Iesaki rakstu:

PalÅ«kojieties uz pašapmierināto un nekaunÄ«go fizionomiju, kas redzama attÄ“lā. PalÅ«kojieties un nākamajā pavasarÄ« atcerieties – protams, runa ir par tiem, kas piedzÄ«vos nākamo pavasari –, ka tieši šÄ« aprobežotā un nespÄ“jÄ«gā persona veselÄ«bas ministra amatā bÅ«s tieši atbildÄ«ga par lielu daļu no tiem simtiem, bet, visdrÄ«zākais, tÅ«kstošiem cilvÄ“ku, kas šajā laikā bÅ«s miruši ilgā, mokošÄ nāvÄ“.

Protams, ne jau maratonu atbalstÄ«tāja vien bÅ«s atbildÄ«ga. Aiz šÄ«s personas stāv (lai gan precÄ«zāks bÅ«tu apzÄ«mÄ“jums – drebelÄ«gi šÅ«pojas) Latvijas visu laiku nevarÄ«gākais un gļēvākais ministru prezidents, viņa vadÄ«tā valdÄ«ba (jo ne jau viena Ilze ÄŒurikova ir atbildÄ«ga par valdÄ«bas kolektÄ«vo neizdarÄ«bu) un arÄ« persona, kurai patÄ«k sevi uzskatÄ«t par valsts galvu, kaut patiesÄ«bā tā ir nevis galva, bet tikai trekna, labi piebarota pumpa.

Kad pavasarÄ« „negaidot” pienāca epidÄ“mijas pirmais vilnis, visi šie kariņi un viņķeles galma epidemiologu pavadÄ«jumā skaļi vaimanāja – ak, nu kurš, nu kurš gan varÄ“ja paredzÄ“t šÄdas šausmas?!

 PatiesÄ«bā jau gluži labi varÄ“ja paredzÄ“t – un bija cilvÄ“ki*, kas, vÄ“rojot ziņas no Ķīnas, pietiekami labi saprata, ka šis vÄ«russ pamatÄ«gi atšÄ·iras no iepriekšÄ“jiem, un laikus sagādāja maskas, respiratorus un citas pirmās nepieciešamÄ«bas mantas. Viņi to darÄ«ja, nebÅ«dami nekādi eksperti, bet apzinoties savu atbildÄ«bu savu tuvinieku priekšÄ – atbildÄ«bu novÄ“rtÄ“t, atbildÄ«bu pieņemt lÄ“mumus, atbildÄ«bu izdarÄ«t to, kas obligāti jāizdara.

Kā mÄ“s visi labi zinām, mÅ«su valdÄ«ba, mÅ«su „epidemioloÄ£ijas eksperti” un mÅ«su „speciālisti”, barojoties no sabiedrÄ«bas lÄ«dzekļiem, nesirga ne ar atbildÄ«bas šÄ«s pašas sabiedrÄ«bas priekšÄ, ne ar tālredzÄ«bas un prognozÄ“tspÄ“jas kaiti.

Vai tas bija ikdienišÄ·a stulbuma dēļ („mums taču no Briseles neko nepateica!”), vai arÄ« ar ilgtspÄ“jÄ«gu skatu uz iespÄ“jām „apgÅ«t” miljonu miljonus ārkārtas iepirkumos, - kas nu to tā precÄ«zi pateiks. (Kaut cerams, protams, ka mÄ“s sagaidÄ«sim arÄ« kriminālprocesus, kā tas citviet jau atgadÄ«jies.)

Taču runa nav par 2020. gada pavasari, kad vīruss bija jauns un nezināms. Runa ir par 2020. gada rudeni, kad visu, kas saistīts ar epidēmiju, var saukt visvisādi, bet tikai ne par jaunu un nezināmu.

Tieši pretÄ“ji – kariņiem, viņķelÄ“m, viņu dumpju un perevošÄikovu kordebaletam, pārÄ“jiem ministriem un valstiskajai pumpai viss mÄ“nešiem ilgi bija lieliski zināms – kā vÄ«russ iedarbojas, kādas ir sekas, kādas metodes palÄ«dz labāk un sliktāk. Turklāt atšÄ·irÄ«bā no pavasara „pārsteiguma” bija pusgads laika un Kariņa pieminÄ“tās „daudzās naudas”, lai sagaidÄ«tu rudeni un „otro vilni”.

Bija zināšanas, bija laiks, bija nauda. Ko vairāk var vÄ“lÄ“ties, vai ne?

Bet te nu mÄ“s šobrÄ«d esam – brÄ«dÄ«, kad Kariņa valdÄ«bai pÄ“c ilgas un garas izlocÄ«šanās un izblÄ“dÄ«šanās beidzot ir nācies atzÄ«t, ka epidÄ“mijas izplatÄ«bu tā kontrolÄ“t nespÄ“j. BrÄ«dÄ«, kad varam absolÅ«ti elementāri uzskaitÄ«t visbrÄ“cošÄkās Kariņa, Viņķeles un Co. nolaidÄ«bas un neizdarÄ«bas izpausmes.

Pirmkārt, vÄ«russ ir apmÄ“ram tas pats, un arÄ« tā izpausmes ir apmÄ“ram tādas pašas kā pirms pusgada. Taču šajā laikā tā arÄ« nav sagatavots nekāds plāns epidÄ“mijas ierobežošanai un apkarošanai. (Paskaidrošu – plāns nozÄ«mÄ“ nevis to, ko jums muld viņķeles un kariņi, bet to, ka ir uzrakstÄ«ts un apstiprināts: ja notiek tas, mÄ“s darām to, jo esam to jau laikus labi pārdomājuši un izvÄ“rtÄ“juši.) Bet plāna nav – un viss. Tā vietā ir aizvien izmisÄ«gāka muldÄ“šana par rÄ«košanos atbilstoši apstākļiem un reaģēšanu uz kaut ko – nezin ko.

Otrkārt, ir acÄ«mredzams, ka tāpat kā pavasarÄ« Kariņa valdÄ«ba un pārpratums veselÄ«bas ministra krÄ“slā joprojām demonstrÄ“ – valdÄ«bā nevienam nav drosmes paskatÄ«ties patiesÄ«bai acÄ«s un tad pieņemt realitātÄ“ balstÄ«tus lÄ“mumus. Nu jau diendienā mÄ“s dzirdam paziņojumus, kuru atslÄ“gas vārds ir „cerams”, - kaut visiem labi zināms, ka cerÄ«ba pirmām kārtām ir muļķu mierinājums.

„Ceru, ka ieviestie ierobežojumi ļaus nesasniegt Covid-19 slimniekiem paredzÄ“to gultasvietu piepildÄ«jumu, rekordlielo stacionÄ“to Covid-19 pacientu skaitu komentÄ“ja veselÄ«bas ministre Ilze Viņķele,” – šis ir tikai viens šÄds piemÄ“rs. Kaut visas pasaules pieredze rāda, ka sasniegs un pārsniegs, vienalga, viņķeles un kariņi turpinās „cerÄ“t” un sarosÄ«sies tikai tad, kad vietas vairs nebÅ«s par slimnÄ«cu koridoros un noliktavās.

Treškārt, „daudzās naudas” ir šÄ·iestas visur kur – no ceļu asfaltÄ“šanas rekordiem (sasteigto darbu kvalitāti novÄ“rtÄ“sim nākamajos gados) lÄ«dz miljoniem parazÄ«tzinātniekiem. Taču, kā izrādās, ir „piemirsies” kaut daļu no „daudzajām naudām” asignÄ“t analīžu jaudas un epidemiologu kapacitātes palielināšanai, par nepieciešamajiem aizsarglÄ«dzekļu, medikamentu un iekārtu krājumiem nemaz nerunājot.

Protams, lÄ«dz ar to šÄ«s nolaidÄ«bas un stulbuma rezultāts šobrÄ«d ir tāds, kāds ir, - nekas cits kariņiem un viņķelÄ“m neatliek kā apsaukāt cilvÄ“kus (tos, par kuriem viņiem it kā bÅ«tu jāatbild) par stulbeņiem un ažiotāžas cÄ“lājiem, bet savu neizdarÄ«bu un nolaidÄ«bu slÄ“pt ar klasiskām komuņaku metodÄ“m – ierobežojot un reglamentÄ“jot no sÄ“rijas – nevis mÄ“s esam pusgadu nobumbulÄ“juši un neesam nodrošinājuši testÄ“šanas iespÄ“jas vajadzÄ«gā apjomā, bet gan stulbā tauta ir radÄ«jusi neadekvātu slogu testÄ“šanas kapacitātei. Citiem vārdiem, valsts šobrÄ«d jums skaidri un gaiši pasaka – ak tad jums ir aizdomas, ka jums varÄ“tu bÅ«t Covid? Nu, un? Ejiet dÄ“t!...

Protams, bÅ«sim reālisti. VakcÄ«na bÅ«s kaut kad nākamgad, un realitāte ir tāda, ka lÄ«dz vasaras sākumam Latvijā Covid izslimos varbÅ«t piektā, bet varbÅ«t arÄ« trešÄ daļa iedzÄ«votāju. Nekur no tā nelikties – neatkarÄ«gi no tā, cik tieši tizli un mazspÄ“jÄ«gi ir bijuši un joprojām ir kariņi un viņķeles.

Taču atšÄ·iras mÄ“rogi, atšÄ·iras medicÄ«nas iestāžu sagatavotÄ«ba un attiecÄ«gi arÄ« izdzÄ«vošanas statistika. Kā atceramies, Itālijā un Vācijā bija viens, milzÄ«gs mirušo procents, Vācijā – pavisam cits, nesalÄ«dzināmi mazāks.

Å…emot vÄ“rā to, kādā, kā izrādās, patiešÄm satriecošÄ negatavÄ«bas stāvoklÄ« Latvija ienirst otrajā epidÄ“mijas vilnÄ«, ir jārÄ“Ä·inās, ka no katriem trÄ«ssimt saslimušajiem apmÄ“ram vismaz viens nomirs. Bet varbÅ«t divi – un šÄ« otra liktenis bÅ«s tieši atkarÄ«gs no tā, kādu aprÅ«pi viņam spÄ“s nodrošināt Viņkele, Kariņš un Co.

Ja saslims trÄ«ssimt tÅ«kstoši – un tas ir pilnÄ«gi reāls skaitlis -, tad nomirs varbÅ«t tÅ«kstoš, bet varbÅ«t divtÅ«kstoš cilvÄ“ku. Pagaidām viss liecina, ka liela daļa no šiem cilvÄ“kiem ilgā, mokošÄ nāvÄ“ mirs tāpÄ“c, ka kariņi un viņķeles pusgadu ir kasÄ«juši nabu un viens otram situši uz pleca par „veiksmes stāstu”.

* Es, piemēram, - un varu to apliecināt ar masku un respiratoru pirkumu dokumentiem no eBay.