CivilizÄcijas norieta enciklopÄ“dija: "animal symbolicum"
Arturs PriedÄ«tis · 25.10.2019. · Komentāri (0)CilvÄ“ku par „animal symbolicum” ieteica dÄ“vÄ“t izcilais vÄcu filosofs Ernsts KasÄ«rers (1874- 1945). Viņa ieskatÄ tradicionÄlais cilvÄ“ka apzÄ«mÄ“jums „animal rationale” neatbilst patiesÄ«bai par cilvÄ“ka bÅ«tÄ«bu. CilvÄ“ku no pÄrÄ“jÄm dzÄ«vajÄm radÄ«bÄm atšÄ·ir simbolizÄcijas kompetence. No visÄm dzÄ«vajÄm radÄ«bÄm tikai cilvÄ“ks spÄ“j uz realitÄti lÅ«koties ar simbolu acÄ«m. TurklÄt tie ir cilvÄ“ka paša radÄ«tie simboli. TÄdÄ“jÄdi cilvÄ“ka Å«nikums ir viņa radÄ«tais simboliskais universs. Simboliskais universs ir oriÄ£inÄla dzÄ«ves interpretÄcija. TÄda oriÄ£inÄla prasme nav citÄm dzÄ«vajÄm radÄ«bÄm.
Filosofa gudrÄ rekomendÄcija XXI gadsimta sÄkumÄ ir daudz aktuÄlÄka nekÄ viņa dzÄ«ves laikÄ. Rietumu civilizÄcijas cilvÄ“ks ir kļuvis simbolu vergs. RacionÄlismu ir izkonkurÄ“jis iracionÄlisms. Tagad cilvÄ“ks vairÄk tic simboliem nekÄ prÄta slÄ“dzieniem. „Animal symbolicum” masveidÄ«ba ir Rietumu civilizÄcijas norieta pazÄ«me.
TotÄla ir cilvÄ“ka simboliskÄ atkarÄ«ba (determinÄ“tÄ«ba). CilvÄ“ks faktiski nespÄ“j dzÄ«vot bez mÄkslÄ«gÄ vidutÄja - simboliskÄ universa. CilvÄ“ks nespÄ“j ignorÄ“t vai atbrÄ«voties uz visiem laikiem no mÄkslÄ«gÄ vidutÄja. TÄ kodolÄ ietilpst valoda, mÄ«ts, mÄksla, reliÄ£ija, paražas, nacionÄlÄs tradÄ«cijas, ideoloÄ£ija. CilvÄ“kam organiski ir nepieciešamas lingvistiskÄs formas, mÄ«tu tÄ“li, mÄkslas poÄ“tika, reliÄ£iskie rituÄli, nacionÄlie svÄ“tki. Tas viss ir piepildÄ«ts ar emocijÄm, ilÅ«zijÄm, sapņiem, fantÄzijÄm. MÅ«sdienu modernajÄ terminoloÄ£ijÄ sakot, tas viss ir piepildÄ«ts ar virtualitÄti.
Simboliskais universs ir katrai tautai. ArÄ« latviešu tautas dzÄ«vÄ“ simbolizÄcijai ir grandioza loma. Latvieši simbolisko jÄ“gu tiecas realizÄ“t pat arhitektÅ«rÄ. NacionÄlÄs bibliotÄ“kas jaunÄ Ä“ka PÄrdaugavÄ ir tipisks piemÄ“rs. Raiņa poÄ“tiskÄ inovÄcija „Stikla kalns” materializÄ“ta lielÄ celtnÄ“.
VienmÄ“r ir bijusi divÄ“jÄda attieksme pret cilvÄ“ka simbolisko universu. ValdÄ«jusi sajÅ«sma par cilvÄ“ka radošajÄm spÄ“jÄm, nemitÄ«gi izdomÄjot jaunus mÄkslinieciskos tÄ“lus, atvasinot jaunus vÄrdus un protot ar valodu uzburt vilinošas ainas. ArÄ« filosofiskÄ doma un teoloÄ£iskÄ doma ir izpelnÄ«jusies sajÅ«smu par mÄku simboliskÄ manierÄ“ izskaidrot sarežģītus filosofiskos jautÄjumus, reliÄ£iskÄs mÄcÄ«bas tÄ“zes un reliÄ£iskos rituÄlus.
Rietumu civilizÄcijas filosofijas pirmsÄkumÄ ir vÄ“rojama tendence veidot simbolus tad, kad nÄkas tikties ar kaut ko transcendentÄlu, ko nav iespÄ“jams izskaidrot loÄ£iski cÄ“loniski. ŠÄ« tendence nebÅ«t nav zaudÄ“jusi aktualitÄti. ArÄ« mÅ«sdienÄs tiekamies ar patiesÄ«bu kÄ zinÄtnisko teoriju un tiekamies ar patiesÄ«bu kÄ mÄ«tu, patiesÄ«bu definÄ“jot gan alegoriski, gan simboliski.
PiemÄ“ram, patiesÄ«bu par demogrÄfiskÄs pÄrejas (1960-2050) cÄ“loni ir iespÄ“jams definÄ“t vienÄ«gi tÄ“laini nosacÄ«ti, jo patiesÄ«ba kÄ zinÄtniskÄ teorija par demogrÄfiskÄs pÄrejas cÄ“loni nav iespÄ“jama. IdeoloÄ£ija vispÄr nav iespÄ“jama bez simbolizÄcijas. VisjaunÄkajos laikos populÄrajÄs „krÄsainajÄs revolÅ«cijÄs” simbolizÄcija ir viens no galvenajiem instrumentiem tautas masu tracinÄšanÄ.
SengrieÄ·u filosofijÄ eidosa (redzamÄ, ÄrÄ“jÄ, idejas, formas) pÄreja simbolos ir plaši izplatÄ«ta. SokrÄts vÄ“lÄ“jÄs „esamÄ«bas patiesÄ«bu” skatÄ«t nosacÄ«tos jÄ“dzienos, lai nekļūtu akls no patiesÄ«bas spilgtÄ starojuma. TomÄ“r simbols kÄ teorÄ“tiskÄs refleksijas priekšmets pirmo reizi ir sastopams tikai Kanta filosofijÄ. Viņa darbos ir runa par simbolu veidošanu kÄ realitÄtes izpratnes Ä«pašu paņēmienu. Pirms Kanta viduslaikos simbols kÄ noteikts fenomens, saprotams, bija pazÄ«stams. TaÄu tolaik simbols dominÄ“ja kÄ heraldiskÄs reprezentÄcijas lÄ«dzeklis grÄfu, hercogu, firstu, kņazu, karaļu Ä£erboņos.
PozitÄ«va attieksme pret simbolisko universu ir pastÄvÄ“jusi vienmÄ“r cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Simboliskais universs tiek uzskatÄ«ts par garÄ«gÄs kultÅ«ras pamatu un garÄ«gÄs kultÅ«ras zelta fondu. SimboliskÄ universa kvalitÄte un apjoms ir cilvÄ“ka un tautas kvalitÄtes un radošÄ potenciÄla kritÄ“rijs. Latvieši to pilnÄ mÄ“rÄ apstiprinÄs. Latviešu pseidozinÄtniskajÄ „KultÅ«ras kanonÄ” ir iekļauta LielvÄrdes josta. TajÄ esot iekodÄ“ts latviešu tautas liktenis.
LÄ«dzÄs pozitÄ«vai attieksmei vienmÄ“r ir eksistÄ“jusi negatÄ«va attieksme. TÄdÄ gadÄ«jumÄ uz simbolisko universu lÅ«kojas neslÄ“pti kritiski. Jau EpiktÄ“ts esot bÄ“dÄjies: „Tas, kas traucÄ“ cilvÄ“kam un viņu satrauc, nav lietas, bet viedoklis un fantÄzijas par lietÄm”. Simboliskais skatÄ«jums deformÄ“ cilvÄ“ka zinÄšanas, priekšstatus, dažÄdus vÄ“rtÄ“jumus. CilvÄ“ks nonÄk ilÅ«ziju, iedomu, iztÄ“les varÄ. Tas cilvÄ“kÄ stimulÄ“ neapmierinÄtÄ«bu ar sevi un apkÄrtÄ“jo vidi.
Pret cilvÄ“ka simbolisko domÄšanu kÄ zinÄmu kroplÄ«bu izturÄ“jÄs Žans Žaks Ruso: „DomÄjošs cilvÄ“ks ir samaitÄts dzÄ«vnieks”. Viņa ieskatÄ cilvÄ“ka attiešana no organiski dabiskÄ dzÄ«ves skatÄ«juma un pievÄ“ršanÄs dzÄ«ves simboliskajai apcerei neuzlabo cilvÄ“ka dabu.
Simboliskais universs tiek kritizÄ“ts par atraušanos no dzÄ«ves realitÄtes. Kritika savÄ ziÅ†Ä ir pamatota. SaskatÄma noteikta likumsakarÄ«ba: ja pieaug cilvÄ“ka simboliskÄ aktivitÄte, tad pieaug cilvÄ“ka atraušanÄs no fiziskÄs realitÄtes. CilvÄ“ks arvien vairÄk un vairÄk iestieg simboliskajÄ sfÄ“rÄ un zaudÄ“ orientÄcijas spÄ“jas reÄlajÄ vidÄ“. MÅ«sdienÄs tas notiek ar t.s. interneta paaudzi. Ja Latvijas policijai darbinieku uzņemšanÄ regulÄri ir jÄpazemina fiziskÄs sagatavotÄ«bas prasÄ«bas, tad tas lielÄ mÄ“rÄ ir simboliskÄ universa „nopelns”. Jaunie puiši pie datora strauji pÄrvÄ“ršas infantÄ«los mÄ“nessÄ“rdzÄ«gajos.
Tik tikko minÄ“tajai likumsakarÄ«bai piemÄ«t zinÄma vÄ“sturiskÄ dinamika: jo tuvÄk mÅ«sdienÄm, jo vairÄk ir pieaugusi simboliskÄ aktivitÄte. UzskatÄmi tas redzams, piemÄ“ram, tÄdos simboliskÄ universa segmentos kÄ valoda un mÄksla.
Interese par valodas simboliskÄs semantikas perspektÄ«vÄm ir bijusi vienmÄ“r. Laika gaitÄ šÄ« interese ir pieaugusi. ZinÄma kulminÄcija tika sasniegta lingvistiskajÄ filosofijÄ XX gadsimtÄ, analizÄ“jot valodas nosacÄ«tÄ«bas problemÄtiku. NostiprinÄjÄs uzskats, ka valoda vispirms apliecina jÅ«tas un afektus. Tikai pÄ“c tam valoda apliecina domas un idejas. Valodas praksÄ“ ir dažÄda leksisko vienÄ«bu simboliskÄ semantika. Viena simboliskÄ semantika ir sastopama konceptuÄlajÄ valodÄ, loÄ£ikas valodÄ, zinÄtnes valodÄ. Cita simboliskÄ semantika ir sastopama emocionÄlajÄ valodÄ, sadzÄ«ves valodÄ.
SavukÄrt mÄkslas vÄ“sture uzskatÄmi atspoguļo vÄ“sturisko pÄreju no mimÄ“zes uz antimimÄ“zi. MÄkslas atsacÄ«šanÄs no Ä«stenÄ«bas atdarinÄšanas (mimÄ“zes) un pievÄ“ršanÄs Ä«stenÄ«bas simboliski poÄ“tiskajai konstrukcijai izpaužas mÄkslas metožu un stilu vÄ“sturiskajÄ virzÄ«bÄ no klasicisma, romantisma, reÄlisma uz simbolismu, abstrakcionismu, sirreÄlismu, „jauno reÄlismu”, konceptuÄlismu, nosaucot nebÅ«t visus spilgtÄkos mÄkslas virzienus pÄrejÄ no mimÄ“zes uz antimimÄ“zi. Jo tuvÄk mÅ«sdienÄm, jo izteiktÄka ir vÄ“lÄ“šanÄs mÄkslu atraut no Ä«stenÄ«bas un mÄkslu pasludinÄt par Ä«stenÄ«bas izziņas galveno veidu, kÄ arÄ« pret mÄkslu izturÄ“ties kÄ pret autonomu realitÄti. Postmodernisma kroplÄ«bÄs šÄ« vÄ“lÄ“šanÄs ir maksimÄli apmierinÄta.
NekÄdÄ gadÄ«jumÄ nedrÄ«kst aizmirst mÄkslas vÄ“sturisko virzÄ«bu uz savu sociÄlo statusu; proti, virzÄ«bu, kad sabiedrÄ«bÄ mÄksla kļuva mÄksla, nostiprinoties kÄ pašvÄ“rtÄ«bai, patstÄvÄ«gam fenomenam un apziņas formai. Tas, ko mÄ“s pazÄ«stam kÄ mÄkslu, ilgus gadsimtus bija teicami izpildÄ«ts darbs attiecÄ«gajÄ amatÄ. MÄksla bija attiecÄ«gÄ amatnieka augsta profesionÄlÄ meistarÄ«ba, bet nevis patstÄvÄ«gs daiļrades fenomens. Tikai HÄ“geļa filosofijÄ bija pirmÄ tikšanÄs ar jÄ“dzienu „mÄkslinieciskais tÄ“ls”. SimbolizÄcijas lomu mÄkslÄ (garÄ«gajÄ kultÅ«rÄ vispÄr) sÄka vispusÄ«gi analizÄ“t tikai XX gadsimtÄ.
XX gadsimta otrajÄ pusÄ“ uzvirmoja satraucoša diskusija par virtuÄlo realitÄti. Ja agrÄk bija tikai viena realitÄte – dabas realitÄte, tad tagad ir arÄ« otra realitÄte – virtuÄlÄ realitÄte. VirtualitÄte liecina par objektiem vai stÄvokļiem, kuri reÄli neeksistÄ“, bet var rasties noteiktos apstÄkļos ar speciÄlas tehnoloÄ£ijas un tehnikas palÄ«dzÄ«bu.
SimboliskÄ universa papildinÄšanÄs ar virtuÄlo realitÄti krasi saasina jautÄjumu par racionÄlisma un iracionÄlisma proporcijÄm cilvÄ“ka darbÄ«bÄ, uzvedÄ«bÄ un komunikÄcijÄ. NÄkas saskatÄ«t bÄ«stamu apdraudÄ“jumu racionÄlismam, kas savukÄrt liecina par norietu, noslÄ«dÄ“jumu cilvÄ“ka garÄ«gajÄ satvarÄ.
Par racionÄlisma zudumu simbolu iracionÄlajÄ pasaulÄ“ uztraucÄs jau Ernsts KasÄ«rers. Bet tas bija XX gadsimta pirmajÄ pusÄ“, kad nebija jaunÄ parÄdÄ«ba – virtuÄlÄ realitÄte. Tagad ir labi zinÄms, ka virtuÄlÄ realitÄte apdraud tieksmi aizstÄvÄ“t objektÄ«vu, absolÅ«tu, universÄlu patiesÄ«bu. CilvÄ“ks zaudÄ“ spriedumu patstÄvÄ«bu. Ja par cilvÄ“ka galveno vÄ“rtÄ«bu uzskata idejisko neatkarÄ«bu, tad virtuÄlÄ realitÄte degradÄ“ šo vÄ“rtÄ«bu. CilvÄ“ks savos spriedumos zaudÄ“ idejisko patstÄvÄ«bu un nonÄk virtuÄlÄs realitÄtes varÄ. Ne velti LatvijÄ 2018.gada septembrÄ« un oktobra sÄkumÄ sakarÄ ar 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm politiskajÄ aÄ£itÄcijÄ Ä¼oti plaši izmantoja interneta sociÄlos tÄ«klus. SavukÄrt pÄ“c vÄ“lÄ“šanÄm valdÄ«bas sastÄdÄ«šanas nedēļÄs dominÄ“ja norÄde uz „sarkanajÄm lÄ«nijÄm” – leksiski simboliska minitirÄde bez jebkÄdas konkrÄ“tÄ«bas.