ÄŒekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijuÅ¡o TSDC vadÄ«tÄju Induli ZÄlÄ«ti
PIETIEK · 06.01.2018. · Komentāri (11)Å…emot vÄ“rÄ lasÄ«tÄju ieteikumus un tÄ“mas aktualitÄti, Pietiek šodien pÄrpublicÄ“ senu, bet joprojÄm nozÄ«mÄ«gu interviju ar TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra bijušo vadÄ«tÄju Induli ZÄlÄ«ti, kas žurnÄlÄ RÄ«gas Laiks bija publicÄ“ta 2004. gada jÅ«lijÄ.
…Interviju teksti tiek uzglabÄti TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra (TSDC) arhÄ«vÄ vai darba seifÄ. TÄs ir rokraksta piezÄ«mes, es, protams, tÄs šad tad izmantoju, bet es nevaru tÄs izmantot kÄ drošus avotus. Es varu redzÄ“t tendences, pÄ“c tam mÄ“Ä£inÄt pÄrbaudÄ«t faktus. Vai, piemÄ“ram, tiešÄm tÄ bija, ka bija paredzÄ“ts likvidÄ“t katoļu seminÄru LatvijÄ - tÄ kombinÄcija bija smalki izdomÄta, bet izjuka. Tas aÄ£ents saka daļēji manis pÄ“c, es savu roku pieliku, lai tas izjuktu. Man pat visi ziņojumi ir mÄjÄs, es visu rakstÄ«ju pa divi. Es viņam saku - nu, tad atnesiet! Bet viņš man atbild - ja jums nekÄ nav; ko tad es nesÄ«šu. Tas jau man tikai problÄ“mas radÄ«s, rÄ«t ieliksit avizÄ“!
Kas attiecas uz sadarbÄ«bas konstatÄcijas kÄrtÄ«bu, informÄcija, kas ir mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ, nav, kÄ saka, svÄ“tÄ govs. Ja cilvÄ“ks nepiekrÄ«t tam, kas atrodams mÅ«su dokumentos, viņš var griezties prokuratÅ«rÄ, tÄ ierosina pÄrbaudes lietu par sadarbÄ«bas faktu un pÄrbaudes lietu nodod tiesÄ. Tad tiesa konstatÄ“ vai nekonstatÄ“ apzinÄtu slepenu sadarbÄ«bu.
RL: Un lÄ«dz šim visÄs lietÄs, kas nonÄkušas tiesÄ, izrÄdÄ«jies, ka sadarbÄ«ba nav pierÄdÄma, vai ne?
ZÄlÄ«te: Visa informÄcija par aÄ£enta darbÄ«bu tiek dokumentÄ“ta: pirmkÄrt, aÄ£enta personÄ«gajÄ lietÄ (dokumenti ar aÄ£enta personas datiem, aÄ£enta anketa, viņa darbÄ«bas raksturojumi, informÄcija par izmaksÄto naudu vai apbalvojumiem u.tml.) un, otrkÄrt, darba lietÄ (aÄ£enta ziņojumu oriÄ£inÄli, uzdevumi aÄ£entam u.tml.). JÄuzsver, ka šo lietu LatvijÄ nav.
AÄ£enta darbs atspoguļojas operatÄ«vajÄs novÄ“rošanas un izstrÄdes lietÄs ( IzstrÄdes lieta ir operatÄ«vas darbÄ«bas veids, kuras gaitÄ pÄrbauda operatÄ«vo informÄciju un noskaidro, vai kÄdas personas vai personu grupas aktivitÄtes nesatur kriminÄlsodÄmus nodarÄ«jumus. Ja tiek atklÄts, ka satur, tiek ierosinÄta kriminÄllieta) ziņojumu veidÄ, kas parakstÄ«ti ar aÄ£enta segvÄrdu un personÄ«gÄs lietas numuru (piemÄ“ram, "JÄnis", p/l Nr.22222). LatvijÄ nav nevienas VDK operatÄ«vÄs lietas, kas attiecas uz disidentiem, citÄdi domÄjošiem, garÄ«dzniekiem vai tml., bet ir dažas par kontrabandu, šaubÄ«giem Ärzemju biznesmeņiem, organizÄ“to noziedzÄ«bu. Ja operatÄ«vÄs izstrÄdes lietas rezultÄtÄ bija noskaidrots, ka noziegums noticis, noskaidrotas iesaistÄ«tÄs personas, tika ierosinÄta kriminÄllieta. KriminÄllietÄs nav iespÄ“jams atrast nekÄdas norÄdes uz aÄ£entiem, kas piedalÄ«jušies tÄs sagatavošanÄ. AÄ£entu ziņojumu referÄti par pretizlÅ«košanu atrodami datu bÄzÄ“ Delta-Latvija. Dažos gadÄ«jumos ir atrodami ziņojumu referÄti, kas faktiski ir vienÄ«gais reÄlais pierÄdÄ«jums sadarbÄ«bas lietÄ. TaÄu tie ir elektroniskÄ formÄ, bez oriÄ£inÄliem parakstiem, un to saturs tiesÄ var tikt apstrÄ«dÄ“ts.
PašÄm aÄ£entu uzskaites kartiņÄm ar to pierÄdÄ«juma spÄ“ku arÄ« tÄ ir, kÄ ir. Uz tÄs ar operatÄ«vÄ darbinieka roku (var veikt ekspertÄ«zi) uzrakstÄ«ti aÄ£enta personas dati un citas ziņas, un uz tÄs atrodams priekšnieka paraksts, kas sankcionÄ“jis savervÄ“šanas faktu. Nekur neparÄdÄs aÄ£enta rokraksts. NormÄla konspirÄcija. Tagad pÄrejam pie lieciniekiem. Par aÄ£entu faktiski var liecinÄt tikai pats aÄ£ents, operatÄ«vais darbinieks, kurš viņu savervÄ“jis, un operatÄ«vie darbinieki, kuri ar viņu varÄ“tu bÅ«t strÄdÄjuši - nereti ar aÄ£entiem strÄdÄja vairÄki operatÄ«vie darbinieki, bet tie atrodami retos gadÄ«jumos.
Neskatoties uz skumjo realitÄti pierÄdÄ«jumu lauciņÄ, vairÄkos gadÄ«jumos aÄ£enti savu sadarbÄ«bu atzÄ«st prokuratÅ«rÄ pÄ“c pirmajÄm pratinÄšanÄm, un dažos gadÄ«jumos sadarbÄ«bu atzÄ«st tiesa (slepenu un apzinÄtu sadarbÄ«bu - kÄ prasÄ«ts likumÄ). KopÄ abos variantos varÄ“tu bÅ«t lÄ«dz 15-20% no prokuratÅ«rÄ iesniegtajiem pieteikumiem.
AlternatÄ«va 1994. gadÄ pieņemtajam likumam bÅ«tu bijis likums par aÄ£entu brÄ«vprÄtÄ«gu pieteikšanos. VarbÅ«t tad nebÅ«tu 14 ierobežojoši likumi, tie attiektos tikai uz tÄdÄm vitÄli svarÄ«gÄm lietÄm kÄ tiesas, prokuratÅ«ra, valsts noslÄ“pumu aizsardzÄ«ba, drošÄ«bas iestÄdes, pilsonÄ«bas likums. PÄrÄ“jo 10 likumu vietÄ pietiktu ar cilvÄ“ka lojalitÄtes apliecinÄjumu, ka viņš nedarbosies pret valsts interesÄ“m un gadÄ«jumÄ, ja viņu kÄds spaidÄ«s vai mÄ“Ä£inÄs kompromitÄ“t, tad viņam bÅ«s zinÄms telefons, uz kuru piezvanÄ«t un informÄ“t par šantÄžu. Es dÅ«res pÄ“c kaujas nevicinu, bet no šÄ«sdienas pozÄ«cijÄm skatoties, manuprÄt, mÅ«su situÄcijÄ lustrÄcija bÅ«tu daudz efektÄ«vÄka nekÄ IgaunijÄ un LietuvÄ. IgaunijÄ un LietuvÄ vispÄr gandrÄ«z nekÄdi VDK aÄ£entÅ«ras dokumenti nepalika, viņi bija priecÄ«gi par tiem pašiem pusotriem tÅ«kstošiem vÄrdu, ko ieguva lustrÄcijas procesÄ. Ja tur kÄds vinnÄ“ja, tad vinnÄ“ja drošÄ«bas iestÄdes.
RL: Vai kaut kur, jÅ«su vÄ“rtÄ“jumÄ, lustrÄcijas process ir bijis veiksmÄ«gs, ÄŒehijÄ, piemÄ“ram, vai kur citur?
ZÄlÄ«te: Visur tas ir bijis realizÄ“ts kaut kÄdÄ nacionÄlÄ mÄ“rcÄ“ vai gaumÄ“. KatrÄ konkrÄ“tajÄ valsti tiek atrasts kaut kÄds kompromiss, kur nepieciešams sabalansÄ“t valsts intereses, valsts drošÄ«bas intereses, sabiedrÄ«bas integritÄtes, demokrÄtijas intereses, no vienas puses. No otras puses, ja cilvÄ“ks, kurš ir sadarbojies, šodien apliecina savu lojalitÄti un nav veicis darbÄ«bas, kas kaitÄ“jušas cilvÄ“ku likteņiem viņu politiskÄs vai reliÄ£iskÄs pÄrliecÄ«bas dēļ, tad kaut kÄdu punktu varÄ“tu pielikt, cik tÄlu tad valsts uzticas tiem lojalitÄtes apliecinÄjumiem. Bet kaut kas jau šim cilvÄ“kam pretÄ« ir jÄdod arÄ« valstij, vismaz detalizÄ“ta informÄcija par sadarbÄ«bas raksturu. Noteikti klÄt vajadzÄ“tu bÅ«t trešajai pozÄ«cijai, kura Latvijas likumdošanÄ arÄ« šobrÄ«d pastÄv ja cilvÄ“ks, kurš, sadarbojoties ar drošÄ«bÄs iestÄdÄ“m, ir izdarÄ«jis noziegumu, kuram nav noilguma, tÄdi ir genocÄ«da noziegumi, kara noziegumi, noziegumi pret cilvÄ“ci, lojalitÄtes apliecinÄjumi neko nenozÄ«mÄ“. CilvÄ“ks tiks tiesÄts, ja tiks savÄkti pierÄdÄ«jumi, vai vismaz tiks uzsÄkta izmeklÄ“šana. PÄrÄ“jo nodarÄ«jumu gadÄ«jumÄ jÄmeklÄ“ citi mehÄnismi, piemÄ“ram, civiltiesiskais ceļš.
VarÄ“tu iebilst, ka tie, kas sagandÄ“ja cilvÄ“kiem dzÄ«vi 70.-80. gados, kaut gan nemauca nagus kÄ 30., 40. un 50. gados, tagad atnÄks, dabÅ«s indulÄ£ences par saviem stÄstiņiem un parakstiem, un miers. ArÄ« šajÄ gadÄ«jumÄ tomÄ“r ir kaut kÄds zinÄms lÄ«dzsvars. SaskaÅ†Ä ar likumu cilvÄ“ki var iepazÄ«ties ar savÄm lietÄm un uzzinÄt to aÄ£entu segvÄrdus, kuri ir par viņiem ziņojuši, un risinÄt to lietu kaut kÄ tÄlÄk, izgaismojot šos notikumus un cilvÄ“kus publicistiski, vai arÄ« prasÄ«t civiltiesiskÄ kÄrtÄ kaut kÄdus gandarÄ«jumus. MehÄnisms ir, un tas darbojas. LatvijÄ, diemžēl nav operatÄ«vo izstrÄdes lietu.
KÄpÄ“c es vienmÄ“r uzsveru, ka mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ ir deviņdesmito gadu aktÄ«vÄs aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka? - TÄ izskatÄs pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«ga no tÄs, kÄda bija 40., 50., 60., 70. vai pat 80. gadu sÄkumÄ. 1991. gadÄ visÄ nopietnÄ«bÄ parlamentÄ un valdÄ«bÄ tika izskatÄ«ts modelis, kÄ LPSR Valsts drošÄ«bas komiteju pÄrvÄ“rst par Latvijas drošÄ«bas dienestu. Veicot attiecÄ«gu darbiņu ar lojalitÄtes pÄrbaudi, izfiltrÄ“jot pÄ“c kaut kÄdiem kritÄ“rijiem darbiniekus, pÄrbaudot aÄ£entÅ«ru... LÄ«dz ar to saglabÄtu VDK tehniskÄs iespÄ“jas, nebÅ«tu profesionÄlÄ pÄrrÄvuma, kas vienmÄ“r ir ļoti svarÄ«gi tÄda veida iestÄdÄ“s. ŠÄda versija pastÄvÄ“ja un tika apspriesta lÄ«dz pat augusta puÄam, kad gan tapa skaidrs, ka starp LPSR un Latvijas Republiku ir jÄnovelk strÄ«pa.
VÄcijÄ bija saglabÄjušÄs aÄ£entu darba un personÄ«gÄs lietas, kÄ arÄ« operatÄ«vÄs izstrÄdes lietas pilnÄ apjomÄ. VÄcijas likums bija izstrÄdÄts ÄrkÄrtÄ«gi detalizÄ“ti. Bija noteikti aizliegumi strÄdÄt vadošos amatos, garÄ«dzniecÄ«bÄ, privÄtajÄ biznesÄ atbildÄ«gos amatos, piemÄ“ram, banku biznesÄ. Ierobežojumi bija ļoti stingri, un tos varÄ“ja kontrolÄ“t, jo bija dokumenti, pÄ“c kuriem pÄrbaudÄ«t. LatvijÄ diemžēl tÄ nav. ApvienotajÄ VÄcijÄ faktiski viss politiskais un biznesa menedžments nonÄca bijušÄs RietumvÄcijas kontrolÄ“, tika nomainÄ«ta visa vadÄ«ba. Latvijas gadÄ«jumÄ mÄ“s varam runÄt par pÄrejas valsti, kur personas, kas darbojÄs kompartijÄ, iekšlietu struktÅ«rÄs, prokuratÅ«rÄ un citur, arÄ« šobrÄ«d vir pÄrstÄvÄ“tas valsts struktÅ«rÄs. Viņi, kompartijas bijušie biedri un pat funkcionÄri, atrodas SaeimÄ - neviena Saeima nav bijusi tÄ«ra.
RL: Saprotu, ka tas tÄds primitÄ«vs jautÄjums, tomÄ“r - vai esat domÄjis par to, kas nodarÄ«jis lielÄku ļaunumu sabiedrÄ«bai - kompartija vai VDK?
ZÄlÄ«te: Kompartija vienmÄ“r ir bijusi smadzenes un VDK, prokuratÅ«ra, Iekšlietu ministrija, tiesas - partijas gribas izpildÄ«tÄji. Kompartija darbojÄs daudz izsmalcinÄtÄk par VDK un Iekšlietu ministriju, izmantojot t.s. "telefona tiesÄ«bas" un deleģējot represiju izpildi citÄm institÅ«cijÄm - darbojÄs ar svešÄm rokÄm. Kompartijas arhÄ«vi ir pieejami, taÄu lielÄkajÄ daÄ¼Ä gadÄ«jumu rÄ«kojumu nodošana izpildÄ«tÄjam netika dokumentÄ“ta. TÄpÄ“c ir ļoti izdevÄ«gi izvÄ“lÄ“ties vienu organizÄciju, Valsts drošÄ«bas komiteju, un noteikt visas ierobežojumus tikai ar to saistÄ«tiem cilvÄ“kiem.
Ja salÄ«dzinÄm situÄciju VÄcijÄ un LatvijÄ, tad no operatÄ«vajiem materiÄliem šeit palika tikai operatÄ«vo uzskaišu kartotÄ“kas par personÄm, pret kurÄm bija ierosinÄtas pÄrbaudes vai izstrÄdes lietas. LatvijÄ tÄtad ir tikai aktÄ«vÄs aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka. AÄ£entÅ«ra ir jebkura specdienesta sirds un centrs, tÄ var teikt. AÄ£entÅ«ras aparÄta izveidošana un izvietošana pareizÄs vietÄs prasa diezgan ilgu laiku. Tas arÄ« ir, manuprÄt, galvenais iemesls, kÄpÄ“c kartotÄ“ka netika iznÄ«cinÄta, bet saglabÄta tam laikam, kad varbÅ«t VDK pÄrtop par kÄdu Latvijas drošÄ«bas institÅ«ciju. Redziet, informÄcijas analÄ«zes daļas materiÄli satur tikai to informÄciju, kurai var bÅ«t nozÄ«me informÄcijas automÄtiskai meklÄ“šanai un apstrÄdei. OperatÄ«vo lietu teksti vai pilni aÄ£entu ziņojumi tai nekad nav bijuši atrodami. Tas nav Dainu skapis, kur bÅ«tu kaut kas autentiski jÄuzkrÄj, tas ir instruments. Pilna informÄcija atrodama tikai un vienÄ«gi lietÄ.
(UljanovskÄ atrodas VDK personÄlsastÄva kartotÄ“ka no 1946. gada (LietuvÄ šÄ« kartotÄ“ka ir saglabÄjusies); pÄrtraukto arhÄ«va kriminÄllietu fonds ar apmÄ“ram 20 000 lietÄm un slepenÄs lietvedÄ«bas fonds; ap 20 000 no uzskaites noņemtÄs filtrÄcijas lietas. Uz Saratovu tika aizvestas ap 4300 aÄ£entÅ«ras personÄ«gÄs un darba lietas; ap 7000 operatÄ«vÄs uzskaites lietas; ap 14 000 no uzskaites noņemtÄs operatÄ«vÄs lietas; operatÄ«vie materiÄli par Ärzemniekiem (ap 450 vienÄ«bÄm); ap 260 pÄ“ckara aÄ£entÅ«ras lietas, 13. fonds ar apmÄ“ram 500 lietÄm par nacionÄlo pagrÄ«di LatvijÄ; ap 130 lietas par fašistiskÄs VÄcijas izlÅ«kdienestu darbÄ«bu; ap 260 sÄ“jumu litera lietas, lietas ar aktiem par dokumentu iznÄ«cinÄšanu, apmÄ“ram 160 vienÄ«bas. Nevar izslÄ“gt, ka šobrÄ«d izvestie dokumenti pÄrvietoti uz citÄm glabÄšanas vietÄm.)
Ja mums bÅ«tu aÄ£entu lietas, mÄ“s zinÄtu, ko aÄ£enti ir darÄ«juši. Ja bÅ«tu operatÄ«vÄs lietas, mÄ“s zinÄtu informÄciju par notikumiem. Notikumi mums ir svarÄ«gÄki, nekÄ atrast vienu vai otru vÄrdu.
LÄ«dz ar "glasnost' tika pasludinÄts, ka Padomju SavienÄ«bÄ vairs citÄdi domÄjošos nevajÄ, lÄ«dz ar to disidentu vairs nav. CitÄdi domÄjošais par disidentu pÄrvÄ“ršas tad, kad viņu sÄk vajÄt. LatvijÄ tika uzsÄkta to lietu iznÄ«cinÄšana, kas attiecÄs uz ideoloÄ£isko pretizlÅ«košanu, respektÄ«vi, garÄ«dzniecÄ«bu, inteliÄ£enci un tÄ tÄlÄk, pašu daļu tika perspektÄ«vÄ plÄnots pÄrveidot par pretterorisma daļu. Vienu lietu iznÄ«cinÄt - tas prasa laiku. Tur vajadzÄ“ja nodarbinÄt drošas un jaudÄ«gas kurtuves. Aizvešanai vajadzÄ“ja drošu transportu, jo VDK nebija ne jaudÄ«gas kurtuves, ne jaudÄ«gu papÄ«ra smalcinÄtÄju. KomitejÄ bija diezgan liela panika. Dažos gadÄ«jumos lietas iznÄ«cinÄšanai deva cilvÄ“kiem uz mÄjÄm, tiem, kam ir krÄsnis vai kam vasarnÄ«cÄ krÄsns, lai iznÄ«cina pa vienai lietai.
RL: No kurienes tas ir zinÄms - no tiem, kuri paši dedzinÄja?
ZÄlÄ«te: JÄ.
RL: ElektroniskÄ datu bÄze Delta-LatvijÄ - kÄpÄ“c tÄ šeit palika?
ZÄlÄ«te: PirmkÄrt, nepalika programmu nodrošinÄjums, bija palikušas dažas datu bÄzes back-up kopijas uz diskiem, kas bija fiziski nelasÄmi un bojÄja datorus, dzÄ“sti. Tie bija tÄdi apmÄ“ram
RL: Kas tie ir par aÄ£entu sarakstiem, kÄdi laiku pa laikam uzpeld presÄ“, piemÄ“ram, 90. gadu sÄkumÄ laikrakstÄ Nakts?
ZÄlÄ«te: Sarakstu oriÄ£inÄlus Nakts nodeva mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ. Tos savulaik laikrakstam Atmoda bija notirgojis kÄds no bijušajiem VDK darbiniekiem. KÄda bija šÄ« darÄ«juma patiesÄ motivÄcija, nezinu. Saraksti bija autentiski VDK darbinieku sastÄdÄ«ti aÄ£entu sarakstu uzmetumi, kas tika gatavoti LPSR VDK gada atskaitei.
RL: LasÄ«ju jÅ«su rakstu, kurÄ jÅ«s runÄjat par to, ka visvairÄk infiltrÄ“ti bijuši lielÄkie nacionÄlisti, kurpretim cilvÄ“ki mÄ“dza uzskatÄ«t, ka, teiksim, viņu stÄstÄ«tÄ politiskÄ anekdote kaut kur tiek fiksÄ“ta - patiesÄ«bÄ, izrÄdÄs, tÄs nekur nav fiksÄ“tas.
ZÄlÄ«te: Anekdote varÄ“ja kaut kur aiziet, teiksim, ja tÄ nokaitinÄja kÄdu partijas darbinieku, un tas piezvanÄ«ja uz vietÄ“jo rajona nodaļu un teica, nu cik tad var... Uz tÄdu signÄlu bija jÄreaģē. Bet praktiski... kam tÄs anekdotes interesÄ“ja? Protams, bÅ«tu ne visai gudri, ja mÄ“Ä£inÄtu nacionÄlistu grupÄ iefiltrÄ“t kÄdu kompartijas stingrÄs lÄ«nijas pÄrstÄvi. VervÄ“ parasti no tÄs vides, kurÄ šis cilvÄ“ks atrodas, piemeklÄ“jot motivÄciju. Ja vajadzÄ“ja strÄdÄt ar leÄ£ionÄriem, meklÄ“ja kÄdu no leÄ£ionÄru vidus, ja vajadzÄ“ja ar ArÄja komandu, tad meklÄ“ja kÄdu, kas bija iespÄ“jami tuvu un varÄ“ja vÄkt informÄciju.
RL: Nu, un pÄ“c jÅ«su vÄ“rojumiem, vervÄ“šana bija sekmÄ«ga tÄpÄ“c, ka šie cilvÄ“ki tika šantažēti, vai viņiem varÄ“ja bÅ«t arÄ« materiÄlÄ ieinteresÄ“tÄ«ba?
ZÄlÄ«te: Tie 15-30 rubļi varÄ“ja bÅ«t stimuls, bet diez vai motivÄcija. Parasti tiek uzskatÄ«ts, kÄ motivÄcija bija šantÄža un piespiešana, bet jebkurš VDK darbinieks zina, ka tÄds piespiests aÄ£ents nestrÄdÄs ilgi un strÄdÄs slikti. Ja ir iespÄ“jams, labÄk dabÅ«t kÄdu citu. Nekad jau nemotivÄ“ja - arÄ« tos cilvÄ“kus, kas strÄdÄja Tautas frontÄ“, LNNK vai InterfrontÄ“ - ar to, ka nu tik mÄ“s to stiprinÄsim Padomju SavienÄ«bu. MotivÄcija bija vienkÄrša - jÄdara viss iespÄ“jamais, lai nepieļautu asinsizliešanu, kas tad varÄ“tu bÅ«t reÄls pamats gan ieviest prezidenta pÄrvaldi, gan izlaist ielÄs armiju.
RL: JÅ«su vÄ“rtÄ“jumÄ - vai tie bija reÄli draudi, vai arÄ« bubulis, lai saglabÄtu kontroli un vienlaikus arÄ« Padomju SavienÄ«bu?
ZÄlÄ«te: Tie tomÄ“r bija reÄli draudi vai viens no iespÄ“jamiem scenÄrijiem. Tad gan tas aizietu Ärpus kontroles. Solis situÄcijas destabilizÄ“šanÄ bija armijas izlÅ«kdienesta organizÄ“to anonÄ«mo sprÄdzienu sÄ“rijas RÄ«gÄ. VDK panÄca, ka sprÄdzieni tika apturÄ“ti. Starp radikÄlÄm organizÄcijÄm gan no labÄs, gan no kreisÄs puses tika savstarpÄ“ji nopludinÄta informÄcija par iespÄ“jamajÄm provokÄcijÄm, lai sagatavotos, lai nekas tÄds nenotiktu. DrošÄ«bas komitejai pašai bija citi mÄ“rÄ·i. Ja šÄ« kustÄ«ba, kas iziet Ärpus kontroles, vairs nav vadÄma - un 80. gadu sÄkumÄ veiktÄ analÄ«ze rÄdÄ«ja, ka strauji pieaug masu aktivitÄtes, droši vairs nav - tad ir jÄmaina stratÄ“Ä£ija. To galÄ«gi nespÄ“ja saprast kompartija ar savÄm gerontoloÄ£iskajÄm problÄ“mÄm. Tad, protams, tika veikti dažÄdi pasÄkumi, lai nerastos simt mazu organizÄciju, kas sÄktu viena otru apkarot, labÄk viena liela, bet kontrolÄ“jama.
RL: PiemÄ“ram, Latvijas Tautas fronte? Vai ir zinÄmi kÄdi konkrÄ“ti lÄ“mumi vai rÄ«cÄ«ba, ko VDK bÅ«tu ietekmÄ“jusi? KÄ ar LNNK? Pilsoņu komitejas? Vai ir kaut kÄdÄ mÄ“rÄ iespÄ“jams pateikt, kura no šÄ«m organizÄcijÄm bija "visnetÄ«rÄkÄ"?
ZÄlÄ«te: PagaidÄm pieejama ļoti fragmentÄra informÄcija par LTF un neatliek nekas cits, kÄ vÄ“rtÄ“t tÄs darbÄ«bu pÄ“c rezultÄta, un tas ir visnotaļ pozitÄ«vs. Zinu, ka VDK bija problÄ“mas ar pozÄ«cijÄm LNNK vadÄ«bÄ. Šie temati vÄ“l pagaidÄm ir par "karstiem" un tÄpÄ“c maz cilvÄ“ku vÄ“las par to atklÄti runÄt. KatrÄ gadÄ«jumÄ, lai vara nezaudÄ“tu kontroli pÄr šiem formÄ“jumiem, izdevÄ«gÄk bija, ka radÄs nevis sÄ«ki, bet viena liela organizÄcija, kur lÄ“mumi tiek pieņemti koleÄ£iÄli, to vismaz var izkontrolÄ“t un varbÅ«t kÄdreiz "palÄ«dzÄ“t" ar kÄdu labu padomu. NelielÄs organizÄcijas, kas Atmodas laikÄ ieguva diezgan lielu tautas uzticÄ«bu... lielÄkÄ daÄ¼Ä šo nelielo organizÄciju vadÄ«tÄju bija nepieredzÄ“juši, viņiem varÄ“ja daudz ko iestÄstÄ«t, sarÄ«dÄ«t savÄ starpÄ. Tad izveidojas divas organizÄcijas, un, ja ir divas organizÄcijas zem viena un tÄ paša nosaukuma, viņÄm var likt mieru, jo tÄs nodarbosies viena ar otras apkarošanu, tÄ teikt, vispÄrÄ“jÄ politika beigusies. TÄ ir daļa no tehnikas, kas varÄ“ja tikt izmantota Atmodas laikÄ.
RL: Varēja tikt vai tika izmantota?
ZÄlÄ«te: Tika, tika.
RL Un konkrÄ“tÄk?
ZÄlÄ«te: KonkrÄ“tÄk jau nozÄ«mÄ“ - vÄrdi.
RL: Nu, kÄpÄ“c vÄrdi, - organizÄcijas.
ZÄlÄ«te: Nu, cik tad mums organizÄciju bija - Helsinki, Vanagi, Tautas fronte. Nu, sociÄldemokrÄtu partija. Bet neesmu pilnÄ«gi drošs, ka visos gadÄ«jumos vainÄ«ga Äekas roka. TÄ varÄ“ja bÅ«t arÄ« savstarpÄ“ja nenovÄ«dÄ«ba.
RL: KÄpÄ“c Saeima nobalsoja atvÄ“rt maisus tieši tagad? Ir viedoklis, ka tas bija vienkÄrši populisms pirms Eiroparlamenta vÄ“lÄ“šanÄm. Bet citi apgalvo - ja tagad visiem bÅ«s pieejams viss, tad jÅ«s vairs nebÅ«sit vajadzÄ«gs. VarbÅ«t jÅ«s to komentÄ“tu?
ZÄlÄ«te: Iemesls, kÄpÄ“c es esmu pret publiskošanu, ir tas, par ko esmu vienmÄ“r iestÄjies, kopš sÄku strÄdÄt ar šiem dokumentiem. Es vienmÄ“r esmu stingri pieturÄ“jies diskrÄ“tÄs atbildÄ«bÄs principam. MÄ“Ä£inÄju paust savu pÄrliecÄ«bu, ka šÄ« sadarbÄ«ba ir bijusi dažÄdu raksturu, ar dažÄdu motivÄciju, ar pilnÄ«gi dažÄdÄm sekÄm un pilnÄ«gi dažÄdiem izpausmes veidiem. Nevar noliegt, ka nozÄ«mÄ«ga daļa VDK darba bija veltÄ«ta sabiedrÄ«bas interešu aizstÄvÄ«bai - narkotiku "trafika" atklÄšanai un izplatÄ«šanas tÄ«klu likvidÄ“šanai, organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas apkarošanai u.c. Un, viesojoties frakcijÄs šÄs un arÄ« iepriekšÄ“jÄs Saeimas laikÄ, es nesu lÄ«dzi diezgan lielu skaitu papÄ«ru, lai deputÄti varÄ“tu iepazÄ«ties, lai tas nebÅ«tu tikai kÄ mani pliki apgalvojumi. Cita lieta, vai deputÄti to vispÄr gribÄ“ja dzirdÄ“t. Bija radÄ«ts Ä“rts mÄ“rÄ·is, uz kuru koncentrÄ“t visas okupÄcijas gadu nelaimes. Pati VDK bija visu darÄ«jusi, lai cilvÄ“ku apziÅ†Ä bÅ«tu priekšstats, ka Äeka noklausÄs visas telefona sarunas, ka katrs otrais trešais ir savervÄ“ts par aÄ£entu, ka ÄekÄ mauc nagus. TrÄ«s galvenie postulÄti, kurus pirmo reizi apgÄžam dzirdÄ“ju, šÄ·iet, 1990.gadÄ, kad bija raidÄ«jums televÄ«zijÄ, kur uzstÄjÄs priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks un kaut kÄdi daļu priekšnieki un stÄstÄ«ja, cik viņi fauna un moderna organizÄcija esot. Protams, kas gan viņiem vairs ticÄ“ja. Es šad tad jautÄju drošÄ«bas komitejas darbiniekiem, kÄpÄ“c tad agrÄk nerunÄja par tÄm lietÄm. Šie saka - jÄ, bet tas jau palÄ«dz darbÄ, mÄ“s dzÄ«vojam apvÄ«ti mÄ«tiem. Ko tas dod? VienkÄrši paorganizÄ“ta sabiedrÄ«ba. Telefons mÄjÄs ir, bet neko jau runÄt nevar, vari pÄrrunÄt, kas ledusskapÄ«, bet nevari apspriest, kas notiek UngÄrijÄ vai ÄŒehoslovÄkijÄ.
RL: JÅ«s apgalvojat, ka nemaz nenoklausÄ«jÄs?
ZÄlÄ«te: Nu, RÄ«gÄ bija 20 noklausÄ«šanÄs vietas. Liela daļa no tÄm bija nodarbinÄtas IntÅ«rista viesnÄ«cÄs, Ärzemniekus klausÄ«jÄs, organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas jomÄ u.c.
RL: Visus Ärzemniekus?
ZÄlÄ«te: DomÄju, ka ne. Tos, par kuriem bija kaut kÄdas aizdomas. Valsts drošÄ«bÄs komitejÄ bija pretkorupcijas augsta lÄ«meņa noklausÄ«šanÄs. Netika jau atzÄ«ts, ka Padomju SavienÄ«bÄ ir organizÄ“tÄ noziedzÄ«ba, bet, kad beidzot atzina, tad izveidoja arÄ« daļu. Tad tÄ paņēma lielu daļu numuru. Cik es zinu, tad dÄrgÄkais disidents LatvijÄ ir bijis Berklavs, jo tam ir bijusi uzlikta pastÄvÄ«ga noklausÄ«šanÄs un novÄ“rošana vairÄku gadu garumÄ. Ja izrÄ“Ä·ina naudas izteiksmÄ“, tad tas aizņēma 5% no visa noklausÄ«šanÄs un izsekošanas budžeta ilgu laika periodu - faktiski, kopš viņš atgriezÄs no Vladimiras. Cik tad tur paliek pÄri, lai visus noklausÄ«tos? AugstskolÄs, ja paskaita, sanÄk apmÄ“ram viens aÄ£ents uz vienu lÄ«dz diviem simtiem studentu, bet viņi bija izvietoti pareizÄs, optimÄlÄs pozÄ«cijÄs.
RL: JÅ«s nepateicÄt, vai tÄ varÄ“tu bÅ«t, ka jÅ«s par katru cenu turÄ“tos pie amata?
ZÄlÄ«te: Nu jÄ, es tiešÄm apmulsu, jo šÄdÄ aspektÄ, Dieva vÄrds, nebiju uz problÄ“mu skatÄ«jies. Nu neesmu es stÄ«vs uz tiem maisiem! Ja runÄ nopietni, tad pamatÄ es jÅ«tu kaut kÄdu atbildÄ«bu par to informÄciju, kas ir mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ. Tas mani faktiski drusku tÄ kÄ piesien strÄdÄt šajÄ centrÄ. Bet vai tad es neatradÄ«šu kÄdu darbu, kur labÄk varÄ“tu nopelnÄ«t un mazÄki kreņķi bÅ«s?
RL: KÄ tad, jÅ«suprÄt, bÅ«tu visprÄtÄ«gÄk apieties ar "maisiem"?
ZÄlÄ«te: PirmkÄrt, atļaut pieeju aÄ£entÅ«ras kartotÄ“kai politrepresÄ“tajiem un nacionÄlÄs pretošanÄs kustÄ«bas dalÄ«bniekiem savu lietu ietvaros, lai noskaidrotu, kÄdi cilvÄ“ki lÄ«dzdarbojušies šÄ«s lietas radÄ«šanÄ. OtrkÄrt, atļaut izmantot kartotÄ“kas informÄciju zinÄtniskos pÄ“tÄ«jumos. TreškÄrt, ierobežojumus atstÄt tajos likumos, kas attiecas uz tiesÄ«bsargÄjošÄm un valsts drošÄ«bas iestÄdÄ“m, atļaujÄm piekļūt valsts noslÄ“pumiem. Par pÄrÄ“jo ierobežojumu nepieciešamÄ«bu jÄizvÄ“rtÄ“ katra joma atsevišÄ·i (riski, zaudÄ“jumi, ieguvumi u.t.t.).
RL: Vai jÅ«su pieredze centrÄ jums izraisÄ«jusi kÄdas jaunas atziņas par cilvÄ“ka dabu?
ZÄlÄ«te: GalvenÄ atziņa varÄ“tu bÅ«t tÄda, ka latvietis nav nemaz tik vienkÄrša radÄ«ba, kÄ tas, pavirši skatoties, varÄ“tu likties. Latvieti man gribÄ“tos salÄ«dzinÄt ar sÄ«polu, kas sev uzaudzÄ“jis apkÄrt neskaitÄmas kÄrtas mizu. Tas viņam palÄ«dzÄ“jis izdzÄ«vot globÄlÄs kataklizmÄs - pasaules karos, okupÄciju varu pakļautÄ«bÄ, terora apstÄkļos, un saglabÄt savu nacionÄlo identitÄti. Un ne tikai izdzÄ«vot, bet izveidot atzÄ«tu valsti un pÄ“c ilgstošas svešu varu okupÄcijas atkal to atgÅ«t. Nomet kÄrtÄ“jo mizu, atsedz jaunu, bet tam kodolam klÄt nelaiž. Varu minÄ“t kaut vai iznÄ«cinÄtÄjus, kuru uzdevums pÄ“ckara laikÄ bija likvidÄ“t nacionÄlos partizÄnus. Protams, ka daudzi šo uzdevumu izpildÄ«ja pÄ“c vislabÄkÄs sirdsapziņas, taÄu bija tÄdi, kuri dienas laikÄ piedalÄ«jÄs akcijÄs pret partizÄniem, bet naktis piegÄdÄja tiem pÄrtiku, medikamentus un brÄ«dinÄja par nÄkošajÄm plÄnotajÄm akcijÄm. Bet gadÄ«jums, kura izmeklÄ“šanas dokumentus es aiznesu arÄ« deputÄtiem, bija par kaujiniekiem, kuri piedalÄ«jÄs reidos padomju partijas iestÄdÄ“m, nogalinot arÄ« aktÄ«vistus. PÄ“c tam to partizÄnu izÄ·er, viņu tiesÄ, piespriež viņam 25 gadus. Bet ja mÄ“s paņemam to kriminÄllietu - cilvÄ“ks atsÄ“dÄ“jis 25 gadus, atbraucis atpakaļ, visi dokumenti kriminÄllietÄ ir, bet Ä«stenÄ«bÄ viņš piekrita sadarboties, viņu palaida atpakaļ mežÄ. Viņam jau bija laba reputÄcija, viņš tika komplektÄ“ts vÄ“lreiz, partizÄnu vienÄ«bas ne vienmÄ“r bija kaut kas vienots un stabils, tÄs mainÄ«jÄs. Viņi bija, teiksim, bijušie leÄ£ionÄri, vÄ“l viens otrs no tÄdiem pašiem savervÄ“tiem... Viņi meklÄ“ja kontaktus ar Ä«stÄm partizÄnu grupÄm, kas taisÄ«ja kaut kÄdas pasÄ“dÄ“šanas, iedzÄ“ra degvÄ«nu, bet tie piebÄ“ra stipru narkotiku klÄt, PartizÄni atslÄ“dzÄs, tad viņus vai nu apšÄva vai arestÄ“ja. Citos gadÄ«jumos vienkÄrši brutÄli sameta bunkuros, kur cilvÄ“ki vÄ“l gulÄ“ja, benzÄ«na kannas un granÄtas. TÄtad viņš sÄkumÄ bija piedalÄ«jies komunistu iznÄ«cinÄšanÄ, pÄ“c tam nacionÄlo partizÄnu iznicinÄšanÄ. Viņa kriminÄllieta izceļoja visu to 25 gadu ieslodzÄ«jumu, bet viņš tÄ arÄ« nekur netika aizsÅ«tÄ«ts. MatÄ“rija atraujas no apziņas un attÄ«stÄs pÄ“c saviem likumiem, kÄ saka. Lieta atsÄ“dÄ“ja viņa vietÄ, viņš pats pÄ“c kara strÄdÄja vienÄ nelielÄ pilsÄ“tiņÄ, mÄ“s viņu tur atradÄm, dabÅ«jÄm bildes, informÄ“jÄm prokuratÅ«ru.
RL: Un kas ar to cilvēku notika?
ZÄlÄ«te: Pret viņu tika ierosinÄta kriminÄllieta, kuras izmeklÄ“šanas gaitÄ viņš pakÄrÄs. Cits gadÄ«jums - šo informÄciju mÄ“s atradÄm kriminÄllietÄ, ne vienÄ vien, par dubultaÄ£entiem. SaÄ·er partizÄnu un tad viņam ir izvÄ“le, vai nu piekrist sadarboties, vai arÄ« notiesÄ uz 25 gadiem un ar visu Ä£imeni izsÅ«tÄ«jumÄ. CilvÄ“ks padomÄ, viņš saka, kur to dÄ“sies, un paraksta to papÄ«ru. NÄkamÄ nakti paņem savu Ä£imeni, aizved uz mežu drošÄ vietÄ. Iet satikties ar operatÄ«vo darbinieku, nošauj viņu un pieliek klÄt zÄ«mi "NomazgÄju savu negodu. NacionÄlais partizÄns". JebkurÄ gadÄ«jumÄ šis cilvÄ“ks ir bijis aÄ£ents. Ja mums nebÅ«tu šis kriminÄllietas, kura pierÄdÄ«tu, ka šis pats partizÄns pÄ“c tam ir vÄ“l izÄ·erts, ka viņš tiešÄm nošÄvis to cilvÄ“ku, tad mÄ“s tÄ arÄ« nekad neuzzinÄtu šo notikumu. Es negribÄ“tu šos divus cilvÄ“kus redzÄ“t vienÄ listÄ“. PubliskošanÄ ir jÄiet no cietušÄ uz vÄrdu, no upura uz izpildÄ«tÄju, nevis otrÄdi - atrod vÄrdu un tad jau gan jau cietušo vai noziegumu piemeklÄ“sim. Gan jau bÅ«s kÄds cietis, varbÅ«t kolÄ“Ä£is vai kaimiņš.
RL: Un vÄ“l bija tÄdi aÄ£enti, kas tika savervÄ“ti aizmuguriski, pašiem nezinot?
ZÄlÄ«te: SÄkot no 1980. gadiem, tÄda prakse bija diezgan populÄra zinÄtniski tehniskajÄ izlÅ«košanÄ. Ä€rÄ“jo sakaru daļÄs, augstskolÄs, ZinÄtņu akadÄ“mijÄ, pÄ“tniecÄ«bas institÅ«tos tika izvietoti VDK darbinieki, kÄ saka, "zem jumta". VarbÅ«t direktors zinÄja, ko Ä«sti šis cilvÄ“ks pÄrstÄv. Viņš profesionÄli strÄdÄja, gatavoja cilvÄ“kus komandÄ“jumiem, inspirÄ“ja viņus. Darbs plauka un ziedÄ“ja, viņš profesionÄli pildÄ«ja visus pienÄkumus. Starp citu, deviņdesmitajos gados tÄds cilvÄ“ks vÄ“l strÄdÄja ZinÄtņu akadÄ“mijÄ. Kad šo cilvÄ“ku sÄka aicinÄt sadarbÄ«bas faktu lietÄs uz tiesu par vienu, par otru zinÄtnieku, tad sÄka domÄt, kÄdÄ sakarÄ viņu sauc. IzrÄdÄ«jÄs - virsnieks! Visi izbrÄ«nÄ«jušies tÄds jauks cilvÄ“ks un Äekists? Nu, nevar bÅ«t, ko jÅ«s man to stÄstÄt. CilvÄ“ks vienkÄrši aizgÄja pensijÄ. Bet, ja mÄ“s nevaram pateikt, ko tas zinÄtnieks tieši ir darÄ«jis, tad, protams, bÅ«s ļoti viegli visas tÄs neveiksmes, arÄ« sadzÄ«viskÄs, novelt uz viņu. Te rodas blakus efektu iespÄ“jamÄ«ba. VDK perifÄ“rijas nodaļÄs, laukos nekÄdas dramatiskas izstrÄdes nenotika, bet aÄ£entu vervÄ“šanas plÄnus neviens nemainÄ«ja - kaut vai asinis no deguna, bet 5-10 aÄ£enti gadÄ jÄsavervÄ“. CitÄdi karjera apstÄsies un laukos visu mūžu arÄ« nosÄ“dÄ“si. SituÄcija šÄdos gadÄ«jumos tika risinÄta ar pierakstÄ«jumiem - fiktÄ«vÄm vervÄ“šanÄm. SvarÄ«gi arÄ« tas, ka no kartiņÄm mÄ“s nevaram pateikt jomu, kÄdÄ cilvÄ“ks ir strÄdÄjis, bet VDK jau no 70. gadiem strÄdÄja organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas, narkotiku apkarošanas jomÄ. PiemÄ“rs. 80. gadu vidÅ« bija diezgan liela operÄcija, kur VDK strÄdÄja AfganistÄnÄ, strÄdÄja RÄ«gÄ, strÄdÄja AmsterdamÄ. Tika atklÄts liels narkotiku daudzums - 2,5 tonnas paslÄ“ptas milzÄ«gÄ rozīņu konteinerÄ, kas nÄca no AfganistÄnas caur RÄ«gu uz Amsterdamu. Šis konteiners tika atklÄts, tika veikti aresti, ieskaitot NÄ«derlandi, arestÄ“ja vairÄk nekÄ 25 cilvÄ“kus. Tas viss tika paveikts ar aÄ£entÅ«ras palÄ«dzÄ«bu. ArÄ« vÄ“lÄk vÄ“l tika izmantota šÄ« aÄ£entÅ«ra un, nesaki ne pieci, ka tÄ strÄdÄ arÄ« šobrÄ«d. Man šÄ·iet, ka tie cilvÄ“ki pÄrÄk ilgi nedzÄ«vos, ja viņu vÄrdi bÅ«s pieejami visiem.
RL: KÄdÄ rakstÄ par zinÄtniski tehnisko spiegošanu jÅ«s atsaucaties uz Mitrohina arhÄ«vu. Vai centrs ir mÄ“Ä£inÄjis tam piekļūt?
ZÄlÄ«te: AtklÄti sakot, nav mÄ“Ä£inÄts. Ar tiem resursiem, kas mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ ir, mÄ“s galveno uzmanÄ«bu pievÄ“rsÄm tÄm VDK darbÄ«bas jomÄm, kas bija specifiskas komunistiskajam režīmam. MÄ“s atskaitÄm to profesionÄlo background, kas ir jebkura pasaules specdienesta funkcija. Ja valsts grib ekonomÄ“t lÄ«dzekļus, jÄmÄ“Ä£ina kaut ko nošpikot citur. Ir skaidri zinÄms, ka LatvijÄ šÄ« zinÄtniski tehniskÄ izlÅ«košana bija noorganizÄ“ta ļoti augstÄ lÄ«menÄ«, un no tÄdÄm reÄ£ionÄlÄm VDK organizÄcijÄm LPSR VDK tomÄ“r bija topÄ šajÄ jomÄ. Var pastÄstÄ«t arÄ« diezgan daudz kuriozus gadÄ«jumus, kaut vai, piemÄ“ram, kÄpÄ“c LatvijÄ Ogres trikotÄžas produkcija vai kÄda cita šÅ«šanas uzņēmuma produkcija pozitÄ«vi atšÄ·Ä«rÄs no visas pÄrÄ“jÄs Padomju SavienÄ«bas produkcijas un spÄ“ja konkurÄ“t arÄ« kaut kur Rietumos. Bija noorganizÄ“ta piekļūšana nÄkamÄ gada modeļu katalogiem lielÄs Ärzemju izdevniecÄ«bÄs. Tie bija pieejami jau gadu iepriekš, varÄ“ja uztaisÄ«t kaut ko, kas atbilda pasaules modes tendencÄ“m. Ä»oti prozaiski, bet tÄ tas bija. To pašu var teikt par siltumnÄ«cu kompleksu bÅ«vi pie RÄ«gas, bija paredzÄ“ts, ka siltumnÄ«cas nosegs ar mainÄmÄm plastmasas plÄ“vÄ“m, bet izrÄdÄ«jÄs, ka tie aparÄti nestrÄdÄ, jo nebija nopirkta pilna tehnoloÄ£ija. Liek aparÄtÄ iekšÄ tÄs plastmasas granulas un vilks nu laukÄ plÄ“vi, bet nekÄ, burbuļi un caurumi vien, burbuļi vien. SteidzÄ«gi vajadzÄ“ja atrast kÄdu, kas varÄ“tu bez lielu lÄ«dzekļu ieguldÄ«šanas izlabot situÄciju, jo pavasaris bija jau tuvu. InformÄcijas iegÅ«šanai cilvÄ“ks jÄmotivÄ“. KÄ to cilvÄ“ku motivÄ“si? "Paskat, kÄdi rÄ«dzinieki bÄli staigÄ, nav lociņu, nav gurÄ·Ä«šu, bet jÅ«s to visi tÄdi apaļi..." "Labi, bet tikai lai krieviem netiek."
RL: Vai jÄsecina, ka tas, kurš to tehnoloÄ£iju izgÄdÄja, bija kÄds Rietumu letiņš?
ZÄlÄ«te: LabÄk nekomentÄ“t. Nu, aizgÄja visa tÄ dokumentÄcija, pÄ“c tam parÄdi ja izpalÄ«dzÄ«gajam cilvÄ“kam fotogrÄfijas, ka rÄ«dziniekiem vÄ“l vÄ“lu rudeni ir tomÄti un gurÄ·i, pavasarÄ« - lociņi. Var jau teikt, ka tÄ tika stiprinÄta padomju vara, bet visvairÄk no tÄ tomÄ“r ieguva cilvÄ“ki, rudeņos un pavasaros saņemot dabÄ«gos vitamÄ«nus.
Ja mÄ“s runÄjam par darbu emigrÄcijas vidÅ«, tad tur informÄcija praktiski ir nulle. VienÄ«gais, ko mÄ“s zinÄm, ir par KultÅ«ras sakaru komiteju`, par kuru arÄ« man nav iespaids, ka tÄ ir tÄda melnbalta komiteja. Rietumnieki nebija tik naivi, viņi saprata, kas tas tÄds ir. Bet daļai jaunÄkÄs paaudzes cilvÄ“ku tÄ bija vienÄ«gÄ iespÄ“ja atbraukt un savÄm acÄ«m ieraudzÄ«t to valsti, to zemi, no kurienes viņu vecÄki ir izceļojuši, kaut kÄ pašidentificÄ“ties.
Faktiski tÄ komiteja bija komunikÄcijas kanÄls. Tas nekad nevar strÄdÄt tik absolÅ«ti tikai uz vienu pusi. Kaut kÄda pieredzes apmaiņa notiek, kaut kas aiziet Ärpus, kÄ saka, protokola. Tad jÄskatÄs, kurš no tÄ gÅ«st lielÄku labumu, kura puse ir gudrÄka.
RL: Kura puse tad, jÅ«suprÄt, ieguva vairÄk? ZÄlÄ«te: JÄskatÄs pÄ“c rezultÄta. Latvija ieguva neatkarÄ«bu, tas viens, LatvijÄ dzÄ«vojošie latvieši un emigrÄcijas latvieši diezgan Ätri varÄ“ja atrast kopÄ“ju valodu - tÄ nenotika UkrainÄ un nekur citur. Tikai Baltijas valstis. Ja nebÅ«tu kontaktu, šeit bÅ«tu tikai priekšstati, ko skaloja iekšÄ komunisti caur radio un avÄ«zÄ“m, savukÄrt Rietumos - ka to valda viens vienÄ«gs KGB un nekas cits.
RL: Zinot, ka šÄ« organizÄcija tomÄ“r bija VDK, tÄ teikt, bÄ“rns, varÄ“tu pat veikt pÄ“tÄ«jumu VDK ieguldÄ«jums Latvijas neatkarÄ«bas atgÅ«šanÄ.
ZÄlÄ«te: VÄ“sture un publicistika tomÄ“r ir divas dažÄdas lietas. VÄ“sture sÄkas tad, kad darbojošÄs personas atstÄjušas aktÄ«vo skatuvi. Bez šaubÄm, bÅ«tu jÄprasa pašiem cilvÄ“kiem, kÄ tad tas bija un ko tÄ komiteja no tevis gribÄ“ja. VajadzÄ“tu intervÄ“t komitejas darbiniekus, kÄda bija viņu motivÄcija. KÄdi bija tÄlejoši mÄ“rÄ·i, kÄdi bija tuvÄkie mÄ“rÄ·i. Tam jÄbÅ«t kaut cik ticami - tÄtad jÄpaiet laikam. Es varu teikt, ka gan attiecÄ«bÄ uz aÄ£entiem - ļoti daudzos gadÄ«jumos, gan attiecÄ«bÄ uz VDK darbiniekiem pietiekami daudzos gadÄ«jumos var piemÄ“rot sÄ«pola modeli. Lobi un lobi, un Ä«sti nemaz nezini, kas tur apakšÄ ir. Ir jÄmÄ“Ä£ina vispÄr novÄ“rtÄ“t Latvijas vietu pasaulÄ“ un kÄdu taktiku lielvalstu starptautiskajÄs spÄ“lÄ“s bÅ«tu jÄpieņem kaut vai izdzÄ«vošanai. Ja paņem globusu rokÄs, tad nemaz redzÄ“t nevar. Tad jÄsaka, paldies Dievam; ka mums to ir valsts, ka ir noformÄ“jusies nÄcija. Neskatoties uz visu, kas noticis, var redzÄ“t kaut kÄdu Ä£enÄ“tisku prasÄ«bu pÄ“c valsts, un tÄ tiek realizÄ“ta pie mazÄkÄs iespÄ“jas! Vai ir iespÄ“jams kaut kÄds cits uzvedÄ«bas modelis tÄdos, var teikt, ekstremÄlos apstÄkļos kÄ kari, okupÄcijas?
RL: TÄtad kolaborÄcija ir nepieciešama?
ZÄlÄ«te: Es domÄju taktisko kolaborÄciju, es nedomÄju identificÄ“šanos ar okupÄcijas varu. ManuprÄt, sadarbÄ«ba ir skatÄma plašÄkÄ kontekstÄ. Tas ir izdzÄ«vošanas modelis un pretošanÄs modelis. KÄdÄ divarpus tÅ«kstoš gadu vecÄ Ä·Ä«niešu traktÄtÄ visus kara mÄkslas manevrus iedala divos - Äen un Äi, aktÄ«vais un pasÄ«vais. ÄŒen, tas ir uzbrukums pieri pierÄ“, bet Äi ir viltus manevrs. CÄ«Å†Ä ar pÄrspÄ“ku var uzvarÄ“t tikai izmantojot viltus manevrus, gudru taktiku. Tas, manuprÄt, ir bijis viens no veidiem, kÄ izdzÄ«vot. Tas, protams, neskan patriotiski.
RL: Bet vai, jÅ«suprÄt, pastÄv kolektÄ«va domÄšana? Vai tomÄ“r katrs cilvÄ“ks neizdzÄ«vo to atsevišÄ·i, par sevi?
ZÄlÄ«te: Nu, tika darÄ«ts viss, lai sabiedrÄ«ba pašorganizÄ“tos un bÅ«tu ļoti limitÄ“ta komunikÄcija starp cilvÄ“kiem. Tika slÄ“pta arÄ« jebkura informÄcija par pretošanÄs grupu pastÄvÄ“šanu. Tas priekš manis bija blieziens - mÄ“s sarÄ“Ä·inÄjÄm, ka LPSR katru gadu tika atklÄtas un neitralizÄ“tas 6-12 pretpadomju grupas, pagrÄ«des, nelegÄlas. Ja to zinÄtu, ja par to rakstÄ«tu avÄ«zÄ“s! Tad jau štrunts bÅ«tu par to stukaÄu, par to trešo.
RL: Bet bija taÄu mūžīgie pierakstÄ«jumi, lai uzkalpotos. Un "pretpadomju" jau arÄ« bija stiepjams jÄ“dziens.
ZÄlÄ«te: PierakstÄ«jumi tie nebija, bet ne visos gadÄ«jumos grupas bija uzskatÄmas par nopietnÄm organizÄcijÄm, tas tiesa. LielÄku nozÄ«mi es piešÄ·irtu nelegÄlam biedrošanÄs faktam, kas motivÄ“ts patriotisku mÄ“rÄ·u vÄrdÄ. Tas izdzÄ«vošanas modelis ir pÄ“tÄ«šanas vÄ“rts no dažÄdiem aspektiem. KolaborÄcijas izvÄ“rtÄ“šanai mÄ“s nevaram piemÄ“rot kÄdu lielvalstu modeli. Lielvalsti tÄda izdzÄ«vošanas iespÄ“ja rodas tikai kara laikÄ. Protams, ar to es galÄ«gi negribu teikt, ka visiem vajadzÄ“ja mÄnÄ«ties un iet un strÄdÄt VDK.
ZÄlÄ«te: Vai nebija tÄ, ka tÄ laika dzÄ«vÄ“ Äekistiem - lietojot tÄdus prastu tautas apzÄ«mÄ“jumu - bija svarÄ«gi disidenti, disidentiem Äekisti, bet visa lielÄ masa varÄ“ja mierÄ«gi, laimÄ«gi dzÄ«vot bez disidentiem un bez Äekistiem. Protams, ja pieņem tÄdu modeli, tad rodas jautÄjums, kÄpÄ“c notika šis brÄzmainais uzliesmojums, sÄkot ar 80. gadu vidu?
ZÄlÄ«te: AcÄ«mredzot, pamanot pilno ienaidnieka, pretinieka vÄjumu, tas tika izmantots pilnÄ«bÄ.
RL: JÄ, bet mulsina, ka par to runÄ tÄ, ir kÄ pastÄvÄ“tu viens organisms, kurš, lÅ«k, pielieto izdzÄ«vošanas modeli, bet domÄ taÄu katrs cilvÄ“ks atsevišÄ·i.
ZÄlÄ«te: JÄ, es saprotu. KÄdam ir jÄsaka "a". Atgriežamies pie Helsinku kustÄ«bas pirmÄ paziņojuma - tas bija vienkÄrši Ä£eniÄls! Tas tika publiskots un pÄrraidÄ«ts. Es tiku runÄjis par šo lietu arÄ« ar mÄcÄ«tÄju Juri Rubeni - kur tas rodas, kur tas pÄ“kšÅ†i rodas. Viņš saka, viņš to nevarot citÄdi izskaidrot - tÄ bija apgarotÄ«ba, apgaismÄ«ba, kas nÄca pÄr to cilvÄ“ku, kas viņu sastÄdÄ«ja. Faktiski lÄ«dz ar to tÄ organizÄcija savu lomu bija nospÄ“lÄ“jusi.
RL: KÄda ir jÅ«su Atmodas laika biogrÄfija? KÄ jÅ«s vispÄr kļuvÄt TSDC direktors?
ZÄlÄ«te: StrÄdÄju Biolar OlainÄ“. Astoņdesmito gadu beigÄs iestÄjos LNNK Olaines nodaļÄ, tiku ievÄ“lÄ“ts LNNK padomÄ“, biju LNNK RÄ«gas novada nodaļu apvienÄ«bas vadÄ«tÄjs u.t.t. TajÄ laikÄ LNNK bija cilvÄ“ki, kuri interesÄ“jÄs par Latvijas jaunÄko laiku vÄ“stures "aizliegtajÄm" lappusÄ“m (BrÄ«vÄ«bas cīņas, pretošanÄs okupantiem, mežabrÄļu jeb nacionÄlo partizÄnu kustÄ«bÄ, Baigais gads u.c.) - Odisejs Kostanda, MÄris Markuss un citi. Tika meklÄ“ti notikumu lÄ«dzdalÄ«bnieki un liecinieki, vÄktas viņu atmiņas. 1992. gadÄ tika izveidots TSDC un man piedÄvÄja organizÄ“t informÄcijas vÄkšanu un uzkrÄšanu par padomju laika noziegumiem un represÄ«vajÄm iestÄdÄ“m. Centra pirmais vadÄ«tÄjs bija Edmunds BÅ«manis, viņu nomainÄ«ja pašreizÄ“jais Saeimas deputÄts Paulis Kļaviņš. 1994. gadÄ viņš nolÄ“ma startÄ“t politikÄ, un par TSDC vadÄ«tÄju kļuvu es.
RL: Sakiet, lÅ«dzu, kÄ jÅ«s pats iztÄ“lojÄties savu dzÄ«vi, teiksim, ap 1975. gadu? ZÄlÄ«te:: Tas bija tad, kad beidzu augstskolu. Protams, uz to laiku apjausma radÄs, ka viss nav tik saulaini. Es mÄcÄ«jos LVU Ķīmijas fakultÄtÄ“. Tur daudz ko domÄt... Protams, domÄju. Bija vispÄrÄ«ga interese, kas vispÄr tam vecumam raksturÄ«ga - par filozofiju, par eksistenciÄliem jautÄjumiem. OrientÄ“ts es biju diezgan pragmatiski un profesionÄli. Man bija diezgan laba izdevÄ«ba pastrÄdÄt PSRS ZinÄtņu akadÄ“mijas BioloÄ£isko pÄ“tÄ«jumu centrÄ PušÄino, tas ir kÄdus
RL: Ko tieši jÅ«s pÄ“tÄ«jÄt? Kas bija jÅ«su specializÄcija un intereses?
ZÄlÄ«te: TÄ bija olbaltumvielu aktÄ«vo centru topogrÄfijas izpÄ“te, izmantojot selektÄ«vas Ä·Ä«miskÄs modifikÄcijas metodes. ĪsÄk - dzÄ«vÄ«bas pamatelementu darbÄ«bas mehÄnismi. PušÄino guvu ļoti labu pieredzi gan profesionÄlajÄ, gan intelektuÄlajÄ ziņÄ. TÄ bija fauna pilsÄ“ta, 60. gados izveidota ar lielu intelektuÄlo potenciÄlu. PilnÄ«gi sprÄ“gÄja! VÄ“l pirms visÄm perestroikÄm. Tur diezgan brÄ«vi runÄja par daudzÄm lietÄm - par demogrÄfiju, par to, vai sabiedrÄ«bas modelis ir atbilstošs mÅ«sdienÄm, cik viena lieta atbilstoša, cik otra. Tur bija arÄ« zinÄtnieki, protams, kuriem neko nevarÄ“ja izdarÄ«t - akadÄ“miÄ·i, starptautiskas autoritÄtes. Bet vispÄr es savas izjÅ«tas drÄ«zÄk varu izteikt retrospektÄ«vÄ. LasÄ«ju Eduarda Berklava ZinÄt un neaizmirst. Tas bija ap vieniem naktÄ«, taisÄ«jos jau iet gulÄ“t, biju gultÄ, parasti es gultÄ grÄmatas nelasu, bet biju jau iekÄpis, domÄju - taisÄ«šu ciet, bet pirms tam vÄ“l palasÄ«šu, ko viņš tur raksta. Izlasu un sÄku histÄ“riski smieties. Pamostas mana sieva, es izlasu viņai priekšÄ - viņa arÄ« smejas. Tur bija aprakstÄ«ta normÄla ainiņa, tÄda dzÄ«ve, kÄdu es dzÄ«voju apmÄ“ram 80. gados, kad es strÄdÄju OlainÄ“ Biolar institÅ«tÄ. Tur bija aprakstÄ«ta tÄ ikdiena, kura jau bija aizmirsusies. Ka bija pilni veikali ar kurpÄ“m, bet tÄs kurpes nebija izmantojamas, jo spieda. Un tad vajadzÄ“ja kaut kur zem letes dabÅ«t kaut vai austrumvÄcu vai Äehu ražojumus, vai braukt tos pirkt uz kÄdu citu vietu.
Es labi atceros, ka skolnieku uzvalkus vajadzÄ“ja braukt uz Igauniju meklÄ“t. Bija pilni veikali ar kleitÄm, bet tÄs nebija valkÄjamas, jo visas bija jocÄ«gas. Biezpienu dod divas pakas... TÄ bija normÄla ikdiena - pÄ“c darba ej un stÄvi rindÄ, lai dabÅ«tu tÄs divas pakas biezpiena. SÄ«kais piedzimst, ratiņus nevar dabÅ«t. Vesela epopeja ar BÄ“rnu pasauli, par blatiem tad kaut kur brauc uz Rumbulas lidlauku, lai noliktavÄ dabÅ«tu bÄ“rnu ratus, kas maksÄja 60 rubļus un cik tur vÄ“l klÄt par to, ka vispÄr varu tikt pie tiem. Man tas izraisÄ«ja neviltotu jautrÄ«bu - ka tÄdu dzÄ«vi esmu dzÄ«vojis. StÄvÄ“jis rindÄ, kaut kÄdas domas domÄjis... Es nekad nekÄds revolucionÄrs neesmu bijis, drÄ«zÄk pragmatisks zinÄtnieks ar saviem uzdevumiem. MÅ«sdienu skalÄ tÄ dzÄ«ve ir diezgan štruntÄ«ga, bet tÄ ir mana, un citas dzÄ«ves man nav.
RL: Vai jums pašam padomju laikÄ iznÄca jelkÄda saskare ar VDK?
ZÄlÄ«te: NekÄda.
RL: Vai ir kÄds gadÄ«jums, kuru uzzinot, esat izjutis sevišÄ·u riebumu vai sajÅ«smu?
ZÄlÄ«te: Protams, saskaroties ar cilvÄ“ku likteņiem, nevaru palikt auksts kÄ zivs ledusskapÄ«. VisnegatÄ«vÄkÄs emocijas manÄ« izraisa gadÄ«jumi, kad nodevÄ«bas rezultÄtÄ cieš nevainÄ«gi cilvÄ“ki, kad draugs nodod draugu.
RL: Visbeidzot tÄds RÄ«gas Laikam tipiskÄks jautÄjums - ja kÄds jÅ«su ļoti .tuvs draugs vai cits tuvinieks uzticÄ“tu jums savus plÄnus attiecÄ«bÄ uz kÄdu pretvalstisku rÄ«cÄ«bu - piemÄ“ram, nogalinÄt premjeru, vai jÅ«s par šo cilvÄ“ku ziņotu iestÄdÄ“m?
ZÄlÄ«te: TiešÄm RÄ«gas Laika garÄ! JautÄjumu gan uzdrošinÄšos sašaurinÄt lÄ«dz noteikumiem, ka runa ir par draudzÄ«gu varu, ne iekarotÄju varu. Vispirms gan mÄ“Ä£inÄtu šo draugu/tuvinieku "vest pie prÄta" ar visiem man pieejamiem lÄ«dzekļiem, ieskaitot citu risinÄjumu meklÄ“šanu likumu ietvaros. Neveiksmes gadÄ«jumÄ droši vien meklÄ“tu palÄ«dzÄ«bu pie saviem draugiem. VarbÅ«t iekaustÄ«tu, lai atveras acis. Pretvalstiskas rÄ«cÄ«bas nepieļaušana, preventÄ«va novÄ“ršana ir valsts drošÄ«bas iestÄžu uzdevums. Ja man galÄ«gi nesekmÄ“tos, nÄktos tomÄ“r ziņot. NovÄ“rsts noziegums nav izdarÄ«ts noziegums. Par gatavošanos var arÄ« nesodÄ«t, bet pat izdarÄ«tu noziegumu sods paredzÄ“ts. "Ziņot vai neziņot" es skatÄ«tu mazÄkÄ Ä¼aunuma izvÄ“les skalÄ.
VÄ“l daži TotalitÄrisma seku dokumentÄ“šanas centra direktora Induļa ZÄlÄ«tes viedokļi sarunÄ ar Ievu Lešinsku
Kas ir un kas nav
Var teikt, ka visa pamatÄ ir, kÄds lÄ“mums 1994.–1995. gadÄ tika pieņemts, kÄds modelis tika izstrÄdÄts attiecÄ«bÄ pret – nu, nevar teikt represÄ«vo iestÄžu darbiniekiem, bet konkrÄ“ti pret Valsts drošÄ«bas komitejas darbiniekiem un aÄ£entiem. No šodienas punkta skatoties, droši vien visefektÄ«vÄkais bÅ«tu bijis kaut kÄds lustrÄcijas modelis. 1994. gadÄ pieņēma to likumu par Valsts drošÄ«bas komitejas arhÄ«viem un par sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanas kÄrtÄ«bu kÄ tÄdu jumta likumu, kurš noteica dažus pamatprincipus. Pirmais princips bija, ka jebkuram cilvÄ“kam ir tiesÄ«bas pieprasÄ«t jebkuru informÄciju par sevi DokumentÄ“šanas centrÄ. Otrs princips bija trešÄs personas tiesÄ«bas, drošÄ«ba pret informÄcijas neizpaušanu. NÄkamais princips nosaka, ka pÄ“c 10 gadiem VDK arhÄ«vos esošo informÄciju nevar izmantot juridiskÄs attiecÄ«bÄs pret fiziskÄm personÄm. TÄ kÄ 3. jÅ«nijÄ likuma darbÄ«ba beidzas, Ätri vajag kaut ko vietÄ. Šis likums aizkavÄ“jÄs, parlaments emocionÄli nobalsoja, un rezultÄts ir tÄds, kÄds šodien ir.
VÄ“l viens princips, kas attiecas uz sadarbÄ«bas konstatÄcijas kÄrtÄ«bu, ir tas, ka informÄcija, kas ir mÅ«su rÄ«cÄ«bÄ, nav, kÄ saka, svÄ“tÄ govs. Ja cilvÄ“ks nepiekrÄ«t tam, kas atrodams mÅ«su dokumentos, ir veids, kÄdÄ viņš to var konstatÄ“t tiesiskÄ ceļÄ. Viņš var griezties prokuratÅ«rÄ, tÄ ierosina pÄrbaudes lietu par sadarbÄ«bas faktu un pÄrbaudes lietu nodod tiesÄ. Tad tiesa konstatÄ“ vai nekonstatÄ“ apzinÄtu slepenu sadarbÄ«bu. LÄ«dz šim vienmÄ“r ir pierÄdÄ«ts, ka dokumenti ir autentiski. Tos neviens nav sazÄ«mÄ“jis pa vakariem vai sestdienÄm, svÄ“tdienÄm StÅ«ra mÄjÄ. Tie ir oriÄ£inÄli dokumenti, ar oriÄ£inÄliem rokrakstiem.
TSDC uzdevumi
NosacÄ«ti tos var iedalÄ«t divÄs grupÄs. PirmÄ ir rutÄ«nas darbs – atbilžu sagatavošana un izsniegšana fiziskÄm un juridiskÄm personÄm. PastÄv vairÄk nekÄ 10 likumi, kuri satur ierobežojumus attiecÄ«bÄ pret personÄm, kuras bijušas VDK darbinieki vai informatori, un tas nozÄ«mÄ“, ka katru dienu jÄpÄrbauda simtiem personu atbilstÄ«ba šiem likumiem. Bez tam TSDC saņem diezgan daudz pieprasÄ«jumus no fiziskÄm personÄm. Otra uzdevumu grupa ir radošais darbs – informÄcijas vÄkšana un apkopošana, informÄcijas pÄrbaude, prokuratÅ«ras uzdevumu izpilde totalitÄro režīmu noziegumu izmeklÄ“šanÄ, pÄ“tnieciskais darbs. MÄ“s regulÄri piedalÄmies Latvijas vÄ“sturnieku komisijas darbÄ ar saviem projektiem, publicÄ“jam pÄ“tÄ«jumus zinÄtniskajos izdevumos, piedalÄmies konferencÄ“s, izdodam grÄmatas utt.
AÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka nebÅ«t nav tÄ nozÄ«mÄ«gÄkÄ dokumentu daļa, kuru mÄ“s izmantojam savÄ darbÄ. LatvijÄ plašÄkÄ dokumentu bÄze par padomju laiku atrodama Latvijas valsts arhÄ«vÄ un tur mÄ“s galvenokÄrt strÄdÄjam. Dažos pÄ“tÄ«jumos izmantojÄm aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ku, galvenokÄrt kÄ papildus informÄcijas avotu, to kombinÄ“jot ar citiem VDK vai kompartijas dokumentiem. NeapšaubÄmi, arÄ« pati kartotÄ“ka ir bijusi pÄ“tÄ«juma objekts. TajÄ esošÄ informÄcija ir analizÄ“ta, formalizÄ“ta u.tt., bet no šÄ«s informÄcijas nav iespÄ“jams izdarÄ«t globÄlus secinÄjumus. Tai vairÄk ir statistisks raksturs. Cik, kad, kÄdÄs struktÅ«rvienÄ«bÄs cilvÄ“ki savervÄ“ti, to nacionÄlais sastÄvs u.tml.
KÄpÄ“c labÄk nezinÄt visu par visiem
TÄda atļauta pieeja “visiem par visu” bÅ«tu negodÄ«ga arÄ« pret tiem cilvÄ“kiem, kuri šos desmit gadus ir ievÄ“rojuši to procedÅ«ru, kÄda pret viņiem ir noteikta. Diezgan daudz tÄdu. Tie bija zinÄtnieki, rakstnieki, viņi atnÄk, saņem savu izziņu. Rakstnieks: “Štrunts, ko es tur jaukšos politikÄ, labÄk kaut ko pa to laiku uzrakstÄ«šu.” Tad sakurbulÄ“jas, grib it kÄ iet uz vÄ“lÄ“šanÄm, bet tad – “ja šitÄ, tad man nevajag.”
Ja tas bÅ«tu dzÄ«vÄ«bas un nÄves jautÄjums, es varÄ“tu celt visus papÄ«rus augšÄ, izkrÄmÄ“t to pa labi, to pa kreisi. Gan jau tur visur ir kaut kas minÄ“ts – man vajag izziņu amatam, man – naturalizÄcijai. Bet tas nav pirmšÄ·irÄ«gs jautÄjums. PirmšÄ·irÄ«gs jautÄjums ir, vai mÄ“s varam piemÄ“rot kolektÄ«vÄs atbildÄ«bas principu. Un, ja varam, tad tas ir ļoti stingri jÄpamato. Ja nevaram, tad tas ir individuÄlÄs atbildÄ«bas princips, viņš nav ticis ierobežots visus šos gadus. Tas vienkÄrši cilvÄ“kus maldina, sakot, ka maiss ir tas, ar ko cilvÄ“ku var šantažēt. Neesi slinks, atnÄc pirms vÄ“lÄ“šanÄm un paņem to izziņu. To mÄ“s visÄm partijÄm sakÄm. Varam pat tÄ izdarÄ«t, ka cilvÄ“ks nosauc savu vÄrdu pa telefonu, mÄ“s sagatavosim to izziņu, bet kaut kad tam cilvÄ“kam ir dzÄ«vajÄ Ä“terÄjÄparÄdÄs šeit, mums ir jÄzina, kam mÄ“s to izziņu iedodam. Tas viss ir par brÄ«vu, ja neatnÄk, tad tas ir tikai slinkums. TurklÄt tÄs kartiņas, viņas jau nav kaut kas tÄds, ko var nekontrolÄ“ti paņemt, ielikt atpakaļ. TÄ ir dokumentu sistÄ“ma no 1953. gada, kad notika reorganizÄcija VDK sistÄ“mÄ un sÄkÄs aÄ£entÅ«ras pÄrreÄ£istrÄcija. PÄrreÄ£istrÄ“ja tikai daļu no vecÄs kara laika aÄ£entÅ«ras, tika jauni principi izsludinÄti. PÄ“c putekļu sÅ«cÄ“ja principa vairs nestrÄdÄs, moderni un tÄ tÄlÄk. Un tad katrai kartiņai ir sava vÄ“sture, viņa ir piereÄ£istrÄ“ta Ä«pašÄ žurnÄlÄ, tÄdu mums ir 50 ar sašÅ†orÄ“tÄm lapÄm, katrs vienÄ eksemplÄrÄ. Viņi glabÄjas atsevišÄ·i no kartiņÄm. Un tad mÄ“s skatÄmies, jÄ, 1984. gadÄ ir savervÄ“ts tÄds ar lietas numuru tÄdu un tÄdu, ar priekšvÄ“sturi, ka viņš ir bijis izslÄ“gts un pÄ“c laika atkal paņemts atpakaļ (atjaunoti sakari). Tad mÄ“s žurnÄlÄ varam atrast, no kurienes viņš nÄcis, daļa, nodaļa. Kas ir saņēmis. Nesaņēma vienmÄ“r tas opers, ir kaut kÄds lietvedis, kas iet ar tÄm kartiņÄm uz arhÄ«vu. Un personÄ«gÄs lietas vÄciņi, ar anketÄm, kas jÄizpilda pÄ“c tam, kad ir akceptÄ“ta šÄ« savervÄ“šana, kad priekšnieks ir parakstÄ«jis, akceptÄ“jis, ka jÄņem uzskaitÄ“, piemÄ“ram, 10.daļÄ, jÄraksta žurnÄlÄ aÄ£entu uzskaitÄ“. Ja mÄ“s ejam pie “Mikimausa”, tad kartiņai ir jÄbÅ«t. ŽurnÄlÄ nav rakstÄ«ts, ka tas ir izslÄ“gts, tai kartiņai ir jÄbÅ«t arhÄ«vÄ. Ja šeit ir tukšs, nekas nav ierakstÄ«ts, tad viņai jÄbÅ«t. Ir, mÄ“s salÄ«dzinÄjÄm, nekÄ netrÅ«kst. TÄtad mums ir kaut kÄds atskaites punkts. No nekurienes nevar rasties. No nekurienes radÄs viltotÄs kartiņas. Bija meistarÄ«gi viltoti rokraksti. Bija sarakstÄ«tas 40 kartiņas un veiksmÄ«gi piespÄ“lÄ“tas AugstÄkÄs Padomes priekšsÄ“dÄ“tÄja vietniekam Andrejam Krastiņam. Viņš devÄs ar tÄm kartiņÄm uz televÄ«ziju, parÄdÄ«ja, teica – re, mani mÄ“Ä£ina šantažēt, bet es nepadošos, rÄ«t iešu uz prokuratÅ«ru. Un atdeva tÄs kartiņas TSDC. MÄ“s veicÄm pÄrbaudi pÄ“c šÄ«s sistÄ“mas – nu, neštimmÄ“! TrÄpÄ«t tÄdÄ peļu actiņÄ, kur datumam jÄštimmÄ“ ar rokrakstu un numuru... Nu nevar! MÄ“Ä£inÄts tuvu. ŠajÄ komplektÄ bija puse tiešÄm aÄ£entu, kas “atšÄ·aidÄ«ti” ar viltojumiem. Lai sakompromitÄ“tu. MÄ“s pÄ“c sistÄ“mas pazÄ«mÄ“m pateicÄm, ka tas ir viltojums, pÄ“c tam drošÄ«bas policija veica izmeklÄ“šanu. Tad bija gadÄ«jums, kad Alksnis publiski paziņoja, ka mÅ«su prezidents Ulmanis ir bijis aÄ£ents, viņa segvÄrds ir tÄds un tÄds. VienÄ«gais, ko mÄ“s varÄ“jÄm pÄrbaudÄ«t... neatceros, laikam tas segvÄrds bija Hugo. MÄ“s noskaidrojÄm, cik Hugo ir savervÄ“ti Ulmaņa dzÄ«ves laikÄ. Tie bija kÄdi pieci. TrÄ«s mums bija zinÄmi, divi nederÄ“ja pÄ“c tÄ laika, bija izslÄ“gti kaut kÄdos gados. Neskatoties uz to, ka LatvijÄ nav aÄ£entÅ«ras lietu, kaut ko varÄ“jÄm noskaidrot arÄ« ar to, kas mums pieejams. Vismaz kaut kÄda iespÄ“ja pakÄrpÄ«ties. Ja kartotÄ“kas nebÅ«tu, tas vienÄ«gais arguments bÅ«tu sist sev pa krÅ«ti un skaļi saukt “nebiju aÄ£ents”.
LatvijÄ tÄtad nav ne aÄ£entu personisko lietu, ne darba lietu. Tikai aktÄ«vÄs aÄ£entÅ«ras kartotÄ“ka. AÄ£entÅ«ra ir jebkura specdienesta sirds un centrs, tÄ var teikt. AÄ£entÅ«ras aparÄta izveidošana un izvietošana pareizÄs vietÄs prasa diezgan ilgu laiku. Tas arÄ« ir, manuprÄt, galvenais iemesls, kÄpÄ“c kartotÄ“ka netika iznÄ«cinÄta, bet saglabÄta tam laikam, kad varbÅ«t VDK pÄrtop par kÄdu Latvijas drošÄ«bas institÅ«ciju.
LatvijÄ lÄ«dz šim darbojÄs lustrÄcija latviešu gaumÄ“. Ja tÄ bÅ«tu tÄda saprotama lustrÄcija ar kaut kÄdu izlÄ«guma meklÄ“šanu, manuprÄt, abas puses iegÅ«tu vairÄk. Bet vai politiÄ·i bÅ«tu spÄ“jÄ«gi par to šajÄ laikÄ nobalsot... AcÄ«mredzot ne. Ir grÅ«ti cilvÄ“kiem paskaidrot, jo visi saka – slÄ“pj tik tos maisus, bet, kad kÄds iet politikÄ, tad izrauj to kartiņu, tiek viņš šantažēts. Ja deg jautÄjums, ielikt vai neielikt cilvÄ“ku deputÄtu kandidÄtu listÄ“, mÄ“s stundas laikÄ varam sniegt atbildi.
Redziet, informÄcijas analÄ«zes daļas materiÄli satur tikai to informÄciju, kurai var bÅ«t nozÄ«me informÄcijas automÄtiskai meklÄ“šanai un apstrÄdei. OperatÄ«vo lietu teksti vai pilni aÄ£entu ziņojumi tur nekad nav bijuši atrodami. Tas nav Dainu skapis, kur bÅ«tu kaut kas autentiski jÄuzkrÄj, tas ir instruments. Pilna informÄcija atrodama tikai un vienÄ«gi lietÄ.
Ja mums bÅ«tu aÄ£entu lietas, mÄ“s zinÄtu, ko aÄ£enti ir darÄ«juši. Ja bÅ«tu operatÄ«vÄs lietas, mÄ“s zinÄtu informÄciju par notikumiem. Ja mÄ“s runÄjam par notikumiem, kas mums praktiski ir daudz bÅ«tiskÄk, ja mÄ“s gribam zinÄt, kas notika ar radošo inteliÄ£enci, kas ar zinÄtniekiem. Ä»oti bÅ«tiski ir notikumi, kas mums ir svarÄ«gÄki nekÄ atrast vienu otru vÄrdu.
Delta-Latvija informÄcija ir nepietiekama kÄda konkrÄ“ta notikuma izpratnei (ar notikumu saprotot nelegÄlas sapulces, pretpadomju organizÄciju dibinÄšana u.tml.), bet, izmantojot datu bÄzes iespÄ“jas veikt statistisko analÄ«zi pÄ“c noteiktiem parametriem, var izzinÄt dominÄ“jošÄs tendences par interesÄ“jošiem jautÄjumiem. PiemÄ“ram, pÄ“c operatÄ«vÄs uzskaites kodiem (kas atspoguļo pretvalstiskÄs darbÄ«bas raksturu vai veidu), pÄ“c konkrÄ“tÄm personÄm, kuras notikumos piedalÄ«jušÄs, pÄ“c organizÄcijÄm, atlasot pÄ“c atslÄ“gas vÄrdiem tekstÄ utt.
Uzskatu, ka attiecÄ«bÄ pret personu sarakstu publiskošanu ir pielietojams individuÄlÄs atbildÄ«bas princips, ko mÄ“s esam stingri ievÄ“rojuši un arÄ« pierÄdÄ«juši savÄ darbÄ. Ja mÄ“s atrodam kaut kÄdas norÄdes uz iespÄ“jami paveikto noziegumu, vai tÄs bÅ«tu kÄdas slepkavÄ«bu vietas, nogalinÄšanas vietas, vai varbÅ«t nacionÄlo partizÄnu nogalinÄšanas vietas, varbÅ«t cilvÄ“ki šauti, vai varbÅ«t tÄ bÅ«tu informÄcija par kaut kÄdu notikumu, nu, kura rezultÄtÄ bÅ«tu cietuši cilvÄ“ki, mÄ“s pastiprinÄti par to sÄkam vÄkt informÄciju. Tikko kaut cik pietiekami ir savÄkts, ir savÄkti liecinieki, mÄ“s šo informÄciju dodam prokuratÅ«rÄ. Vienu laiku DokumentÄ“šanas centram bija izziņas tiesÄ«bas, kamÄ“r vÄ“l SAB bija izziņas tiesÄ«bas. Bija paredzÄ“ts apmÄcÄ«t vÄ“sturniekus izziņas darbÄ«bÄs. Protams, tas neattiektos uz lidmašÄ«nu avÄriju izmeklÄ“šanu, slepkavÄ«bu izmeklÄ“šanu, bet gan uz tÄdiem retrospektÄ«viem noziegumiem, kur gandrÄ«z vai primÄra ir vÄ“stures zinÄšana, svarÄ«gi atrast lieciniekus, braukt pa Latviju runÄt ar cilvÄ“kiem. Ja no tÄ kaut kas izšÄ·iļas priekš izmeklÄ“šanas – perfekti, ja ne, tad tas paliek kÄ pÄ“tÄ«jums plauktÄ.
LabÄ Äeka
RL: KÄds anonÄ«ms VDK bijušais darbinieks man intervijÄ savulaik gari un plaši stÄstÄ«ja par to, kÄ Atmodas laikos VDK faktiski arÄ« ir sadalÄ«jusies divÄs daļÄs...
Indulis ZÄlÄ«te: Pat vairÄk! Viena bija latvieši, un, lai cik paradoksÄli tas nebÅ«tu, daudzi strÄdÄja tieši piektajÄ jeb ideoloÄ£iskÄs pretizlÅ«košanas daļÄ, kuriem tie latvieši bija jÄuzrauga. ŠÄ« PiektÄ daļa Maskavas uzticÄ«bu bija zaudÄ“jusi jau krietni pirms “perestroikas” gadiem. PiektÄs daļas savÄktÄ informÄcija bija “tuvu pie zemes” un no tÄs bija redzams, kÄdas ir masu aktivitÄtes un noskaņojumi. Bija skaidrs, ka džinu vairs atpakaļ pudelÄ“ iebÄzt nevar.
OtrÄ daļa bija tÄda stingrÄka, vairÄk imperiÄlistiski noskaņota, viņi bija tie, kuri beigÄs krita panikÄ un sÄka pa tiešo - apejot vadÄ«bu - uz Maskavu sÅ«tÄ«t apokaliptiskus ziņojumus par briesmÄ«gajiem notikumiem LatvijÄ. TrešÄ grupa, kÄ jau tas parasts, bija tÄ saucamais “purvs”, kas nogaidÄ«ja, lai varÄ“tu pielieties uzvarÄ“tÄjam.
RL: Vai tie, kas vÄ“l dzÄ«vi, visi ir mÅ«su vidÅ« vai arÄ« daļa pÄrcÄ“lÄs uz dzÄ«vi citur? Kas jums par to zinÄms?
ZÄlÄ«te: Maz pÄrcÄ“lÄs. ArÄ« daži no latviešiem aizbrauca uz Maskavu un turpinÄja dienÄ“t tur, lai dabÅ«t pensiju. Daži pameta VDK jau agrÄk un iekÄrtojÄs biznesÄ, negaidot savas pensijas, negaidot savu izdienu. Liela daļa no VDK darbiniekiem bija Latvijas pilsoņi, kuriem pilsonÄ«ba pienÄcÄs saskaÅ†Ä ar Latvijas Republikas pilsonÄ«bas likumu automÄtiski. Neliela daļa aizbrauca, bet daļa nepilsoņa statusÄ dzÄ«vo un strÄdÄ LatvijÄ. SkaitÄ«jis neesmu.
Latvijas vÄ“sturÄ“ Äeka asociÄ“jas ar Baigo gadu un nekad neviena oficiÄla struktÅ«ra PSRS nav autoritatÄ«vi paziņojusi „Äeka vairs (t.i., pÄ“c 50. gadiem) nemauc, nenoklausÄs visas telefonu sarunas, nenovervÄ“ katru otro vai trešo studentu par aÄ£entu u.tml. Piecdesmitajos VDK notika nopietna reorganizÄcija. Tika principiÄli pÄrveidots aÄ£entÅ«ras darbs, operatÄ«vajiem darbiniekiem obligÄta prasÄ«ba bija augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba. Vairs nenotika tÄdas masveida represijas kÄ iedzÄ«votÄju deportÄcijas no dzÄ«ves vietÄm. PÄ“c piecdesmitajiem raksturÄ«gas bija individuÄlas represijas jeb cilvÄ“ku grupu kriminÄlvajÄšana atbilstoši VDK kompetencei, kas neaprobežojÄs tikai ar disidentu vajÄšanu. NeapšaubÄmi, ka visai VDK darbÄ«bai bija raksturÄ«ga ideoloÄ£iskÄ dominante, taÄu pÄ“c reorganizÄcijas var novÄ“rot zinÄmu atsalumu vai par antagonismu VDK un kompartijas attiecÄ«bÄs. VDK nebija pieņemams KP stÄ«vais marksisms un cietpaurÄ«ba pat Politbiroja lÄ«menÄ«, savukÄrt KP ÄekÄ saskatÄ«ja nopietnu konkurentu un reÄlu spÄ“ku. Piedodiet par liriku, bet es neprotu Ä«sÄk paskaidrot. Bez tam, man šÄ«s lietas liekas ļoti interesantas. KÄpÄ“c Äeka nekad pirms 1991. gada publiski nepaziņoja – mÅ«su organizÄcija nagus nemauc, tie, kuri to darÄ«ja agrÄk, tiek sodÄ«ti? TÄpÄ“c, ka Äekas vÄ“stures asiņainais periods lieliski strÄdÄja organizÄcijas labÄ, pie tam par brÄ«vu velti! Bez tam, katra latvieša Ä£imenÄ“ bijÄ vismaz viens cilvÄ“ks, kas bija cietis no padomju režīma. Tas izcili pašorganizÄ“ja (varbÅ«t ir kÄds labÄks formulÄ“jums) tautu, dezorganizÄ“ja savstarpÄ“jo komunikÄciju, vairoja un uzturÄ“ja savstarpÄ“ju neuzticÄ“šanos. Visi priekšnoteikumi smadzeņu skalošanai un vienotas padomju tautas veidošanai radÄ«ti!
ĪsumÄ. ÄŒekas vÄ“sture jÄdala vismaz divos posmos – lÄ«dz 1953. gadam un pÄ“c tÄ. Un, ja saliekam blakus divas skalas – represijas un nacionÄlÄ atmoda, tad pirmajai samazinoties, otrÄ aug. Šeit es runÄju par Latviju. PirmÄ pret otro bija bezspÄ“cÄ«ga, jo pasaule, tostarp arÄ« PSRS, kļuva atvÄ“rtÄka (kaut vai izmantojot tos pašus daudz apdziedÄtos kultÅ«ras sakarus) un PSRS (vismaz Baltijas valstÄ«s) nebija iedomÄjamas masveida represiju akcijas. Bija jÄrÄ“Ä·inÄs ar pasaules sabiedrisko domu, it sevišÄ·i, kad PSRS ekonomika bija novÄrdzinÄta bruņošanÄs sacensÄ«bÄ. Kaut gan stingrÄs lÄ«nijas atbalstÄ«tÄji KremlÄ« cerÄ“ja uz provokÄcijÄm, lai iesaistÄ«tu armiju akcijÄs pret civiliedzÄ«votÄjiem.
Kas vēl ir maisos
80. gadu vidÅ« par organizÄ“tu korupciju iekšlietu sistÄ“mÄ tika apcietinÄti un notiesÄti divi augsta ranga iekšlietu sistÄ“mas darbinieki un vesela rinda zemÄku milicijas darbinieku tika atcelti no amatiem un izmesti no milicijas utt. Faktiski šÄ« lieta sÄkas jau 70. gados – arÄ« kontrabandas izmeklÄ“šanas lieta. No Latvijas uz ÄrzemÄ“m tika pÄrdots rÅ«pnieciskais sudrabs, 10–40 kilogrami katrÄ reizÄ“. Tas bija Ä«paši vÄ“rtÄ«gs sudrabs, ko izmanto elektronikÄ, RÄ«gas elektrorÅ«pnÄ«cÄ, KauÅ†Ä televizoru rÅ«pnÄ«cÄ un vÄ“l kaut kur. Pa to pašu ceļu caur RÄ«gu veda zagtus mÄkslas priekšmetus, zagtas zeltlietas, pat no muzejiem izzagtus mÄkslas priekšmetus un tÄ tÄlÄk. Tas bija viens tÄds kÄrtÄ«gs kanÄls. StrÄdÄjot pie šÄ«s lietas, atklÄjÄs arÄ« korupcija iekšlietu sistÄ“mÄ, valsts autoinspekcijÄ. Tapa skaidrs, kÄpÄ“c tie, kas bija iesaistÄ«ti korupcijÄ, varÄ“ja braukÄt kÄ baroni, ar cik lielu Ätrumu grib, kur grib un kÄ grib. LatvijÄ visi tie numuri bija zinÄmi, jo bija augstu nomaksÄts, viss gÄja uz iekšlietu sistÄ“mu, visur bija kaut kas piesegts. Lieta izvÄ“rtÄs ļoti plaša. Tas beidzÄs ar korupcijas atmaskošanu un tiesu pret tiem iekšlietu sistÄ“mas darboņiem 80 .gados. Bet tad nomira Andropovs, un lieta tika nobremzÄ“ta. Un kÄpÄ“c tika nobremzÄ“ta? TÄpÄ“c, ka lietas materiÄli norÄdÄ«ja uz komjaunatnes nomenklatÅ«ras saistÄ«bu ar kontrabandu un korupciju, un faktiski pat partijas, centrÄlkomitejas darbinieku, instruktoru saistÄ«bu ar noziedzÄ«gÄm darbÄ«bÄm. Tika uzsÄkta pat komjaunatnes un KP amatpersonu telefonu noklausÄ«šanÄs. Tika dokumentÄ“ts, kÄ instruktora kabinetÄ VDK priekšsÄ“dÄ“tÄjs tiek pieminÄ“ts nelabos vÄrdos, nosaukts par Äzi: “Es viņam rÄdÄ«šu, viņš man te ar ģīmÄ« zemi ars, lai es viņam lieku mieru.” Tas tika nests un likts priekšsÄ“dÄ“tÄjam uz galda. Bet tad, attiecÄ«bÄ uz kompartiju tÄ lieta tika noslÄpÄ“ta, atņemot tiesÄ«bas noklausÄ«ties, noņēma ÄrÄ“jo novÄ“rošanu utt. Tas zars izdzisa, šis tas tika realizÄ“ts pret iekšlietu sistÄ“mu. Atrada kaut kÄdu izeju uz narkotiku galiem un tÄ tÄlÄk. ArÄ« tÄda viena lieta – 1991. gadÄ par naftas produktu izlaupÄ«šanu Ä«paši lielos apmÄ“ros – tas bija dzelzceļa sastÄvs ar naftu – tika arestÄ“ts un atradÄs valsts drošÄ«bas dienestu iepriekšÄ“jÄs izmeklÄ“šanas izolatorÄ valsts degvielas un naftas produktu komitejas Ä£enerÄldirektors. Tas bija ministru lÄ«menis. Bet, varai mainoties, viņu izlaida ÄrÄ. SÄ“dÄ“ja vÄ“l arÄ« tÄds Abakumovs, kurš arÄ« VDK izstrÄdes rezultÄtÄ tika paņemts ar pierÄdÄ«jumiem un iesÄ“dinÄts. ArÄ« viņš tika brÄ«vÄ«bÄ, bet pÄ“c tam viņu vienkÄrši savÄ“jie nošÄva. Tie ir tÄdi piemÄ“ri. VisÄ tajÄ darbojÄs aÄ£entÅ«ra, turklÄt diezgan daudzskaitlÄ«ga aÄ£entÅ«ra. Es domÄju, ka vieni no pirmajiem, kas atskries uzzinÄt kaut kÄdu cilvÄ“ku vÄrdus, bÅ«s tie, kuri saņēma reÄlus sodus par kriminÄlnoziegumiem.
DeputÄts Ozoliņš DienÄ raksta – to, ko kÄdreiz sauca par organizÄ“to noziedzÄ«bu, mÅ«sdienÄs uzskata par liberÄlÄs ekonomikas iedÄ«gļiem. Nu, diez vai, ne jau visos gadÄ«jumos. Par kooperatÄ«viem VDK nevienu nesÄ“dinÄja. Pirms kooperatÄ«vu laika bija atļauta individuÄlÄ darbÄ«ba, tika šÅ«ti džinsi un tÄ tÄlÄk, bet tas nebija VDK lauciņš. Ražoja pogas džinsiem, tas arÄ« bija ienesÄ«gs bizness. Tolaik tas bÅ«tu pretÄ“ji likumiem, šodien tas ir izvÄ“rtÄ“jams. Ir kriminÄllietas, mÄ“s varam skatÄ«ties, vai cilvÄ“ks bija represÄ“ts par džinsu šÅ«šanu vai par ko citu. Ir iespÄ“jams konstatÄ“t, vai viņš ir represÄ“ts politisku vai reliÄ£isku motÄ«vu dēļ, jo bija tÄds likums, kuram nav pamata. Stulbi likumi, bet tÄdi bija. Viņam bÅ«tu noņemama sodÄmÄ«ba. To, vai kaut kÄdÄ veidÄ var atlÄ«dzinÄt skÄdi, morÄlo un fizisko kaitÄ“jumu, to lai lemj politiÄ·i. Bet, manuprÄt, tÄds lÄ“mums bÅ«tu pietiekami adekvÄts un samÄ“rÄ«gs, attiecÄ«bÄ pret to, kas mums te LatvijÄ ir.