Iesaki rakstu:

Budžeta veidošana ir tapusi par lÄ«dzekļu sadali varas kartelÄ«. Nav ne detalizācijas, ne laicÄ«gas iesniegšanas deputātiem. Nav iespÄ“jams runāt par budžetu nekādā veidā, jo vienošanās par to ir notikusi aiz slÄ“gtām durvÄ«m koalÄ«cijas padomÄ“. Ir pieejama informācija medijos par to, kura ministrija cik saņems vairāk, bet budžeta pakete nonāks Saeimā oktobra vidÅ«, un tad par to varÄ“s runāt.

Žurnālistiem vai sabiedriskajām organizācijām, pat ja pieņem, ka bÅ«tu kāds, kurš spÄ“j budžetu izlasÄ«t un izanalizÄ“t, pat teorÄ“tiski nav šÄdas iespÄ“jas. LÄ«dz ar nav dota iespÄ“ja kvalitatÄ«vi izvÄ“rtÄ“t budžeta likumu un tā prioritātes.

DeficÄ«ts mums tāpat bÅ«s virs viena miljarda. Ko man ir skumÄ«gi redzÄ“t, ka izglÄ«tÄ«bas nozarei ir viens no pieticÄ«gajiem finansÄ“juma palielinājumiem. VARAM, satiksme, zemkopÄ«ba ir varÄ“jušas sev izsist ļoti bÅ«tisku pieaugumu, bet izglÄ«tÄ«ba ne. ValdÄ«bas prioritātes šeit ir skaidras. Tādēļ skaidrs, ka lÄ«dzekļu piešÄ·Ä«rums izglÄ«tÄ«bai ir nepietiekams.

VÄ“l interesanti, ka VARAM, satiksme un zemkopÄ«ba ir izcÄ«nÄ«jusi pieaugumu, bet nav Ä«sti skaidrs, kādu mÄ“rÄ·u realizācijai. VarÄ“tu pieņemt, ka tie ir priekšvÄ“lÄ“šanu aÄ£itācijai svarÄ«gi uzlabojumi kā ceļi un subsÄ«dijas. Bet, atgriežoties pie budžeta tapšanas, pietrÅ«kst viena ļoti svarÄ«ga faktora.

Ir nepieciešams budžeta audits, ko demokrātijas labākajās tradÄ«cijās vajadzÄ“tu veikt medijiem, bet tiem nav ne kompetences, ne spÄ“jas to izdarÄ«t. Labi, ja nav mediju, tad to bÅ«tu jādara NVO sektoram, bet arÄ« tur nav ne vÄ“lmes, ne kompetences.

Varai tas ir Ä“rti. ŠÄdi budžeti veicina situāciju, kur VeselÄ«bas ministrija par 81 miljonu eiro ierÄ«ko 121 papildu gultas vietu “pandÄ“mijas” pacientu ārstÄ“šanai. Par to naudu varÄ“tu palielināt medicÄ«nas personāla atalgojumu un tādÄ“jādi radÄ«t lielāku interesi par darbu medicÄ«nā Latvijā, kas noteikti bÅ«tu daudz lielāks ieguvums arÄ« “pandÄ“mijas” pacientu ārstÄ“šanai.

Tas, ko es budžeta apspriešanas laikā, sevišÄ·i, kas attiecas uz 3 gadu – 2022., 2023., 2024. – ietvaru, gribÄ“tu dzirdÄ“t daudz vairāk, ir Finanšu ministrijas iesaiste ekonomikas izaugsmÄ“ un Ä“nu ekonomikas apkarošanā. MÄ“s ļoti profesionāli runājam par naudas dalÄ«šanu un apgÅ«šanu, bet to, kā nopelnÄ«t vairāk, nedomājam vispār. KoalÄ«cijai tā vispār nav prioritāte.

Jāuzsver arÄ«, ka budžeta izskatÄ«šana Saeimā bÅ«s formāla. PaklausÄ«sies Finanšu ministrijas prezentācijas un nobalsos. Budžets ir dokuments, ko pat teorÄ“tiski nav iespÄ“jams mainÄ«t Budžeta un finanšu komisijā. Tur par to tikai var parunāt teorÄ“tiski.

VÄ“l vairāk - ir izdarÄ«ts viss, lai budžeta materiāls, ko iesniedz Saeimai, bÅ«tu maksimāli nepārskatāms un grÅ«ti deputātiem uztverams. Ir ļoti daudz liekas informācijas un nepārskatāmas informācijas. Tas pats par informāciju presei - viens prasts piemÄ“rs ilustrācijai. PÄ“dÄ“jās ziņās par budžeta deficÄ«tu Finanšu ministrija to nezin kāpÄ“c izsaka procentos no IKP - 3,8%, nevis EUR. Budžeta deficÄ«ts ir monetārs lielums, tāpat kā maizes cena veikalā. To izsaka naudā, nevis procentos.

“PandÄ“mija”

PandÄ“mijas apkarošanā ir svarÄ«gi atgriezties izejas punktā. Ir pārāk daudz administratÄ«vo uzslāņojumu. CilvÄ“ki vienkārši vairs nesaprot mÄ“rÄ·i visam tam administratÄ«vajam balastam. Nav skaidrs, kas bÅ«tu jāpanāk. ValdÄ«ba nekad nav izvirzÄ«jusi skaidrus un visiem saprotamus mÄ“rÄ·us. Vakcinācija nav mÄ“rÄ·is. Lai gan varbÅ«t tas ir kaut kāds mistisks mÄ“rÄ·is. ‘

Proti, nav jÄ“ga runāt par ierobežojumu bezjÄ“dzÄ«bu. Tur nav medÄ«cÄ«nisku argumentu, visa jÄ“ga ir pataisÄ«t dzÄ«vi neciešamu nevakcinÄ“tajiem, lai viņi ātrāk novakcinÄ“jas. PÄ“c bÅ«tÄ«bas jārunā tikai par medicÄ«nas sistÄ“mas gatavÄ«bu. MÄ“s divu gadu laikā “pandÄ“mijas” dēļ bÅ«sim iztÄ“rÄ“juši 3 miljardus visam kam - arÄ« panākuši 14% algu pieagumu sabiedriskajā sektorā, taču mums tāpat trÅ«kst gultas vietu.

Palielinot ierÄ“dņiem algu, nevis veicot kvalitatÄ«vu valsts pārvaldes reformu, Kariņš no VienotÄ«bas vienkārši samaksā ierÄ“dņiem par to, ka tie nākamajās Saeimas vÄ“lÄ“šanās nobalsos par viņu. NopÄ“rk balsis. Tupi. Valstij labuma nekāda.

Tātad gultu aizpildÄ«jums arÄ« nav mÄ“rÄ·is. Tie ir indikatori vÄ«rusa izplatÄ«bas intensitātei, bet tie nav mÄ“rÄ·i. Kas ir stratÄ“Ä£iska uzvara, ar ko varÄ“tu uzskatÄ«t, ka šÄ« “pandÄ“mija” ir uzvarÄ“ta. Izvirzot šÄdu mÄ“rÄ·i, cilvÄ“ki labāk saprastu, kam mobilizÄ“ties un ko valdÄ«ba grib panākt.

Pašreiz stratÄ“Ä£isko mÄ“rÄ·i aizÄ“no kaut kāda stÅ«rgalvÄ«ga rÄ«cÄ«ba, lai panāktu mistisku proporciju vakcinācijas aptverÄ“, lai gan var redzÄ“t, ka valstis ar mÄ“rÄ·tiecÄ«gāku rÄ«cÄ«bu ir daudz veiksmÄ«gākas, apkarojot “pandÄ“mijas” izraisÄ«to krÄ«zi.

Tagad notiek cīņa par katru vakcinēto, bet netiek sasniegts svarīgākais - atgriezties pie normāla dzīves veida, kā Skandināvijā. To nevar panākt, potējot 14 gadīgus bērnus, nēsājot maskas vai lietojot QR kodus. To - mērķi (ja tāds ir) var panākt, kopējot kaut vai Zviedriju.