Iesaki rakstu:

Savu pilnvaru 100 dienas RÄ«gas domes koalÄ«cija atzÄ«mÄ“ja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsÄ“dÄ“tāja, viņa trÄ«s vietnieku, astoņu komiteju priekšsÄ“dÄ“tāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalÄ«cija dāsni atvÄ“lÄ“ja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bÄ“rnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestāžu vadÄ«tāji varÄ“tu rÄ«koties, tāpat kā tas notiek skolās, bÅ«tu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šÄ«s domes vadÄ«ba un koalÄ«cija neuzskatÄ«ja par lietderÄ«gu un neatbalstÄ«ja.

Izskatās, ka šÄ«brīža koalÄ«cijas deputāti uzskata, ka ar bÄ“rnudārzu personāla atalgojumu RÄ«gā viss ir kārtÄ«bā un palielināt to nevajadzÄ“tu. Pat neskatoties uz to, ka pirmsskolas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s trÅ«kst gan pedagogu, gan atbalsta personāla darbinieku. Un nedomājot par to, ka bÄ“rnudārzu darbinieki bÅ«tÄ«bā patlaban ir "frontes lÄ«nijā" lÄ«dz ar mediÄ·iem. Tās ir vienÄ«gās izglÄ«tÄ«bas iestādes, kuras strādā klātienÄ“. BÄ“rnudārzu darbinieki katru dienu nāk uz darbu, riskÄ“jot ar savu veselÄ«bu, lai nodrošinātu iespÄ“ju vecākiem strādāt.

PagājušÄ gada sākumā ar savu rÄ«kojumu es paaugstināju algas visiem bÄ“rnudārzu audzinātājiem par 100 eiro mÄ“nesÄ«. ŠÄ« gada budžetā bija jābÅ«t paredzÄ“tiem lÄ«dzekļiem nākamajam algu pielikumam bÄ“rnudārzu personālam. Bet nekā nebija. Algu paaugstinājumu audzinātajām un auklÄ«tÄ“m neredzÄ“t – atšÄ·irÄ«bā no domes priekšsÄ“dÄ“tāja, viņa trÄ«s vietniekiem, pārdesmit komiteju priekšsÄ“dÄ“tājiem un viņu vietniekiem. BÄ“rnudārzu personāla algas šai domes vadÄ«bai nav prioritāšu sarakstā. Minimālās algas pieaugums šajā gadÄ«jumā tiešÄm nevar tikt ņemts vÄ“rā.

Kad pÄ“rnruden tika izveidota RÄ«gas domes koalÄ«cija un šis deputātu sasaukums uzsāka savu darbu, šÄ·ita, ka jaunajai pašvaldÄ«bas vadÄ«bai ir viena liela priekšrocÄ«ba – partiju biedri valdÄ«bā. Ka tagad rÄ«dzinieki vairs nebÅ«s visvairāk ignorÄ“tie un apdalÄ«tie pilsÄ“tnieki valstÄ«, jo nebÅ«s politiskās greizsirdÄ«bas un vÄ“lmes ieriebt, cik vien var, par "nepareizi" ievÄ“lÄ“tajiem pašvaldÄ«bas deputātiem un "nepareizo" koalÄ«ciju.

Nu ir pagājušas RÄ«gas domes 100 darba dienas, pat ar nelielu astÄ«ti, un ir pilnÄ«gi skaidrs, ka diemžēl rÄ«dziniekiem no šÄ«m saitÄ“m starp domes un valsts vadÄ«tājiem, tā teikt, "ne silts, ne auksts".

RÄ«gā koncentrÄ“jas aptuveni 70% visas valsts ekonomikas. Un skaidrs, ka tieši RÄ«gā ir vislielākais skaits cilvÄ“ku, kas cieš Covid-19 izraisÄ«tās ekonomiskās krÄ«zes dēļ. Patlaban uz RÄ«gu nebrauc tÅ«risti ne no ārzemÄ“m, ne no citiem Latvijas reÄ£ioniem, pretÄ“ji, rÄ«dzinieki, kuriem ir iespÄ“ja strādāt attālināti, dodas uz laukiem, lai tur pārlaistu ierobežojumu laiku, savukārt joprojām klātienÄ“ strādājošie brÄ«vdienās dodas uz reÄ£ioniem atpÅ«tā: slÄ“pot, uz viesu mājām, pie jÅ«ras. Lielākais dÄ«kstāvÄ“ esošo tÅ«risma un Ä“dināšanas uzņēmumu skaits ir RÄ«gā. ArÄ« skaistumkopšanā strādājošo lielākais Ä«patsvars ir galvaspilsÄ“tā.

Šo sarakstu var turpināt. RÄ«gas domes tagadÄ“jo vadÄ«tāju partiju biedri ir aizlieguši visiem šiem cilvÄ“kiem strādāt, lai mazinātu Covid-19 izplatÄ«šanos. Var diskutÄ“t par šÄ« lÄ“muma pamatotÄ«bu, taču, ja epidemiologi saka, ka vajag, tad acÄ«mredzot tas ir jādara. Taču lÄ«dz ar aizliegumu strādāt bÅ«tu jānāk arÄ« saprotamam, vienkāršam un tiešÄm jÅ«tamam atbalstam, jo no pienākuma apmaksāt namu pārvaldes rÄ“Ä·inus par Å«deni un siltumu (Ä«paši ziemas periodā) rÄ«dziniekus neviens nav atbrÄ«vojis.

KāpÄ“c RÄ«gas domes vadÄ«ba nerunāja un nerunā ar saviem partiju biedriem – ministriem un premjeru – par nepieciešamÄ«bu atvieglot bez darba palikušajiem iedzÄ«votājiem komunālos maksājumus? Ir taču skaidrs, ka dÄ«kstāves pabalstu apmÄ“rs nekompensÄ“ visus nepieciešamos izdevumus, Ä«paši ziemas periodā. Statistikas dati par pabalstu apmÄ“ru liecina, ka Latvijā tie ir mazākie starp Baltijas valstÄ«m. KāpÄ“c viens mÄ“rs un veseli trÄ«s vicemÄ“ri nerunā par iespÄ“jamiem risinājumiem ar saviem ministriem? KāpÄ“c nepanāca, ka valdÄ«ba kompensÄ“ komunālos izdevumus tiem, kam liedz darbu?

VÄ“l pagājušÄ gada vasarā es norādÄ«ju, ka nepieciešams sagādāt datortehniku skolām un skolÄ“niem, lai nodrošinātu kvalitatÄ«vāku attālināto apmācÄ«bu procesu. ArÄ« rudenÄ« es par to atgādināju. Nu mÄ“s esam nonākuši lÄ«dz tam, ka attālināti mācÄ«sies pilnÄ«gi visi skolÄ“ni, un Ä£imenes, kurās skolā mācās divi vai trÄ«s un vairāk bÄ“rnu, nu ir noliktas fakta priekšÄ – vai nu pÄ“rc bÄ“rniem datorus, vai arÄ« bÄ“rns paliks bez mācÄ«bām. Tas, ka IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija nav spÄ“jÄ«ga nodrošināt ar datoriem nedz skolas, nedz skolÄ“nus, domāju, visiem bija skaidrs vÄ“l pÄ“rn. PašvaldÄ«bai bija jārÅ«pÄ“jas par to, lai visiem rÄ«dziniekiem bÅ«tu vienādas iespÄ“jas mācÄ«ties attālināti. Taču arÄ« šo problÄ“mu pilsÄ“tas vadÄ«ba neuzskata par gana nozÄ«mÄ«gu.

Veloceliņa eksperimentu ÄŒaka ielā, domāju, jau ir novÄ“rtÄ“juši visi rÄ«dzinieki, kuri izmanto sabiedrisko transportu, kas kursÄ“ pa šo ielu. Nerunājot jau par to, ka velo eksperiments ziemā un pandÄ“mijas apstākļos, kad satiksmes intensitāte ne tuvu neatbilst reālajai, ir diezgan tāls no objektivitātes. Neesmu pret veloceliņiem, tos vajag un daudz. Taču esmu pret rÄ«dzinieku pretnostatÄ«šanu. Ja nebrauc ar velosipÄ“du – esi sliktais rÄ«dzinieks, un par tādiem mÄ“s nedomājam. Vai nu brauc ar velosipÄ“du, vai nu maini dzÄ«vesvietu. Izskatās, ka apmÄ“ram šÄda ir jaunā RÄ«gas realitāte.

Tāpat kā citās Eiropas pilsÄ“tās RÄ«gā ir jādomā par mobilitāti un par to, ka cilvÄ“ki pārvietojas, izmantojot dažādus transporta veidus. ArÄ« par centra atslogošanu no automašÄ«nām. Taču tam jānotiek loÄ£iski, nodrošinot apvedceļus, iespÄ“ju nokļūt no viena pilsÄ“tas rajona citā, nešÄ·Ä“rsojot centru un nestāvot sastrÄ“gumos. Un pārvietojoties ar dažāda veida transportu, arÄ« ar sabiedrisko un automašÄ«nām.

Kur ir jaunu ielu plāni? Kur ir nauda no ES fondiem esošo projektu realizācijai? Joprojām nav skaidrÄ«bas par finansÄ“jumu pilna Austrumu maÄ£istrāles projekta realizācijai, Dienvidu tilta 4. kārtai un citiem. KāpÄ“c domes vadÄ«ba nespÄ“ja vienoties ar saviem partijas un valdÄ«bas koalÄ«cijas biedriem, satiksmes ministru un finanšu ministru par lÄ«dzekļu piešÄ·iršanu?

Visbeidzot – simtgades grandiozākais projekts "Rail Baltica". Tas rÄ«dziniekiem draud pārvÄ“rsties par simtgades neveiksmi, ja netiks piešÄ·irti lÄ«dzekļi dzelzceļa sliežu integrācijai pilsÄ“tvidÄ“. Un tie joprojām nav piešÄ·irti.

Pirms gada vÄ“rsu satiksmes ministra Tāļa Linkaita uzmanÄ«bu tam, ka, lai "Rail Baltica" RÄ«gu uzlabotu, nevis sašÄ·eltu ar sliedÄ“m, ir nepieciešami aptuveni 300 miljonu eiro. Tagad jau vicemÄ“ra krÄ“slā sēž ministra partijas biedre, bet mÄ“s turpinām klausÄ«ties stāstus par to, kā dos naudu PierÄ«gas elektrovilcieniem, bet joprojām neviena vārda par to, ka satiksmes un finanšu ministri uzklausÄ«tu savus RÄ«gas domÄ“ esošos partijas biedrus par finansÄ“jumu "Rail Baltica" projektam RÄ«gā.

Atgādināšu, ka RÄ«ga viena pati šÄdus ieguldÄ«jumus nevar nodrošināt un bez valsts atbalsta, bez Eiropas fondu lÄ«dzfinansÄ“juma "Rail Baltica" paliks vien "sliežu projekts", nevis attÄ«stÄ«bas iespÄ“ja. Tā apgrÅ«tinās dzÄ«vi rÄ«dziniekiem un izbojās pilsÄ“tvidi.

ŠÄ«s ir tikai dažas no tām iespÄ“jām, kuras pirmajās 100 dienās bija RÄ«gas domes vadÄ«bai. Diemžēl jāsecina, ka no visām tām čiks vien ir sanācis, un vienÄ«gais darbs, ko visi atceras, ir savu algu paaugstināšana. CilvÄ“kiem, kas lemj galvaspilsÄ“tas likteni, ir jābÅ«t adekvātam atalgojumam, taču viņiem arÄ« vajadzÄ“tu orientÄ“ties laikā un telpā. Un brÄ«dis, kad liela daļa rÄ«dzinieku pārtiek no minimālajiem pabalstiem un ir bez darba, nudien nav piemÄ“rots savu algu celšanai.