Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"". Kā norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, Tieslietu ministrijas virzītie grozījumi likumā "Par tiesu varu" par Ekonomisko lietu tiesas izveidi rada atklātus korupcijas riskus, kas nav sabiedrības interesēs. Faktiski tiek bīdīts uz priekšu "tukšs brends" - Ekonomisko lietu tiesa bez satura un bez saskaņotiem, pārdomātiem likuma pavadošiem normatīvajiem aktiem.

S. Ģirģens: "Es nevēlos piekrist Tieslietu ministra idejai veidot šaura loka tiesnešu klanus, kuri būtu privileģēti skatīt ekonomiska rakstura lietas. Mēs esam izslimojuši sērgu, kad lietas dalībnieki varēja izskaitļot laiku, kurā brīdī iesniegt tiesā prasības pieteikumu, lai tas nonāktu pie "pareizā" tiesneša.”

Iekšlietu ministrs norāda, ka joprojām nav veikts pilnvērtīgs tiesu sistēmas audits. Eksperti nav izvērtējuši esošās tiesu sistēmas kļūdas, kas kavē konkrētu lietu tiesvedības termiņus. Tieslietu ministrija joprojām nav izstrādājusi procesuālās tiesību normas, kuras regulētu jaunās Ekonomiskās tiesas tiesvedības procesu.

Iekšlietu ministrs, atsaucoties uz MK sēdē izskatāmā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pievienoto anotāciju, norāda, ka tā paredz Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā izveidot vairāk nekā divas kolēģijas. Respektīvi - manuāli pārdalām esošos tiesnešus vairākās grupās, savukārt apelācijas instances tiesa ekonomisko lietu kategorijai tiek virtuāli izveidota.

S. Ģirģens: "Kurā demokrātiskā valstī šāda sasteigtā, neizdiskutētā veidā tiek veidotas jaunas tiesas? Tā pēc būtības ir fikcija un iejaukšanās tiesu autonomijā. KNAB vajadzētu vērst uzmanību uz faktu, ka Ekonomisko lietu tiesas vajadzībām Rīgas apgabaltiesā jau ir uzsākti procesi, ar kuriem Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 38 tiesneši tiek manuāli sadalīti divās vai vairākās grupās, lūdzot kolēģiem pašiem izvelēties lietu kategorijas, kuras skatīt. Tas ir nepiedodams nonsenss.

Kā tad paliek ar elektronisko lietu sadali? Manuprāt, elektroniska lietu sadale starp potenciālu 12 tiesnešu grupu, kuriem ir šaura lietu specializācija un 38 tiesnešiem ir acīmredzams risks".

Kā norāda S. Ģirģens, jau 2018.gada nogalē noslēdzās tiesu reforma izveidojot "tīras" trīs instanču tiesas - civillietas, krimināllietas un administratīvās tiesas, apvienojot atsevišķas tiesas, lai maksimāli samazinātu korupcijas riskus. Tāpat tiesnešu specializācija tiesu ietvaros notiek jau tagad.

S. Ģirģens: "Aicinu tiesu sistēmai piederīgās institūcijas, it sevišķi Tieslietu padomi, aktīvi paust pozīciju par kvalitatīvu un saskaņotu Ekonomisko lietu tiesas izveidi, nepieļaut iejaukšanos tiesu autonomijā (neatkarībā), nepārdomātu un juridiski defektīvu tiesību normu virzīšanu uz apstiprināšanu Saeimā, kas gala rezultātā radīs koruptīvu tiesu vidi.”

Novērtē šo rakstu:

0
0