Iesaki rakstu:

2022. gada budžets ir pÄ“dÄ“jais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdÄ«ba. Diemžēl arÄ« “pÄ“dÄ“jais budžets” nerisina Latvijas ieilgušÄs problÄ“mas veselÄ«bas aprÅ«pes un sociālā atbalsta finansÄ“jumā. Tā vietā, lai ieguldÄ«tu Latvijas labklājÄ«bā un ilgtspÄ“jÄ«gā attÄ«stÄ«bā, tÅ«kstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzÄ«ts apšaubāmiem mÄ“rÄ·iem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.

Vietā var bÅ«t jautājums: kā izskatÄ«tos patiesi labklājÄ«gs un stratÄ“Ä£iski ilgtspÄ“jÄ«gs valsts budžets? ŠÄ« sociāli nozÄ«mÄ«gā diskusija nav bijusi pietiekami skaļa, jo daudzi Latvijas iedzÄ«votāji šÄdu jautājumu sev neuzdod. Un diskusijas trÅ«kums ir likumsakarÄ«gs, jo politiskās aprindas lielākoties nav ieinteresÄ“tas sabiedrÄ«bas atbildÄ“s.

IedzÄ«votājiem nepieciešamu pārmaiņu vietā mums tiek piedāvāts budžets, kas ik gadu ir teju identisks: visiem mazliet, bet ne pietiekami. Latvijas ekonomika joprojām tiek veidota lÄ«dzÄ«gi kā jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«s – mÅ«su situāciju raksturo ilgtermiņa ieguldÄ«jumu un politisko lÄ«deru vÄ«zijas trÅ«kums.

IlgtspÄ“jÄ«gs budžets no esošÄ atšÄ·irtos ar fundamentālu atbalstu veselÄ«bas aprÅ«pei. Pārāk daudzi Latvijas iedzÄ«votāji dzÄ«vo viena negadÄ«juma vai nopietnas saslimšanas attālumā no nabadzÄ«bas. OECD dati liecina, ka gandrÄ«z 40% no vispārÄ“jiem veselÄ«bas izdevumiem Latvijā nāk no mājsaimniecÄ«bas lÄ«dzekļiem – divreiz vairāk nekā OECD vidÄ“jais rādÄ«tājs 20,1%. Vienlaikus dzÄ«ves ilguma un veselÄ«go dzÄ«ves gadu rādÄ«tājos Latvija joprojām ierindojas ES pÄ“dÄ“jās vietās. ŠÄ« neapskaužamā statistika ietver daudzas personiskas traģēdijas, no kurām daļu bÅ«tu iespÄ“jams novÄ“rst ar cieņpilni finansÄ“tu veselÄ«bas aprÅ«pes budžetu.

Lai arÄ« pÄ“dÄ“jos gados nozarei atvÄ“lÄ“tais finansÄ“jums tik tiešÄm kļūst aizvien lielāks, tomÄ“r izejas punkts ir bijis tik zems, ka Latvijas politiÄ·i joprojām nespÄ“j nodrošināt nepieciešamos lÄ«dzekļus vismaz kaimiņvalstÄ«m lÄ«dzvÄ“rtÄ«gā apjomā. Gadiem ilgi praktizÄ“tā taupÄ«bas politika ir tiešÄ veidā veicinājusi gudru un talantÄ«gu veselÄ«bas nozares profesionāļu aizplÅ«šanu uz ārvalstÄ«m.

Viens no noteicošajiem iemesliem Latvijas pašreizÄ“jai nespÄ“jai efektÄ«vi kontrolÄ“t pandÄ“mijas izplatÄ«bu ir vÄ“sturiskā pārliecÄ«ba, ka tikai eksports spÄ“j radÄ«t bagātÄ«bu. TomÄ“r vairāk par visu citu Latvija ir eksportÄ“jusi cilvÄ“kus. KoalÄ«cijas lÄ“mums nepiešÄ·irt mediÄ·iem solÄ«to atalgojuma palielinājumu pilnā apmÄ“rā tikai vÄ“lreiz apliecina, ka Latvijā pie varas ir taupÄ«bas Ä“ras politiÄ·i ar vāji attÄ«stÄ«tu finansiālo iztÄ“li.

Paradoksālā kārtā arÄ« eksporta nozares netiek pilnvÄ“rtÄ«gi atbalstÄ«tas. Latvija nepietiekami izmanto mÅ«sdienu ekonomikas globālo kontekstu. Nākotnes sabiedrÄ«bas ritmu noteiks atjaunÄ«gie energoresursi, veselÄ«bas aprÅ«pes tehnoloÄ£ijas, mākslÄ«gais intelekts, robotika, elektriskais transports un citas perspektÄ«vas tehnoloÄ£ijas. Latvijas zinātnieki un inženieri, par spÄ«ti zemam finansÄ“jumam, pilnvÄ“rtÄ«gi piedalās pasaules zinātnes atklājumos un tirgos. KāpÄ“c politiÄ·iem ir tik grÅ«ti iztÄ“loties situāciju, kurā Latvija patiešÄm bÅ«tu pasaules lÄ«dere, piemÄ“ram, Å«deņraža enerģētikas tehnoloÄ£ijās?

Latvija ir maza sabiedrÄ«ba ar mazu ekonomiku. MÄ“s neatradÄ«sim bagātÄ«bu dabas resursu izpārdošanā un iedzÄ«votāju emigrācijā. MÅ«su bagātÄ«ba neslÄ“pjas sausos finanšu rādÄ«tājos. Kopš neatkarÄ«bas atgÅ«šanas ikviens tālredzÄ«gs politiÄ·is ir zinājis, ka Latvijas vienÄ«gā veiksmes atslÄ“ga slÄ“pjas izglÄ«tÄ«bā un zinātnÄ“. Ar atbilstošu nozaru finansÄ“jumu Latvija bÅ«tu nevis tilts starp austrumiem un rietumiem, bet gan tilts uz izcilÄ«bu. Latvijas jaunuzņēmumi bÅ«tu piepildÄ«ti ar radošiem zinātniekiem un izgudrotājiem, Latvijas universitātes pulcÄ“tu reÄ£iona spožākos akadÄ“miskos prātus, un zināšanu sociālais prestižs veicinātu sabiedrÄ«bas solidaritāti.

KoalÄ«cijas lÄ“mums palielināt zinātnes bāzes finansÄ“jumu par desmit miljoniem skan labi, bet šÄ« investÄ«cija ir nepietiekama. IlgtspÄ“jÄ«gs budžets atspoguļotu skolotāju un pasniedzÄ“ju sociālo nozÄ«mi sabiedrÄ«bā. OpozÄ«cijai nevajadzÄ“tu kaulÄ“ties par pārdesmit eiro, ko piešÄ·irt pirmsskolas pedagogiem. Neviens Latvijas skolotājs nedrÄ«kstÄ“tu saņemt mazāk par vidÄ“jo algu valstÄ«. Nevienam Latvijas studentam nevajadzÄ“tu strādāt pilna laika darbu, lai nodrošinātu sev iespÄ“ju studÄ“t. Nepietiekami finansÄ“ta izglÄ«tÄ«ba draud nolemt Latvijas nākamās paaudzes stagnācijai.

Viens no attÄ«stÄ«tas valsts rādÄ«tājiem ir institucionāla spÄ“ja radÄ«t kredÄ«tu. Jebkura bagāta valsts savulaik ir veikusi skaidras izvÄ“les par labu tai vai citai tautsaimniecÄ«bas nozarei un Ä«stenojusi stratÄ“Ä£isku ilgtermiņa atbalstu noteiktu jomu attÄ«stÄ«bai. RadÄ«t kredÄ«tu nozÄ«mÄ“ izteikt uzticÄ«bu. TomÄ“r Latvijas politiÄ·i baidās uzticÄ“ties. ProblÄ“ma nav tik daudz sabiedrÄ«bas vājā uzticÄ«ba politiÄ·iem, cik tieši otrādi – politiÄ·u neuzticÄ“šanās tautai un vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem. PretÄ“jā gadÄ«jumā 2022. gada budžets paredzÄ“tu veidot tādas institÅ«cijas, kas mÄ“rÄ·tiecÄ«gi kreditÄ“tu uzņēmumus, kuri Latviju tuvinās nākotnei.

Frāzes par “viedo reindustrializāciju” ir pārāk abstraktas, lai uzņēmÄ“ji tajās balstÄ«tu savus lÄ“mumus. Latvijas uzņēmÄ“jiem ir jāzina, ko sabiedrÄ«ba (valsts) no viņiem gaida un kādu atbalstu viņi attiecÄ«gi var gaidÄ«t no sabiedrÄ«bas. VÄ“rtÄ“jot šÄ gada budžetu, rodas izjÅ«ta, ka Latvijai klimata krÄ«ze ies garām, pandÄ“mija beigsies pati no sevis un mÄ“s atkal varÄ“sim sākt uzcÄ«tÄ«gi taupÄ«t, lai pašapliecinātos starptautisko kredÄ«treitingu aÄ£entÅ«ru acÄ«s. ŠÄ« ekonomiskā politika solidarizÄ“jas ar starptautisko, nevis vietÄ“jo kapitālu, vājinot Latvijas konkurenci globālajā tirgÅ«.

Valsts ikgadÄ“jam budžetam vajadzÄ“tu bÅ«t politiskam vÄ“stÄ«jumam, kas sniedz skaidrÄ«bu un norāda virzienu, piešÄ·irot sabiedrÄ«bas locekļu individuālajiem projektiem kopÄ«gu virsmÄ“rÄ·i. Diemžēl 13. Saeimas pÄ“dÄ“jais budžets ir pilns ar neizmantotām iespÄ“jām un vÄ«zijas trÅ«kumu. IespÄ“jams, ka 2022. gada budžetu mainÄ«t ir par vÄ“lu. Taču 2022. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanas mums ļauj pārdomāt, kam “Ziemeļvalstu labklājÄ«ba”, “sociāla vienlÄ«dzÄ«ba” un “klimatneitralitāte” ir vairāk nekā sauklis. Mums katram ir iespÄ“ja virzÄ«t Latviju ilgtspÄ“jÄ«ga budžeta virzienā.