Cik zaļi dzÄ«vosim vecumdienÄs? Pensiju sistÄ“mas ilgtspÄ“jas Å¡Ä·ietamÄ«ba
Guntis Kalniņš, Oļegs TkaÄevs* · 17.01.2019. · Komentāri (0)Daudz ir rakstÄ«ts un diskutÄ“ts par mÅ«su pensiju sistÄ“mas nÄkotnes finansiÄlo ilgtspÄ“ju, t.i., par nÄkotnÄ“ sagaidÄmo budžeta ieņēmumu spÄ“ju segt izdevumus pensijÄm. TaÄu tikpat svarÄ«gs jautÄjums ir, vai esošÄ pensiju sistÄ“ma ir spÄ“jÄ«ga nodrošinÄt nÄkotnes pensionÄriem pienÄcÄ«gu dzÄ«ves lÄ«meni vecumdienÄs. Jau pašreizÄ“jais pensijas apmÄ“rs ir salÄ«dzinoši neliels, ar vienu no zemÄkajiem darba ienÄkumu aizvietojamÄ«bas lÄ«meņiem Eiropas SavienÄ«bÄ. Pensijas salÄ«dzinošajai vÄ“rtÄ«bai vÄ“l samazinoties, sabiedrÄ«ba varÄ“tu pÄrstÄt samierinÄties ar pensionÄru zemajiem ienÄkumiem un pieprasÄ«t politikas pÄrmaiņas. LÄ«dz ar to arÄ« formulÄs labi iezÄ«mÄ“tÄ pensiju sistÄ“mas finansiÄlÄ ilgtspÄ“ja varÄ“tu tikt apdraudÄ“ta.
ŠajÄ rakstÄ mÄ“s analizÄ“jam Latvijas pensiju sistÄ“mas nÄkotnes perspektÄ«vas, sniedzam sagaidÄmÄ pensiju apmÄ“ra prognozes, pamatojoties uz vairÄkiem alternatÄ«viem pieņēmumiem un demogrÄfisko prognožu scenÄrijiem.
AtgÄdinÄsim, ka mÅ«su nÄkotnes pensiju veido mÅ«su pašu veiktÄs iemaksas. SaskaÅ†Ä ar likumu 20% no mÅ«su darba algas tiek ieskaitÄ«ti pensiju kapitÄlÄ, var teikt, atlikti nÄkotnes pensijai. MinÄ“tÄs sociÄlÄs apdrošinÄšanas iemaksas tiek sadalÄ«tas - 14% tiek uzskaitÄ«ti 1. pensiju lÄ«menÄ« un 6% uzticÄ“ti pensiju fondu pÄrvaldÄ«tÄjiem (2. lÄ«menis). Lai strÄdÄjošo 1. pensiju lÄ«menÄ« šodien iemaksÄtais nezaudÄ“tu vÄ“rtÄ«bu nÄkotnÄ“, tas ik gadu tiek pavairots atbilstoši cenu pieaugumam, kÄ arÄ« ar tautsaimniecÄ«bÄ vidÄ“jÄs algas pieaugumu un strÄdÄjošo skaita pÄrmaiņÄm. SavukÄrt 2. pensiju lÄ«menÄ« ieguldÄ«to pÄrvaldÄ«tÄji mÅ«su vÄrdÄ iegulda finanšu instrumentos, kas nodrošina un uzkrÄj tirgÅ« rodamo peļņu lÄ«dz brÄ«dim, kad sasniedzam attiecÄ«go vecumu un pieprasÄm pensijas izmaksu. IndivÄ«dam sasniedzot pensionÄ“šanÄs vecumu, abos lÄ«meņos uzkrÄtais kapitÄls tiek summÄ“ts un ikmÄ“neša pensijas aprÄ“Ä·inam dalÄ«ts ar sagaidÄmo atlikušo mūža ilgumu.
Vecuma pensijas apmÄ“rs tuvÄkÄ un tÄlÄkÄ nÄkotnÄ“
Latvijas vecuma pensiju izdevumu un apmÄ“ra nÄkotnes novÄ“rtÄ“jumi pamatojas uz tautsaimniecÄ«bas un demogrÄfisko rÄdÄ«tÄju ilgtermiņa prognozÄ“m. IedzÄ«votÄju skaita prognozi regulÄri sniedz Eiropas Komisija, novÄ“rtÄ“jot, cik cilvÄ“ku bÅ«s katrÄ konkrÄ“tÄ vecumÄ. SaskaÅ†Ä ar tÄs pamata scenÄriju iedzÄ«votÄju skaits LatvijÄ turpinÄs sarukt un 2080. gadÄ sasniegs 1.3 milj. cilvÄ“ku. ŠÄdu dinamiku noteiks zems dzimstÄ«bas koeficients un iedzÄ«votÄju emigrÄcija, kas vÄ“l kÄdu laiku bÅ«s aktuÄla. Vienlaikus ar iedzÄ«votÄju skaita samazinÄšanos vecÄkÄs paaudzes cilvÄ“ku Ä«patsvars kļūs lielÄks, pagarinoties dzÄ«ves ilgumam. Tiek lÄ“sts, ka 2060. gadÄ iedzÄ«votÄju Ä«patsvars vecumÄ virs 65 gadiem sasniegs gandrÄ«z 75%, t.i., uz Äetriem darbspÄ“jÄ«gÄ vecumÄ esošiem cilvÄ“kiem bÅ«s trÄ«s pensionÄri. TurpmÄko 20 gadu laikÄ demogrÄfiskÄ slodze tomÄ“r nedaudz stabilizÄ“sies un pat samazinÄsies, 2080. gadÄ sasniedzot 57%. TaÄu tas notiks uz vecÄkÄs paaudzes iedzÄ«votÄju samazinÄšanÄs rÄ“Ä·ina, un saskaÅ†Ä ar bÄzes scenÄriju strÄdÄjošo skaita pieaugums nav paredzÄ“ts, lÄ«dz ar to nepalielinÄsies arÄ« pensiju kÄpums (ienÄkumu aizvietojamÄ«bas koeficients).
Valsts budžeta vecuma pensiju izdevumu prognoze rÄda, ka, neskatoties uz šo nelabvÄ“lÄ«go demogrÄfisko dinamiku un mÄ“reniem izaugsmes tempiem, izdevumi pensijÄm laika gaitÄ samazinÄsies, tos mÄ“rot proporcionÄli no valsts ienÄkumiem. Viens no faktoriem, protams, ir tas, ka 2. lÄ«meņa pensijas, kas netiek maksÄtas no valsts budžeta, nÄkotnes pensionÄriem veidos arvien lielÄku daļu, kÄ rezultÄtÄ samazinÄsies no valsts lÄ«dzekļiem maksÄtÄ pensiju daļa. TaÄu Latvijas vecuma pensiju sistÄ“ma paredz arÄ« to, ka pensijas apmÄ“rs tiek automÄtiski koriģēts atkarÄ«bÄ no demogrÄfiskajÄm tendencÄ“m valstÄ«. KÄ jau minÄ“ts, strÄdÄjošÄ uzkrÄtais pensijas kapitÄls tiek aktualizÄ“ts katru gadu, ņemot vÄ“rÄ vidÄ“jÄs algas un nodarbinÄto skaita dinamiku, tÄ faktiski ir visa valstÄ« oficiÄli nopelnÄ«tÄ alga. Samazinoties iedzÄ«votÄju skaitam un lÄ«dz ar to sarÅ«kot valstÄ« strÄdÄjošo skaitam, pensijas kapitÄls aug lÄ“nÄk par viena strÄdÄjošÄ vidÄ“jo atalgojumu, kas nozÄ«mÄ“, ka ar laiku dzÄ«ves lÄ«menis, ko spÄ“j nodrošinÄt darba ienÄkumi, vairs pat tuvu nebÅ«s sasniedzams pensionÄ“joties. TurklÄt mūža ilguma kÄpums pagarina laika periodu, kad pensionÄrs saņem vecuma pensiju, kÄ rezultÄtÄ uzkrÄtais kapitÄls tiek dalÄ«ts ar lielÄku ciparu, un tÄdÄ“jÄdi ikmÄ“neša vecuma pensija kļūst mazÄka. PiemÄ“ram, vienkÄrši aprÄ“Ä·ini liecina, ka piešÄ·irtÄs vecuma pensijas apmÄ“rs procentos no vidÄ“jÄs algas turpmÄko 20 gadu laikÄ samazinÄsies par aptuveni 15 procentu punktiem lÄ«dz 25%, 2060. gadÄ sasniegs 18%, bet 2080. gadÄ jau tikai 16.5%.
VienkÄršoti lÄ“šot, ja 2017. gadÄ vidÄ“jÄ piešÄ·irtÄ pensija bija 322 eiro, ienÄkumu aizvietojamÄ«bas koeficientam esot 2040. gada lÄ«menÄ«, pensijas lielums bÅ«tu vien 250 eiro, bet, pieņemot 2080. gadÄ sagaidÄmo aizvietojamÄ«bas koeficientu, – 165 eiro. Šie skaitļi nozÄ«mÄ“, ka laika gaitÄ arvien lielÄks pensionÄru skaits saņems salÄ«dzinoši niecÄ«gu pensiju. Tas radÄ«s sociÄlo neapmierinÄtÄ«bu un draudus pašai pensiju sistÄ“mai tÄs šobrÄ«d likumÄ paredzÄ“tajÄ formÄ. JÄpiebilst, ka Latvijas aizvietojamÄ«bas rÄdÄ«tÄjs, kas parÄda pensijas apmÄ“ru pret vidÄ“jo algu valstÄ«, 2017. gadÄ bija viens no zemÄkajiem Eiropas SavienÄ«bÄ, un ir paredzams, ka šÄda situÄcija saglabÄsies arÄ« nÄkotnÄ“.
Skaidrs, ka minÄ“tie aprÄ“Ä·ini izriet no pieņēmumiem, kas var izrÄdÄ«ties aplami. IlgÄkÄ termiÅ†Ä dzimstÄ«bas un migrÄcijas tendenÄu maiņas var radÄ«t bÅ«tisku ietekmi uz pensijas apmÄ“ru. PiemÄ“ram, strÄdÄjošo skaitam paliekot nemainÄ«gam, aizvietojamÄ«bas koeficients samazinÄtos vien lÄ«dz 28% 2080. gadÄ. ZinÄmu lomu spÄ“lÄ“ arÄ« 2. pensiju lÄ«menÄ« uzkrÄto aktÄ«vu finansiÄlÄ atdeve. MÅ«su prognožu bÄzes scenÄrijÄ tiek pieņemts, ka 1. un 2. pensiju lÄ«menÄ« uzkrÄtais kapitÄls pieaugs vienÄdÄ tempÄ (lÄ«dz šim 2. lÄ«menÄ« tas gan ir bijis pat zemÄks spÄ“cÄ«gÄs finanšu krÄ«zes ietekmÄ“, skatÄ«t OECD, 2017), taÄu, ja aktÄ«vi tiek ieguldÄ«ti arÄ« Ärpus valsts, 2. lÄ«meņa kapitÄla atdevei nav obligÄti jÄbÅ«t saistÄ«tai ar tendencÄ“m Latvijas darba tirgÅ«. PiemÄ“ram, ja atdeve bÅ«tu kaut vai par diviem procentu punktiem augstÄka, aizvietojamÄ«bas koeficients bÅ«tu par diviem procentu punktiem lielÄks.
NÄkamajÄ daÄ¼Ä detalizÄ“tÄk aplÅ«kosim, kÄ mainÄs aizvietojamÄ«bas rÄdÄ«tÄja novÄ“rtÄ“jumi, mainoties atsevišÄ·iem pieņēmumiem.
AlternatÄ«vie scenÄriji
PensionÄ“šanÄs vecuma korekcija
AtsevišÄ·Äs Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s (DÄnija, GrieÄ·ija, ItÄlija, Kipra, NÄ«derlande, PortugÄle un SlovÄkija) nesen tika Ä«stenotas vecuma pensiju sistÄ“mas reformas, kas paredz ieviest mainÄ«gu pensionÄ“šanÄs vecumu, kurš tiktu automÄtiski pielÄgots mūža ilguma pÄrmaiņÄm (skatÄ«t European Commission, 2018).Par pamatu pÄrsvarÄ tiks ņemts paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumÄ, un pensionÄ“šanÄs vecums tiks koriģēts reizi piecos gados. KÄ jau iepriekš tika minÄ“ts, LatvijÄ pensionÄ“šanÄs vecums jau šobrÄ«d tiek pakÄpeniski celts ar mÄ“rÄ·i sasniegt 65 gadu vecumu 2025. gadÄ. TaÄu arÄ« turpmÄkajos gados tiek prognozÄ“ts mūža ilguma kÄpums, kas negatÄ«vi ietekmÄ“s pensijas apmÄ“ru.
Lai atspoguļotu, kÄ pensionÄ“šanÄs vecuma iespÄ“jama sasaiste ar mūža ilgumu ietekmÄ“tu pensijas apmÄ“ru un aizvietojamÄ«bas rÄdÄ«tÄju, pieņemsim, ka, sÄkot ar 2025. gadu, vecums, no kura var saņemt pensiju, bÅ«tu mainÄ«gs. Tas tiktu koriģēts tÄdÄ veidÄ, lai starpÄ«ba starp pensionÄ“šanÄs vecumu un mūža ilgumu turpmÄk saglabÄtos nemainÄ«ga. Lai to nodrošinÄtu, pensionÄ“šanÄs vecums tiktu pakÄpeniski paaugstinÄts, 2080. gadÄ sasniedzot jau 70 gadu vecumu. Tas ļautu samazinÄt demogrÄfisko slodzi un paaugstinÄt aizvietojamÄ«bas lÄ«meni. AplÄ“ses rÄda, ka aizvietojamÄ«bas koeficients šÄdÄ gadÄ«jumÄ nepiedzÄ«votu tik strauju kritumu, kÄ to paredz bÄzes scenÄrijs, un 2080. gadÄ bÅ«tu ap 22%.
LabvÄ“lÄ«gÄkas iedzÄ«votÄju skaita pÄrmaiņas
Ja pensionÄ“šanÄs vecums ietekmÄ“ skaitli, ar kuru tiek dalÄ«ts uzkrÄtais pensijas kapitÄls, un tÄdÄ“jÄdi nosaka ikmÄ“neša pensijas apmÄ“ru, tad tempu, ar kuru tiek uzkrÄts kapitÄls, ietekmÄ“ nodarbinÄto iedzÄ«votÄju skaita pÄrmaiņas. BÄzes scenÄrijs pamatojas uz pieņēmumu, ka iedzÄ«votÄju skaits LatvijÄ turpinÄs sarukt, sasniedzot 1.3 milj. cilvÄ“ku 2080. gadÄ. TaÄu demogrÄfiskÄs tendences var izrÄdÄ«ties labÄkas par prognozÄ“to, palielinoties dzimstÄ«bas un samazinoties mirstÄ«bas rÄdÄ«tÄjam, daļai izbraukušo iedzÄ«votÄju atgriežoties LatvijÄ vai piesaistot kvalificÄ“tus speciÄlistus. Lai atspoguļotu, kÄ šÄdas norises ietekmÄ“tu aizvietojamÄ«bas koeficientu, mÄ“s esam aplÅ«kojuši, kÄ mainÄs aplÄ“ses, ja dzimstÄ«bas koeficients ir par 10% labÄks par bÄzes scenÄrijÄ prognozÄ“to un vienlaicÄ«gi 2020. - 2080. gadÄ katru gadu LatvijÄ iebrauc (vai atgriežas) 2500 cilvÄ“ku darbspÄ“jÄ«gÄ vecumÄ, kas kopÄ 60 gadu laikÄ veido ap 150 000 cilvÄ“ku. Šo faktoru ietekmÄ“ vidÄ“jÄ no jauna piešÄ·irtÄ pensija 2080. gadÄ bÅ«tu par aptuveni pieciem procentu punktiem augstÄka pret vidÄ“jo algu, salÄ«dzinot ar bÄzes scenÄriju.
Neviens no iepriekš aplÅ«kotajiem scenÄrijiem nespÄ“j nodrošinÄt to, ka aizvietojamÄ«bas rÄdÄ«tÄjs paliek stabils laika gaitÄ, un tas tomÄ“r pakÄpeniski samazinÄs.
Lai nodrošinÄtu tÄdu pensijas apmÄ“ru, kas bÅ«tu tuvÄks strÄdÄjošo vidÄ“jam atalgojumam, bÅ«tu nepieciešamas vairÄkas pÄrmaiņas. Esam apkopojuši dažÄdu scenÄriju kombinÄciju, kas apvieno trÄ«s pensijas apmÄ“ru visvairÄk noteicošos rÄdÄ«tÄjus:
pensionÄ“šanÄs vecums,
demogrÄfiskÄ prognoze,
2. lÄ«meņa pensijas kapitÄla finansiÄlÄ atdeve.
AplÅ«kojam divus pensionÄ“šanÄs vecuma palielinÄšanas variantus: 2080. gadÄ tas sasniedz 67 un 70 gadus. 2. lÄ«meņa pensiju kapitÄla finansiÄlÄ atdeve ir par vienu, diviem vai trim procentu punktiem augstÄka nekÄ 1. lÄ«menÄ«. Un, visbeidzot, demogrÄfiskÄ prognoze saglabÄjas esošajÄ lÄ«menÄ«, tÄ ir labvÄ“lÄ«ga (kur dzimstÄ«bas rÄdÄ«tÄjs ir par 10% augstÄks un katru gadu LatvijÄ iebrauc 2500 cilvÄ“ku darbspÄ“jÄ«gÄ vecumÄ) un optimistiskÄ prognoze (kur dzimstÄ«bas rÄdÄ«tÄjs ir par 15% augstÄks un 2020. - 2080. gadÄ LatvijÄ katru gadu iebrauc 5000 cilvÄ“ku). JÄpiebilst, ka abos migrÄcijas scenÄrijos iedzÄ«votÄju skaits 2080. gadÄ sasniedz vien 1.5 un 1.7 milj. cilvÄ“ku.
AplÄ“ses rÄda, ka, Ä«stenojoties scenÄrijam, kas pieļauj tikai nelielu iedzÄ«votÄju skaita samazinÄšanos kopÄ ar pensionÄ“šanÄs vecuma pakÄpenisku celšanu, tiktu saglabÄts aizvietojamÄ«bas koeficients ap 35-40%. SavukÄrt Ä«stenojoties demogrÄfiskÄs prognozes bÄzes scenÄrijam, aizvietojamÄ«bas rÄdÄ«tÄjs saglabÄjas zem 30%, pat paaugstinot pensionÄ“šanas vecumu lÄ«dz 70 gadiem. Tas parÄda, cik lielÄ mÄ“rÄ mÅ«su nÄkotnes pensijas lielums ir atkarÄ«gs no tÄ, kÄda bÅ«s iedzÄ«votÄju skaita dinamika LatvijÄ.
SecinÄjumi, priekšlikumi
RakstÄ esam uzsvÄ“ruši, ka Latvijas pensiju sistÄ“ma ir finansiÄli stabila, ko nodrošina tajÄ iestrÄdÄtÄ uzkrÄtÄ kapitÄla indeksÄcijas automÄtiska korekcija ar valstÄ« nopelnÄ«to algu un uzkrÄtÄ kapitÄla dalÄ«šana ar sagaidÄmo mūža ilgumu. Samazinoties algu pelnÄ«tÄju un pieaugot pensiju saņēmÄ“ju skaitam, nÄkotnÄ“, tÄ«ri matemÄtiski, šÄ« formula nozÄ«mÄ“ bÅ«tisku pensionÄru finansiÄlÄ stÄvokļa pasliktinÄjumu. Ja pensionÄriem tiks maksÄta salÄ«dzinoši niecÄ«ga pensija – vai joprojÄm varam pensiju sistÄ“mu saukt par patiesi ilgtspÄ“jÄ«gu? Skaidrs, ka nÄkotnÄ“ nevarÄ“s tikt uzturÄ“ta tÄda situÄcija, kurÄ pensija relatÄ«vÄ izteiksmÄ“ bÅ«s pat divas reizes zemÄka nekÄ šodien. VarÄ“tu teikt, ka pensiju sistÄ“ma nav sociÄli ilgtspÄ“jÄ«ga – ar to saprotot, ka liels vÄ“lÄ“tÄju skaits – pensionÄri – vÄ“lÄ“sies politikas pÄrmaiņas un lielÄkas valsts naudas daļas pÄrdali pensiju izmaksai. Bet tad šÄ« nauda bÅ«s jÄpÄrdala no citu valsts funkciju Ä«stenošanai nepieciešamajiem resursiem.
No pensiju samazinÄšanÄs, salÄ«dzinot ar algÄm, var glÄbt tikai lielÄkas iemaksas pensiju kapitÄlÄ vai lielÄks strÄdÄjošo skaits. Å…emot vÄ“rÄ augstos darbaspÄ“ka nodokļus LatvijÄ, obligÄto iemaksu palielinÄšana nebÅ«tu efektÄ«va, jo kaitÄ“tu ekonomikas izaugsmei. NodarbinÄtÄ«bu teorÄ“tiski var veicinÄt, ceļot pensionÄ“šanÄs vecumu, taÄu Latvijas gadÄ«jumÄ ierobežojums bÅ«tu salÄ«dzinoši sliktÄka iedzÄ«votÄju veselÄ«ba. Valsts ekonomiskÄ attÄ«stÄ«ba ir galvenais instruments, lai veicinÄtu iedzÄ«votÄju iesaisti darba tirgÅ« un piesaistÄ«tu papildu kvalificÄ“tus darbiniekus no ÄrvalstÄ«m.
BeigÄs jÄpiebilst, ka rakstÄ neesam ņēmuši vÄ“rÄ to papildu kapitÄlu, ko pensionÄri bÅ«s sev nopelnÄ«juši privÄtajos pensiju fondos (pensiju 3. lÄ«menis). Kaut arÄ« šobrÄ«d tajos ieguldÄ«to aktÄ«vu apjoms nav liels, tas tomÄ“r nemitÄ«gi palielinÄs, cilvÄ“kiem apzinoties nepieciešamÄ«bu pÄ“c papildu uzkrÄjumiem vecumdienÄm. MÅ«su novÄ“rtÄ“jumi rÄda, ka bez šÄdiem papildu uzkrÄjumiem nebÅ«s iespÄ“jams sev nodrošinÄt ienÄkumu lÄ«meni, kas bÅ«tu tuvu tam, pie kÄda bÅ«sim pieraduši strÄdÄjot.
* Latvijas Bankas ekonomisti
PÄrpublicÄ“ts no makroekonomika.lv