄ atkal atgriezÄs sarkanie cilvÄ“ciņi. Hitleru atkal nomainÄ«ja Staļins. Gestapo vietÄ atkal atgriezÄs Äeka.
Latviešiem 2.pasaules karš de jure beidzÄs 50 gadus vÄ“lÄk. De facto tas vÄ“l šobaltdien nav beidzies. ŠÄ« kara un Latvijas okupÄcijas sekas attiecÄ«bÄ uz latviešu tautu vÄ“l nav pat pienÄcÄ«gi apjaustas un izvÄ“rtÄ“tas. TÄs vÄ“l paaudžu paaudzÄ“m jutÄ«sim.
[12] Dainis bija apzinÄ«gs un drosmÄ«gs. Viņš demonstrÄ“ja, ka neļaus mÅ«su valstij un tautai darÄ«t pÄri ar ideoloÄ£iskiem, informÄcijas un propagandas ieroÄiem. ŽurnÄlistiem Dainis pÄ“c tam teica, piemÄ“ram, šÄdus vÄrdus:
- “Man nav jÄklausÄs šÄdi saukļi un jÄpieņem Krievijas karogu un Georga lentÄ«šu vicinÄtÄji!”{7};
- “Es rÄ«kojos, kÄ kÄrtÄ«gam latvietim klÄjas. Man nav nekas pret krieviem un Krieviju. Bet, kas tagad notiek KrimÄ, pret tatÄriem... Un visas tÄs Jurija lentÄ«tes... TÄ nedrÄ«kst bÅ«t”{8};
- “Sadzirdot, ka bļauj “Rossija”, “Rossija”, nodomÄju – kas tad nu? Te taÄu ir RÄ«ga, Latvija, Eiropa, pat kultÅ«ras galvaspilsÄ“ta. Bet policisti vÄ“l stÄv un šos apsargÄ”{9}.
Nekas viņa teiktajÄ nav tÄds, kam es nevarÄ“tu piekrist.
[13] Kas Ä«sti notika policijÄ un prokuratÅ«rÄ? KÄdu maizi tur Ä“da, kÄdu dziesmu tur dziedÄja? KÄ vispÄr šÄ« lieta, kura kopš iepriekšÄ“jÄs tiesas sÄ“des nu jau gluži vai folklorizÄ“jusies kÄ “salauztÄ slotaskÄta kriminÄllieta”, tik tÄlu – lÄ«dz tiesai – vispÄr varÄ“ja nonÄkt?
Vai tiešÄm tas, ka ir celta un uzturÄ“ta šÄda apsÅ«dzÄ«ba, varÄ“tu nozÄ«mÄ“t, ka Dainim (viņam pašam un arÄ« citiem latviešiem par biedinÄjumu) tiek gatavota vÄ“sturiska misija – kļūt par pirmo politiski notiesÄto Latvijas patriotu, par pirmo “sirdsapziņas cietumnieku” pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas?
Nav tÄ, ka tas pilnÄ«bÄ izklausÄ«tos absurdi un neticami. Ceļš lÄ«dz tÄdai situÄcijai ir bruģēts diezgan ilgi un pamatÄ«gi:
1) ar Latvijas tiesībaizsardzības iestĞu mazspēju un nereti pat pilnīgu nespēju;
2) vÄrda brÄ«vÄ«bas, cilvÄ“ktiesÄ«bu un demokrÄtijas aizsegÄ attaisnojot, nesodot un vispÄr pat ignorÄ“jot daudzus pret latviešu tautu un valsti vÄ“rstus naidÄ«gus, pazemojošus izteikumus un rÄ«cÄ«bu.
[14] Vai tiešÄm mums, latviešiem atkal tiek signalizÄ“ts – “palieciet savÄs vietÄs”? Vai tiešÄm mums, latviešiem – gluži tÄpat kÄ okupÄcijas laikÄ – jÄcieš klusu un jÄcieš vÄ“l vairÄk, ja neklusÄ“sim? Vai tiešÄm mums, latviešiem tikai jÄsēž mÄjÄs un jÄsagaida, ka pÄ“c vairÄkiem gadiem fašistiskie putinisti ar ļaunu prieku konstatÄ“s to pašu, ko Jozefs Gebelss 1935.gadÄ, proti, ka “demokrÄtijas lielÄkais joks ir tas, ka tÄ saviem nÄvÄ«gÄkajiem ienaidniekiem pati ielika rokÄs tos lÄ«dzekļus, ar kuriem tÄ tika iznÄ«cinÄta”{10}?
[15] Pirms nepilniem 32 gadiem (1983.gada 15.decembrÄ«) GunÄrs Astra savÄ pÄ“dÄ“jÄ vÄrdÄ tiesÄ vairÄkkÄrt izteica šÄdu frÄzi: “Man sÄp, un es jÅ«tos pazemots”.
Redzot, ko un kÄ visÄdi -iÄi, -ovi, -irsi, -mani, -oreni, -okas un tamlÄ«dzÄ«gie lÄ«dz šim ir pauduši un darÄ«juši, nesaņemot pretsparu, nereti tiešÄm pÄrņem tÄda pati sÄpju un pazemojuma sajÅ«ta kÄ okupÄcijas laikÄ.
Latviešiem beidzot ir jÄpÄrvar pÄrÄk ieilgušÄs, joprojÄm okupÄcijas laikus tik ļoti atgÄdinošÄs, gluži vai par paaudžu mantojumu vai lÄstu kļuvušÄs sÄpju, pazemojuma un bezspÄ“cÄ«bas sajÅ«tas un jÄlikvidÄ“ to cÄ“loņi. Ir jÄsaņemas, jÄpulcÄ“jas, jÄliek kopÄ prÄti un sirdis.
Šis kriminÄlprocess nebÅ«s bijis bezjÄ“dzÄ«gs un Daiņa ciestais pazemojums (tai skaitÄ – gandrÄ«z Äetras stundas ilgusÄ« viņa aizturÄ“šana policijas iecirknÄ«) bÅ«s viņa ziedojums uz mÅ«su tautas augšÄmcelšanÄs altÄra, ja šo, demokrÄtiskÄ valstÄ« absurdo kriminÄllietu uztversim kÄ pamudinÄjumu domÄt, runÄt un rÄ«koties kÄ valstsnÄcijai. KÄ cienÄ«giem šÄ«s zemes mantiniekiem. KÄ tÄs saimniekiem. Pašiem sava, visas mÅ«su tautas un mÅ«su valsts likteņa lÄ“mÄ“jiem.
[16] Katra pasaules valsts ir unikÄla un atšÄ·iras no citÄm visupirms ar nosaukumu un valsts simboliem, tostarp – valsts karogu. Valsts karogs ir arÄ« nacionÄlÄs piederÄ«bas zÄ«me, kuru lietojot konkrÄ“ts cilvÄ“ks apliecina savu saistÄ«bu ar konkrÄ“to valsti. Karogu lietojot, cilvÄ“ks identificÄ“ sevi ar tÄm vÄ“rtÄ«bÄm, kuras konkrÄ“tÄs valsts karogs simboliski atspoguļo. Tas izriet arÄ« no jÄ“dziena “valsts karoga zaimošana” skaidrojuma, kuru sniegusi Latvijas valsts karoga likuma projekta autore Sintija Stipre – “tÄ«ša, apzinÄta un publiski veikta darbÄ«ba, kas ir pretrunÄ ar sabiedrÄ«bÄ vispÄrpieņemtÄm morÄles normÄm, nolÅ«kÄ paust negatÄ«vu personisko attieksmi pret valsts simbolu un vÄ“rtÄ«bÄm, ko tas iemieso”{11}.
Vai nav zÄ«mÄ«gi tas, ka Daiņa rÄ«cÄ«bu, vÄ“rstu pret Krievijas karoga vicinÄšanu, par cietušo atzÄ«tÄ persona vÄ“rtÄ“ja kÄ “valsts karoga zaimošanu”? Daži Latvijas masu informÄcijas lÄ«dzekļi šo personu joprojÄm kļūdaini raksturo kÄ uz to piketu speciÄli atbraukušu no Maskavas. Daudzi latvieši joprojÄm nespÄ“j aptvert, ka šeit no 1945.gada dzÄ«vojošs cilvÄ“ks tik ļoti neorientÄ“jas laikÄ un telpÄ.
Es nekÄdÄ ziÅ†Ä neapgalvoju, ka, protestÄ“jot pret tÄm “vÄ“rtÄ«bÄm”, kuras Krievijas karogs mÅ«sdienÄs simbolizÄ“ jau kopš nežēlÄ«gajÄm asinspirtÄ«m ÄŒeÄenijÄ un GruzijÄ, mums vajag Krievijas karogus plÄ“st vai citÄdi bojÄt. Vai ka tos vajag dedzinÄt – kÄ to izdarÄ«ja ar Latvijas karogu, piemÄ“ram, Vladimira Žirinovska vadÄ«tÄs Krievijas LiberÄli demokrÄtiskÄs partijas jaunatnes organizÄcijas pÄrstÄvji 1998.gada 4.augustÄ{12}.
SvarÄ«gs šajÄ lietÄ ir kaut kas cits. Proti, notikumi KrimÄ sÄkÄs ar to, ka ielÄs parÄdÄ«jÄs cilvÄ“ki ar svešas valsts, Krievijas karogiem. PÄ“c tam jau – cilvÄ“ki maskÄs un ar ieroÄiem. TÄpÄ“c vien gandrÄ«z vienlaicÄ«gÄ bļaujošu un Krieviju atbalstošu cilvÄ“ku grupas parÄdÄ«šanÄs RÄ«gas centrÄ ar šÄ«s pašas agresorvalsts karogiem rokÄs tajÄ brÄ«dÄ« nekÄdÄ ziÅ†Ä nebija vÄ“rtÄ“jama kÄ nejauša sagadÄ«šanÄs vai neizdevies joks.
[17] PÄ“c bÅ«tÄ«bas Krievijas karogs tajÄ piketÄ bija tikai un vienÄ«gi materiÄls, simbolisks instruments politiskÄ diskusijÄ. Slotas kÄta, pie kura agresorvalsts simbols – karogs – bija piestiprinÄts, salaušana (lai arÄ« negribÄ“ta) simboliski kļuva pat tikpat materiÄlu atbildi šajÄ diskusijÄ. TÄtad, uz politisku nostÄju, kas izpaudÄs rÄ«cÄ«bÄ (proti, agresorvalsts karoga vicinÄšanÄ), politiskÄs diskusijas ietvaros tika atbildÄ“ts ar adekvÄtu pretrÄ«cÄ«bu (karogu turošÄ slotas kÄta salaušanu).
Daiņa sniegtÄ atbilde bija samÄ“rÄ«ga. TÄ neizraisÄ«ja nekÄdus tÄlejošus tiesÄ«bu pÄrkÄpumus (no juridiskÄ viedokļa nesamÄ“rÄ«ga un lÄ«dz ar sodÄma varÄ“tu bÅ«t, piemÄ“ram, smagu miesas bojÄjumu nodarÄ«šana karoga vicinÄtÄjam).
TÄ piketa rÄ«kotÄji un dalÄ«bnieki (tostarp – šajÄ kriminÄlprocesÄ par cietušo atzÄ«tÄ persona) demokrÄtiju izmantoja negodprÄtÄ«gi, ļaunticÄ«gi, prettiesiski, antikonstitucionÄli. Pikets bija politiska akcija. BļÄvÄ“ji un Krievijas karogu vicinÄji viennozÄ«mÄ«gi atbalstÄ«ja un slavÄ“ja agresorvalsts Krievijas rÄ«cÄ«bu, tÄs starptautisko noziegumu pret Ukrainu. Un vienlaicÄ«gi netieši piedraudÄ“ja mÅ«su tautai un valstij.
Freidiski izsakoties, Krievijas karogs tajÄ piketÄ bija kÄ tÄds falls, kuru vienlaicÄ«gi ar Ukrainas izvarošanu tÄ paša tÄ“viņa sugas brÄļi vicinÄja savulaik, 1940.gadÄ lÄ«dzÄ«gi izvarotÄs MÄtes Latvijas priekšÄ.
[18] ApsÅ«dzÄ«ba Dainim celta par “svešas mantas tÄ«šu bojÄšanu”. Bet kas tad šajÄ gadÄ«jumÄ ir tÄ “svešÄ manta”?
Faktiski par “svešu mantu” šÄ« kriminÄlprocesa kontekstÄ ir izrÄdÄ«jusies latviešu nacionÄlÄ un demokrÄtiskÄ valsts. Sveša tÄ ir piketa rÄ«kotÄjiem un dalÄ«bniekiem (tostarp – par cietušo atzÄ«tajai personai).
Viņi un viņiem lÄ«dzÄ«gie to “tÄ«ši bojÄ” ar savÄm izdarÄ«bÄm.
Viņi joprojÄm neapjÄ“dz, ka atradÄs nepareizÄ vietÄ un nepareizÄ laikÄ un rÄ«kojÄs nepareizi, nosodÄmi.
Viņi (un nevis Dainis RÅ«tenbergs) bija saucami pie atbildÄ«bas tÄdÄm tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestÄdÄ“m, kuras atrodas pareizÄ vietÄ un pareizÄ laikÄ. Latvijas tiesÄ«baizsardzÄ«bas iestÄdÄ“m, kuras konkrÄ“tÄs lietas apstÄkļus vÄ“rtÄ“ pÄ“c Latvijas, nevis Maskavas laika.
[19] ŠÄ« lieta ir ļoti, ļoti nozÄ«mÄ«ga Latvijai. TÄ nav banÄla lieta par kaut kÄdu salauztu slotas vai pat karoga kÄtu. TÄ ir lieta par starptautiska nozieguma novÄ“rtÄ“jumu. TÄ ir lieta par Latvijas valsts un demokrÄtijas vÄ“rtÄ«bÄm.
Rezumējot:
1) Krimas okupÄcija un aneksija ir klajš starptautisko tiesÄ«bu pÄrkÄpums, smags starptautisks noziegums;
2) piketa mÄ“rÄ·is bija atbalstÄ«t un slavÄ“t šo starptautisko noziegumu – analoÄ£isku šeit pat, LatvijÄ 1940.gadÄ notikušajam;
3) pikets bija vÄ“rsts uz valsts un sabiedriskÄs drošÄ«bas un demokrÄtiskas valsts iekÄrtas interešu apdraudÄ“jumu;
4) pikets bija vÄ“rsts pret SatversmÄ“ nostiprinÄtajÄm pamatvÄ“rtÄ«bÄm,
lÄ«dz ar to pikets bija prettiesisks, antikonstitucionÄls.
Uzdrošinos cerÄ“t un ticÄ“t, ka 1918.gada 18.novembrÄ« proklamÄ“tÄs Latvijas Republikas tiesas savos nolÄ“mumos šÄ«s pamatvÄ“rtÄ«bas vienmÄ“r stingri uzturÄ“s, atbalstÄ«s un aizsargÄs. Un – ka šo vÄ“rtÄ«bu aizstÄvi Daini RÅ«tenbergu šajÄ t.s. “salauztÄ slotaskÄta kriminÄllietÄ” attaisnos!
__________________
{1} Sk. Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra sprieduma lietÄ Nr. 2007-10-0102 10., 32. un 32.1 punktus.
{2} Vladimirs Putins ir skaidri un gaiši atzinis: “Krievu valsti (...) boļševiki vienkÄrši pÄrdÄ“vÄ“ja, Krieviju pÄrdÄ“vÄ“ja par PSRS. (...) Bet tÄ taÄu bija Krievija. VienkÄrši – ar citu izkÄrtni” (Sk. piem. “Владимир Путин: СССР– Ñто и еÑÑ‚ÑŒ РоÑÑиє: http://tomsk.fm/watch/263817).
{3} Sk. Latvijas Republikas AugstÄkÄs tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2014.gada 12.februÄra sprieduma lietÄ Nr. A420577912, SA-1/2014 motÄ«vu daļas atzinumus.
{4} Sk. http://www.tvnet.lv/…/410937-hermanis_18februara_referendum…
{5} Sk. Dace KokareviÄa. “Vai aizliegs Ždanokas partiju?”, la.lv, 2014.gada 8.septembris – www.la.lv/vai-aizliegs-zdanokas-partiju
{6} Sk. piem. Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas 2004.gada 16.novembra spriedumu lietÄ “Norwood pret LielbritÄniju”.
{7} Sk. http://www.la.lv/spontani-lavies-emocijam
{8} Sk. http://www.lsm.lv/…/krievijas-atbalsta-miitinja-pretiniekam…
{9} Turpat.
{10} Joseph Goebbels: Aufsätze aus der Kampfzeit. München, 1935, p.61.
{11} Sk. http://www.lvportals.lv/skaidrojumi.php?id=252955
{12} Sk. http://www.diena.lv/…/maskava-sadedzina-latvijas-karogu-103…