Iesaki rakstu:

Vakar izlasÄ«ju, ka Ventspils pilsÄ“tas domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sÄ“di un nu tika stāstÄ«ts - cik daudz smagos noziegumos notiesātais Aivars Lembergs ir devis pilsÄ“tas attÄ«stÄ«bai, tāpÄ“c tiek sastādÄ«ta petÄ«cija un viņš jālaiž no apcietinājuma...

BÄ“rnudārzs vai cirks... vai kalpu vispārÄ“js šoks un trauksmes lÄ“kme? Jo nav jau tā, kā šÄ« saujiņa pakalpiņu daudzina... MinÄ“šu TIKAI 2 faktus, kas runā par kaut ko pretÄ“ju. Tas ir, kā patiesÄ«bā ārÄ“jā spozme "slauc" ventiņus...

1.

MÅ«su pilsÄ“tas centrā atrodas viena no Ventspils lielākajām strÅ«klakām, kas ir ļoti skaista, protams. Bet vai jÅ«s zināt, cik izmaksā tās apkope un uzturÄ“šana gadā?

Vairāki desmiti tÅ«kstošu gadā... tik, cik JÄ“kabpilÄ« sociālā pakalpojuma izmaksas gadā - mājas aprÅ«pe cilvÄ“kiem pÄ“c insulta, smagi slimiem, veciem cilvÄ“kiem... Un ne tikai - ko tik nevarÄ“tu izdarÄ«t pa visām tām summām, kas ir ieguldÄ«tas ārišÄ·Ä«gos dzelžos...

Bet pie mums Ventspilī tāda elementārā sociālā pakalpojuma kā mājas aprūpe pilsētā aizvien nav, bet strūklaka gan ir...

Iedomājieties... Ja Ä£imenÄ“ ir cilvÄ“ks pÄ“c insulta, smagi slims, invalÄ«ds vai vienkārši vecs, tad viņš ir spiests, pirmkārt, uzturÄ“t no saviem nodokļiem šo ne vienu vien grandiozo skaistumu, un tikai tad domāt par savu veselÄ«bu...

Tā to nolÄ“muši esošÄs Ventspils domes vairākumpartijas deputāti un Lembergs, kuri labāk uztur dzelzi kārtÄ«bā (no kura uzstādÄ«šanas, iespÄ“jams, nopelnÄ«ja arÄ« paši), nevis rÅ«pÄ“jas par cilvÄ“kiem, kuriem tik ļoti nepieciešama palÄ«dzÄ«ba un atbalsts noteiktās, dzÄ«ves smagās situācijās, bet kuri ir pieraduši un uztver to par pašsaprotamu - pašiem rÅ«pÄ“ties un maksāt par visu, kas nepieciešams šajā situācijā.

Runājot par to ar ventspilniekiem, daudzi bija izbrÄ«nÄ«ti - vai tiešÄm citās pilsÄ“tās pašvaldÄ«ba palÄ«dz arÄ« šÄdi cilvÄ“kiem pÄ“c insulta, smagi slimiem, invalÄ«diem, veciem cilvÄ“kiem?

Jā, palÄ«dz... Bet ne VentspilÄ«! Domnieku reālā prioritāte ir skaists un uzturÄ“šanā dārgs objekts, celtne, nevis rÅ«pes par cilvÄ“ku.

Skaistums pilsÄ“tā noteikti jāattÄ«sta, jāievieš kartÄ«ba, bet mÄ“s taču katrs savā Ä£imenÄ“ pÄ“rkam to, ko varam uzturÄ“t tā, lai mums ir gan prieks par to, gan tas netraucÄ“ izbaudÄ«t dzÄ«vi, iegādāties kaut ko jaunu.

2.

Kad valstÄ« sākusies privatizācija, tÅ«kstošiem ventspilnieku tā arÄ« netika dota iespÄ“ja dzÄ«voklÄ« justies kā savā Ä«pašumā, jo vÄ“l 1997.–2000. gadā 96 mājām, bet vÄ“lāk arÄ« citiem namiem - kopā aptuveni 200 mājām, lielākoties pilsÄ“tas centrā, dome piešÄ·Ä«ra sociālā Ä«res nama statusu ar domu — kad dzÄ«voklis atbrÄ«vosies Ä«rnieka nāves vai aizbraukšanas dēļ, tas tiks kādai maznodrošinātai Ä£imenei.

No 2002. līdz 2004. gadam vairākas tiesu instances konstatēja, ka Ventspils dome rīkojās pretlikumīgi, atsakot privatizāciju, balstoties uz mājas sociālo statusu.

Viens no «bloÄ·Ä“tās privatizācijas» projekta lÄ«dzautoriem, bijušais Ventspils Nekustamo Ä«pašumu pārvaldes vadÄ«tājs ZemrÅ«Ä·is atceras:

«MÄ“s paņēmām 60 daudzdzÄ«vokļu mājas un mÄ“Ä£inājām atrast iemeslu nenodot tās privatizācijai. Man nav saprotama atsevišÄ·u rajonu bloÄ·Ä“šana, jo šodien ir bloÄ·Ä“tas 190 mājas, domei nami nav nepieciešami, un apzināti tiek pārkāpts likums.»

PÄ“c ZemrÅ«Ä·a aprÄ“Ä·iniem, maznodrošināto iekārtošanai vajadzÄ“tu vien 2 mājas ar 60 dzÄ«vokļiem katrā, sociālajām vajadzÄ«bām varÄ“tu izmantot arÄ« kopmÄ«tnes tipa mājas.

Kāpēc?

Protams, atkal priekšplānā peļņa un tad tikai rÅ«pes par cilvÄ“ku... Jo nākotnÄ“ jau tad bija izplānots tās pārdot par naudu, - tā liecināja bijusÄ« domes amatpersona Elmārs ZemrÅ«Ä·is.

Plāni pildās, turklāt summas arÄ« ir iespaidÄ«gas - piemÄ“ram, šobrÄ«d ventspilniekiem savu neprivatizÄ“to vienistabas dzÄ«vokli nākas izpirkt no domes par summu, kas var bÅ«t pat lÄ«dz 15 000 eiro.

Dome tādÄ“jādi uz ventspilnieku rÄ“Ä·ina ar neprivatizÄ“tām mājām palielina pašvaldÄ«bas SIA «Ventspils nekustamie Ä«pašumi» pamatkapitālu, bet pÄ“c tam pārdot uzņēmuma daļas kādam investoram, kas ar dzÄ«vojamo fondu varÄ“s rÄ«koties pÄ“c saviem ieskatiem.

Lūk, tā rūpējas par saviem iedzīvotājiem patreizējā Ventspils domes vadība...

ArÄ« viens no tagadÄ“jiem Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietniekiem Guntis Blumbergs jau tad atzina:

"Privatizācijai nenodotās dzÄ«vojamās mājas arÄ« pÄ“c privatizācijas beigām paliks pašvaldÄ«bas Ä«pašumā un par naudu netiks privatizÄ“tas."

Jā, tieši šÄda bija Ventspils domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieka un privatizācijas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Gunta Blumberga («Latvijai un Ventspilij») nostāja, kurš šobrÄ«d ir viens no tiem, kas aicina parakstÄ«t petÄ«ciju ar Lemberga nopelniem.

Interesants viedoklis un ne pavisam ne ventspilnieku interesÄ“s bija par tiem, kas aizvien stāv rindā uz dzÄ«vokļiem. ReÄ£istrÄ“tajiem uz dzÄ«vokļu rindu dzÄ«vojamās platÄ«bas palÄ«dzÄ«bas saņēmÄ“jiem bÅ«tu jāuzbÅ«vÄ“ trÄ«s 70 dzÄ«vokļu mājas, tam vajadzÄ“tu 7,5 miljonus latu. Vai šo lÄ«dzekļu pašvaldÄ«bai trÅ«kst, Blumbergs neatbildÄ“ja, taču piebilda, ka tos varot ieguldÄ«t citur: pašvaldÄ«bu finanšu izlÄ«dzināšanas fondā utml.

Lūk, tādas rūpes un labie darbi...

Bet patiesībā Ventspilī tik daudzi pilsētas attīstības prejekti ir īstā vārda nozīmē izcīnīti, jo sākumā tie izrādās nemaz nebija atbalstīti. Daudzi izcili aizvien neatbalstīti.

Jo...

Visur un vienmēr smalks aprēķins - ko gūs personīgā kabata...

PiemÄ“ram, kā stāsta viens no aculieciniekiem, - riteņbraukšanas celiņu projekts sākumā nemaz nebija atbalstÄ«ts...

Un kas patiesībā tad attīsta un rūpējas par Ventspili?

Vai tiešÄm kāds domā, ka Ventspils Komunālajā pārvaldÄ“, Siltumā, Ūdekā, Labiekārtošanas kombinātā ir tādi muļķi, ka bez Lemberga neko nespÄ“tu izdarÄ«t?

Tātad sanāk, kā Ventspils pašvaldÄ«bas SIA vadÄ«tāji un speciālisti ir nejÄ“gas, kas bez Lemberga nespÄ“tu pieņemt nevienu lÄ“mumu?

Ventspili uztur, kopj un attÄ«sta nevis Domes deputāti, bet gan mÅ«su pašvaldÄ«bā strādājošie, kuri dara no sirds savu darbu.

Vai Lembergs rakstīja projektus?

NÄ“!

Viņš bija aizņemts ar citām šeptÄ“m...

SalÄ«dzināšanai - cik stundas bÅ«tu jālasa 30 gados ventspilnieku labā reāli, patiesi veikto darbu saraksts, un cik stundas lasÄ«ja tiesā konfiscÄ“to...

Tāds mazs ieskats par Lemberga patiesām rūpēm par ventspilniekiem dažos piemēros...

Cik ilgi šis perÄ“klis vÄ“l valdÄ«s Ventspils domÄ“?

80.gadu beigās Ventspils bija LIELĀKAIS ķīmisko un naftas produktu eksporta centrs.

Laikā, kad gaisā bija jūtamas neatkarības vēsmas, Maskavai bija svarīgi saglabāt ietekmi lielākajās ostas pilsētās. Tādēļ ar Latvijas kompartijas Centrālās komitejas lēmumu vadīt Ventspili bija nozīmēts izpildīgs, apmācīts un uzticams biedrs Lembergs.

„Manai kā partijas darbinieka vÄ“lmei nav izšÄ·irošÄs nozÄ«mes. Strādāšu tur, kur norÄ«ko Latvijas komunistiskās partijas Centrālā komiteja,” tā kādreiz Lembergs.

Ventspils osta bija galvenā ventspilnieku barotāja, un 90.gados Ventspilij bija Latvijā bagātākās pilsētas slava.

80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Maskava uzticēja Lembergam valūtu, kuru Maskavā pārskaitīja par katru pārkrauto ķīmisku kravas tonnu. Kopsummā tika pārskaitīti VAIRĀKI MILJONI...

IespÄ“jams, Lembergs tieši tad izjuta, kas ir liela nauda, kas nāk viegli un no apgrozÄ«juma vien. TāpÄ“c nolÄ“ma riskÄ“t pat uz noziedzÄ«gām lietām, jo viņa dzÄ«vÄ“ parādÄ«jās IESPÄ’JA, kur varÄ“ja gÅ«t peļņu nevis tikai pilsÄ“ta un valsts, bet galvenokārt viņš un vÄ“l kādi, kuri bija vajadzÄ«gi tai laikā.

Tā pÄ“c 1991.gada, kad viņš bija "novācis no ceļa" demokrātiski domājošus Latvijas Tautas frontes deputātus (tai skaitā arÄ« divdesmitseptiņgadÄ«go Bruno Jurševicu, kas tai laikā bija padomes priekšsÄ“dÄ“tājs, jo nepiekrita viņa mahinācijām ), bet kā domubiedrus piesaistÄ«jis sev citus lÄ«dzÄ«gi domājošus cilvÄ“kus - O. BerÄ·is, O.Stepanovs, I.Skoks, L.ÄŒamanis, G.Blumbergs, L.Junkers, J.Bespalovs u.c. Tā Ventspils ostā sākās Lemberga laiki.

Ja lÄ«dz šim naftas, Ä·Ä«misko produktu un kālija sāls piegādātāji lÄ«gumus slÄ“dza ar ostā strādājošiem, valstij piederošiem uzņēmumiem, tad Lemberga laikā AR FIRMÄ€M OFŠOROS , kā arÄ« ārpus Latvijas reÄ£istrÄ“tiem STARPNIEKU uzņēmumiem.

Saukli "Visu zemju proletārieši savienojoties" nomainÄ«ja „Visu zemju kleptokrāti, uzvārieties!”.

Ostās strādājošie valsts uzņēmumi dÄ«zeļdegvielu, amonjaku, kālija sāli pārkrāva par pašizmaksai tuviem tarifiem, bet naudā peldÄ“jās starpnieki, ofšoru uzņēmumu Ä«pašnieki.

No Lembergam izvirzÄ«tām apsÅ«dzÄ«bām izriet, ka neviens cits kā TIKAI Lembergs izveidoja šÄ«s shÄ“mas un pats arÄ« piedalÄ«jās savā izveidotajā starpniekbiznesā.

Pateicoties tam, Ventspils naftas, Ventamonjaka, Ventbunkera, Kālija parka peļņu PIESAVINÄ€JÄ€S tādas jaundibinātās firmas kā Ventrans, Puses, Multinord AG u.c., kurās 50% parasti piederÄ“ja Lembergam, vÄ“lāk viņa bÄ“rniem Anrijam un LÄ«gai. Otrie 50% ar pašreizÄ“jo Putina padomnieku Borisu Titovu, kā arÄ« valsts atsevišÄ·iem uzņēmÄ“jiem, uzņēmumiem.

Taču ēdot apetīte pieaug arī kleptomānijā...

A.Lembergam, kā liecināja liecinošÄs personas, bija pamatideja iegÅ«t pārsvaru, vairāk nekā 51% visās tajās kompānijās, kas ir saistÄ«tas ar tranzÄ«ta nodrošinājumu ARĪ Ventspils teritorijā.

Lai šÄdu mÄ“rÄ·i realizÄ“tu, bija nepieciešams iegÅ«t papildu kapitāla daļas. Bija divas iespÄ“jas - vai nu atpirkt, vai nu kaut kā citādi - bija arÄ« fakti, ka reāli tiek piedraudÄ“ts ar fizisku izrÄ“Ä·ināšanos. Pat tiktāl tas ir bijis. Var teikt tā visaptveroši - bija dažādas situācijas, kā viņš panāca savu mÄ“rÄ·i. Bet mÄ“rÄ·is bija viens – kontrolpakete.

Taču, neskatoties uz starpnieku un ofšoru peļņu, arÄ« Ventspils uzņēmumi tajā laikā bija plaukstoši, aizvien ar ļoti labu apgrozÄ«jumu, ar ietekmi. Naudas plÅ«smas bija lielas. LÄ«dz ar to darba vietu skaits, nodarbinātÄ«ba, arÄ« algas nesliktas.....

Kā liecināja tiesā viena liecinošÄ persona, ieguvumu no kravu apjoma, kas nebija saistÄ«ts ar grāmatvedÄ«bas peļņu, dalÄ«ja mums neiedomājamā veidā – televizoru kastÄ“s. Un ar to, izrādās, pirka politiÄ·us, vajadzÄ«gos cilvÄ“kus.

Redz, kam tikai tika tērēta ostas naudiņa...

LÅ«k, tā viens cilvÄ“ks, tiekot pie varas, izsaimniekoja to, kas piederÄ“ja Ventpils iedzÄ«votājiem, valstij. Skrupulozi saimnieciski visu to padarot par savu personÄ«go peļņu, un savas kleptokrātiskās varas nostiprināšanai .

Arī biznesu partneru starpā sākās nesaskaņas...

Radās neērti jautājumi:

- par ko tiek maksāts pilsētas mēram?

- par ko papildu miljonu saņem starpnieks valsts uzņēmuma vadītājs?

Kāpēc reālie kravu pārvadātāji un pārstāvēji nevar nopelnīt vismaz tik daudz, cik starpnieki?

Pirmais trauksmes zvanu iezvanÄ«ja Transneftj. Tas paziņo, ka nepieciešama cauruļu dārga rekonstrukcija. Viņš nevÄ“las, lai visu peļņas krÄ“jumu nosmeļ starpniekfirma.

TāpÄ“c Transņeftj gribÄ“ja OFICIÄ€LI ienākt Ventspils ostā, nopirkt daļu Ventspils naftas kapitāldaļu, nemaksāt paaugstinātus tarifus starpniekfirmām un pašiem piedalÄ«ties kravu pārkraušanā.

Lembergs paņirgājās par Transņeftj piedāvājumu teikdams, ka Ventspils osta ir labākā un bez Ventspils Transņeftj cietīs lielus zaudējumus.

Patiesībā lielus zaudējumus cieta Ventspils un, protams, personīgi Lembergs.

2003.gadā Transņeftj pārtrauc naftas piegādi pa cauruļvadu.

Naftas vads deva iespÄ“ju ostai pārkraut 18 miljonus jÄ“lnaftas tonnu gadā. Katras tonnas peļņa bija 10 dolāri. Gadā tie ir 180 miljoni dolāru! Tātad 17 gadu laikā cauruļvads stāv tukšs un valsts, pilsÄ“ta ir zaudÄ“jusi  2 300 000 000 €. Ko tas nozÄ«mÄ“ja Ventspils pilsÄ“tai? Tie ir 34 Ventspils pilsÄ“tas budžeti... 63 500 eiro katram ventspilniekam...

LÅ«k, tāda gudrÄ«ba Lembergam jeb pÄ“dÄ“jā muļķība zaudÄ“t šÄdu peļņu pilsÄ“tai! Bet varbÅ«t tÄ«ša kaitniecÄ«ba, jo... kaut kā rodas iespaids, ka viņš nekad nedomāja par ventspilnieku interesÄ“m, bet drÄ«zāk - izmantoja iespÄ“jas, kad viņam bija personÄ«gā izdevÄ«ba. Bet savos nebeidzamajos medijos daudzināja - cik viņš rÅ«pÄ“jas, cik balts un pÅ«kains (KGB skola)...

Jums noteikti radās jautājums, kā valdÄ«ba, atbildÄ«gā PašvaldÄ«bu ministrija to pieļāva?

Punktu šÄdiem neÄ“rtiem jautājumiem un nozieguma bezvirzÄ«bai no valsts puses ir pielikuši gan Dagnija StaÄ·e (ZZS, reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas un pašvaldÄ«bu lietu ministre 2010. gadā), gan Kaspars Gerhards (TB/LNNK, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs no 2014. lÄ«dz 2019. gadam) un viņa atzinumi.

Ar šo kungu mums ar vÄ«ru bija personÄ«ga saÄ·eršanās, vienkārši risinot ventspilnieku interešu jautājumus. PÄ“c šÄdas saÄ·eršanās mÄ“s sapratām, kas patiesÄ«bā ir TB/LNNK un ka mums nav pa ceļam ar viņiem...

Viens no pašvaldÄ«bas ministriem Edmunds SprÅ«džs drosmÄ«gi un patiesi reaģēja uz šÄ«m problÄ“mām un.. ļoti ātri zaudÄ“ja savu amatu.

2007. gadā prokuratÅ«ra arestÄ“ja, iespÄ“jams, Lemberga slÄ“pti piederošo mantu. To uzticÄ“ja glabāt advokātam RÅ«dolfam Meroni. Un ar to sākās jauns Ventspils ostas izsaimniekošanas vilnis...

Te tikai būs viens fakts par Kālija parku, bet ir interesanti stāsti par Ventspils naftu, Ventbunkeru...

2008.gadā Lembergs neatgriezeniski, bet APZINÄ€TI zaudÄ“ja arÄ« kravas plÅ«smu Kālija parkā. Kālija sāls Ventspils ostā bija pārkrauta jau kopš padomju laikiem.

Peļņu no kālija pārkraušanas smÄ“la kārtÄ“jā ofšorkompānija LSF Trans, kuras mātes kompānija ir LSF Holding, kuras 50% kapiāldalas piederÄ“jušas Aivaram Lembergam. VÄ“lāk viņš tās atdāvinājis LÄ«gai un Anrijam Lembergiem.

Punktu kālija kravām caur Ventspili pielika viņa ieceltais jaunais LSF vadÄ«tājs Edgars Jansons. Viņš nosÅ«tÄ«ja uz Baltkrieviju vÄ“stuli, ka jebkuras viņu nosÅ«tÄ«tās kālija kravas var bÅ«t arestÄ“tas. Lieki piebilst, ka juridiski tas ir absurds.

Protams, neklusÄ“ja arÄ« Lembergs - viņš kvÄ“li aÄ£itÄ“ja par to, lai kālija kravas neiet caur Ventspili. Viņš aÄ£itÄ“ja, lai RÄ«gā tiktu uzcelts Ventspilij alternatÄ«vs kālija terminālis, bet dzelzceļa tarifi, neskatoties uz degvielas cenu samazināšanos, tiktu celti.

Kukuļņemšanā apsÅ«dzÄ“tais dzelzceļa šefs Magonis pieslÄ“dzās Lemberga spÄ“lei. Dzelzceļa tarifi tika celti!

Baltkrievijas Belaruskalij šiem jaunajiem noteikumiem piekrita, kaut arÄ« peļņa kritās krietni. Tā kā mÄ“rÄ·is bija apstādināt kālija pārkraušanu, tad Latvijas dzelzceļa vadÄ«ba neturÄ“ja solÄ«jumus un vÄ“l paaugstināja dzelzceļa tarifus. Konfliktā iesaistÄ«jās pat abu valstu valdÄ«ba. MÅ«su Ä€rlietu ministrija solÄ«ja nepaaugstināt tarifus, bet Latvijas dzelzceļš tik un tā tos paaugstināja.

PÄ“c šÄdas rÄ«cÄ«bas Baltkrievijas vÄ“stnieks atklāti pateica: kamÄ“r VentspilÄ« saimnieko Lembergs, kravas no Baltkrievijas Ventspils ostai neredzÄ“t.

KlaipÄ“dā nekad lÄ«dz šim konfliktam nebija pārkrauti kālija sāls apjomi, šobrÄ«d gadā tiek pārkrauti 12 miljoni tonnu, kas Lietuvas ekonomikai ienes vairāk kā 100 miljoni gadā.  Latvija un Ventspils šobrÄ«d ir zaudÄ“jusi aptuveni 1 miljardu eiro. KlaipÄ“das mÄ“rs jokojis, ka viņam vajadzÄ“tu par šo strÄ«du uzcelt pieminekli Lembergam...

Ko Lemberga saimniekošana devusi Ventspils ostai? Kravu samazinājums VentspilÄ« uz 2017.g. bija par apmÄ“ram - 37%. Toties KlaipÄ“dā pieaugums + 69,9%. RÄ«gā +46%. Liepājā +42,5%.

ŠobrÄ«d nekas nemainās, vienÄ«gi tas, ka Lembergs publiski visu vainu par ostas izsaimniekošanu liek uz Tāli Linkaitu (JKP) un, protams, Jāni Bordānu (JKP). ApbrÄ«nojama spÄ“ja nomelnot, sagrozÄ«t faktus, acÄ«s skatoties...

BÄ«stams ir tāds cilvÄ“ks, it Ä«paši, ja viņš tiek pie varas... Tāda saimniekošana ir devusi graujošu ietekmi ne tikai Ventspilij, bet arÄ« Latvijai kopumā... Tādus zaudÄ“jumus Latvijas ekonomikai nav izdevies nodarÄ«t ne Laventam, ne kādam citam...

Tikai jÄ“lnaftas un kālija izsaimniekošanas rezultātā valsts cietusi 3 miljardus lielus zaudÄ“jumus.  Ja skaita uz vienu ventspilnieku -100 000 €. LÅ«k, tā saimniekoja vecais komunists... Vai tas nav ārprāts... mÅ«su deguna galā...