BÅ«veksperts: pÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas braucam otrÄ grÄvÄ«
PIETIEK · 17.07.2016. · Komentāri (16)Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«bas eksperts Rodrigo Pelsis ir pÄrliecinÄts, ka tuvÄkajos gados tÄdas kļūdas, kÄdas bija pieļautas sabrukušÄs Maxima Ä“kas projektÄ“šanÄ un bÅ«vniecÄ«bÄ ZolitÅ«dÄ“, netiks pieļautas, jo bÅ«vkonstrukciju sadaļai jaunbÅ«vju projektos tiks veltÄ«ta pastiprinÄta uzmanÄ«ba, - taÄu faktiski notiek braukšana otrÄ grÄvÄ«.
“PirmkÄrt, to darÄ«s projektÄ“tÄji. Pašlaik notiekošais tiesas process ir nopietns stimuls arÄ« bÅ«vniekiem, bÅ«vuzraugiem nepieļaut atkÄpes no projekta vismaz bÅ«vkonstrukciju sadaļÄ. Neviens taÄu nevÄ“las nokļūt cietumÄ. To nevÄ“las arÄ« bÅ«vvalžu darbinieki. TÄdēļ projektus saskaņot kļūst ar vien grÅ«tÄk un galvenais – ilgÄk. BÅ«vdarbos bieži vien mÄ“dz skrupulozi pieprasÄ«t burtiski izpildÄ«t likumÄ un normatÄ«vos ierakstÄ«to, nevadoties pÄ“c bÅ«tÄ«bas, un tÄdÄ“jÄdi normatÄ«vu ievÄ“rošanu padarot par farsu. SevišÄ·i tas attiecas uz RÄ«gas bÅ«vvaldi,” norÄda Pelsis, atgÄdinot, ka pirms Maximas traģēdijas bija daudz gadÄ«jumu, kad projekta ekspertÄ«zi veica formÄli. Bija pat ekspertu slÄ“dzieni no diviem teikumiem.
Pašlaik ekspertÄ«zes sastÄvu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500. PÄ“c Pelša teiktÄ, ja kÄds eksperts savÄ eksperta slÄ“dzienÄ ievÄ“ro visas MK noteikumos Nr. 500 noteiktÄs prasÄ«bas un vienlaicÄ«gi tÄs paplašina, RÄ«gas dome nepieņem šÄdu ekspertu slÄ“dzienu. Absurds, kuru nevar apstrÄ«dÄ“t, jo nav laika, uzsver bÅ«veksperts.
“Un tagad padomÄsim kopÄ. BÅ«vprojekta bÅ«vkonstrukciju daļa tiek izstrÄdÄta kvalitatÄ«vÄk. Projekta saskaņošana ir birokrÄtiskÄka un, galvenais, ilgÄka, jo bÅ«vvaldes neievÄ“ro normatÄ«vos saskaņošanas laikus un nav, kam par to žēloties, tÄtad arÄ« dÄrgÄka, bet projekta izmaksas paliek nemainÄ«gas. Tas nozÄ«mÄ“, ka projektÄ“tÄji ekonomÄ“s uz citÄm projekta sadaļÄm, par kurÄm nevar nonÄkt cietumÄ. SliktÄk tiks izstrÄdÄtas tÄdas sadaļas kÄ vÄ“dinÄšana, apkure, aukstumapgÄde, energoefektivitÄte un dažas citas,” skaidro Pelsis.
PÄ“c viņa domÄm, netiks meklÄ“ti optimÄlÄkie konstruktÄ«vie risinÄjumi, un Ä“ku ekspluatÄcijas izmaksas daudzos gadÄ«jumos kļūs dÄrgÄkas. KopÄ“jÄ projektu kvalitÄte kļūs krietni zemÄka.
BÅ«veksperts atgÄdina, ka jaunajÄ bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jumÄ nav risinÄjuma, kÄ izvairÄ«ties no nepamatoti zemÄm cenÄm projektÄ“šanÄ. LÄ«dz ar to ir iespÄ“jams uzvarÄ“t bÅ«vprojekta izstrÄdÄšanas konkursÄ ar lÄ«guma cenÄm, kas ir pat desmit reizes mazÄkas par piedÄvÄjumiem attiecÄ«gÄ periodÄ.
“Jaunais bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jums, protams, bija nepieciešams. Diemžēl tas nav pabeigts. LÅ«k, viens raksturÄ«gs piemÄ“rs. NormatÄ«vs LBS 405 paredz veikt Ä“ku vizuÄlo apskati. Ja vizuÄlajÄ apskatÄ“ tiek konstatÄ“ts kas aizdomÄ«gs, tiek paredzÄ“ts veikt “padziļinÄtu apsekošanu”, bet ne ekspertÄ«zi, kÄ tam vajadzÄ“tu bÅ«t pÄ“c bÅ«tisku prasÄ«bu pastiprinÄšanu ekspertiem un ekspertÄ«zes procesam jaunajÄ bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jumÄ. Ja pasaka “A”, tad jÄpasaka arÄ« “B”,” uzsver bÅ«veksperts.
JaunajÄ bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jumÄ, pÄ“c eksperta domÄm, milzu problÄ“ma ir ar bÅ«vniecÄ«bu saistÄ«tie normatÄ«vie akti, kurus var tulkot ļoti dažÄdi. LÄ«dz ar to ir izveidojusies situÄcija, kad katra bÅ«vvalde tos interpretÄ“ atšÄ·irÄ«gi un projektÄ“tÄjs ar investoru, kas iecerÄ“jis attÄ«stÄ«t bÅ«vniecÄ«bas projektu, nekad nevar zinÄt, kÄdas prasÄ«bas pÄ“kšÅ†i izvirzÄ«s bÅ«vvalde, un galvenais - nav arbitra.
KÄ piemÄ“ru, kad bÅ«vvalde var izvirzÄ«t ļoti atšÄ·irÄ«gas prasÄ«bas, Pelsis min divus piemÄ“rus. Jau esošajÄ objektÄ ir jÄierÄ«ko tikai otra, papildu ieeja, lÄ«dz ar to bÅ«vvalde var pieprasÄ«t tÄ saucamo vienkÄršoto projektÄ“šanu, kas izmaksu ziÅ†Ä bÅ«s lÄ“tÄk un arÄ« ÄtrÄk. Var arÄ« pieprasÄ«t pilnu projektÄ“šanu. “Nav grÅ«ti saprast, ka lÄ“mums bÅ«s subjektÄ«vs. PÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas neviens neuzdrošinÄsies pateikt, ka tiek prasÄ«ts pÄrÄk daudz,” norÄda Pelsis.
KÄ vÄ“l vienu piemÄ“ru diezgan bezjÄ“dzÄ«gu, bet pÄ“c likuma burta atbilstošu prasÄ«bu izvirzÄ«šanÄ viņš min Mežaparka estrÄdes rekonstrukcijas projektu. PÄ“c likuma burta, pirms sÄkt projektÄ“šanu, bÅ«tu jÄveic transporta plÅ«smas analÄ«ze, taÄu tai Ä«stas jÄ“gas nemaz nebÅ«tu. “MÄ“s ļoti labi zinÄm, ka Mežaparka estrÄde pilnÄ apjomÄ ir aktuÄla reizi Äetros gados, kad tur notiek DziesmusvÄ“tki. TÄda transporta un satiksmes plÅ«sma, kÄ ir tajÄ brÄ«dÄ«, nav nevienÄ citÄ dienÄ un laikÄ, lÄ«dz ar to formÄli to var prasÄ«t, bet projektam kÄ tÄdam tas neko nedos,” ir pÄrliecinÄts Pelsis.
Tieši šo pÄrspÄ«lÄ“to un likuma burtam iztapÄ«go prasÄ«bu dēļ tiek atbaidÄ«ti investori, lÄ«dz ar to bÅ«vniecÄ«bÄ ieplÅ«st arvien mazÄk naudas, kas vÄ“l vairÄk pazemina bÅ«vniecÄ«bas kvalitÄti, uzskata bÅ«veksperts.
VÄ“l viena problÄ“ma bÅ«vniecÄ«bas kvalitÄtes nodrošinÄšanÄ, pÄ“c eksperta domÄm, ir ieviestÄ norma, ka no 1.jÅ«lija bÅ«vekspertÄ«zi sabiedriski nozÄ«mÄ«gÄm lielÄm Ä“kÄm veic BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja (BVKB) sertificÄ“ti bÅ«veksperti. “Maz ticams, ka BVKB spÄ“s veikt bÅ«vekspertÄ«zi tik lielam skaitam objektu. TurklÄt BVKB nez vai varÄ“tu nodarboties ar saimniecisko darbÄ«bu,” uzskata bÅ«veksperts.
LÄ«dz šim bÅ«vspeciÄlistus sertificÄ“ja Latvijas Arhitektu savienÄ«ba (apmÄ“ram 800 speciÄlistu), Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«ba (apmÄ“ram 400 speciÄlistu), Latvijas Siltuma, gÄzes un Å«dens tehnoloÄ£ijas inženieru savienÄ«ba (apmÄ“ram 2500 speciÄlistu). Tagad to darbu uzņēmÄs veikt BVKB, bet lÄ«dz šÄ gada 30.martam bija sertificÄ“jusi vien 14 bÅ«vspeciÄlistus. “InformatÄ«vos seminÄros BVKB norÄdÄ«ja, ka lÄ«dz gada beigÄm plÄno sertificÄ“t vismaz 300 bÅ«vspeciÄlistus, taÄu diez vai tas vispÄr ir iespÄ“jams. Nav grÅ«ti saprast, ka tirgÅ« nebÅ«s pietiekama skaita bÅ«vspeciÄlistu, kas sertificÄ“ti ekspertīžu veikšanas jomÄ. Maz ticams, ka BVKB ir spÄ“jÄ«gs kaut ko kardinÄli mainÄ«t, jo daļa bÅ«vekspertu uzskata zem sava goda sertificÄ“ties BVKB, jo sertificÄ“šanas komisijÄ ir cilvÄ“ki ar daudz sliktÄkÄm zinÄšanÄm, salÄ«dzinot ar sertificÄ“jamajiem,” pauž Pelsis.
PÄ“c viņa domÄm, tÄ rezultÄtÄ jaunais bÅ«vniecÄ«bas procesu regulÄ“jums pamatoti pastiprina prasÄ«bas bÅ«vprojektu ekspertÄ«zÄ“m, bet vienlaikus samazina tirgÅ« esošo bÅ«vspeciÄlistu skaitu, jo tika noÄrdÄ«ta esošÄ sertificÄ“šanas sistÄ“ma, pirms tika radÄ«ta jauna. “KÄrtÄ“jais absurds. Diemžēl Ekonomikas ministriju, kas ir atbildÄ«gÄ par bÅ«vniecÄ«bu, tas nesatrauc, jo tur šo procesu regulÄ“ jurists, nevis celtniecÄ«bas speciÄlists,” secina bÅ«veksperts.