Budžets un “pandÄ“mijaâ€
Aldis Gobzems · 02.10.2021. · Komentāri (0)Budžeta veidošana ir tapusi par lÄ«dzekļu sadali varas kartelÄ«. Nav ne detalizÄcijas, ne laicÄ«gas iesniegšanas deputÄtiem. Nav iespÄ“jams runÄt par budžetu nekÄdÄ veidÄ, jo vienošanÄs par to ir notikusi aiz slÄ“gtÄm durvÄ«m koalÄ«cijas padomÄ“. Ir pieejama informÄcija medijos par to, kura ministrija cik saņems vairÄk, bet budžeta pakete nonÄks SaeimÄ oktobra vidÅ«, un tad par to varÄ“s runÄt.
ŽurnÄlistiem vai sabiedriskajÄm organizÄcijÄm, pat ja pieņem, ka bÅ«tu kÄds, kurš spÄ“j budžetu izlasÄ«t un izanalizÄ“t, pat teorÄ“tiski nav šÄdas iespÄ“jas. LÄ«dz ar nav dota iespÄ“ja kvalitatÄ«vi izvÄ“rtÄ“t budžeta likumu un tÄ prioritÄtes.
DeficÄ«ts mums tÄpat bÅ«s virs viena miljarda. Ko man ir skumÄ«gi redzÄ“t, ka izglÄ«tÄ«bas nozarei ir viens no pieticÄ«gajiem finansÄ“juma palielinÄjumiem. VARAM, satiksme, zemkopÄ«ba ir varÄ“jušas sev izsist ļoti bÅ«tisku pieaugumu, bet izglÄ«tÄ«ba ne. ValdÄ«bas prioritÄtes šeit ir skaidras. TÄdēļ skaidrs, ka lÄ«dzekļu piešÄ·Ä«rums izglÄ«tÄ«bai ir nepietiekams.
VÄ“l interesanti, ka VARAM, satiksme un zemkopÄ«ba ir izcÄ«nÄ«jusi pieaugumu, bet nav Ä«sti skaidrs, kÄdu mÄ“rÄ·u realizÄcijai. VarÄ“tu pieņemt, ka tie ir priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itÄcijai svarÄ«gi uzlabojumi kÄ ceļi un subsÄ«dijas. Bet, atgriežoties pie budžeta tapšanas, pietrÅ«kst viena ļoti svarÄ«ga faktora.
Ir nepieciešams budžeta audits, ko demokrÄtijas labÄkajÄs tradÄ«cijÄs vajadzÄ“tu veikt medijiem, bet tiem nav ne kompetences, ne spÄ“jas to izdarÄ«t. Labi, ja nav mediju, tad to bÅ«tu jÄdara NVO sektoram, bet arÄ« tur nav ne vÄ“lmes, ne kompetences.
Varai tas ir Ä“rti. ŠÄdi budžeti veicina situÄciju, kur VeselÄ«bas ministrija par 81 miljonu eiro ierÄ«ko 121 papildu gultas vietu “pandÄ“mijas” pacientu ÄrstÄ“šanai. Par to naudu varÄ“tu palielinÄt medicÄ«nas personÄla atalgojumu un tÄdÄ“jÄdi radÄ«t lielÄku interesi par darbu medicÄ«nÄ LatvijÄ, kas noteikti bÅ«tu daudz lielÄks ieguvums arÄ« “pandÄ“mijas” pacientu ÄrstÄ“šanai.
Tas, ko es budžeta apspriešanas laikÄ, sevišÄ·i, kas attiecas uz 3 gadu – 2022., 2023., 2024. – ietvaru, gribÄ“tu dzirdÄ“t daudz vairÄk, ir Finanšu ministrijas iesaiste ekonomikas izaugsmÄ“ un Ä“nu ekonomikas apkarošanÄ. MÄ“s ļoti profesionÄli runÄjam par naudas dalÄ«šanu un apgÅ«šanu, bet to, kÄ nopelnÄ«t vairÄk, nedomÄjam vispÄr. KoalÄ«cijai tÄ vispÄr nav prioritÄte.
JÄuzsver arÄ«, ka budžeta izskatÄ«šana SaeimÄ bÅ«s formÄla. PaklausÄ«sies Finanšu ministrijas prezentÄcijas un nobalsos. Budžets ir dokuments, ko pat teorÄ“tiski nav iespÄ“jams mainÄ«t Budžeta un finanšu komisijÄ. Tur par to tikai var parunÄt teorÄ“tiski.
VÄ“l vairÄk - ir izdarÄ«ts viss, lai budžeta materiÄls, ko iesniedz Saeimai, bÅ«tu maksimÄli nepÄrskatÄms un grÅ«ti deputÄtiem uztverams. Ir ļoti daudz liekas informÄcijas un nepÄrskatÄmas informÄcijas. Tas pats par informÄciju presei - viens prasts piemÄ“rs ilustrÄcijai. PÄ“dÄ“jÄs ziņÄs par budžeta deficÄ«tu Finanšu ministrija to nezin kÄpÄ“c izsaka procentos no IKP - 3,8%, nevis EUR. Budžeta deficÄ«ts ir monetÄrs lielums, tÄpat kÄ maizes cena veikalÄ. To izsaka naudÄ, nevis procentos.
“PandÄ“mija”
PandÄ“mijas apkarošanÄ ir svarÄ«gi atgriezties izejas punktÄ. Ir pÄrÄk daudz administratÄ«vo uzslÄņojumu. CilvÄ“ki vienkÄrši vairs nesaprot mÄ“rÄ·i visam tam administratÄ«vajam balastam. Nav skaidrs, kas bÅ«tu jÄpanÄk. ValdÄ«ba nekad nav izvirzÄ«jusi skaidrus un visiem saprotamus mÄ“rÄ·us. VakcinÄcija nav mÄ“rÄ·is. Lai gan varbÅ«t tas ir kaut kÄds mistisks mÄ“rÄ·is. ‘
Proti, nav jÄ“ga runÄt par ierobežojumu bezjÄ“dzÄ«bu. Tur nav medÄ«cÄ«nisku argumentu, visa jÄ“ga ir pataisÄ«t dzÄ«vi neciešamu nevakcinÄ“tajiem, lai viņi ÄtrÄk novakcinÄ“jas. PÄ“c bÅ«tÄ«bas jÄrunÄ tikai par medicÄ«nas sistÄ“mas gatavÄ«bu. MÄ“s divu gadu laikÄ “pandÄ“mijas” dēļ bÅ«sim iztÄ“rÄ“juši 3 miljardus visam kam - arÄ« panÄkuši 14% algu pieagumu sabiedriskajÄ sektorÄ, taÄu mums tÄpat trÅ«kst gultas vietu.
Palielinot ierÄ“dņiem algu, nevis veicot kvalitatÄ«vu valsts pÄrvaldes reformu, Kariņš no VienotÄ«bas vienkÄrši samaksÄ ierÄ“dņiem par to, ka tie nÄkamajÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs nobalsos par viņu. NopÄ“rk balsis. Tupi. Valstij labuma nekÄda.
TÄtad gultu aizpildÄ«jums arÄ« nav mÄ“rÄ·is. Tie ir indikatori vÄ«rusa izplatÄ«bas intensitÄtei, bet tie nav mÄ“rÄ·i. Kas ir stratÄ“Ä£iska uzvara, ar ko varÄ“tu uzskatÄ«t, ka šÄ« “pandÄ“mija” ir uzvarÄ“ta. Izvirzot šÄdu mÄ“rÄ·i, cilvÄ“ki labÄk saprastu, kam mobilizÄ“ties un ko valdÄ«ba grib panÄkt.
Pašreiz stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i aizÄ“no kaut kÄda stÅ«rgalvÄ«ga rÄ«cÄ«ba, lai panÄktu mistisku proporciju vakcinÄcijas aptverÄ“, lai gan var redzÄ“t, ka valstis ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gÄku rÄ«cÄ«bu ir daudz veiksmÄ«gÄkas, apkarojot “pandÄ“mijas” izraisÄ«to krÄ«zi.
Tagad notiek cīņa par katru vakcinÄ“to, bet netiek sasniegts svarÄ«gÄkais - atgriezties pie normÄla dzÄ«ves veida, kÄ SkandinÄvijÄ. To nevar panÄkt, potÄ“jot 14 gadÄ«gus bÄ“rnus, nÄ“sÄjot maskas vai lietojot QR kodus. To - mÄ“rÄ·i (ja tÄds ir) var panÄkt, kopÄ“jot kaut vai Zviedriju.