Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?
Anželika JurÅ¡evica · 11.03.2021. · Komentāri (0)Vakar izlasÄ«ju, ka Ventspils pilsÄ“tas domes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieki ir sasaukuši ÄrkÄrtas domes sÄ“di un nu tika stÄstÄ«ts - cik daudz smagos noziegumos notiesÄtais Aivars Lembergs ir devis pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bai, tÄpÄ“c tiek sastÄdÄ«ta petÄ«cija un viņš jÄlaiž no apcietinÄjuma...
BÄ“rnudÄrzs vai cirks... vai kalpu vispÄrÄ“js šoks un trauksmes lÄ“kme? Jo nav jau tÄ, kÄ šÄ« saujiņa pakalpiņu daudzina... MinÄ“šu TIKAI 2 faktus, kas runÄ par kaut ko pretÄ“ju. Tas ir, kÄ patiesÄ«bÄ ÄrÄ“jÄ spozme "slauc" ventiņus...
1.
MÅ«su pilsÄ“tas centrÄ atrodas viena no Ventspils lielÄkajÄm strÅ«klakÄm, kas ir ļoti skaista, protams. Bet vai jÅ«s zinÄt, cik izmaksÄ tÄs apkope un uzturÄ“šana gadÄ?
VairÄki desmiti tÅ«kstošu gadÄ... tik, cik JÄ“kabpilÄ« sociÄlÄ pakalpojuma izmaksas gadÄ - mÄjas aprÅ«pe cilvÄ“kiem pÄ“c insulta, smagi slimiem, veciem cilvÄ“kiem... Un ne tikai - ko tik nevarÄ“tu izdarÄ«t pa visÄm tÄm summÄm, kas ir ieguldÄ«tas ÄrišÄ·Ä«gos dzelžos...
Bet pie mums VentspilÄ« tÄda elementÄrÄ sociÄlÄ pakalpojuma kÄ mÄjas aprÅ«pe pilsÄ“tÄ aizvien nav, bet strÅ«klaka gan ir...
IedomÄjieties... Ja Ä£imenÄ“ ir cilvÄ“ks pÄ“c insulta, smagi slims, invalÄ«ds vai vienkÄrši vecs, tad viņš ir spiests, pirmkÄrt, uzturÄ“t no saviem nodokļiem šo ne vienu vien grandiozo skaistumu, un tikai tad domÄt par savu veselÄ«bu...
TÄ to nolÄ“muši esošÄs Ventspils domes vairÄkumpartijas deputÄti un Lembergs, kuri labÄk uztur dzelzi kÄrtÄ«bÄ (no kura uzstÄdÄ«šanas, iespÄ“jams, nopelnÄ«ja arÄ« paši), nevis rÅ«pÄ“jas par cilvÄ“kiem, kuriem tik ļoti nepieciešama palÄ«dzÄ«ba un atbalsts noteiktÄs, dzÄ«ves smagÄs situÄcijÄs, bet kuri ir pieraduši un uztver to par pašsaprotamu - pašiem rÅ«pÄ“ties un maksÄt par visu, kas nepieciešams šajÄ situÄcijÄ.
RunÄjot par to ar ventspilniekiem, daudzi bija izbrÄ«nÄ«ti - vai tiešÄm citÄs pilsÄ“tÄs pašvaldÄ«ba palÄ«dz arÄ« šÄdi cilvÄ“kiem pÄ“c insulta, smagi slimiem, invalÄ«diem, veciem cilvÄ“kiem?
JÄ, palÄ«dz... Bet ne VentspilÄ«! Domnieku reÄlÄ prioritÄte ir skaists un uzturÄ“šanÄ dÄrgs objekts, celtne, nevis rÅ«pes par cilvÄ“ku.
Skaistums pilsÄ“tÄ noteikti jÄattÄ«sta, jÄievieš kartÄ«ba, bet mÄ“s taÄu katrs savÄ Ä£imenÄ“ pÄ“rkam to, ko varam uzturÄ“t tÄ, lai mums ir gan prieks par to, gan tas netraucÄ“ izbaudÄ«t dzÄ«vi, iegÄdÄties kaut ko jaunu.
2.
Kad valstÄ« sÄkusies privatizÄcija, tÅ«kstošiem ventspilnieku tÄ arÄ« netika dota iespÄ“ja dzÄ«voklÄ« justies kÄ savÄ Ä«pašumÄ, jo vÄ“l 1997.–2000. gadÄ 96 mÄjÄm, bet vÄ“lÄk arÄ« citiem namiem - kopÄ aptuveni 200 mÄjÄm, lielÄkoties pilsÄ“tas centrÄ, dome piešÄ·Ä«ra sociÄlÄ Ä«res nama statusu ar domu — kad dzÄ«voklis atbrÄ«vosies Ä«rnieka nÄves vai aizbraukšanas dēļ, tas tiks kÄdai maznodrošinÄtai Ä£imenei.
No 2002. lÄ«dz 2004. gadam vairÄkas tiesu instances konstatÄ“ja, ka Ventspils dome rÄ«kojÄs pretlikumÄ«gi, atsakot privatizÄciju, balstoties uz mÄjas sociÄlo statusu.
Viens no «bloÄ·Ä“tÄs privatizÄcijas» projekta lÄ«dzautoriem, bijušais Ventspils Nekustamo Ä«pašumu pÄrvaldes vadÄ«tÄjs ZemrÅ«Ä·is atceras:
«MÄ“s paņēmÄm 60 daudzdzÄ«vokļu mÄjas un mÄ“Ä£inÄjÄm atrast iemeslu nenodot tÄs privatizÄcijai. Man nav saprotama atsevišÄ·u rajonu bloÄ·Ä“šana, jo šodien ir bloÄ·Ä“tas 190 mÄjas, domei nami nav nepieciešami, un apzinÄti tiek pÄrkÄpts likums.»
PÄ“c ZemrÅ«Ä·a aprÄ“Ä·iniem, maznodrošinÄto iekÄrtošanai vajadzÄ“tu vien 2 mÄjas ar 60 dzÄ«vokļiem katrÄ, sociÄlajÄm vajadzÄ«bÄm varÄ“tu izmantot arÄ« kopmÄ«tnes tipa mÄjas.
KÄpÄ“c?
Protams, atkal priekšplÄnÄ peļņa un tad tikai rÅ«pes par cilvÄ“ku... Jo nÄkotnÄ“ jau tad bija izplÄnots tÄs pÄrdot par naudu, - tÄ liecinÄja bijusÄ« domes amatpersona ElmÄrs ZemrÅ«Ä·is.
PlÄni pildÄs, turklÄt summas arÄ« ir iespaidÄ«gas - piemÄ“ram, šobrÄ«d ventspilniekiem savu neprivatizÄ“to vienistabas dzÄ«vokli nÄkas izpirkt no domes par summu, kas var bÅ«t pat lÄ«dz 15 000 eiro.
Dome tÄdÄ“jÄdi uz ventspilnieku rÄ“Ä·ina ar neprivatizÄ“tÄm mÄjÄm palielina pašvaldÄ«bas SIA «Ventspils nekustamie Ä«pašumi» pamatkapitÄlu, bet pÄ“c tam pÄrdot uzņēmuma daļas kÄdam investoram, kas ar dzÄ«vojamo fondu varÄ“s rÄ«koties pÄ“c saviem ieskatiem.
LÅ«k, tÄ rÅ«pÄ“jas par saviem iedzÄ«votÄjiem patreizÄ“jÄ Ventspils domes vadÄ«ba...
ArÄ« viens no tagadÄ“jiem Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniekiem Guntis Blumbergs jau tad atzina:
"PrivatizÄcijai nenodotÄs dzÄ«vojamÄs mÄjas arÄ« pÄ“c privatizÄcijas beigÄm paliks pašvaldÄ«bas Ä«pašumÄ un par naudu netiks privatizÄ“tas."
JÄ, tieši šÄda bija Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieka un privatizÄcijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄja Gunta Blumberga («Latvijai un Ventspilij») nostÄja, kurš šobrÄ«d ir viens no tiem, kas aicina parakstÄ«t petÄ«ciju ar Lemberga nopelniem.
Interesants viedoklis un ne pavisam ne ventspilnieku interesÄ“s bija par tiem, kas aizvien stÄv rindÄ uz dzÄ«vokļiem. ReÄ£istrÄ“tajiem uz dzÄ«vokļu rindu dzÄ«vojamÄs platÄ«bas palÄ«dzÄ«bas saņēmÄ“jiem bÅ«tu jÄuzbÅ«vÄ“ trÄ«s 70 dzÄ«vokļu mÄjas, tam vajadzÄ“tu 7,5 miljonus latu. Vai šo lÄ«dzekļu pašvaldÄ«bai trÅ«kst, Blumbergs neatbildÄ“ja, taÄu piebilda, ka tos varot ieguldÄ«t citur: pašvaldÄ«bu finanšu izlÄ«dzinÄšanas fondÄ utml.
LÅ«k, tÄdas rÅ«pes un labie darbi...
Bet patiesÄ«bÄ VentspilÄ« tik daudzi pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bas prejekti ir Ä«stÄ vÄrda nozÄ«mÄ“ izcÄ«nÄ«ti, jo sÄkumÄ tie izrÄdÄs nemaz nebija atbalstÄ«ti. Daudzi izcili aizvien neatbalstÄ«ti.
Jo...
Visur un vienmÄ“r smalks aprÄ“Ä·ins - ko gÅ«s personÄ«gÄ kabata...
PiemÄ“ram, kÄ stÄsta viens no aculieciniekiem, - riteņbraukšanas celiņu projekts sÄkumÄ nemaz nebija atbalstÄ«ts...
Un kas patiesÄ«bÄ tad attÄ«sta un rÅ«pÄ“jas par Ventspili?
Vai tiešÄm kÄds domÄ, ka Ventspils KomunÄlajÄ pÄrvaldÄ“, SiltumÄ, ŪdekÄ, LabiekÄrtošanas kombinÄtÄ ir tÄdi muļķi, ka bez Lemberga neko nespÄ“tu izdarÄ«t?
TÄtad sanÄk, kÄ Ventspils pašvaldÄ«bas SIA vadÄ«tÄji un speciÄlisti ir nejÄ“gas, kas bez Lemberga nespÄ“tu pieņemt nevienu lÄ“mumu?
Ventspili uztur, kopj un attÄ«sta nevis Domes deputÄti, bet gan mÅ«su pašvaldÄ«bÄ strÄdÄjošie, kuri dara no sirds savu darbu.
Vai Lembergs rakstīja projektus?
NÄ“!
Viņš bija aizņemts ar citÄm šeptÄ“m...
SalÄ«dzinÄšanai - cik stundas bÅ«tu jÄlasa 30 gados ventspilnieku labÄ reÄli, patiesi veikto darbu saraksts, un cik stundas lasÄ«ja tiesÄ konfiscÄ“to...
TÄds mazs ieskats par Lemberga patiesÄm rÅ«pÄ“m par ventspilniekiem dažos piemÄ“ros...
Cik ilgi šis perÄ“klis vÄ“l valdÄ«s Ventspils domÄ“?
80.gadu beigÄs Ventspils bija LIELÄ€KAIS Ä·Ä«misko un naftas produktu eksporta centrs.
LaikÄ, kad gaisÄ bija jÅ«tamas neatkarÄ«bas vÄ“smas, Maskavai bija svarÄ«gi saglabÄt ietekmi lielÄkajÄs ostas pilsÄ“tÄs. TÄdēļ ar Latvijas kompartijas CentrÄlÄs komitejas lÄ“mumu vadÄ«t Ventspili bija nozÄ«mÄ“ts izpildÄ«gs, apmÄcÄ«ts un uzticams biedrs Lembergs.
„Manai kÄ partijas darbinieka vÄ“lmei nav izšÄ·irošÄs nozÄ«mes. StrÄdÄšu tur, kur norÄ«ko Latvijas komunistiskÄs partijas CentrÄlÄ komiteja,” tÄ kÄdreiz Lembergs.
Ventspils osta bija galvenÄ ventspilnieku barotÄja, un 90.gados Ventspilij bija LatvijÄ bagÄtÄkÄs pilsÄ“tas slava.
80.gadu beigÄs un 90.gadu sÄkumÄ Maskava uzticÄ“ja Lembergam valÅ«tu, kuru MaskavÄ pÄrskaitÄ«ja par katru pÄrkrauto Ä·Ä«misku kravas tonnu. KopsummÄ tika pÄrskaitÄ«ti VAIRÄ€KI MILJONI...
IespÄ“jams, Lembergs tieši tad izjuta, kas ir liela nauda, kas nÄk viegli un no apgrozÄ«juma vien. TÄpÄ“c nolÄ“ma riskÄ“t pat uz noziedzÄ«gÄm lietÄm, jo viņa dzÄ«vÄ“ parÄdÄ«jÄs IESPÄ’JA, kur varÄ“ja gÅ«t peļņu nevis tikai pilsÄ“ta un valsts, bet galvenokÄrt viņš un vÄ“l kÄdi, kuri bija vajadzÄ«gi tai laikÄ.
TÄ pÄ“c 1991.gada, kad viņš bija "novÄcis no ceļa" demokrÄtiski domÄjošus Latvijas Tautas frontes deputÄtus (tai skaitÄ arÄ« divdesmitseptiņgadÄ«go Bruno Jurševicu, kas tai laikÄ bija padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, jo nepiekrita viņa mahinÄcijÄm ), bet kÄ domubiedrus piesaistÄ«jis sev citus lÄ«dzÄ«gi domÄjošus cilvÄ“kus - O. BerÄ·is, O.Stepanovs, I.Skoks, L.ÄŒamanis, G.Blumbergs, L.Junkers, J.Bespalovs u.c. TÄ Ventspils ostÄ sÄkÄs Lemberga laiki.
Ja lÄ«dz šim naftas, Ä·Ä«misko produktu un kÄlija sÄls piegÄdÄtÄji lÄ«gumus slÄ“dza ar ostÄ strÄdÄjošiem, valstij piederošiem uzņēmumiem, tad Lemberga laikÄ AR FIRMÄ€M OFŠOROS , kÄ arÄ« Ärpus Latvijas reÄ£istrÄ“tiem STARPNIEKU uzņēmumiem.
Saukli "Visu zemju proletÄrieši savienojoties" nomainÄ«ja „Visu zemju kleptokrÄti, uzvÄrieties!”.
OstÄs strÄdÄjošie valsts uzņēmumi dÄ«zeļdegvielu, amonjaku, kÄlija sÄli pÄrkrÄva par pašizmaksai tuviem tarifiem, bet naudÄ peldÄ“jÄs starpnieki, ofšoru uzņēmumu Ä«pašnieki.
No Lembergam izvirzÄ«tÄm apsÅ«dzÄ«bÄm izriet, ka neviens cits kÄ TIKAI Lembergs izveidoja šÄ«s shÄ“mas un pats arÄ« piedalÄ«jÄs savÄ izveidotajÄ starpniekbiznesÄ.
Pateicoties tam, Ventspils naftas, Ventamonjaka, Ventbunkera, KÄlija parka peļņu PIESAVINÄ€JÄ€S tÄdas jaundibinÄtÄs firmas kÄ Ventrans, Puses, Multinord AG u.c., kurÄs 50% parasti piederÄ“ja Lembergam, vÄ“lÄk viņa bÄ“rniem Anrijam un LÄ«gai. Otrie 50% ar pašreizÄ“jo Putina padomnieku Borisu Titovu, kÄ arÄ« valsts atsevišÄ·iem uzņēmÄ“jiem, uzņēmumiem.
TaÄu Ä“dot apetÄ«te pieaug arÄ« kleptomÄnijÄ...
A.Lembergam, kÄ liecinÄja liecinošÄs personas, bija pamatideja iegÅ«t pÄrsvaru, vairÄk nekÄ 51% visÄs tajÄs kompÄnijÄs, kas ir saistÄ«tas ar tranzÄ«ta nodrošinÄjumu ARĪ Ventspils teritorijÄ.
Lai šÄdu mÄ“rÄ·i realizÄ“tu, bija nepieciešams iegÅ«t papildu kapitÄla daļas. Bija divas iespÄ“jas - vai nu atpirkt, vai nu kaut kÄ citÄdi - bija arÄ« fakti, ka reÄli tiek piedraudÄ“ts ar fizisku izrÄ“Ä·inÄšanos. Pat tiktÄl tas ir bijis. Var teikt tÄ visaptveroši - bija dažÄdas situÄcijas, kÄ viņš panÄca savu mÄ“rÄ·i. Bet mÄ“rÄ·is bija viens – kontrolpakete.
TaÄu, neskatoties uz starpnieku un ofšoru peļņu, arÄ« Ventspils uzņēmumi tajÄ laikÄ bija plaukstoši, aizvien ar ļoti labu apgrozÄ«jumu, ar ietekmi. Naudas plÅ«smas bija lielas. LÄ«dz ar to darba vietu skaits, nodarbinÄtÄ«ba, arÄ« algas nesliktas.....
KÄ liecinÄja tiesÄ viena liecinošÄ persona, ieguvumu no kravu apjoma, kas nebija saistÄ«ts ar grÄmatvedÄ«bas peļņu, dalÄ«ja mums neiedomÄjamÄ veidÄ – televizoru kastÄ“s. Un ar to, izrÄdÄs, pirka politiÄ·us, vajadzÄ«gos cilvÄ“kus.
Redz, kam tikai tika tērēta ostas naudiņa...
LÅ«k, tÄ viens cilvÄ“ks, tiekot pie varas, izsaimniekoja to, kas piederÄ“ja Ventpils iedzÄ«votÄjiem, valstij. Skrupulozi saimnieciski visu to padarot par savu personÄ«go peļņu, un savas kleptokrÄtiskÄs varas nostiprinÄšanai .
ArÄ« biznesu partneru starpÄ sÄkÄs nesaskaņas...
RadÄs neÄ“rti jautÄjumi:
- par ko tiek maksÄts pilsÄ“tas mÄ“ram?
- par ko papildu miljonu saņem starpnieks valsts uzņēmuma vadÄ«tÄjs?
KÄpÄ“c reÄlie kravu pÄrvadÄtÄji un pÄrstÄvÄ“ji nevar nopelnÄ«t vismaz tik daudz, cik starpnieki?
Pirmais trauksmes zvanu iezvanÄ«ja Transneftj. Tas paziņo, ka nepieciešama cauruļu dÄrga rekonstrukcija. Viņš nevÄ“las, lai visu peļņas krÄ“jumu nosmeļ starpniekfirma.
TÄpÄ“c Transņeftj gribÄ“ja OFICIÄ€LI ienÄkt Ventspils ostÄ, nopirkt daļu Ventspils naftas kapitÄldaļu, nemaksÄt paaugstinÄtus tarifus starpniekfirmÄm un pašiem piedalÄ«ties kravu pÄrkraušanÄ.
Lembergs paņirgÄjÄs par Transņeftj piedÄvÄjumu teikdams, ka Ventspils osta ir labÄkÄ un bez Ventspils Transņeftj cietÄ«s lielus zaudÄ“jumus.
PatiesÄ«bÄ lielus zaudÄ“jumus cieta Ventspils un, protams, personÄ«gi Lembergs.
2003.gadÄ Transņeftj pÄrtrauc naftas piegÄdi pa cauruļvadu.
Naftas vads deva iespÄ“ju ostai pÄrkraut 18 miljonus jÄ“lnaftas tonnu gadÄ. Katras tonnas peļņa bija 10 dolÄri. GadÄ tie ir 180 miljoni dolÄru! TÄtad 17 gadu laikÄ cauruļvads stÄv tukšs un valsts, pilsÄ“ta ir zaudÄ“jusi 2 300 000 000 €. Ko tas nozÄ«mÄ“ja Ventspils pilsÄ“tai? Tie ir 34 Ventspils pilsÄ“tas budžeti... 63 500 eiro katram ventspilniekam...
LÅ«k, tÄda gudrÄ«ba Lembergam jeb pÄ“dÄ“jÄ muļķība zaudÄ“t šÄdu peļņu pilsÄ“tai! Bet varbÅ«t tÄ«ša kaitniecÄ«ba, jo... kaut kÄ rodas iespaids, ka viņš nekad nedomÄja par ventspilnieku interesÄ“m, bet drÄ«zÄk - izmantoja iespÄ“jas, kad viņam bija personÄ«gÄ izdevÄ«ba. Bet savos nebeidzamajos medijos daudzinÄja - cik viņš rÅ«pÄ“jas, cik balts un pÅ«kains (KGB skola)...
Jums noteikti radÄs jautÄjums, kÄ valdÄ«ba, atbildÄ«gÄ PašvaldÄ«bu ministrija to pieļÄva?
Punktu šÄdiem neÄ“rtiem jautÄjumiem un nozieguma bezvirzÄ«bai no valsts puses ir pielikuši gan Dagnija StaÄ·e (ZZS, reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas un pašvaldÄ«bu lietu ministre 2010. gadÄ), gan Kaspars Gerhards (TB/LNNK, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrs no 2014. lÄ«dz 2019. gadam) un viņa atzinumi.
Ar šo kungu mums ar vÄ«ru bija personÄ«ga saÄ·eršanÄs, vienkÄrši risinot ventspilnieku interešu jautÄjumus. PÄ“c šÄdas saÄ·eršanÄs mÄ“s sapratÄm, kas patiesÄ«bÄ ir TB/LNNK un ka mums nav pa ceļam ar viņiem...
Viens no pašvaldÄ«bas ministriem Edmunds SprÅ«džs drosmÄ«gi un patiesi reaģēja uz šÄ«m problÄ“mÄm un.. ļoti Ätri zaudÄ“ja savu amatu.
2007. gadÄ prokuratÅ«ra arestÄ“ja, iespÄ“jams, Lemberga slÄ“pti piederošo mantu. To uzticÄ“ja glabÄt advokÄtam RÅ«dolfam Meroni. Un ar to sÄkÄs jauns Ventspils ostas izsaimniekošanas vilnis...
Te tikai bÅ«s viens fakts par KÄlija parku, bet ir interesanti stÄsti par Ventspils naftu, Ventbunkeru...
2008.gadÄ Lembergs neatgriezeniski, bet APZINÄ€TI zaudÄ“ja arÄ« kravas plÅ«smu KÄlija parkÄ. KÄlija sÄls Ventspils ostÄ bija pÄrkrauta jau kopš padomju laikiem.
Peļņu no kÄlija pÄrkraušanas smÄ“la kÄrtÄ“jÄ ofšorkompÄnija LSF Trans, kuras mÄtes kompÄnija ir LSF Holding, kuras 50% kapiÄldalas piederÄ“jušas Aivaram Lembergam. VÄ“lÄk viņš tÄs atdÄvinÄjis LÄ«gai un Anrijam Lembergiem.
Punktu kÄlija kravÄm caur Ventspili pielika viņa ieceltais jaunais LSF vadÄ«tÄjs Edgars Jansons. Viņš nosÅ«tÄ«ja uz Baltkrieviju vÄ“stuli, ka jebkuras viņu nosÅ«tÄ«tÄs kÄlija kravas var bÅ«t arestÄ“tas. Lieki piebilst, ka juridiski tas ir absurds.
Protams, neklusÄ“ja arÄ« Lembergs - viņš kvÄ“li aÄ£itÄ“ja par to, lai kÄlija kravas neiet caur Ventspili. Viņš aÄ£itÄ“ja, lai RÄ«gÄ tiktu uzcelts Ventspilij alternatÄ«vs kÄlija terminÄlis, bet dzelzceļa tarifi, neskatoties uz degvielas cenu samazinÄšanos, tiktu celti.
KukuļņemšanÄ apsÅ«dzÄ“tais dzelzceļa šefs Magonis pieslÄ“dzÄs Lemberga spÄ“lei. Dzelzceļa tarifi tika celti!
Baltkrievijas Belaruskalij šiem jaunajiem noteikumiem piekrita, kaut arÄ« peļņa kritÄs krietni. TÄ kÄ mÄ“rÄ·is bija apstÄdinÄt kÄlija pÄrkraušanu, tad Latvijas dzelzceļa vadÄ«ba neturÄ“ja solÄ«jumus un vÄ“l paaugstinÄja dzelzceļa tarifus. KonfliktÄ iesaistÄ«jÄs pat abu valstu valdÄ«ba. MÅ«su Ä€rlietu ministrija solÄ«ja nepaaugstinÄt tarifus, bet Latvijas dzelzceļš tik un tÄ tos paaugstinÄja.
PÄ“c šÄdas rÄ«cÄ«bas Baltkrievijas vÄ“stnieks atklÄti pateica: kamÄ“r VentspilÄ« saimnieko Lembergs, kravas no Baltkrievijas Ventspils ostai neredzÄ“t.
KlaipÄ“dÄ nekad lÄ«dz šim konfliktam nebija pÄrkrauti kÄlija sÄls apjomi, šobrÄ«d gadÄ tiek pÄrkrauti 12 miljoni tonnu, kas Lietuvas ekonomikai ienes vairÄk kÄ 100 miljoni gadÄ. Latvija un Ventspils šobrÄ«d ir zaudÄ“jusi aptuveni 1 miljardu eiro. KlaipÄ“das mÄ“rs jokojis, ka viņam vajadzÄ“tu par šo strÄ«du uzcelt pieminekli Lembergam...
Ko Lemberga saimniekošana devusi Ventspils ostai? Kravu samazinÄjums VentspilÄ« uz 2017.g. bija par apmÄ“ram - 37%. Toties KlaipÄ“dÄ pieaugums + 69,9%. RÄ«gÄ +46%. LiepÄjÄ +42,5%.
ŠobrÄ«d nekas nemainÄs, vienÄ«gi tas, ka Lembergs publiski visu vainu par ostas izsaimniekošanu liek uz TÄli Linkaitu (JKP) un, protams, JÄni BordÄnu (JKP). ApbrÄ«nojama spÄ“ja nomelnot, sagrozÄ«t faktus, acÄ«s skatoties...
BÄ«stams ir tÄds cilvÄ“ks, it Ä«paši, ja viņš tiek pie varas... TÄda saimniekošana ir devusi graujošu ietekmi ne tikai Ventspilij, bet arÄ« Latvijai kopumÄ... TÄdus zaudÄ“jumus Latvijas ekonomikai nav izdevies nodarÄ«t ne Laventam, ne kÄdam citam...
Tikai jÄ“lnaftas un kÄlija izsaimniekošanas rezultÄtÄ valsts cietusi 3 miljardus lielus zaudÄ“jumus. Ja skaita uz vienu ventspilnieku -100 000 €. LÅ«k, tÄ saimniekoja vecais komunists... Vai tas nav ÄrprÄts... mÅ«su deguna galÄ...