Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo nedēļu laikā ir aktualizÄ“jusies tÄ“ma par to, vai Latvijas iedzÄ«votāji ir gatavi krÄ«zes situācijām. RespektÄ«vi, vai iedzÄ«votāji ir parÅ«pÄ“jušies ar pirmās nepieciešamÄ«bas precÄ“m un pārtiku valsts apdraudÄ“juma gadÄ«jumā. PiemÄ“ram, Igaunijā iedzÄ«votājiem tiek regulāri atgādināts par to, kam hipotÄ“tiskas krÄ«zes situācijai ir jābÅ«t uzkrātam „krÄ«zes grozā” vai „krÄ«zes mugursomā”.

Latvijā iedzÄ«votāju apgādi ar pirmās nepieciešamÄ«bas precÄ“m krÄ«zes gadÄ«jumā ir regulÄ“juši vairāki Ministru kabineta noteikumi, taču lÄ«dz ar AizsardzÄ«bas ministrijas izdaudzināto visaptverošo valsts aizsardzÄ«bas sistÄ“mu šo lietu sakārtošanai ir arÄ« pieslÄ“gusies šÄ« nozare.

Taču runa nav par to, kas X stundā jādara valsts iestādÄ“m, bet par to, ka arÄ« iedzÄ«votājiem tiek ieteikts veidot pirmās nepieciešamÄ«bas preču rezerves situācijām, kad valsti piemeklÄ“, piemÄ“ram, dabas stihijas. PiemÄ“ram, igauņi ir aprÄ“Ä·inājuši, ka „krÄ«zes groza” komplekts ar rekomendÄ“jamām lietām četru cilvÄ“ku Ä£imenei vienai nedēļai iztikšanai izmaksā aptuveni 260 eiro.

Tas pats arÄ« ir pie mums pÄ“c VUGD aprÄ“Ä·iniem tie ir 252,37 eiro ar nosacÄ«jumu, ja viss jāpÄ“rk no nulles. Tiesa, realitātÄ“ katram no mums mājās ir vismaz daļa no pārtikas produktiem ar rezervÄ«ti, jo patÄ“rÄ“tāju kults pa šiem 29 gadiem mÅ«su sabiedrÄ«bā ir iesakņojies ļoti labi. MÄ“s katru gadu esam arvien vairāk sākuši izmest atkritumos pārtikas produktus, jo, patÄ«k vai ne, kopÄ“jais dzÄ«ves lÄ«menis valstÄ« tomÄ“r aug.

Izejot no pieņēmuma, ka mÄ“s esam patÄ“rÄ“tāju kulta pielÅ«dzÄ“ji, pārtikas rezervju mums pietiktu atliektiem galiem. Droši vien, kas iztrÅ«ktu, bÅ«tu sveces, jo tās pašreiz galvenokārt izmanto divos gadÄ«jumos - kapos svecÄ«šu vakarā vai arÄ« romantiska vakara noskaņai un tās tiek iepirktas, vadoties pÄ“c kapu kopiņu daudzuma vai lumÄ“nu nepieciešamÄ«bas romantikai.

GribÄ“tu atgādināt, ka krÄ«zes nav tikai dabas apstākļu radÄ«tas katastrofas vai tehnogÄ“nās briesmas, vai militāri konflikti, bet arÄ« ekonomikas krÄ«zes, kas pÄ“dÄ“jo reizi skāra Latviju pirms 11 gadiem. Tikai šodien daudzas jo daudzas Ä£imenes var atviegloti nopÅ«sties un apgalvot, ka ir atguvušas pirmskrÄ«zes labklājÄ«bas lÄ«meni. Taču viens faktors, kas mÅ«s pasargātu no finansiālām grÅ«tÄ«bām, nav atrisināts - uzkrājumu veidošanas kultÅ«ra Latvijā attÄ«stās lÄ“ni. Lai bÅ«tu ko krāt vai noguldÄ«t, ir jābÅ«t brÄ«viem naudas lÄ«dzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrÄ«bas pašlaik dzÄ«vo no algas lÄ«dz algai, no rokas mutÄ“.

Eksperti gan norāda, ka kopÄ“jie dati „iezÄ«mÄ“ pozitÄ«vu tendenci”, tomÄ“r, zinot situāciju laukos, varu likt galvu Ä·Ä«lā, ka vienÄ«gie uzkrājumi, kurus šeit pastāvÄ«gi veic, ir pagraba papildināšana. PiemÄ“ram, par 260 eiro var viegli piebÄ“rt pilnu pagrabu ar rudens veltÄ“m, un uz pavasari paliek vel pāri, ko uz mežu aizvest.

Domāju, ka no sākuma sabiedrÄ«bā vajadzÄ“tu vairāk kultivÄ“t lÄ«dzekļu uzkrāšanu mantru, jo, bÅ«sim godÄ«gi, cilvÄ“ki ikdienā pÄ“rk lietas, kuras viņiem patiesÄ«ba nemaz nav vajadzÄ«gas. Taču mÅ«su sabiedrÄ«bas finansiālā drošÄ«ba nepastāvÄ“s, kamÄ“r nebÅ«s lieku brÄ«vu lÄ«dzekļu. Tad kāda runa var bÅ«t par „krÄ«zes mugursomu” vai „krÄ«zes grozu”, ja sabiedrÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga izveidot kaut vai niecÄ«gus uzkrājumus?