Iesaki rakstu:

VÄ“los vÄ“rst JÅ«su uzmanÄ«bu uz ilgstošu, prettiesisku situāciju RÄ«gas Centrālcietumā. Kopš šÄ gada sākuma (lÄ«dz ar jauna cietuma priekšnieka atnākšanu) ieslodzÄ«tajiem tiek liegta iespÄ“ja par saviem lÄ«dzekļiem iegādāties medikamentus. Pirms jaunā cietuma priekšnieka ieviestā aizlieguma ieslodzÄ«tajiem bija iespÄ“ja nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā pašiem parÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu (ar cietuma medicÄ«nas daļas starpniecÄ«bu iegādāties nepieciešamos medikamentus).

JāievÄ“ro, ka ieslodzÄ«tie kā mazaizsargāta grupa atrodas pilnā valsts apgādÄ«bā un lÄ«dz ar to aizsardzÄ«bā. TādÄ“jādi arÄ« šo personu veselÄ«bas aizsardzÄ«ba ir valsts pienākums. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā RÄ«gas Centrālcietumā medicÄ«niskā aprÅ«pe tiek nodrošināta apjomā, kuru nevar uzskatÄ«t par minimālo, un tajā pat laikā tiek liegta iespÄ“ja ieslodzÄ«tajam pašam parÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu. 

Ä€rstniecÄ«bas likuma 5. pants noteic: "Ikvienam ir pienākums rÅ«pÄ“ties un katrs ir atbildÄ«gs par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādÄ«bā esošo personu veselÄ«bu.” No šÄ«s normas izriet ieslodzÄ«tās personas pienākums rÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu, kā arÄ« valsts pienākums rÅ«pÄ“ties par ieslodzÄ«to, kā apgādÄ«bā esošo personu veselÄ«bu.

Jānorāda, ka likumdevÄ“js ir paredzÄ“jis ieslodzÄ«tā tiesÄ«bas pašam parÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu - MK noteikumu Nr. 276 "Apcietināto un notiesāto personu veselÄ«bas aprÅ«pes Ä«stenošanas kārtÄ«ba" 6. punkts prezumÄ“, ka, ja zāles tiek iegādātas par ieslodzÄ«tā personÄ«gajiem finanšu lÄ«dzekļiem, tad tās glabā ieslodzÄ«juma vietas medicÄ«nas daļā un tās lieto ieslodzÄ«juma vietas personāla klātbÅ«tnÄ“. Tātad ir paredzÄ“ts mehānisms zāļu patvaļīgas lietošanas nepieļaušanai. 

Neskatoties uz minÄ“to, RÄ«gas Centrālcietuma priekšnieks patvaļīgi ir liedzis ieslodzÄ«tajiem iespÄ“ju iegādāties nepieciešamos medikamentus, un tajā pat laikā cietuma medicÄ«nas daļā iespÄ“jams saņemt pamatā tikai vienveidÄ«gas pretsāpju zāles, neskatoties uz veselÄ«bas problÄ“mu dažādÄ«bu.

CilvÄ“ka veselÄ«bas aizsardzÄ«ba ir cieši saistÄ«ta ar cilvÄ“ka cieņas kā augstākās cilvÄ“ktiesÄ«bu vÄ“rtÄ«bas aizsardzÄ«bu. Nepietiekama veselÄ«bas aprÅ«pe rada ne vien tiesÄ«bu uz veselÄ«bu (LR Satversmes 111. pants) pārkāpumu, bet arÄ« spÄ«dzināšanas un necilvÄ“cÄ«gas apiešanās aizlieguma (LR Satversmes 95. pants) pārkāpumu.

LÄ«dz ar to, nenodrošinot tiesÄ«bas pašam rÅ«pÄ“ties par savu veselÄ«bu (ievÄ“rojot valsts ekonomiskās iespÄ“jas, valsts nevar nodrošināt pilnvÄ“rtÄ«gu un cilvÄ“ka cienÄ«gu veselÄ«bas aprÅ«pi ieslodzÄ«juma vietās), tiek bÅ«tiski aizskartas ieslodzÄ«to personu tiesÄ«bas un radÄ«ts apdraudÄ“jums dzÄ«vÄ«bai.

AcÄ«mredzot cietuma priekšnieks, atliekot malā "neÄ“rtās" cilvÄ“ktiesÄ«bas, izvÄ“lÄ“jies Via negativa ( latīņu val. nolieguma ceļš). Saskaņā ar šo principu vieglāk ir saprast, ka kaut kas ir slikti, nevis labi. Atņemot var pieļaut mazāk kļūmju nekā pievienojot (atļaujot), jo pievienošanai var bÅ«t slÄ“pts un komplicÄ“ts atgriezeniskās saites efekts. LÄ«dz ar ko aizliedzot (atņemot) pÄ“c iespÄ“jas vairāk pastāv mazāka iespÄ“ja kļūdÄ«ties un paralÄ“li mazāks darba apjoms.

Tomēr vēlme nekļūdīties un/vai mazāk strādāt, riskējot ar cilvēku (ieslodzītais vismaz uz papīra ir cilvēks) veselību/dzīvību, diez vai ir atbalstāms un pieļaujams darba stils.

LÅ«dzu iesaistÄ«ties šÄ«s situācijas risināšanā un pateicos par veltÄ«to laiku un uzmanÄ«bu, apzinoties, ka ir arÄ« "asākas" problÄ“mas par šo.