CivilizÄcijas norieta enciklopÄ“dija: Å penglers
Arturs PriedÄ«tis · 25.05.2018. · Komentāri (0)Špenglers bija maija cilvÄ“ks: dzima 28.maijÄ, 1.sÄ“jums iznÄca maijÄ, naktÄ« no 8.maija uz 9.maiju nomira miegÄ. ZÄrkÄ ielika "Faustu" un "Zaratustru".
Latvieši ir lietas kursÄ par Osvaldu Špengleru un viņa galveno ideju, un galveno grÄmatu. TÄs pirmais sÄ“jums iznÄca pirms 100 gadiem. InternetÄ par latviešu informÄ“tÄ«bu liecina daudzas vairÄk vai mazÄk jocÄ«gas un aplamas publikÄcijas. ObjektÄ«vi izprotoša un objektÄ«vi vÄ“rtÄ“joša attieksme ir reti sastopama.
Arveds ŠvÄbe (1888-1959) kÄdreiz Špenglera galveno ideju subjektÄ«vi modernizÄ“ja: „TÄpat kÄ atsevišÄ·ie indivÄ«di piedzimst ar nÄves zÄ«mi pierÄ“, tÄpat tautÄm ir nenovÄ“ršams liktenis iet bojÄ, lai cik augsta bÅ«tu viņu kultÅ«ra. PÄ“c pirmÄ pasaules kara šÄdu nihilismu pauda Osvalds Špenglers ar pazÄ«stamo darbu Untergang des Abendlandes, kur viņš pareÄ£oja Eiropas un vispÄr baltÄs rases drÄ«zo galu tuvÄkÄ pasaules karÄ, kas beigsies ar Ä€zijas un dzeltenÄs rases valdonÄ«bu pÄr Eiropu. Vai šodien tiešÄm dažreiz neuzmÄcas šaubas, ka šis pareÄ£ojums varÄ“tu piepildÄ«ties?”
Saitam „Aliens” ir stulbi augstprÄtÄ«gs viedoklis: „Špenglers šodien nav autoritÄte − viņu dÄ“monizÄ“ja, raksturojot kÄ konservatÄ«vu retrogrÄdu, gandrÄ«z vai fašistu. Lai gan nekÄ tÄda viņa paustajos uzskatos nav – ar nacistiem viņš atteicÄs sadarboties, kas, starp citu, ir ļoti svarÄ«gs fakts. ŠobrÄ«d pierÄdÄs, ka viņš ir precÄ«zi nosaucis lietas to Ä«stajos vÄrdos, tomÄ“r viņš nav autoritÄte.”
Špengleram nevÄ“las uzticÄ“ties jaunÄ mÄkslas zinÄtniece Sniedze Sofija KÄle: „VarbÅ«t mÄ“s dzÄ«vojam tÄdÄ laikÄ, kad viss pašlaik radÄ«tais neizbÄ“gami atgÄdina kÄdu reiz tapušu mÄkslas darbu? Atliek tikai atminÄ“ties manierisma mÄkslinieku pÄrliecÄ«bu, ka visu lielisko atklÄja renesanses dižgari un vienÄ«gais, kas viņiem pienÄcÄs – atkÄpties pÄrmÄ“rÄ«bÄs, lai vÄ“lreiz secinÄtu, cik cikliska ir cilvÄ“ces un mÄkslas attÄ«stÄ«ba. Osvalds Špenglers jau 1918. un 1922. gadÄ, laižot klajÄ pirmo un otro grÄmatas “Rietumzemes noriets” sÄ“jumu, paredzÄ“ja drÄ«zu Rietumeiropas kultÅ«ras galu, bet vai 60. gadu visu mÄkslas nozaru uzplaukumu, kas ienesa konceptuÄli atsvaidzinošu pieeju, varÄ“tu uzskatÄ«t par mirstošÄ gulbja dziesmu? ŠÄdas izjÅ«tas, par spÄ«ti mÄ“Ä£inÄjumiem vÄrdiski formulÄ“t kopÄ“jas kultÅ«ras attÄ«stÄ«bas / stagnÄcijas kopsakarÄ«bas, vairÄk ir individuÄlas tÄpat kÄ atsevišÄ·u cilvÄ“ku predisponÄ“tÄ«ba uz pagÄjÄ«bu.”
Ä»oti dÄ«vaina (faktiski atbaidoša) ir žurnÄlista Arņa Kluiņa bubinÄšana: „Diez vai Untergang des Abendlandes latviešu izdevums tiks iekļauts Latvijas valsts simtgadei veltÄ«to darbu sarakstÄ (!?), lai gan šÄ«s grÄmatas liktenis (!?) ir nesaraujami savijies ar Latvijas Republikas rašanos (!?). Proti, savas 1917. gada aprÄ«lÄ« pabeigtÄs grÄmatas pirmo metienu O. Špenglers no tipogrÄfijas saņēma 1918. gada septembrÄ« [O.Š. biogrÄfi saka maijÄ – A.P.] un veiksmÄ«gi to iztirgoja (!?) vÄcu karavÄ«riem, kuri spruka uz mÄjÄm no tieši tajÄ brÄ«dÄ« sabrÅ«košÄs vÄcu Rietumu frontes. PÄris mÄ“nešu laikÄ Rietumu frontes liktenis piemeklÄ“ja arÄ« pÄrÄ“jÄs vÄcu frontes ar visu vÄcu Ä·eizarvalsti. Pamiers Rietumos datÄ“ts tieši ar latviešiem zÄ«mÄ«go 11. novembri, bet turienes 11. novembris apsteidz mÅ«sÄ“jo 11. novembri par vienu gadu un mÅ«sÄ“jo 18. novembri par vienu nedēļu kÄ abu vÄ“lÄko novembru cÄ“lonis. 11. novembris rietumeiropiešu izpratnÄ“ ir vÄciešu saukšana pie kÄrtÄ«bas, tajÄ skaitÄ saukšana uz mÄjÄm no vÄcu okupÄ“tajÄm teritorijÄm, lai nekur EiropÄ nevazÄtos nekÄdi apbruņoti vÄcieši. Tas radÄ«ja varas vakuumu arÄ« tagadÄ“jÄ LatvijÄ vai vismaz dažos toreizÄ“jos RÄ«gas centra namos (!?), ko kaut vai ar vÄrdiem aizpildÄ«ja Latvijas Republikas proklamÄ“šana (!?). VÄciešiem atlika aizpildÄ«t ar sevi dzimteni un iedarbinÄt tipogrÄfijas ar pilnu jaudu (!?), lai no dažÄdiem Eiropas nostÅ«riem (!?) mÄjÄs atgriezušies karavÄ«ri un etnisko tÄ«rÄ«šanu (!?) dēļ uz VÄciju atmukušie vÄcu tautieši varÄ“tu sev mierinÄjumam (!?) nopirkt O. Špenglera sacerÄ“tu stÄstu par postu un bÄ“dÄm, ko ne tikai vÄciešiem nesusi un vÄ“l nesÄ«s vÄcu Rietumu frontes sabrukšana (!?). O. Špenglera grÄmatas nosaukuma pirmais latviskojums (!?) ir darinÄjums no šÄdas (!?) izpratnes par grÄmatu (!?).”
Latviešu skolÄ“niem adresÄ“tais saits „Uzdevumi” ir safantazÄ“jis grandiozas muļķības: „CivilizÄcijas pastÄv un pÄ“c laika iet bojÄ. Par bojÄejas iemesliem ir vairÄkas teorijas. PiemÄ“ram, vÄcu filozofs Osvalds Špenglers (1880-1936) uzskatÄ«ja, ka civilizÄcija ir cilvÄ“ku grupa (!?), kura cenšas Ä«stenot savas idejas (!?). TÄ lÄ«dzinÄs dzÄ«vam organismam, kurš piedzÄ«vo vairÄkas attÄ«stÄ«bas stadijas, kuras Špenglers salÄ«dzina ar gadalaikiem (!?): pavasaris (ideju rašanÄs laiks), vasara (ideju Ä«stenošanas laiks), rudens (visas idejas jau ir realizÄ“tas) un ziema (apjukuma iestÄšanÄs, civilizÄcijas bojÄeja).”
1933.gadÄ RÄ«gÄ latviešu valodÄ iznÄca Špenglera grÄmata „CilvÄ“ks un tehnika: apcere dzÄ«ves filosofijai”. GrÄmatu tulkoja Otto Rolavs (1897-1969).
Tas pats Otto Rolavs, kurš bija iemesls slavenajam plaÄ£iÄtisma skandÄlam latviešu akadÄ“miskajÄ stallÄ«. Otto Rolavs ir Kanta darbu pirmais tulkotÄjs. Par to internetÄ lasÄms: „LielÄkÄ daļa viņa tulkojumu manuskriptu pÄ“c viņa nÄves 1969. gadÄ nonÄca toreizÄ“jÄ Valsts bibliotÄ“kÄ un LPSR ZinÄtņu akadÄ“mijas fundamentÄlajÄ bibliotÄ“kÄ. 2010. gadÄ LU VÄ“stures un filozofijas fakultÄtes bakalaura programmas students Armands Leimanis internetÄ izplatÄ«ja publisku vÄ“stuli, kurÄ vÄ“rsa sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu uz iespÄ“jamajiem pÄrkÄpumiem finansÄ“juma piešÄ·iršanÄ un apsÅ«dzÄ“ja trÄ«s profesorus – Rihardu KÅ«li, Igoru Šuvajevu un Andri Rubeni plaÄ£iÄtismÄ, uzdodot filozofa Otto Rolava Imanuela Kanta darbu tulkojumus par saviem. VÄ“stule izsauca plašu rezonansi, un mÄ“nesi pÄ“c tÄs publicÄ“šanas Latvijas UniversitÄtÄ“ tika izveidota ekspertu komisija, kas izvÄ“rtÄ“ja iespÄ“jamo plaÄ£iÄtu profesoru tulkojumos. Komisija konstatÄ“ja, ka Kūļa tulkojums ir terminoloÄ£iski konceptuÄli pÄrstrÄdÄts Rolava tulkojums, kas nav uzskatÄms par oriÄ£inÄlu tulkojumu. Sekojot ekspertu komisijas atzinumam, Latvijas UniversitÄte 2010. gada 30. aprÄ«lÄ« vÄ“rsÄs Gulbenes tiesÄ, lai izbeigtu darba tiesiskÄs attiecÄ«bas ar Rihardu KÅ«li. Tiesas process Kūļa pÄrstÄvju neierašanÄs dēļ vairÄkas reizes tika atlikts, lÄ«dz 2012. gada 29. maijÄ tika panÄkts izlÄ«gums.”
KÄdēļ nÄkas atgÄdinÄt par plaÄ£iÄtisma skandÄlu?
NÄkas atgÄdinÄt tÄpÄ“c, ka nepatÄ«kami tiekamies ar šodienas inteliÄ£ences dÄ«vaino attieksmi – cieņas trÅ«kumu pret patiesÄm filosofiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm un to Ä£eniÄlajiem autoriem. Latviešu „Wikipedia” par Otto Rolavu, Osvaldu Špengleru un Imanuelu Kantu ir daudz skopÄka informÄcija nekÄ par Rihardu KÅ«li. Par viņu ir ievietots detalizÄ“ti izvÄ“rts un bagÄtÄ«gi ilustrÄ“ts materiÄls. Par Rolavu, Špengleru, Kantu tikai dažas rindas.
Latviešu „Wikipedia” visskopÄkÄ informÄcija ir par Osvaldu Špengleru. TurklÄt tÄ ir aplama un primitÄ«va informÄcija. Špenglers ir aplami nosaukts par „vÄcu vÄ“sturnieku” un „filosofu”. Viņa slavenÄ grÄmata ir nosaukta „Rietumeiropas noriets”. TÄ raksturota ļoti primitÄ«vi: „[..] viņš izvirza teoriju par civilizÄciju ciklisku rašanos, attÄ«stÄ«bu un bojÄeju. [..] Špenglera idejas rada atsaucÄ«bu nacionÄlsociÄlisma ideoloÄ£ijÄ. Paša Špenglera attieksme pret nacionÄlsociÄlismu bija divÄ“jÄda - sÄkotnÄ“ji viņš to atbalstÄ«ja, bet vÄ“lÄk kritizÄ“ja tÄ nezinÄtniskÄs bioloÄ£ijas teorijas un antisemÄ«tismu.”
Špenglers sevi uzskatÄ«ja par kultÅ«ras filosofu. Viņam patika Georga Zimmela iedalÄ«jums - „vÄ“stures filosofija”. Sergejs Averincevs piemÄ“roja Špenglera mantojumam jÄ“dzienu „kulturoloÄ£ija”.
Latviešu prÄtniekiem (piem., Maijai KÅ«lei, Artim Bukam, Harijam Tumanam) ir savs viedoklis par grÄmatas nosaukumu. MÅ«su prÄtnieku viedoklis atšÄ·iras no ÄrzemÄ“s akceptÄ“tÄ viedokļa.
XX gs. ieviesÄs un XXI gs. turpinÄs stabila tradÄ«cija grÄmatas nosaukumu „Der Untergang des Abendlandes” tulkot „Eiropas noriets”. TÄds tulkojums nav burtisks tulkojums. „Untergang des Abendlandes” burtiski jÄtulko nevis „Eiropas noriets”, bet gan „Vakara zemju noriets”. Tas netiek apzinÄti un pamatoti darÄ«ts. Nav Ä«sti skaidrs, kas ir vakara zemes. Ne visi sapratÄ«s, ka runa ir par Eiropu. Špenglers nelieto vÄrdu „Rietumeiropa”. Viņš lieto vÄrdus „Rietumi” un „Eiropa”. JÄ“dziens „Rietumi” mÅ«sdienu cilvÄ“ku mentÄlajÄ kartÄ“ ietver ne tikai Rietumeiropu, bet arÄ« ASV, KanÄdu, AustrÄliju, Jaunzelandi. Špenglers filosofiski improvizÄ“ja par Eiropas kultÅ«ru.
PilnÄ«gas muļķības ir norÄde par Špenglera ideju izmantošanu nacisma ideoloÄ£ijÄ. Špenglers nekad nav bijis nacisma ideoloÄ£ijas dekorÄtors. BaireitÄ Špenglers tikÄs ar Hitleru, kurš pusotru stundu viņu apvÄrdoja. Špengleru aicinÄja atbalstÄ«t nacistu partiju. TaÄu viņš atsacÄ«jÄs to darÄ«t. Špenglers 1936.gadÄ paredzÄ“ja Hitlera valsts bojÄeju pÄ“c 10 gadiem. Tas tÄ arÄ« notika. Kad 1933.gadÄ iznÄca Špenglera grÄmata „Jahre der Entscheidung” („LÄ“mumu gadi”), nacisma barveži viņu pasludinÄja par nevÄ“lamu personu (persona non grata).
Nekorekti ir Špengleru saistÄ«t ar cikliskuma teoriju. To var darÄ«t vienÄ«gi cilvÄ“ki, kuri nav lasÄ«juši tekstu un vadÄs no Špenglera biogrÄfijÄ bezatbildÄ«gi iedibinÄtajiem stereotipiem. Špenglera galvenajÄ idejÄ nav cikliskuma teorijas izmantojums. Cikliskums ir tad, kad cikls kÄ noteiktu procesu, darbÄ«bu vai norišu kopums atkÄrtojas. Špenglera galvenajÄ idejÄ nekas neatkÄrtojas. KultÅ«ra noriet civilizÄcijÄ un punkts,- civilizÄcija iet bojÄ. PÄ“c civilizÄcijas atkal nerodas kultÅ«ra, kas bÅ«tu loÄ£iski saskaÅ†Ä ar cikliskuma teoriju.
IespÄ“jams, daudzi prÄtnieki par cikliskumu dÄ“vÄ“ Špenglera kultÅ«ras salÄ«dzinÄjumu ar organismu. Toreiz tÄds salÄ«dzinÄjums bija ļoti populÄrs. Viņa grÄmatÄ kultÅ«ra tÄpat kÄ cilvÄ“ks piedzimst, izdzÄ«vo bÄ“rnÄ«bas, jaunÄ«bas, brieduma, novecošanas stadiju. Viss noslÄ“dzas ar nÄvi.
Stereotipu loma ir pieaugusi. GrÄmatas abos sÄ“jumos teksts kopÄ ir apmÄ“ram 1300 lappuses. TurklÄt teksts no lasÄ«tÄja prasa kolosÄlu sagatavotÄ«bu un smadzeņu rÅ«dÄ«jumu – pamatÄ«gas zinÄšanas filosofijÄ, pasaules vÄ“sturÄ“, pasaules mÄkslas vÄ“sturÄ“, matemÄtikÄ, mÅ«zikÄ, dabas zinÄtnÄ“s. LasÄ«tÄju gaida tikšanÄs ar apmÄ“ram 15 zinÄtnÄ“m un 8 civilizÄciju artefaktiem.
Špenglera pozÄ«cijÄ centrÄlÄ vieta ir zinÄtniskÄs, sociÄlÄs, mÄkslinieciskÄs, politiskÄs domas vienotÄ«bas saskatÄ«šanai kultÅ«ras katrÄ laikmetÄ. Toreiz tÄ bija unikÄla pozÄ«cija. Viņš tiecÄs fiksÄ“t idejisko uzstÄdÄ«jumu, kas vijas cauri visai kultÅ«rai – arhitektÅ«rai, tÄ“lniecÄ«bai, glezniecÄ«bai, dramaturÄ£ijai, filosofijai, teoloÄ£ijai, mÅ«zikai, matemÄtikai, dabas zinÄtnÄ“m, fizikai, vÄ“sturei. Tagad to tiecas izdarÄ«t jaunÄ zinÄtne kulturoloÄ£ija.
GrÄmatu iesakÄms lasÄ«t tikai tiem cilvÄ“kiem, kurus neatbaidÄ«s Špenglera lÅ«kojums uz dzÄ«vi kÄ kosmisko noslÄ“pumu. TÄpat jÄlasa tikai tiem, kurus neatbaidÄ«s autora metafiziskÄs improvizÄcijas. No tÄm daudzas lasÄ«tÄju var „izsist no sliedÄ“m”, Hamleta vÄrdiem izsakoties („out of joint”). LasÄ«tÄjam nÄksies pakļauties autora prÄta azartam asociatÄ«vi savienot arhaisko un moderno, mistisko un pozitÄ«vistisko, pareÄ£a gaišredzÄ«bu un kritiÄ·a skeptiskumu.
LasÄ«tÄjam ne reti nÄksies neņemt vÄ“rÄ visdažÄdÄkÄs pretrunas Špenglera izklÄstÄ. Autora pašapziņa stÄvÄ“ja pÄri visÄm pretrunÄm. GrÄmatÄ ir tikšanÄs ar „pasaules ainu dzejnieku” (Weltbilddichter), kÄ sevi dÄ“vÄ“ja Špenglers, lai attaisnotu faktu interpretÄcijas brÄ«vo lidojumu un pretrunu klÄtbÅ«tni grÄmatÄ.
Špenglera aktualitÄte pašlaik ir milzÄ«ga. Špengleram pieder tagadne. Špenglera tagadne ir Špenglera atziņu aktualitÄte mÅ«sdienÄs – XXI gadsimta sÄkumÄ. Viņš rakstÄ«ja, ka EiropÄ gara izsmeltÄ«ba iestÄsies pÄ“c 2000. gada. TÄtad – pašlaik.
Ko nozīmē Eiropas gara izsmeltība?
SaskaÅ†Ä ar Špenglera galveno ideju par kultÅ«ras pÄrvÄ“ršanos civilizÄcijÄ tas nozÄ«mÄ“ civilizÄcijas prastÄ lÄ«meņa sasniegšanu XXI gadsimtÄ.
Špenglera konstrukcijÄ kultÅ«ra ir garÄ«guma dzÄ«vs organisms, bet civilizÄcija ir šÄ« dzÄ«vÄ organisma mÅ«mija. KultÅ«ras cilvÄ“ks dzÄ«vo garÄ«go dzÄ«vi un pÄrtiek no garÄ«gÄs dzÄ«ves. CivilizÄcijas cilvÄ“ks jÄ“gu rod tikai materiÄlajÄ dzÄ«vÄ“. Ne velti tagad populÄrÄkÄ kaislÄ«ba ir vulgÄra dzÄ«ves baudÄ«šana. KultÅ«ra ir pati par sevi saprotama lieta. KultÅ«ras vide cilvÄ“kam ir dabiska vide. CilvÄ“ks šo vidi uztver kÄ dabisku nepieciešamÄ«bu. KultÅ«ras cilvÄ“ks dzÄ«vo nesaspringti. CivilizÄcijas cilvÄ“ks dzÄ«vo saspringti, visu darot atbilstoši materiÄlistiskajam pragmatiskumam un racionalitÄtei, kas no XX gadsimta nogales ir izvÄ“rtusies bezjÄ“dzÄ«gi iracionÄlÄ kņadÄ.
Par Rietumu kultÅ«ras kapitulÄciju liecina Špenglera grÄmatas liktenis. Špenglera grÄmata pati par sevi ir savdabÄ«ga liecÄ«ba mÅ«sdienu pagrimumam. Tagad tÄda satura un apjoma grÄmata nevarÄ“tu Ä«sÄ laikÄ piedzÄ«vot 32 (!!!) papildizdevumus. MÅ«sdienÄs to vispÄr neviens nepirktu un nelasÄ«tu. CivilizÄcijas izdevniecÄ«bu plÄnos neietilpst intelektuÄlÄ literatÅ«ra. 1300 lappušu lielu apjomu tagad spÄ“j un vÄ“las izlasÄ«t arvien niecÄ«gÄks cilvÄ“kus skaits. Ä»oti iespÄ“jams, pašlaik ne visi jaunieši saprot, ko nozÄ«mÄ“ vÄrdi „intelektuÄlÄ literatÅ«ra”.