Iesaki rakstu:

VienmÄ“r esmu uzskatÄ«jis sevi par Latvijas patriotu. Laika gaitā gan tas izpaudies visai dÄ«vainos veidos. BÄ“rnÄ«bā ar brāli dziedājām "Velns, parauj Krieviju!" Latvijas himnas melodijā. Skolā, kad mācÄ«bu uzdevums bija izveidot un aizstāvÄ“t politisku partiju, ar klasesbiedriem izveidojām "Latvijas Pretkrievu partiju", un es apsvÄ“ru domu ierasties skolā ar kāšu krustu uz piedurknes, par ko pat mana mamma (no kuras esmu ieguvis visai negantu humora izjÅ«tu) aizrādÄ«ja, ka ir lietas, ar ko nejokojas.

Un, ui, ja toreiz bÅ«tu bijis Tviteris, kādus Jāņa Iesalnieka izteikumiem lÄ«dzÄ«gus murgus varÄ“tu izvilkt no manas pagātnes! Galu galā arÄ« nobalsoju pret Latvijas iestāšanos Eiropas SavienÄ«bā ne tāpÄ“c, ka man bÅ«tu kādi argumenti, bet tāpÄ“c, ka vienkārši biju pret... Bet tad es paaugos un sapratu, ka, lai bÅ«tu patriots, nav obligāti bÅ«t aprobežotam.

IespÄ“jams, man paaugties palÄ«dzÄ“ja nopietna pievÄ“ršanās dabas aizsardzÄ«bai. Nav šaubu, ka Latvijas daba vienmÄ“r ir bijusi viena no mÅ«su vÄ“rtÄ«bām, un rÅ«pes par to lasāmas jau mÅ«su tautasdziesmās. Bet tad, kad tu sāc domāt, kā Latvijas dabu saglabāt, tu neizbÄ“gami nonāksi pie atklāsmes, ka to nevar izdarÄ«t, domājot tikai vienas valsts robežās. Ir jāsadarbojas ar citām valstÄ«m.

No bÄ“rnÄ«bas atceros filmu, kurā kara stāvoklis starp divām ciltÄ«m valdÄ«ja tāpÄ“c, ka viena no tām čurāja upes augštecÄ“, kamÄ“r otra lejtecÄ“ mazgājās. Kā zināms, lai gan ar Baltkrieviju karastāvoklÄ« neesam, citādi mÅ«su dzÄ«ve maz atšÄ·iras no pieminÄ“tās filmas (šeit un šeit daži raksti atgādinājumam). Lai šÄdas problÄ“mas novÄ“rstu, mÄ“s ar Baltkrieviju esam noslÄ“guši lÄ«gumu, kas paredz sadarbÄ«bu arÄ« vides aizsardzÄ«bas jomā.

Ja grib aizsargāt putnus, ar sadarbÄ«bu ar kaimiņiem vien ir par maz. Lai cÄ«nÄ«tos pret to, ka "mÅ«su" aizsargājamie putni tiek nošauti ceļā uz ziemošanas vietām vai noindÄ“ti, kad nonākuši tajās, ir nepieciešami daudz plašÄki lÄ«gumi, piemÄ“ram, t.s. Bonnas konvencija, kam pievienojāmies vÄ“l pirms iestāšanās Eiropas SavienÄ«bā, un ar šo konvenciju saistÄ«tais lÄ«gums par Ä€frikas-Eirāzijas migrÄ“jošo Å«densputnu aizsardzÄ«bu.

Nenoliedzami, jebkurš lÄ«gums nozÄ«mÄ“, ka mums jāievÄ“ro prasÄ«bas, ko (vismaz daļēji) izvirzÄ«jis kāds cits. TomÄ“r lÄ«gumus parakstām, zinot, ka tie nesÄ«s labumu arÄ« mums un arÄ« pārÄ“jām pusÄ“m lÄ«guma noteiktās prasÄ«bas bÅ«s jāievÄ“ro.

Pat tad, ja nepatÄ«k dabas aizsardzÄ«bas lÄ«gumi un gribas domāt tikai par biznesa interesÄ“m, ir vÄ“rts atcerÄ“ties, ka nedzÄ«vojam mÅ«ra apjoztā naturālajā saimniecÄ«bā. Nav tādas sienas Baltijas jÅ«rā, kurai vienā pusÄ“ dzÄ«vo mÅ«su zivis, kuras mÄ“s varam zvejot uz nebÄ“du, bet otrā - viņu zivis, kas nav mÅ«su darÄ«šana. Turklāt mÄ“s zvejojam ne tikai Baltijas jÅ«rā. Un atkal - lai visas valstis nemestos cīņā, kura paÄ·ers pÄ“dÄ“jo zivi, visiem jāvienojas par noteikumiem, kas ļaus zvejot arÄ« turpmāk.

MÄ“s ļoti lepojamies ar to, ka pa labi, pa kreisi iztirgojam kokus no saviem mežiem, un tā uzņēmÄ“ji nopelna naudiņu ne tikai sev, bet arÄ« pārÄ“jiem. Bet arÄ« šeit ir izšÄ·iršanās - vai sÅ«tÄ«sim baļķus "pa labi" uz Ķīnu vai produktus ar kaut nelielu pievienoto vÄ“rtÄ«bu - "pa kreisi" uz Lielbritāniju. SaprātÄ«gāk it kā bÅ«tu uz Lielbritāniju, bet Lielbritānijas pircÄ“js pieprasa FSC sertificÄ“tu koksni, un sertifikācija nozÄ«mÄ“, ka ir dabas aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, kas mums jāievÄ“ro, apsaimniekojot mÅ«su mežus.

Mani reizÄ“m biedÄ“ cilvÄ“ki, kas, pieauguši bÅ«dami, joprojām uzvedas tā, kā es bÄ“rnÄ«bā. ReizÄ“m man ir sajÅ«ta, ka nacionālās vÄ“rtÄ«bas, ko mÄ“Ä£inām aizstāvÄ“t, ir neiecietÄ«ba, tumsonÄ«ba un alkatÄ«ba. VarbÅ«t reizÄ“m, lai atvÄ“sinātu sakarsušÄs galvas, bÅ«tu jāiziet ārā, kur dzimtenes svÄ“tie bÄ“rzi stāv pulciņos zilgani bāli, kur vālodzÄ«te sauc mājās pasaules staigātājus, kur stārÄ·is vecajā ritenÄ« ligzdu sāk, un jāsaprot, kas ir mÅ«su patiesās vÄ“rtÄ«bas un ka to aizsardzÄ«ba ir iespÄ“jama tikai sadarbÄ«bā.

http://vkerus.blogspot.com