Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Galvenais pamatojums 2020.gada pavasarÄ«, kādēļ visiem jāpaliek mājās un jāslÄ“dz uzņēmumi un skolas, bija bažas par veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas kapacitāti un plaušu mehāniskās ventilācijas aparātu trÅ«kums. Pasaules ziņu kanālus pārpludināja ainas ar pārpildÄ«tām slimnÄ«cām, zārkiem un satraucoši skaitļi par hospitalizÄ“tajiem un mirušajiem katrā valstÄ«. Eiropas valstu kopÄ«gs iepirkums neizdevās ražotāju pārslodzes dēļ, tādēļ Latvijā runāja par elpināšanas iekārtu starptautisku aizņemšanos krÄ«zes gadÄ«jumā.

Tajā pašÄ laikā vairākos prestižos pasaules laikrakstos daudz mazākiem burtiņiem parādÄ«jās arÄ« pirmās atziņas par pieļautajām kļūdām slimÄ«bas ārstÄ“šanā un secinājumi, ka plaušu mehāniskā ventilācija Covid-19 slimniekiem ir bijusi vismaz pārspÄ«lÄ“ta. Apvienotajā KaralistÄ“ lÄ«dz 7. maijam bija miruši 58,8%, savukārt Å…ujorkā, Nortvelas veselÄ«bas kompleksā pat 88% no 320 Covid-19 pacientiem, kuri bija pieslÄ“gti plaušu mehāniskajai ventilācijai.

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš šÄ«m pirmajām publikācijām, taču Latvijas sabiedriskajos medijos nav manÄ«ta diskusija par to, kas kopš 2020.gada pavasara notika un joprojām notiek ar intubÄ“tejiem Covid-19 slimniekiem.

Vai var ticÄ“t RÄ«gas Austrumu KlÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas (RAKUS) komunikācijas speciālistam, kurš apgalvo, ka “mÅ«su ārsti izmanto visas jaunākās atziņas un labāko ārzemju pieredzi”, vienlaicÄ«gi ne ar zilbi neatbildot uz žurnālista lÅ«gumu sniegt statistiku par intubÄ“to pacientu skaitu un mirstÄ«bu?

Izņemot bijušo RAKUS feldšeri Marinu Kornatovsku un viņas panikā izteikto “slimieki mirst no ārstÄ“šanas, nevis no Covid” sociālajos tÄ«klos 2020.gada 2.decembrÄ«, neviens trauksmi nav cÄ“lis. Latvijas ārstu izteikumos ir redzama tikai konstatācija - intubÄ“tie slimnieki mirst. Taču iekārtu trÅ«kums publiskajās diskusijās joprojām ir svarÄ«gs arguments uzņēmumu un skolu slÄ“gšanai un citiem sabiedrÄ«bas veselÄ«bas glābšanas pasākumiem.

Ventilatoru lietošana bija kļūda vairumā gadÄ«jumu

Jau 2020.gada 17.aprÄ«lÄ« rakstā “Ventilatori tiek pārmÄ“rÄ«gi izmantoti Covid-19 pacientiem” CBC News Kanādā atsaucās uz itāļu intensÄ«vās terapijas granda Lučiano Gattinoni un lÄ«dzstrādnieku publikāciju “Mehāniskā ventilācija - jo mazāk jo labāk” profesionālajā žurnālā Intensive Care Medicine 2020.gada 11.martā.

"Standarta ārstÄ“šanu nevar piemÄ“rot nestandarta slimÄ«bai," atzina Vācijas Getingenes MedicÄ«nas universitātes anestezioloÄ£ijas un intensÄ«vās terapijas nodaļas profesors. Astoņdesmito gadu sākumā Gattinoni tika skaļi izsmiets, bet vÄ“lāk iemantoja pasaules slavu ar savu slimnieku pozicionÄ“šanas metodi “prone positioning” - pÄ“c kuras, lai uzlabotu skābekļa apmaiņu plaušÄs, pacienti tika novietoti uz vÄ“dera.

Rakstā Lučiano Gattinoni un kolÄ“Ä£i secina, ka Covid-19 bÅ«tiski atšÄ·iras no parastā akÅ«tā elpošanas traucÄ“juma sindroma (angl. Acute Respiratory Distress Syndrome - ARDS) un ierastā augsta spiediena ventilatoru lietošana viņiem var kaitÄ“t. Itālijas TurÄ«nas Mauričiano slimnÄ«cas neatliekamās medicÄ«niskās palÄ«dzÄ«bas ārsts Marko Garrone apliecina, ka Lučiano Gattinoni raksts maina “spÄ“les noteikumus” un skaidri parāda to, ko viņš un viņa kolÄ“Ä£i pieredzÄ“juši neatliekamās palÄ«dzÄ«bas dienestā kopš februāra beigām, kad uzliesmoja Covid pandÄ“mija Itālijas ziemeļos.

Laimīgie hipoksēmiķi*

SekojošÄ publikācija ASV Wall Street Journal 2020.gada 11.maijā “Daži ārsti atsakās izmantot mehāniskos plaušu ventilatorus Covid-19 ārstÄ“šanai” skaidroja Covid-19 paradoksu: liels skaits pacientu ierodas slimnÄ«cās ar tik zemu skābekļa lÄ«meni asinÄ«s, ka viņiem vajadzÄ“tu bÅ«t bez samaņas vai uz iekšÄ“jo orgānu sabrukšanas robežas, bet tā vietā viņi ir žirgti, runātÄ«gi un nebÅ«t necÄ«nās pÄ“c elpas.

Ä€rsti šos pacientus nodÄ“vÄ“juši par “laimÄ«gajiem hipoksÄ“miÄ·iem”, jo neparasti zemais skābekļa lÄ«menis asinÄ«s un spÄ“ja salÄ«dzinoši viegli elpot bija nesavienojama. TomÄ“r bažās, ka pacientu stāvoklis var pÄ“kšÅ†i pasliktināties, ārsti uzsāka mehānisko elpināšanu, lai pÄ“c tam novÄ“rotu, ka slimniekiem no tā kļūst tikai sliktāk.

Vairāki citi ārsti teica, ka gÅ«st panākumus, izmantojot vienkāršÄkas pieejas. Tas savukārt samazināja vajadzÄ«bu pÄ“c mehāniskajiem ventilatoriem, kuru trÅ«kums tika uzsvÄ“rts kā galvenais drauds Covid-19 krÄ«zes sākumā, un attiecÄ«gi samazināja arÄ« spriedzi slimnÄ«cu personālam.

Ventilatoriem ir svarÄ«ga nozÄ«me ārstÄ“šanā, taču pastāv nopietni riski, ja tie tiek lietoti par ilgu. Pacienti var iegÅ«t sekundāras infekcijas, piemÄ“ram, bakteriālu pneimoniju. Viņi var saslimt arÄ« ar urÄ«nceļu infekcijām tādēļ, ka ir pārāk ilgi piesastÄ«ti gultai un viņiem ir lielāks nieru mazspÄ“jas un trombu veidošanās risks. Ja ventilators nav pareizi iestatÄ«ts, pacienti var gÅ«t nopietnus plaušu bojājumus.

Miruši pat 88% no intubÄ“tajiem Covid-19 pacientiem

Wall Street Journal atsaucās uz datiem, kas liecināja, ka ventilatori smagi slimiem Covid-19 pacientiem nav tik efektÄ«vi kā citos smagu elpošanas traucÄ“jumu gadÄ«jumos. Apvienotajā KaralistÄ“ lÄ«dz 7. maijam bija miruši 58,8% Covid-19 pacientu, kuri bija pieslÄ“gti plaušu mehāniskajai ventilācijai, liecināja valsts Nacionālā veselÄ«bas dienesta dati. SalÄ«dzinoši pacientiem ar cita veida vÄ«rusu pneimoniju vidÄ“jā mirstÄ«ba pÄ“c mākslÄ«gās plaušu ventilācijas bija 34,5%. Taču no Covid-19 pacientiem, kuriem tika pielietots vienkāršÄks elpošanas atbalsts, nomira tikai 17,8%.

Pētījums Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā liecina, ka Ņujorkā Nortvelas veselības kompleksā nomira 88% no 320 Covid-19 pacientiem, kuriem tika veikta mehāniskā ventilācija. Savukārt no 2314, kuri nesaņēma mehānisko ventilāciju, nomira 11,7%.

PandÄ“mijas sākumā ārsti steidzās likt Covid-19 pacientus pie ventilatoriem daļēji arÄ« tādēļ, ka baidÄ«jās par medicÄ«niskā personāla drošÄ«bu ar mazāk invazÄ«vām metodÄ“m, kur pacienti brÄ«vi ieelpo un izelpo ne tik noslÄ“gtā sistÄ“mā.

Nāves iemesls - nepareiza sākotnējā diagnoze

ArÄ« Itālijas portāla Start Magazine rakstā “Mehāniskā ventilācija pret Covid-19: kas notika?” 2020.gada 2.jÅ«nijā žurnālists Džuzi Karetto atsaucas uz Wall Street Journal izmeklÄ“šanu un secina, ka lielākā daļa mehāniski elpināto pacientu ir miruši.

Amerikas MedicÄ«nas asociācijas žurnālā publicÄ“ts Milānas poliklÄ«nikā veiktais pÄ“tÄ«jums, ko kā pirmais parakstÄ«jis profesors Džakomo Graselli, Milānas poliklÄ«nikas anestÄ“zijas un vispārÄ“jās terapijas nodaļas vadÄ«tājs un asociÄ“tais profesors intensÄ«vajā terapijā. ArÄ« tajā konstatÄ“ts, ka gandrÄ«z katrs otrais pie mehāniskās plaušu ventilācijas aparāta pieslÄ“gtais pacients mirst.

Kā ziņo žurnāls Start Magazine, - tam, ka pneimonija bija sekas, nevis galvenais nāves iemesls, daži pierādÄ«jumi no Itālijā veiktajām autopsijām tika saņemti jau aprīļa vidÅ«. VirusoloÄ£es Marija Rita Džismondo, Milānas Sakko slimnÄ«cas klÄ«niskās mikrobioloÄ£ijas, virusoloÄ£ijas un bioloÄ£isko ārkārtas situāciju diagnostikas direktores viedoklis ir pamatots autopsijas rezultātos. PÄ“c 70 lÄ«Ä·u sekcijām viņa konstatÄ“ja: „Pneimonija ir vÄ“lāks simptoms un, iespÄ“jams, pat mazāk nopietns nekā tas, ko vÄ«russ izraisa mÅ«su Ä·ermenÄ«. Covid-19 ir sistÄ“miska asinsvadu iekaisuma slimÄ«ba. Plaušas nevar sekmÄ«gi ventilÄ“t, jo, neskatoties uz piespiedu skābekļa ieelpošanu, asinis pietiekami neriņķo. Pat vienkārši respiratori bÅ«tu pasliktinājuši slimÄ«bas iznākumu.”

Cik intubÄ“to pacientu miruši Latvijā?

Cik no 2609 mirušajiem Covid-19 slimniekiem ar bÄ«stami zemu skābekļa lÄ«meni asinÄ«s bÅ«tu palikuši dzÄ«vi, ja nebÅ«tu pieslÄ“gti mehāniskās plaušu ventilācijas iekārtām un piesieti (burtiskā nozÄ«mÄ“) intensÄ«vās aprÅ«pes gultām?

Pirms nedaudz vairāk kā gada (2020.11.26.) Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas (LÄ€B) viceprezidents Roberts FÅ«rmanis RÄ«gaTV 24 raidÄ«jumā “Uz lÄ«nijas” konstatÄ“ja: “Ä»oti iespÄ“jams, ka kādu izveseļojušos pacientu atradÄ«s, bet tie pacienti, kuri pieslÄ“gti mākslÄ«gās plaušu ventilācijas iekārtai… Tur patiesÄ«bā ir vienvirziena ceļš. Lielākā daļa šo pacientu, kuri tiek mākslÄ«gi elpināti, viņi vai nu mirst, vai viņu veselÄ«bas stāvoklis paliek ar ļoti smagām komplikācijām.”

Jautājums - cik % ir “lielākā daļa”? Un otrs - vai kopš 2020.gada decembra kaut kas ir mainÄ«jies smagi slimo Covid-19 pacientu ārstÄ“šanas algoritmā?

Joprojām, vairāk nekā gadu pÄ“c tam, kad ārsti Itālijā, Anglijā un ASV atzinās savā pieredzes trÅ«kumā un kļūdās, RÄ«gas Austrumu KlÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas (RAKUS) valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Imants PaeglÄ«tis 2021.gada 6.septembrÄ« LTV1 ziņu raidÄ«jumā “Panorāma” kā galveno potenciālo draudu veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas kapacitātei joprojām min aparatÅ«ras un intensÄ«vās aprÅ«pes gultu nepietiekamÄ«bu. Ja var ticÄ“t teiktajam, pirmdien, 6.septembrÄ« pie dažādas modifikācijas elpināšanas iekārtām bija pieslÄ“gti 182 pacienti Latvijā. Cik no viņiem paredzÄ“ts “vienvirziena ceļš” ar mehānisko plaušu ventilāciju? Un vai tiešÄm to nevar mainÄ«t?

Covid-19 pasludināšana par neārstÄ“jamu slimÄ«bu ir tikai un vienÄ«gi lielā farmācijas bizenesa interesÄ“s. Vairāki pasaulslaveni ārsti, tajā skaitā kardiologs Peters Makkulohs (Peter A McCullough), kā arÄ« virusologs, Nobela prÄ“mijas laureāts LÅ«ks MontaņjÄ“ (Luc Montagnier) tiek pasludināti par tumsoņām un atpakaļrāpuļiem, izslÄ“gti no sociālajiem tÄ«kliem un vajāti tādēļ, ka atļaujas publiski aizstāvÄ“t IvermektÄ«nu (Ivermectin) un citu lÄ“tu un efektÄ«vu medikamentu kokteiļu lietošanu Covid-19 ārstÄ“šanā.

IvermektÄ«na izgudrotāji Viljams C. Kempbels (William C. Campbell) and Satoši Omura (Satoshi ÅŒmura) 2015.gadā saņēma Nobela prÄ“miju, bet tas netraucÄ“ šo zāļu blokādei Austrālijā. Roberts Malone (Robert Malone), cilvÄ“ks, kas izgudroja mRNA vakcÄ«nu, ar nožēlu konstatÄ“, ka ne tikai medijos, bet arÄ« zinātnÄ“ šobrÄ«d notiek cenzÅ«ra un tiek slāpÄ“ta jebkura informācija un pÄ“tÄ«juma rezultāti, kas runā par vakcÄ«nu blaknÄ“m un vakcÄ«nu saražoto proteÄ«nu cito-toksiskumu.

Viss notiekošais atgādina kaut ko jau sen redzÄ“tu. „Lielais Ä»eņins” reiz esot teicis: “Sekojiet naudas plÅ«smai!”

*Hipoksēmija - stāvoklis, kas attīstās, kad organisma audi tiek pārāk maz apgādāti ar skābekli un/vai tajos ir skābekļa apguves traucējumi, kas var izraisīt neatgriezeniskas pārmaiņas dzīvībai svarīgos orgānos)

AVOTI:

1.“”Less is More” in mechanical ventilation” Intensive Care Medicine vol. 46 L.Gattinoni, M. Quintel, J. Marini 2020.03.11.

2.“Ventilators are being overused on COVID-19 patients, world-renowned critical care specialist says” Megan Williams, CBC News, 2020.04.17.

3.“Some Doctors Pull Back on Using Ventilators to Treat Covid-19” Sarah Toy & Denise Roland, Wall Street Journal 2020.05.11. drukātais izdevums

4.“Ventilazione meccanica anti Covid-19: che cosa è successo?”, START MAGAZINE, Giusy Caretto, 2020.06.02.

5.“Vai var izveseļoties, ja Covid-19 pacients bijis pieslÄ“gts pie mākslÄ«gās elpināšanas aparāta?” Atbild FÅ«rmanis, www.la.lv, 2020.11.26.

6.”ArÄ« RÄ«gas Austrumu slimnÄ«cā ārkārtas stāvoklis: Covid-19 dēļ atceļ plānveida operācijas”, LTV1 “Panorāma”, Aija Kinca, 2021.09.06.

Citas publikācijas Latvijā:

2020.gada 10.aprÄ«lÄ« NRA rakstā “PÄ“ta sakarÄ«bas starp Covid-19 pacientu nāvi un plaušu ventilatoru lietošanu” citÄ“ izdevumus Asociated Press un Business Insider, un apraksta milzÄ«go nāves gadÄ«jumu Ä«patsvaru mākslÄ«gi elpināto Covid-19 pacientu vidÅ« pasaulÄ“, kaut nerunā par stāvokli Latvijā.

2020.gada 2.augustā Latvijas Sabiedriskie mediji www.lsm.lv ziņā “Latvijas slimnÄ«cas gatavojas Covid-19 otrajam vilnim un pÄ“rk deficÄ«tas iekārtas” stāsta par lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu valsts trÄ«s lielākajām slimnÄ«cām, lai tās varÄ“tu iegādāties smagi slimo glābšanai nepieciešamo aprÄ«kojumu, tostarp plaušu mākslÄ«gās ventilācijas iekārtas. PÄ“c NMPD datiem augusta sākumā Latvijā bija 536 plaušu mākslÄ«gās ventilācijas aparāti.

2020.gada 26.oktobrÄ« RÄ«gas Stradiņa Universitātes portālā intervijā “RSU prof. un infektoloÄ£e Baiba Rozentāle: Jāmāk prognozÄ“t vÄ«rusa attÄ«stÄ«bu” stāsta par valsts pÄ“tÄ«jumu programmas projektu, kura uzdevums ir pÄ“tÄ«t Covid-19 attÄ«stÄ«bu un meklÄ“t labākās ārstniecÄ«bas iespÄ“jas, un aicina negaidÄ«t, lÄ«dz pacients jāslÄ“dz pie plaušu mehāniskās ventilācijas aparāta.

Novērtē šo rakstu:

0
0