Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudz ir rakstÄ«ts un diskutÄ“ts par mÅ«su pensiju sistÄ“mas nākotnes finansiālo ilgtspÄ“ju, t.i., par nākotnÄ“ sagaidāmo budžeta ieņēmumu spÄ“ju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarÄ«gs jautājums ir, vai esošÄ pensiju sistÄ“ma ir spÄ“jÄ«ga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācÄ«gu dzÄ«ves lÄ«meni vecumdienās. Jau pašreizÄ“jais pensijas apmÄ“rs ir salÄ«dzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamÄ«bas lÄ«meņiem Eiropas SavienÄ«bā. Pensijas salÄ«dzinošajai vÄ“rtÄ«bai vÄ“l samazinoties, sabiedrÄ«ba varÄ“tu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasÄ«t politikas pārmaiņas. LÄ«dz ar to arÄ« formulās labi iezÄ«mÄ“tā pensiju sistÄ“mas finansiālā ilgtspÄ“ja varÄ“tu tikt apdraudÄ“ta.

Šajā rakstā mÄ“s analizÄ“jam Latvijas pensiju sistÄ“mas nākotnes perspektÄ«vas, sniedzam sagaidāmā pensiju apmÄ“ra prognozes, pamatojoties uz vairākiem alternatÄ«viem pieņēmumiem un demogrāfisko prognožu scenārijiem.

Atgādināsim, ka mÅ«su nākotnes pensiju veido mÅ«su pašu veiktās iemaksas. Saskaņā ar likumu 20% no mÅ«su darba algas tiek ieskaitÄ«ti pensiju kapitālā, var teikt, atlikti nākotnes pensijai. MinÄ“tās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek sadalÄ«tas - 14% tiek uzskaitÄ«ti 1. pensiju lÄ«menÄ« un 6% uzticÄ“ti pensiju fondu pārvaldÄ«tājiem (2. lÄ«menis). Lai strādājošo 1. pensiju lÄ«menÄ« šodien iemaksātais nezaudÄ“tu vÄ“rtÄ«bu nākotnÄ“, tas ik gadu tiek pavairots atbilstoši cenu pieaugumam, kā arÄ« ar tautsaimniecÄ«bā vidÄ“jās algas pieaugumu un strādājošo skaita pārmaiņām. Savukārt 2. pensiju lÄ«menÄ« ieguldÄ«to pārvaldÄ«tāji mÅ«su vārdā iegulda finanšu instrumentos, kas nodrošina un uzkrāj tirgÅ« rodamo peļņu lÄ«dz brÄ«dim, kad sasniedzam attiecÄ«go vecumu un pieprasām pensijas izmaksu. IndivÄ«dam sasniedzot pensionÄ“šanās vecumu, abos lÄ«meņos uzkrātais kapitāls tiek summÄ“ts un ikmÄ“neša pensijas aprÄ“Ä·inam dalÄ«ts ar sagaidāmo atlikušo mūža ilgumu.

Vecuma pensijas apmērs tuvākā un tālākā nākotnē

Latvijas vecuma pensiju izdevumu un apmÄ“ra nākotnes novÄ“rtÄ“jumi pamatojas uz tautsaimniecÄ«bas un demogrāfisko rādÄ«tāju ilgtermiņa prognozÄ“m. IedzÄ«votāju skaita prognozi regulāri sniedz Eiropas Komisija, novÄ“rtÄ“jot, cik cilvÄ“ku bÅ«s katrā konkrÄ“tā vecumā. Saskaņā ar tās pamata scenāriju iedzÄ«votāju skaits Latvijā turpinās sarukt un 2080. gadā sasniegs 1.3 milj. cilvÄ“ku. ŠÄdu dinamiku noteiks zems dzimstÄ«bas koeficients un iedzÄ«votāju emigrācija, kas vÄ“l kādu laiku bÅ«s aktuāla. Vienlaikus ar iedzÄ«votāju skaita samazināšanos vecākās paaudzes cilvÄ“ku Ä«patsvars kļūs lielāks, pagarinoties dzÄ«ves ilgumam. Tiek lÄ“sts, ka 2060. gadā iedzÄ«votāju Ä«patsvars vecumā virs 65 gadiem sasniegs gandrÄ«z 75%, t.i., uz četriem darbspÄ“jÄ«gā vecumā esošiem cilvÄ“kiem bÅ«s trÄ«s pensionāri. Turpmāko 20 gadu laikā demogrāfiskā slodze tomÄ“r nedaudz stabilizÄ“sies un pat samazināsies, 2080. gadā sasniedzot 57%. Taču tas notiks uz vecākās paaudzes iedzÄ«votāju samazināšanās rÄ“Ä·ina, un saskaņā ar bāzes scenāriju strādājošo skaita pieaugums nav paredzÄ“ts, lÄ«dz ar to nepalielināsies arÄ« pensiju kāpums (ienākumu aizvietojamÄ«bas koeficients).

Valsts budžeta vecuma pensiju izdevumu prognoze rāda, ka, neskatoties uz šo nelabvÄ“lÄ«go demogrāfisko dinamiku un mÄ“reniem izaugsmes tempiem, izdevumi pensijām laika gaitā samazināsies, tos mÄ“rot proporcionāli no valsts ienākumiem. Viens no faktoriem, protams, ir tas, ka 2. lÄ«meņa pensijas, kas netiek maksātas no valsts budžeta, nākotnes pensionāriem veidos arvien lielāku daļu, kā rezultātā samazināsies no valsts lÄ«dzekļiem maksātā pensiju daļa. Taču Latvijas vecuma pensiju sistÄ“ma paredz arÄ« to, ka pensijas apmÄ“rs tiek automātiski koriģēts atkarÄ«bā no demogrāfiskajām tendencÄ“m valstÄ«. Kā jau minÄ“ts, strādājošÄ uzkrātais pensijas kapitāls tiek aktualizÄ“ts katru gadu, ņemot vÄ“rā vidÄ“jās algas un nodarbināto skaita dinamiku, tā faktiski ir visa valstÄ« oficiāli nopelnÄ«tā alga. Samazinoties iedzÄ«votāju skaitam un lÄ«dz ar to sarÅ«kot valstÄ« strādājošo skaitam, pensijas kapitāls aug lÄ“nāk par viena strādājošÄ vidÄ“jo atalgojumu, kas nozÄ«mÄ“, ka ar laiku dzÄ«ves lÄ«menis, ko spÄ“j nodrošināt darba ienākumi, vairs pat tuvu nebÅ«s sasniedzams pensionÄ“joties. Turklāt mūža ilguma kāpums pagarina laika periodu, kad pensionārs saņem vecuma pensiju, kā rezultātā uzkrātais kapitāls tiek dalÄ«ts ar lielāku ciparu, un tādÄ“jādi ikmÄ“neša vecuma pensija kļūst mazāka. PiemÄ“ram, vienkārši aprÄ“Ä·ini liecina, ka piešÄ·irtās vecuma pensijas apmÄ“rs procentos no vidÄ“jās algas turpmāko 20 gadu laikā samazināsies par aptuveni 15 procentu punktiem lÄ«dz 25%, 2060. gadā sasniegs 18%, bet 2080. gadā jau tikai 16.5%.

Vienkāršoti lÄ“šot, ja 2017. gadā vidÄ“jā piešÄ·irtā pensija bija 322 eiro, ienākumu aizvietojamÄ«bas koeficientam esot 2040. gada lÄ«menÄ«, pensijas lielums bÅ«tu vien 250 eiro, bet, pieņemot 2080. gadā sagaidāmo aizvietojamÄ«bas koeficientu, – 165 eiro. Šie skaitļi nozÄ«mÄ“, ka laika gaitā arvien lielāks pensionāru skaits saņems salÄ«dzinoši niecÄ«gu pensiju. Tas radÄ«s sociālo neapmierinātÄ«bu un draudus pašai pensiju sistÄ“mai tās šobrÄ«d likumā paredzÄ“tajā formā. Jāpiebilst, ka Latvijas aizvietojamÄ«bas rādÄ«tājs, kas parāda pensijas apmÄ“ru pret vidÄ“jo algu valstÄ«, 2017. gadā bija viens no zemākajiem Eiropas SavienÄ«bā, un ir paredzams, ka šÄda situācija saglabāsies arÄ« nākotnÄ“.

Skaidrs, ka minÄ“tie aprÄ“Ä·ini izriet no pieņēmumiem, kas var izrādÄ«ties aplami. Ilgākā termiņā dzimstÄ«bas un migrācijas tendenču maiņas var radÄ«t bÅ«tisku ietekmi uz pensijas apmÄ“ru. PiemÄ“ram, strādājošo skaitam paliekot nemainÄ«gam, aizvietojamÄ«bas koeficients samazinātos vien lÄ«dz 28% 2080. gadā. Zināmu lomu spÄ“lÄ“ arÄ« 2. pensiju lÄ«menÄ« uzkrāto aktÄ«vu finansiālā atdeve. MÅ«su prognožu bāzes scenārijā tiek pieņemts, ka 1. un 2. pensiju lÄ«menÄ« uzkrātais kapitāls pieaugs vienādā tempā (lÄ«dz šim 2. lÄ«menÄ« tas gan ir bijis pat zemāks spÄ“cÄ«gās finanšu krÄ«zes ietekmÄ“, skatÄ«t OECD, 2017), taču, ja aktÄ«vi tiek ieguldÄ«ti arÄ« ārpus valsts, 2. lÄ«meņa kapitāla atdevei nav obligāti jābÅ«t saistÄ«tai ar tendencÄ“m Latvijas darba tirgÅ«. PiemÄ“ram, ja atdeve bÅ«tu kaut vai par diviem procentu punktiem augstāka, aizvietojamÄ«bas koeficients bÅ«tu par diviem procentu punktiem lielāks.

Nākamajā daļā detalizÄ“tāk aplÅ«kosim, kā mainās aizvietojamÄ«bas rādÄ«tāja novÄ“rtÄ“jumi, mainoties atsevišÄ·iem pieņēmumiem.

Alternatīvie scenāriji

PensionÄ“šanās vecuma korekcija

AtsevišÄ·Äs Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s (Dānija, GrieÄ·ija, Itālija, Kipra, NÄ«derlande, Portugāle un Slovākija) nesen tika Ä«stenotas vecuma pensiju sistÄ“mas reformas, kas paredz ieviest mainÄ«gu pensionÄ“šanās vecumu, kurš tiktu automātiski pielāgots mūža ilguma pārmaiņām (skatÄ«t European Commission, 2018).Par pamatu pārsvarā tiks ņemts paredzamais mūža ilgums 65 gadu vecumā, un pensionÄ“šanās vecums tiks koriģēts reizi piecos gados. Kā jau iepriekš tika minÄ“ts, Latvijā pensionÄ“šanās vecums jau šobrÄ«d tiek pakāpeniski celts ar mÄ“rÄ·i sasniegt 65 gadu vecumu 2025. gadā. Taču arÄ« turpmākajos gados tiek prognozÄ“ts mūža ilguma kāpums, kas negatÄ«vi ietekmÄ“s pensijas apmÄ“ru.

Lai atspoguļotu, kā pensionÄ“šanās vecuma iespÄ“jama sasaiste ar mūža ilgumu ietekmÄ“tu pensijas apmÄ“ru un aizvietojamÄ«bas rādÄ«tāju, pieņemsim, ka, sākot ar 2025. gadu, vecums, no kura var saņemt pensiju, bÅ«tu mainÄ«gs. Tas tiktu koriģēts tādā veidā, lai starpÄ«ba starp pensionÄ“šanās vecumu un mūža ilgumu turpmāk saglabātos nemainÄ«ga. Lai to nodrošinātu, pensionÄ“šanās vecums tiktu pakāpeniski paaugstināts, 2080. gadā sasniedzot jau 70 gadu vecumu. Tas ļautu samazināt demogrāfisko slodzi un paaugstināt aizvietojamÄ«bas lÄ«meni. AplÄ“ses rāda, ka aizvietojamÄ«bas koeficients šÄdā gadÄ«jumā nepiedzÄ«votu tik strauju kritumu, kā to paredz bāzes scenārijs, un 2080. gadā bÅ«tu ap 22%.

Labvēlīgākas iedzīvotāju skaita pārmaiņas

Ja pensionÄ“šanās vecums ietekmÄ“ skaitli, ar kuru tiek dalÄ«ts uzkrātais pensijas kapitāls, un tādÄ“jādi nosaka ikmÄ“neša pensijas apmÄ“ru, tad tempu, ar kuru tiek uzkrāts kapitāls, ietekmÄ“ nodarbināto iedzÄ«votāju skaita pārmaiņas. Bāzes scenārijs pamatojas uz pieņēmumu, ka iedzÄ«votāju skaits Latvijā turpinās sarukt, sasniedzot 1.3 milj. cilvÄ“ku 2080. gadā. Taču demogrāfiskās tendences var izrādÄ«ties labākas par prognozÄ“to, palielinoties dzimstÄ«bas un samazinoties mirstÄ«bas rādÄ«tājam, daļai izbraukušo iedzÄ«votāju atgriežoties Latvijā vai piesaistot kvalificÄ“tus speciālistus. Lai atspoguļotu, kā šÄdas norises ietekmÄ“tu aizvietojamÄ«bas koeficientu, mÄ“s esam aplÅ«kojuši, kā mainās aplÄ“ses, ja dzimstÄ«bas koeficients ir par 10% labāks par bāzes scenārijā prognozÄ“to un vienlaicÄ«gi 2020. - 2080. gadā katru gadu Latvijā iebrauc (vai atgriežas) 2500 cilvÄ“ku darbspÄ“jÄ«gā vecumā, kas kopā 60 gadu laikā veido ap 150 000 cilvÄ“ku. Šo faktoru ietekmÄ“ vidÄ“jā no jauna piešÄ·irtā pensija 2080. gadā bÅ«tu par aptuveni pieciem procentu punktiem augstāka pret vidÄ“jo algu, salÄ«dzinot ar bāzes scenāriju.

Neviens no iepriekš aplÅ«kotajiem scenārijiem nespÄ“j nodrošināt to, ka aizvietojamÄ«bas rādÄ«tājs paliek stabils laika gaitā, un tas tomÄ“r pakāpeniski samazinās.

Lai nodrošinātu tādu pensijas apmÄ“ru, kas bÅ«tu tuvāks strādājošo vidÄ“jam atalgojumam, bÅ«tu nepieciešamas vairākas pārmaiņas. Esam apkopojuši dažādu scenāriju kombināciju, kas apvieno trÄ«s pensijas apmÄ“ru visvairāk noteicošos rādÄ«tājus:

pensionÄ“šanās vecums,

demogrāfiskā prognoze,

2. līmeņa pensijas kapitāla finansiālā atdeve.

AplÅ«kojam divus pensionÄ“šanās vecuma palielināšanas variantus: 2080. gadā tas sasniedz 67 un 70 gadus. 2. lÄ«meņa pensiju kapitāla finansiālā atdeve ir par vienu, diviem vai trim procentu punktiem augstāka nekā 1. lÄ«menÄ«. Un, visbeidzot, demogrāfiskā prognoze saglabājas esošajā lÄ«menÄ«, tā ir labvÄ“lÄ«ga (kur dzimstÄ«bas rādÄ«tājs ir par 10% augstāks un katru gadu Latvijā iebrauc 2500 cilvÄ“ku darbspÄ“jÄ«gā vecumā) un optimistiskā prognoze (kur dzimstÄ«bas rādÄ«tājs ir par 15% augstāks un 2020. - 2080. gadā Latvijā katru gadu iebrauc 5000 cilvÄ“ku). Jāpiebilst, ka abos migrācijas scenārijos iedzÄ«votāju skaits 2080. gadā sasniedz vien 1.5 un 1.7 milj. cilvÄ“ku.

AplÄ“ses rāda, ka, Ä«stenojoties scenārijam, kas pieļauj tikai nelielu iedzÄ«votāju skaita samazināšanos kopā ar pensionÄ“šanās vecuma pakāpenisku celšanu, tiktu saglabāts aizvietojamÄ«bas koeficients ap 35-40%. Savukārt Ä«stenojoties demogrāfiskās prognozes bāzes scenārijam, aizvietojamÄ«bas rādÄ«tājs saglabājas zem 30%, pat paaugstinot pensionÄ“šanas vecumu lÄ«dz 70 gadiem. Tas parāda, cik lielā mÄ“rā mÅ«su nākotnes pensijas lielums ir atkarÄ«gs no tā, kāda bÅ«s iedzÄ«votāju skaita dinamika Latvijā.

Secinājumi, priekšlikumi

Rakstā esam uzsvÄ“ruši, ka Latvijas pensiju sistÄ“ma ir finansiāli stabila, ko nodrošina tajā iestrādātā uzkrātā kapitāla indeksācijas automātiska korekcija ar valstÄ« nopelnÄ«to algu un uzkrātā kapitāla dalÄ«šana ar sagaidāmo mūža ilgumu. Samazinoties algu pelnÄ«tāju un pieaugot pensiju saņēmÄ“ju skaitam, nākotnÄ“, tÄ«ri matemātiski, šÄ« formula nozÄ«mÄ“ bÅ«tisku pensionāru finansiālā stāvokļa pasliktinājumu. Ja pensionāriem tiks maksāta salÄ«dzinoši niecÄ«ga pensija – vai joprojām varam pensiju sistÄ“mu saukt par patiesi ilgtspÄ“jÄ«gu? Skaidrs, ka nākotnÄ“ nevarÄ“s tikt uzturÄ“ta tāda situācija, kurā pensija relatÄ«vā izteiksmÄ“ bÅ«s pat divas reizes zemāka nekā šodien. VarÄ“tu teikt, ka pensiju sistÄ“ma nav sociāli ilgtspÄ“jÄ«ga – ar to saprotot, ka liels vÄ“lÄ“tāju skaits – pensionāri – vÄ“lÄ“sies politikas pārmaiņas un lielākas valsts naudas daļas pārdali pensiju izmaksai. Bet tad šÄ« nauda bÅ«s jāpārdala no citu valsts funkciju Ä«stenošanai nepieciešamajiem resursiem.

No pensiju samazināšanās, salÄ«dzinot ar algām, var glābt tikai lielākas iemaksas pensiju kapitālā vai lielāks strādājošo skaits. Å…emot vÄ“rā augstos darbaspÄ“ka nodokļus Latvijā, obligāto iemaksu palielināšana nebÅ«tu efektÄ«va, jo kaitÄ“tu ekonomikas izaugsmei. NodarbinātÄ«bu teorÄ“tiski var veicināt, ceļot pensionÄ“šanās vecumu, taču Latvijas gadÄ«jumā ierobežojums bÅ«tu salÄ«dzinoši sliktāka iedzÄ«votāju veselÄ«ba. Valsts ekonomiskā attÄ«stÄ«ba ir galvenais instruments, lai veicinātu iedzÄ«votāju iesaisti darba tirgÅ« un piesaistÄ«tu papildu kvalificÄ“tus darbiniekus no ārvalstÄ«m.

Beigās jāpiebilst, ka rakstā neesam ņēmuši vÄ“rā to papildu kapitālu, ko pensionāri bÅ«s sev nopelnÄ«juši privātajos pensiju fondos (pensiju 3. lÄ«menis). Kaut arÄ« šobrÄ«d tajos ieguldÄ«to aktÄ«vu apjoms nav liels, tas tomÄ“r nemitÄ«gi palielinās, cilvÄ“kiem apzinoties nepieciešamÄ«bu pÄ“c papildu uzkrājumiem vecumdienām. MÅ«su novÄ“rtÄ“jumi rāda, ka bez šÄdiem papildu uzkrājumiem nebÅ«s iespÄ“jams sev nodrošināt ienākumu lÄ«meni, kas bÅ«tu tuvu tam, pie kāda bÅ«sim pieraduši strādājot.

* Latvijas Bankas ekonomisti

Pārpublicēts no makroekonomika.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0