Iesaki rakstu:

Špenglers bija maija cilvÄ“ks: dzima 28.maijā, 1.sÄ“jums iznāca maijā, naktÄ« no 8.maija uz 9.maiju nomira miegā. Zārkā ielika "Faustu" un "Zaratustru".  

Latvieši ir lietas kursā par Osvaldu Špengleru un viņa galveno ideju, un galveno grāmatu. Tās pirmais sÄ“jums iznāca pirms 100 gadiem. Internetā par latviešu informÄ“tÄ«bu liecina daudzas vairāk vai mazāk jocÄ«gas un aplamas publikācijas. ObjektÄ«vi izprotoša un objektÄ«vi vÄ“rtÄ“joša attieksme ir reti sastopama.

Arveds Švābe (1888-1959) kādreiz Špenglera galveno ideju subjektÄ«vi modernizÄ“ja: „Tāpat kā atsevišÄ·ie indivÄ«di piedzimst ar nāves zÄ«mi pierÄ“, tāpat tautām ir nenovÄ“ršams liktenis iet bojā, lai cik augsta bÅ«tu viņu kultÅ«ra. PÄ“c pirmā pasaules kara šÄdu nihilismu pauda Osvalds Špenglers ar pazÄ«stamo darbu Untergang des Abendlandes, kur viņš pareÄ£oja Eiropas un vispār baltās rases drÄ«zo galu tuvākā pasaules karā, kas beigsies ar Ä€zijas un dzeltenās rases valdonÄ«bu pār Eiropu. Vai šodien tiešÄm dažreiz neuzmācas šaubas, ka šis pareÄ£ojums varÄ“tu piepildÄ«ties?”

Saitam „Aliens” ir stulbi augstprātÄ«gs viedoklis: „Špenglers šodien nav autoritāte − viņu dÄ“monizÄ“ja, raksturojot kā konservatÄ«vu retrogrādu, gandrÄ«z vai fašistu. Lai gan nekā tāda viņa paustajos uzskatos nav – ar nacistiem viņš atteicās sadarboties, kas, starp citu, ir ļoti svarÄ«gs fakts. ŠobrÄ«d pierādās, ka viņš ir precÄ«zi nosaucis lietas to Ä«stajos vārdos, tomÄ“r viņš nav autoritāte.”

Špengleram nevÄ“las uzticÄ“ties jaunā mākslas zinātniece Sniedze Sofija Kāle: „VarbÅ«t mÄ“s dzÄ«vojam tādā laikā, kad viss pašlaik radÄ«tais neizbÄ“gami atgādina kādu reiz tapušu mākslas darbu? Atliek tikai atminÄ“ties manierisma mākslinieku pārliecÄ«bu, ka visu lielisko atklāja renesanses dižgari un vienÄ«gais, kas viņiem pienācās – atkāpties pārmÄ“rÄ«bās, lai vÄ“lreiz secinātu, cik cikliska ir cilvÄ“ces un mākslas attÄ«stÄ«ba. Osvalds Špenglers jau 1918. un 1922. gadā, laižot klajā pirmo un otro grāmatas “Rietumzemes noriets” sÄ“jumu, paredzÄ“ja drÄ«zu Rietumeiropas kultÅ«ras galu, bet vai 60. gadu visu mākslas nozaru uzplaukumu, kas ienesa konceptuāli atsvaidzinošu pieeju, varÄ“tu uzskatÄ«t par mirstošÄ gulbja dziesmu? ŠÄdas izjÅ«tas, par spÄ«ti mÄ“Ä£inājumiem vārdiski formulÄ“t kopÄ“jas kultÅ«ras attÄ«stÄ«bas / stagnācijas kopsakarÄ«bas, vairāk ir individuālas tāpat kā atsevišÄ·u cilvÄ“ku predisponÄ“tÄ«ba uz pagājÄ«bu.”

Ä»oti dÄ«vaina (faktiski atbaidoša) ir žurnālista Arņa Kluiņa bubināšana: „Diez vai Untergang des Abendlandes latviešu izdevums tiks iekļauts Latvijas valsts simtgadei veltÄ«to darbu sarakstā (!?), lai gan šÄ«s grāmatas liktenis (!?) ir nesaraujami savijies ar Latvijas Republikas rašanos (!?). Proti, savas 1917. gada aprÄ«lÄ« pabeigtās grāmatas pirmo metienu O. Špenglers no tipogrāfijas saņēma 1918. gada septembrÄ« [O.Š. biogrāfi saka maijā – A.P.] un veiksmÄ«gi to iztirgoja (!?) vācu karavÄ«riem, kuri spruka uz mājām no tieši tajā brÄ«dÄ« sabrÅ«košÄs vācu Rietumu frontes. Pāris mÄ“nešu laikā Rietumu frontes liktenis piemeklÄ“ja arÄ« pārÄ“jās vācu frontes ar visu vācu Ä·eizarvalsti. Pamiers Rietumos datÄ“ts tieši ar latviešiem zÄ«mÄ«go 11. novembri, bet turienes 11. novembris apsteidz mÅ«sÄ“jo 11. novembri par vienu gadu un mÅ«sÄ“jo 18. novembri par vienu nedēļu kā abu vÄ“lāko novembru cÄ“lonis. 11. novembris rietumeiropiešu izpratnÄ“ ir vāciešu saukšana pie kārtÄ«bas, tajā skaitā saukšana uz mājām no vācu okupÄ“tajām teritorijām, lai nekur Eiropā nevazātos nekādi apbruņoti vācieši. Tas radÄ«ja varas vakuumu arÄ« tagadÄ“jā Latvijā vai vismaz dažos toreizÄ“jos RÄ«gas centra namos (!?), ko kaut vai ar vārdiem aizpildÄ«ja Latvijas Republikas proklamÄ“šana (!?). Vāciešiem atlika aizpildÄ«t ar sevi dzimteni un iedarbināt tipogrāfijas ar pilnu jaudu (!?), lai no dažādiem Eiropas nostÅ«riem (!?) mājās atgriezušies karavÄ«ri un etnisko tÄ«rÄ«šanu (!?) dēļ uz Vāciju atmukušie vācu tautieši varÄ“tu sev mierinājumam (!?) nopirkt O. Špenglera sacerÄ“tu stāstu par postu un bÄ“dām, ko ne tikai vāciešiem nesusi un vÄ“l nesÄ«s vācu Rietumu frontes sabrukšana (!?). O. Špenglera grāmatas nosaukuma pirmais latviskojums (!?) ir darinājums no šÄdas (!?) izpratnes par grāmatu (!?).”

Latviešu skolÄ“niem adresÄ“tais saits „Uzdevumi” ir safantazÄ“jis grandiozas muļķības: „Civilizācijas pastāv un pÄ“c laika iet bojā. Par bojāejas iemesliem ir vairākas teorijas. PiemÄ“ram, vācu filozofs Osvalds Špenglers (1880-1936) uzskatÄ«ja, ka civilizācija ir cilvÄ“ku grupa (!?), kura cenšas Ä«stenot savas idejas (!?). Tā lÄ«dzinās dzÄ«vam organismam, kurš piedzÄ«vo vairākas attÄ«stÄ«bas stadijas, kuras Špenglers salÄ«dzina ar gadalaikiem (!?): pavasaris (ideju rašanās laiks), vasara (ideju Ä«stenošanas laiks), rudens (visas idejas jau ir realizÄ“tas) un ziema (apjukuma iestāšanās, civilizācijas bojāeja).”

1933.gadā RÄ«gā latviešu valodā iznāca Špenglera grāmata „CilvÄ“ks un tehnika: apcere dzÄ«ves filosofijai”. Grāmatu tulkoja Otto Rolavs (1897-1969).

Tas pats Otto Rolavs, kurš bija iemesls slavenajam plaÄ£iātisma skandālam latviešu akadÄ“miskajā stallÄ«. Otto Rolavs ir Kanta darbu pirmais tulkotājs. Par to internetā lasāms: „Lielākā daļa viņa tulkojumu manuskriptu pÄ“c viņa nāves 1969. gadā nonāca toreizÄ“jā Valsts bibliotÄ“kā un LPSR Zinātņu akadÄ“mijas fundamentālajā bibliotÄ“kā. 2010. gadā LU VÄ“stures un filozofijas fakultātes bakalaura programmas students Armands Leimanis internetā izplatÄ«ja publisku vÄ“stuli, kurā vÄ“rsa sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bu uz iespÄ“jamajiem pārkāpumiem finansÄ“juma piešÄ·iršanā un apsÅ«dzÄ“ja trÄ«s profesorus – Rihardu KÅ«li, Igoru Šuvajevu un Andri Rubeni plaÄ£iātismā, uzdodot filozofa Otto Rolava Imanuela Kanta darbu tulkojumus par saviem. VÄ“stule izsauca plašu rezonansi, un mÄ“nesi pÄ“c tās publicÄ“šanas Latvijas UniversitātÄ“ tika izveidota ekspertu komisija, kas izvÄ“rtÄ“ja iespÄ“jamo plaÄ£iātu profesoru tulkojumos. Komisija konstatÄ“ja, ka Kūļa tulkojums ir terminoloÄ£iski konceptuāli pārstrādāts Rolava tulkojums, kas nav uzskatāms par oriÄ£inālu tulkojumu. Sekojot ekspertu komisijas atzinumam, Latvijas Universitāte 2010. gada 30. aprÄ«lÄ« vÄ“rsās Gulbenes tiesā, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecÄ«bas ar Rihardu KÅ«li. Tiesas process Kūļa pārstāvju neierašanās dēļ vairākas reizes tika atlikts, lÄ«dz 2012. gada 29. maijā tika panākts izlÄ«gums.”

Kādēļ nākas atgādināt par plaģiātisma skandālu?

Nākas atgādināt tāpÄ“c, ka nepatÄ«kami tiekamies ar šodienas inteliÄ£ences dÄ«vaino attieksmi – cieņas trÅ«kumu pret patiesām filosofiskajām vÄ“rtÄ«bām un to Ä£eniālajiem autoriem. Latviešu „Wikipedia” par Otto Rolavu, Osvaldu Špengleru un Imanuelu Kantu ir daudz skopāka informācija nekā par Rihardu KÅ«li. Par viņu ir ievietots detalizÄ“ti izvÄ“rts un bagātÄ«gi ilustrÄ“ts materiāls. Par Rolavu, Špengleru, Kantu tikai dažas rindas.

Latviešu „Wikipedia” visskopākā informācija ir par Osvaldu Špengleru. Turklāt tā ir aplama un primitÄ«va informācija. Špenglers ir aplami nosaukts par „vācu vÄ“sturnieku” un „filosofu”. Viņa slavenā grāmata ir nosaukta „Rietumeiropas noriets”. Tā raksturota ļoti primitÄ«vi: „[..] viņš izvirza teoriju par civilizāciju ciklisku rašanos, attÄ«stÄ«bu un bojāeju. [..] Špenglera idejas rada atsaucÄ«bu nacionālsociālisma ideoloÄ£ijā. Paša Špenglera attieksme pret nacionālsociālismu bija divÄ“jāda - sākotnÄ“ji viņš to atbalstÄ«ja, bet vÄ“lāk kritizÄ“ja tā nezinātniskās bioloÄ£ijas teorijas un antisemÄ«tismu.”

Špenglers sevi uzskatÄ«ja par kultÅ«ras filosofu. Viņam patika Georga Zimmela iedalÄ«jums -  „vÄ“stures filosofija”. Sergejs Averincevs piemÄ“roja Špenglera mantojumam jÄ“dzienu „kulturoloÄ£ija”.

Latviešu prātniekiem (piem., Maijai KÅ«lei, Artim Bukam, Harijam Tumanam) ir savs viedoklis par grāmatas nosaukumu. MÅ«su prātnieku viedoklis atšÄ·iras no ārzemÄ“s akceptÄ“tā viedokļa.

XX gs. ieviesās un XXI gs. turpinās stabila tradÄ«cija grāmatas nosaukumu „Der Untergang des Abendlandes” tulkot „Eiropas noriets”. Tāds tulkojums nav burtisks tulkojums. „Untergang des Abendlandes” burtiski jātulko nevis „Eiropas noriets”, bet gan „Vakara zemju noriets”. Tas netiek apzināti un pamatoti darÄ«ts. Nav Ä«sti skaidrs, kas ir vakara zemes. Ne visi sapratÄ«s, ka runa ir par Eiropu. Špenglers nelieto vārdu „Rietumeiropa”. Viņš lieto vārdus „Rietumi” un „Eiropa”. JÄ“dziens „Rietumi” mÅ«sdienu cilvÄ“ku mentālajā kartÄ“ ietver ne tikai Rietumeiropu, bet arÄ« ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzelandi. Špenglers filosofiski improvizÄ“ja par Eiropas kultÅ«ru.

PilnÄ«gas muļķības ir norāde par Špenglera ideju izmantošanu nacisma ideoloÄ£ijā. Špenglers nekad nav bijis nacisma ideoloÄ£ijas dekorātors. Baireitā Špenglers tikās ar Hitleru, kurš pusotru stundu viņu apvārdoja. Špengleru aicināja atbalstÄ«t nacistu partiju. Taču viņš atsacÄ«jās to darÄ«t. Špenglers 1936.gadā paredzÄ“ja Hitlera valsts bojāeju pÄ“c 10 gadiem. Tas tā arÄ« notika. Kad 1933.gadā iznāca Špenglera grāmata „Jahre der Entscheidung” („LÄ“mumu gadi”), nacisma barveži viņu pasludināja par nevÄ“lamu personu (persona non grata).

Nekorekti ir Špengleru saistÄ«t ar cikliskuma teoriju. To var darÄ«t vienÄ«gi cilvÄ“ki, kuri nav lasÄ«juši tekstu un vadās no Špenglera biogrāfijā bezatbildÄ«gi iedibinātajiem stereotipiem. Špenglera galvenajā idejā nav cikliskuma teorijas izmantojums. Cikliskums ir tad, kad cikls kā noteiktu procesu, darbÄ«bu vai norišu kopums atkārtojas. Špenglera galvenajā idejā nekas neatkārtojas. KultÅ«ra noriet civilizācijā un punkts,- civilizācija iet bojā. PÄ“c civilizācijas atkal nerodas kultÅ«ra, kas bÅ«tu loÄ£iski saskaņā ar cikliskuma teoriju.

IespÄ“jams, daudzi prātnieki par cikliskumu dÄ“vÄ“ Špenglera kultÅ«ras salÄ«dzinājumu ar organismu. Toreiz tāds salÄ«dzinājums bija ļoti populārs. Viņa grāmatā kultÅ«ra tāpat kā cilvÄ“ks piedzimst, izdzÄ«vo bÄ“rnÄ«bas, jaunÄ«bas, brieduma, novecošanas stadiju. Viss noslÄ“dzas ar nāvi.

Stereotipu loma ir pieaugusi. Grāmatas abos sÄ“jumos teksts kopā ir apmÄ“ram 1300 lappuses. Turklāt teksts no lasÄ«tāja prasa kolosālu sagatavotÄ«bu un smadzeņu rÅ«dÄ«jumu – pamatÄ«gas zināšanas filosofijā, pasaules vÄ“sturÄ“, pasaules mākslas vÄ“sturÄ“, matemātikā, mÅ«zikā, dabas zinātnÄ“s. LasÄ«tāju gaida tikšanās ar apmÄ“ram 15 zinātnÄ“m un 8 civilizāciju artefaktiem.

Špenglera pozÄ«cijā centrālā vieta ir zinātniskās, sociālās, mākslinieciskās, politiskās domas vienotÄ«bas saskatÄ«šanai kultÅ«ras katrā laikmetā. Toreiz tā bija unikāla pozÄ«cija. Viņš tiecās fiksÄ“t idejisko uzstādÄ«jumu, kas vijas cauri visai kultÅ«rai – arhitektÅ«rai, tÄ“lniecÄ«bai, glezniecÄ«bai, dramaturÄ£ijai, filosofijai, teoloÄ£ijai, mÅ«zikai, matemātikai, dabas zinātnÄ“m, fizikai, vÄ“sturei. Tagad to tiecas izdarÄ«t jaunā zinātne kulturoloÄ£ija.

Grāmatu iesakāms lasÄ«t tikai tiem cilvÄ“kiem, kurus neatbaidÄ«s Špenglera lÅ«kojums uz dzÄ«vi kā kosmisko noslÄ“pumu. Tāpat jālasa tikai tiem, kurus neatbaidÄ«s autora metafiziskās improvizācijas. No tām daudzas lasÄ«tāju var „izsist no sliedÄ“m”, Hamleta vārdiem izsakoties („out of joint”). LasÄ«tājam nāksies pakļauties autora prāta azartam asociatÄ«vi savienot arhaisko un moderno, mistisko un pozitÄ«vistisko, pareÄ£a gaišredzÄ«bu un kritiÄ·a skeptiskumu.

LasÄ«tājam ne reti nāksies neņemt vÄ“rā visdažādākās pretrunas Špenglera izklāstā. Autora pašapziņa stāvÄ“ja pāri visām pretrunām. Grāmatā ir tikšanās ar „pasaules ainu dzejnieku” (Weltbilddichter), kā sevi dÄ“vÄ“ja Špenglers, lai attaisnotu faktu interpretācijas brÄ«vo lidojumu un pretrunu klātbÅ«tni grāmatā.

Špenglera aktualitāte pašlaik ir milzÄ«ga. Špengleram pieder tagadne. Špenglera tagadne ir Špenglera atziņu aktualitāte mÅ«sdienās – XXI gadsimta sākumā. Viņš rakstÄ«ja, ka Eiropā gara izsmeltÄ«ba iestāsies pÄ“c 2000. gada. Tātad – pašlaik.

Ko nozīmē Eiropas gara izsmeltība?

Saskaņā ar Špenglera galveno ideju par kultÅ«ras pārvÄ“ršanos civilizācijā tas nozÄ«mÄ“ civilizācijas prastā lÄ«meņa sasniegšanu XXI gadsimtā.

Špenglera konstrukcijā kultÅ«ra ir garÄ«guma dzÄ«vs organisms, bet civilizācija ir šÄ« dzÄ«vā organisma mÅ«mija. KultÅ«ras cilvÄ“ks dzÄ«vo garÄ«go dzÄ«vi un pārtiek no garÄ«gās dzÄ«ves. Civilizācijas cilvÄ“ks jÄ“gu rod tikai materiālajā dzÄ«vÄ“. Ne velti tagad populārākā kaislÄ«ba ir vulgāra dzÄ«ves  baudÄ«šana. KultÅ«ra ir pati par sevi saprotama lieta. KultÅ«ras vide cilvÄ“kam ir dabiska vide. CilvÄ“ks šo vidi uztver kā dabisku nepieciešamÄ«bu. KultÅ«ras cilvÄ“ks dzÄ«vo nesaspringti. Civilizācijas cilvÄ“ks dzÄ«vo saspringti, visu darot atbilstoši materiālistiskajam pragmatiskumam un racionalitātei, kas no XX gadsimta nogales ir izvÄ“rtusies bezjÄ“dzÄ«gi iracionālā kņadā.

Par Rietumu kultÅ«ras kapitulāciju liecina Špenglera grāmatas liktenis. Špenglera grāmata pati par sevi ir savdabÄ«ga liecÄ«ba mÅ«sdienu pagrimumam. Tagad tāda satura un apjoma grāmata nevarÄ“tu Ä«sā laikā piedzÄ«vot 32 (!!!) papildizdevumus. MÅ«sdienās to vispār neviens nepirktu un nelasÄ«tu. Civilizācijas izdevniecÄ«bu plānos neietilpst intelektuālā literatÅ«ra. 1300 lappušu lielu apjomu tagad spÄ“j un vÄ“las izlasÄ«t arvien niecÄ«gāks cilvÄ“kus skaits. Ä»oti iespÄ“jams, pašlaik ne visi jaunieši saprot, ko nozÄ«mÄ“ vārdi „intelektuālā literatÅ«ra”.