Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«bas eksperts Rodrigo Pelsis ir pārliecināts, ka tuvākajos gados tādas kļūdas, kādas bija pieļautas sabrukušÄs Maxima Ä“kas projektÄ“šanā un bÅ«vniecÄ«bā ZolitÅ«dÄ“, netiks pieļautas, jo bÅ«vkonstrukciju sadaļai jaunbÅ«vju projektos tiks veltÄ«ta pastiprināta uzmanÄ«ba, - taču faktiski notiek braukšana otrā grāvÄ«.

“Pirmkārt, to darÄ«s projektÄ“tāji. Pašlaik notiekošais tiesas process ir nopietns stimuls arÄ« bÅ«vniekiem, bÅ«vuzraugiem nepieļaut atkāpes no projekta vismaz bÅ«vkonstrukciju sadaļā. Neviens taču nevÄ“las nokļūt cietumā. To nevÄ“las arÄ« bÅ«vvalžu darbinieki. Tādēļ projektus saskaņot kļūst ar vien grÅ«tāk un galvenais – ilgāk. BÅ«vdarbos bieži vien mÄ“dz skrupulozi pieprasÄ«t burtiski izpildÄ«t likumā un normatÄ«vos ierakstÄ«to, nevadoties pÄ“c bÅ«tÄ«bas, un tādÄ“jādi normatÄ«vu ievÄ“rošanu padarot par farsu. SevišÄ·i tas attiecas uz RÄ«gas bÅ«vvaldi,” norāda Pelsis, atgādinot, ka pirms Maximas traģēdijas bija daudz gadÄ«jumu, kad projekta ekspertÄ«zi veica formāli. Bija pat ekspertu slÄ“dzieni no diviem teikumiem.

Pašlaik ekspertÄ«zes sastāvu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 500. PÄ“c Pelša teiktā, ja kāds eksperts savā eksperta slÄ“dzienā ievÄ“ro visas MK noteikumos Nr. 500 noteiktās prasÄ«bas un vienlaicÄ«gi tās paplašina, RÄ«gas dome nepieņem šÄdu ekspertu slÄ“dzienu. Absurds, kuru nevar apstrÄ«dÄ“t, jo nav laika, uzsver bÅ«veksperts.

“Un tagad padomāsim kopā. BÅ«vprojekta bÅ«vkonstrukciju daļa tiek izstrādāta kvalitatÄ«vāk. Projekta saskaņošana ir birokrātiskāka un, galvenais, ilgāka, jo bÅ«vvaldes neievÄ“ro normatÄ«vos saskaņošanas laikus un nav, kam par to žēloties, tātad arÄ« dārgāka, bet projekta izmaksas paliek nemainÄ«gas. Tas nozÄ«mÄ“, ka projektÄ“tāji ekonomÄ“s uz citām projekta sadaļām, par kurām nevar nonākt cietumā. Sliktāk tiks izstrādātas tādas sadaļas kā vÄ“dināšana, apkure, aukstumapgāde, energoefektivitāte un dažas citas,” skaidro Pelsis.

Pēc viņa domām, netiks meklēti optimālākie konstruktīvie risinājumi, un ēku ekspluatācijas izmaksas daudzos gadījumos kļūs dārgākas. Kopējā projektu kvalitāte kļūs krietni zemāka.

BÅ«veksperts atgādina, ka jaunajā bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jumā nav risinājuma, kā izvairÄ«ties no nepamatoti zemām cenām projektÄ“šanā. LÄ«dz ar to ir iespÄ“jams uzvarÄ“t bÅ«vprojekta izstrādāšanas konkursā ar lÄ«guma cenām, kas ir pat desmit reizes mazākas par piedāvājumiem attiecÄ«gā periodā.

“Jaunais bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jums, protams, bija nepieciešams. Diemžēl tas nav pabeigts. LÅ«k, viens raksturÄ«gs piemÄ“rs. NormatÄ«vs LBS 405 paredz veikt Ä“ku vizuālo apskati. Ja vizuālajā apskatÄ“ tiek konstatÄ“ts kas aizdomÄ«gs, tiek paredzÄ“ts veikt “padziļinātu apsekošanu”, bet ne ekspertÄ«zi, kā tam vajadzÄ“tu bÅ«t pÄ“c bÅ«tisku prasÄ«bu pastiprināšanu ekspertiem un ekspertÄ«zes procesam jaunajā bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jumā. Ja pasaka “A”, tad jāpasaka arÄ« “B”,” uzsver bÅ«veksperts.

Jaunajā bÅ«vniecÄ«bas procesa regulÄ“jumā, pÄ“c eksperta domām, milzu problÄ“ma ir ar bÅ«vniecÄ«bu saistÄ«tie normatÄ«vie akti, kurus var tulkot ļoti dažādi. LÄ«dz ar to ir izveidojusies situācija, kad katra bÅ«vvalde tos interpretÄ“ atšÄ·irÄ«gi un projektÄ“tājs ar investoru, kas iecerÄ“jis attÄ«stÄ«t bÅ«vniecÄ«bas projektu, nekad nevar zināt, kādas prasÄ«bas pÄ“kšÅ†i izvirzÄ«s bÅ«vvalde, un galvenais - nav arbitra.

Kā piemÄ“ru, kad bÅ«vvalde var izvirzÄ«t ļoti atšÄ·irÄ«gas prasÄ«bas, Pelsis min divus piemÄ“rus. Jau esošajā objektā ir jāierÄ«ko tikai otra, papildu ieeja, lÄ«dz ar to bÅ«vvalde var pieprasÄ«t tā saucamo vienkāršoto projektÄ“šanu, kas izmaksu ziņā bÅ«s lÄ“tāk un arÄ« ātrāk. Var arÄ« pieprasÄ«t pilnu projektÄ“šanu. “Nav grÅ«ti saprast, ka lÄ“mums bÅ«s subjektÄ«vs. PÄ“c ZolitÅ«des traģēdijas neviens neuzdrošināsies pateikt, ka tiek prasÄ«ts pārāk daudz,” norāda Pelsis.

Kā vÄ“l vienu piemÄ“ru diezgan bezjÄ“dzÄ«gu, bet pÄ“c likuma burta atbilstošu prasÄ«bu izvirzÄ«šanā viņš min Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projektu. PÄ“c likuma burta, pirms sākt projektÄ“šanu, bÅ«tu jāveic transporta plÅ«smas analÄ«ze, taču tai Ä«stas jÄ“gas nemaz nebÅ«tu. “MÄ“s ļoti labi zinām, ka Mežaparka estrāde pilnā apjomā ir aktuāla reizi četros gados, kad tur notiek DziesmusvÄ“tki. Tāda transporta un satiksmes plÅ«sma, kā ir tajā brÄ«dÄ«, nav nevienā citā dienā un laikā, lÄ«dz ar to formāli to var prasÄ«t, bet projektam kā tādam tas neko nedos,” ir pārliecināts Pelsis.

Tieši šo pārspÄ«lÄ“to un likuma burtam iztapÄ«go prasÄ«bu dēļ tiek atbaidÄ«ti investori, lÄ«dz ar to bÅ«vniecÄ«bā ieplÅ«st arvien mazāk naudas, kas vÄ“l vairāk pazemina bÅ«vniecÄ«bas kvalitāti, uzskata bÅ«veksperts.

VÄ“l viena problÄ“ma bÅ«vniecÄ«bas kvalitātes nodrošināšanā, pÄ“c eksperta domām, ir ieviestā norma, ka no 1.jÅ«lija bÅ«vekspertÄ«zi sabiedriski nozÄ«mÄ«gām lielām Ä“kām veic BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja (BVKB) sertificÄ“ti bÅ«veksperti. “Maz ticams, ka BVKB spÄ“s veikt bÅ«vekspertÄ«zi tik lielam skaitam objektu. Turklāt BVKB nez vai varÄ“tu nodarboties ar saimniecisko darbÄ«bu,” uzskata bÅ«veksperts.

LÄ«dz šim bÅ«vspeciālistus sertificÄ“ja Latvijas Arhitektu savienÄ«ba (apmÄ“ram 800 speciālistu), Latvijas BÅ«vinženieru savienÄ«ba (apmÄ“ram 400 speciālistu), Latvijas Siltuma, gāzes un Å«dens tehnoloÄ£ijas inženieru savienÄ«ba (apmÄ“ram 2500 speciālistu). Tagad to darbu uzņēmās veikt BVKB, bet lÄ«dz šÄ gada 30.martam bija sertificÄ“jusi vien 14 bÅ«vspeciālistus. “InformatÄ«vos semināros BVKB norādÄ«ja, ka lÄ«dz gada beigām plāno sertificÄ“t vismaz 300 bÅ«vspeciālistus, taču diez vai tas vispār ir iespÄ“jams. Nav grÅ«ti saprast, ka tirgÅ« nebÅ«s pietiekama skaita bÅ«vspeciālistu, kas sertificÄ“ti ekspertīžu veikšanas jomā. Maz ticams, ka BVKB ir spÄ“jÄ«gs kaut ko kardināli mainÄ«t, jo daļa bÅ«vekspertu uzskata zem sava goda sertificÄ“ties BVKB, jo sertificÄ“šanas komisijā ir cilvÄ“ki ar daudz sliktākām zināšanām, salÄ«dzinot ar sertificÄ“jamajiem,” pauž Pelsis.

PÄ“c viņa domām, tā rezultātā jaunais bÅ«vniecÄ«bas procesu regulÄ“jums pamatoti pastiprina prasÄ«bas bÅ«vprojektu ekspertÄ«zÄ“m, bet vienlaikus samazina tirgÅ« esošo bÅ«vspeciālistu skaitu, jo tika noārdÄ«ta esošÄ sertificÄ“šanas sistÄ“ma, pirms tika radÄ«ta jauna. “KārtÄ“jais absurds. Diemžēl Ekonomikas ministriju, kas ir atbildÄ«gā par bÅ«vniecÄ«bu, tas nesatrauc, jo tur šo procesu regulÄ“ jurists, nevis celtniecÄ«bas speciālists,” secina bÅ«veksperts.

Novērtē šo rakstu:

0
0