BrÄ«dis, kad liela daļa rÄ«dzinieku pÄrtiek no pabalstiem, nudien nav piemÄ“rots domes vadÄ«bas algu celÅ¡anai
Oļegs Burovs, RÄ«gas domes deputÄts · 26.01.2021. · Komentāri (0)Savu pilnvaru 100 dienas RÄ«gas domes koalÄ«cija atzÄ«mÄ“ja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksÄtu amatu. Domes priekšsÄ“dÄ“tÄja, viņa trÄ«s vietnieku, astoņu komiteju priekšsÄ“dÄ“tÄju un to vietnieku algu paaugstinÄšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalÄ«cija dÄsni atvÄ“lÄ“ja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimÄli palielinÄtu bÄ“rnudÄrzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄžu vadÄ«tÄji varÄ“tu rÄ«koties, tÄpat kÄ tas notiek skolÄs, bÅ«tu nepieciešams nedaudz vairÄk par 200 000 eiro. TaÄu šo priekšlikumu šÄ«s domes vadÄ«ba un koalÄ«cija neuzskatÄ«ja par lietderÄ«gu un neatbalstÄ«ja.
IzskatÄs, ka šÄ«brīža koalÄ«cijas deputÄti uzskata, ka ar bÄ“rnudÄrzu personÄla atalgojumu RÄ«gÄ viss ir kÄrtÄ«bÄ un palielinÄt to nevajadzÄ“tu. Pat neskatoties uz to, ka pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s trÅ«kst gan pedagogu, gan atbalsta personÄla darbinieku. Un nedomÄjot par to, ka bÄ“rnudÄrzu darbinieki bÅ«tÄ«bÄ patlaban ir "frontes lÄ«nijÄ" lÄ«dz ar mediÄ·iem. TÄs ir vienÄ«gÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdes, kuras strÄdÄ klÄtienÄ“. BÄ“rnudÄrzu darbinieki katru dienu nÄk uz darbu, riskÄ“jot ar savu veselÄ«bu, lai nodrošinÄtu iespÄ“ju vecÄkiem strÄdÄt.
PagÄjušÄ gada sÄkumÄ ar savu rÄ«kojumu es paaugstinÄju algas visiem bÄ“rnudÄrzu audzinÄtÄjiem par 100 eiro mÄ“nesÄ«. ŠÄ« gada budžetÄ bija jÄbÅ«t paredzÄ“tiem lÄ«dzekļiem nÄkamajam algu pielikumam bÄ“rnudÄrzu personÄlam. Bet nekÄ nebija. Algu paaugstinÄjumu audzinÄtajÄm un auklÄ«tÄ“m neredzÄ“t – atšÄ·irÄ«bÄ no domes priekšsÄ“dÄ“tÄja, viņa trÄ«s vietniekiem, pÄrdesmit komiteju priekšsÄ“dÄ“tÄjiem un viņu vietniekiem. BÄ“rnudÄrzu personÄla algas šai domes vadÄ«bai nav prioritÄšu sarakstÄ. MinimÄlÄs algas pieaugums šajÄ gadÄ«jumÄ tiešÄm nevar tikt ņemts vÄ“rÄ.
Kad pÄ“rnruden tika izveidota RÄ«gas domes koalÄ«cija un šis deputÄtu sasaukums uzsÄka savu darbu, šÄ·ita, ka jaunajai pašvaldÄ«bas vadÄ«bai ir viena liela priekšrocÄ«ba – partiju biedri valdÄ«bÄ. Ka tagad rÄ«dzinieki vairs nebÅ«s visvairÄk ignorÄ“tie un apdalÄ«tie pilsÄ“tnieki valstÄ«, jo nebÅ«s politiskÄs greizsirdÄ«bas un vÄ“lmes ieriebt, cik vien var, par "nepareizi" ievÄ“lÄ“tajiem pašvaldÄ«bas deputÄtiem un "nepareizo" koalÄ«ciju.
Nu ir pagÄjušas RÄ«gas domes 100 darba dienas, pat ar nelielu astÄ«ti, un ir pilnÄ«gi skaidrs, ka diemžēl rÄ«dziniekiem no šÄ«m saitÄ“m starp domes un valsts vadÄ«tÄjiem, tÄ teikt, "ne silts, ne auksts".
RÄ«gÄ koncentrÄ“jas aptuveni 70% visas valsts ekonomikas. Un skaidrs, ka tieši RÄ«gÄ ir vislielÄkais skaits cilvÄ“ku, kas cieš Covid-19 izraisÄ«tÄs ekonomiskÄs krÄ«zes dēļ. Patlaban uz RÄ«gu nebrauc tÅ«risti ne no ÄrzemÄ“m, ne no citiem Latvijas reÄ£ioniem, pretÄ“ji, rÄ«dzinieki, kuriem ir iespÄ“ja strÄdÄt attÄlinÄti, dodas uz laukiem, lai tur pÄrlaistu ierobežojumu laiku, savukÄrt joprojÄm klÄtienÄ“ strÄdÄjošie brÄ«vdienÄs dodas uz reÄ£ioniem atpÅ«tÄ: slÄ“pot, uz viesu mÄjÄm, pie jÅ«ras. LielÄkais dÄ«kstÄvÄ“ esošo tÅ«risma un Ä“dinÄšanas uzņēmumu skaits ir RÄ«gÄ. ArÄ« skaistumkopšanÄ strÄdÄjošo lielÄkais Ä«patsvars ir galvaspilsÄ“tÄ.
Šo sarakstu var turpinÄt. RÄ«gas domes tagadÄ“jo vadÄ«tÄju partiju biedri ir aizlieguši visiem šiem cilvÄ“kiem strÄdÄt, lai mazinÄtu Covid-19 izplatÄ«šanos. Var diskutÄ“t par šÄ« lÄ“muma pamatotÄ«bu, taÄu, ja epidemiologi saka, ka vajag, tad acÄ«mredzot tas ir jÄdara. TaÄu lÄ«dz ar aizliegumu strÄdÄt bÅ«tu jÄnÄk arÄ« saprotamam, vienkÄršam un tiešÄm jÅ«tamam atbalstam, jo no pienÄkuma apmaksÄt namu pÄrvaldes rÄ“Ä·inus par Å«deni un siltumu (Ä«paši ziemas periodÄ) rÄ«dziniekus neviens nav atbrÄ«vojis.
KÄpÄ“c RÄ«gas domes vadÄ«ba nerunÄja un nerunÄ ar saviem partiju biedriem – ministriem un premjeru – par nepieciešamÄ«bu atvieglot bez darba palikušajiem iedzÄ«votÄjiem komunÄlos maksÄjumus? Ir taÄu skaidrs, ka dÄ«kstÄves pabalstu apmÄ“rs nekompensÄ“ visus nepieciešamos izdevumus, Ä«paši ziemas periodÄ. Statistikas dati par pabalstu apmÄ“ru liecina, ka LatvijÄ tie ir mazÄkie starp Baltijas valstÄ«m. KÄpÄ“c viens mÄ“rs un veseli trÄ«s vicemÄ“ri nerunÄ par iespÄ“jamiem risinÄjumiem ar saviem ministriem? KÄpÄ“c nepanÄca, ka valdÄ«ba kompensÄ“ komunÄlos izdevumus tiem, kam liedz darbu?
VÄ“l pagÄjušÄ gada vasarÄ es norÄdÄ«ju, ka nepieciešams sagÄdÄt datortehniku skolÄm un skolÄ“niem, lai nodrošinÄtu kvalitatÄ«vÄku attÄlinÄto apmÄcÄ«bu procesu. ArÄ« rudenÄ« es par to atgÄdinÄju. Nu mÄ“s esam nonÄkuši lÄ«dz tam, ka attÄlinÄti mÄcÄ«sies pilnÄ«gi visi skolÄ“ni, un Ä£imenes, kurÄs skolÄ mÄcÄs divi vai trÄ«s un vairÄk bÄ“rnu, nu ir noliktas fakta priekšÄ – vai nu pÄ“rc bÄ“rniem datorus, vai arÄ« bÄ“rns paliks bez mÄcÄ«bÄm. Tas, ka IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija nav spÄ“jÄ«ga nodrošinÄt ar datoriem nedz skolas, nedz skolÄ“nus, domÄju, visiem bija skaidrs vÄ“l pÄ“rn. PašvaldÄ«bai bija jÄrÅ«pÄ“jas par to, lai visiem rÄ«dziniekiem bÅ«tu vienÄdas iespÄ“jas mÄcÄ«ties attÄlinÄti. TaÄu arÄ« šo problÄ“mu pilsÄ“tas vadÄ«ba neuzskata par gana nozÄ«mÄ«gu.
Veloceliņa eksperimentu ÄŒaka ielÄ, domÄju, jau ir novÄ“rtÄ“juši visi rÄ«dzinieki, kuri izmanto sabiedrisko transportu, kas kursÄ“ pa šo ielu. NerunÄjot jau par to, ka velo eksperiments ziemÄ un pandÄ“mijas apstÄkļos, kad satiksmes intensitÄte ne tuvu neatbilst reÄlajai, ir diezgan tÄls no objektivitÄtes. Neesmu pret veloceliņiem, tos vajag un daudz. TaÄu esmu pret rÄ«dzinieku pretnostatÄ«šanu. Ja nebrauc ar velosipÄ“du – esi sliktais rÄ«dzinieks, un par tÄdiem mÄ“s nedomÄjam. Vai nu brauc ar velosipÄ“du, vai nu maini dzÄ«vesvietu. IzskatÄs, ka apmÄ“ram šÄda ir jaunÄ RÄ«gas realitÄte.
TÄpat kÄ citÄs Eiropas pilsÄ“tÄs RÄ«gÄ ir jÄdomÄ par mobilitÄti un par to, ka cilvÄ“ki pÄrvietojas, izmantojot dažÄdus transporta veidus. ArÄ« par centra atslogošanu no automašÄ«nÄm. TaÄu tam jÄnotiek loÄ£iski, nodrošinot apvedceļus, iespÄ“ju nokļūt no viena pilsÄ“tas rajona citÄ, nešÄ·Ä“rsojot centru un nestÄvot sastrÄ“gumos. Un pÄrvietojoties ar dažÄda veida transportu, arÄ« ar sabiedrisko un automašÄ«nÄm.
Kur ir jaunu ielu plÄni? Kur ir nauda no ES fondiem esošo projektu realizÄcijai? JoprojÄm nav skaidrÄ«bas par finansÄ“jumu pilna Austrumu maÄ£istrÄles projekta realizÄcijai, Dienvidu tilta 4. kÄrtai un citiem. KÄpÄ“c domes vadÄ«ba nespÄ“ja vienoties ar saviem partijas un valdÄ«bas koalÄ«cijas biedriem, satiksmes ministru un finanšu ministru par lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu?
Visbeidzot – simtgades grandiozÄkais projekts "Rail Baltica". Tas rÄ«dziniekiem draud pÄrvÄ“rsties par simtgades neveiksmi, ja netiks piešÄ·irti lÄ«dzekļi dzelzceļa sliežu integrÄcijai pilsÄ“tvidÄ“. Un tie joprojÄm nav piešÄ·irti.
Pirms gada vÄ“rsu satiksmes ministra TÄļa Linkaita uzmanÄ«bu tam, ka, lai "Rail Baltica" RÄ«gu uzlabotu, nevis sašÄ·eltu ar sliedÄ“m, ir nepieciešami aptuveni 300 miljonu eiro. Tagad jau vicemÄ“ra krÄ“slÄ sēž ministra partijas biedre, bet mÄ“s turpinÄm klausÄ«ties stÄstus par to, kÄ dos naudu PierÄ«gas elektrovilcieniem, bet joprojÄm neviena vÄrda par to, ka satiksmes un finanšu ministri uzklausÄ«tu savus RÄ«gas domÄ“ esošos partijas biedrus par finansÄ“jumu "Rail Baltica" projektam RÄ«gÄ.
AtgÄdinÄšu, ka RÄ«ga viena pati šÄdus ieguldÄ«jumus nevar nodrošinÄt un bez valsts atbalsta, bez Eiropas fondu lÄ«dzfinansÄ“juma "Rail Baltica" paliks vien "sliežu projekts", nevis attÄ«stÄ«bas iespÄ“ja. TÄ apgrÅ«tinÄs dzÄ«vi rÄ«dziniekiem un izbojÄs pilsÄ“tvidi.
ŠÄ«s ir tikai dažas no tÄm iespÄ“jÄm, kuras pirmajÄs 100 dienÄs bija RÄ«gas domes vadÄ«bai. Diemžēl jÄsecina, ka no visÄm tÄm Äiks vien ir sanÄcis, un vienÄ«gais darbs, ko visi atceras, ir savu algu paaugstinÄšana. CilvÄ“kiem, kas lemj galvaspilsÄ“tas likteni, ir jÄbÅ«t adekvÄtam atalgojumam, taÄu viņiem arÄ« vajadzÄ“tu orientÄ“ties laikÄ un telpÄ. Un brÄ«dis, kad liela daļa rÄ«dzinieku pÄrtiek no minimÄlajiem pabalstiem un ir bez darba, nudien nav piemÄ“rots savu algu celšanai.