BrÄÄ·is
Leonards Inkins · 09.12.2018. · Komentāri (0)Ir lietas, kuras nav iespÄ“jams aprakstÄ«t Ä«si. Ja tÄ nebÅ«tu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumÄ. ZinÄm, ka tÄ nav. ArÄ« šie nopietnie notikumi neietilpst vienÄ lapaspusÄ“. TÄpÄ“c saņemieties, lapaspuses bÅ«s trÄ«s.
ŠÄ gada 30. novembrÄ« ArgentÄ«nas galvaspilsÄ“tÄ BuenosairesÄ notika lielÄ divdesmitnieka G20 sÄ“de. Šai divdesmit valstu vadÄ«tÄju tikšanÄs reizÄ“ Krievijas prezidents Vladimirs Putins un SaÅ«da ArÄbijas princis Mohammeds bin Salmans ļoti draudzÄ«gi apsveicinÄjÄs, smaidot uzsita uz pleca un, kopÄ“ji pasmÄ“jušies par viņiem vien zinÄmo, sÄ“dÄs pie lielÄ galda.
KerÄas pirÄts
Pirms G20 apspriedes ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sanÄksmes laikÄ netiksies ar Krievijas prezidentu un SaÅ«da ArÄbijas princi. Ceru, ka man lasÄ«tÄjiem vairs nav jÄskaidro, kÄpÄ“c. ĪsumÄ. Ar Krievijas vadÄ«tÄju – par notikumiem pie Krimas tilta un ar SaÅ«da ArÄbijas vadÄ«tÄju par žurnÄlista Džamala Hašogi noslepkavošanu SaÅ«da ArÄbijas vÄ“stniecÄ«bÄ TurcijÄ.
V. Putins slikto ziņu uzzinÄja pa ceļam uz Buenosairesu. ASV prezidents TviterÄ« paziņoja: «Å…emot vÄ“rÄ faktu, ka Krievija Ukrainai nav atdevusi kuÄ£us un jÅ«rniekus, esmu nolÄ“mis, ka visÄm ieinteresÄ“tajÄm pusÄ“m bÅ«s labÄk, ka mana iepriekšplÄnotÄ tikšanÄs ArgentÄ«nÄ ar prezidentu Vladimiru Putinu tiek atcelta.» Tai brÄ«dÄ« sabruka viss Krievijas plÄnotais, bija liela cerÄ«ba, ka izdosies vienoties un vÄjinÄt sankcijas. Bet nu izskatÄs, ka rezultÄts bÅ«s pretÄ“js.
Notika vÄ“l trakÄk! D. Tramps demonstratÄ«vi pagÄja garÄm V. Putinam, izliekoties, ka to neredz. Redzamajos video un foto materiÄlos ir labi redzama V. Putina mÄ«mika tai brÄ«dÄ«. No neizpratnes lÄ«dz vilšanÄs.
V. Putins un Mohammeds bin Salmans cer atspÄ“lÄ“ties «pÄridarÄ«tÄjam». KÄ viņi to darÄ«s, nezinu, bet iespÄ“jams, ka ir kÄds plÄns. V. Putins palÄ«dzÄ“s vai veicinÄs SaÅ«da ArÄbijas attiecÄ«bu pasliktinÄšanu gan ar ASV, gan IzraÄ“lu. MÄ“rÄ·is galvenokÄrt ir pÄrtraukt šo triju valstu militÄro sadarbÄ«bu. Ja tÄ ir, tad drÄ«z varÄ“siet vÄ“rot atbilstoša satura informÄciju Krievijas TV un internetÄ. Droši vien parÄdÄ«sies kÄdi materiÄli, kuri atmaskos IzraÄ“las, SaÅ«da ArÄbijas un ASV «patiesos» nolÅ«kus.
Jaunajam Krievijas plÄnam palÄ«dz arÄ« tas, ka, demokrÄtu vadÄ«ta, sabiedriskÄ doma ASV izdara spiedienu uz D. Trampu, lai par žurnÄlista slepkavÄ«bu SaÅ«da ArÄbijas princis atkÄpjas no valsts vadÄ«tÄja amata.
DemokrÄti visos iespÄ“jamos veidos traucÄ“ D. Trampam vadÄ«t valsti, bet Krievija to izmanto.
Putins atbrauca uz šo tikšanos sliktÄ omÄ. PÄ“dÄ“jo dienu notikumi daudzu valstu vadÄ«tÄjiem lika, vismaz publiski, neizrÄdÄ«t labu satikšanu ar KerÄas pirÄtu. Daudzi sagÅ«stÄ«tie Ukraiņu jÅ«rnieki jau pÄrvesti uz citiem Krievijas cietumiem, un Krievijai pat prÄtÄ nenÄk tos atbrÄ«vot. Tieši otrÄdi, tÄ uzsver, ka Ukraina ir sarÄ«kojusi provokÄciju KerÄas šaurumÄ. KrievijÄ kÄ vienmÄ“r viss ir aÄgÄrni. Vai tad ukraiņi taranÄ“ja Krievijas kara kuÄ£us, vai tad ukraiņi pa tiem, tiešÄ tÄ“mÄ“jumÄ šÄva?
Nu Ukraina aicina NATO karakuÄ£us apmeklÄ“t draudzÄ«bas vizÄ«tÄ“ Ukrainu Mariupoles ostÄ. Lai tur nokļūtu, ir jÄbrauc pa tÄdu pašu maršrutu, kÄ mÄ“Ä£inÄja ukraiņu jÅ«rnieki. Ja gadÄ«jumÄ šis aicinÄjums atradÄ«s dzirdÄ«gas ausis, tad mÅ«s gaida spraigi notikumi.
Robežincidents Masļenkos
1940. gada 15. jÅ«nijÄ arÄ« Latvija Masļenkos provocÄ“ja labsirdÄ«go PSRS. Tam sekoja Latvijas okupÄcija.
Baidos, ka lÄ«dzÄ«gi bÅ«s arÄ« UkrainÄ. PÄ“c šÄdÄm provokÄcijÄm PSRS tiesÄ«bu un pienÄkumu mantiniece rÄ«kosies lÄ«dzÄ«gi.
IespÄ“jams, ka ne, bet tikai tad, ja nobÄ«sies un Ukrainas okupÄcijai apstÄkļi bÅ«s nelabvÄ“lÄ«gi.
IespÄ“jams, ka D. Trampa publiski demonstrÄ“tÄ attieksme ir tie apstÄkļi un to ietekmÄ“ mainÄs arÄ« Eiropas valstu vadÄ«tÄju attieksme, un tas kopumÄ attur Krieviju no kÄrtÄ“jÄ kara. ManuprÄt, V. Putinam nav cita ceļa. Vai nu karš vai viņa un Krievijas tuvÄ nÄkotne ir ļoti apdraudÄ“ta. Ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka karš tomÄ“r bÅ«s. V. Putinam nav lielas izvÄ“les.
ImpÄ“rijas pastÄv tikai tad, ja tÄs nepÄrtraukti karo un paplašina savas teritorijas. ArÄ« bankas pastÄv tikai tikmÄ“r, kamÄ“r aizdod un izsniedz kredÄ«tus. To rakstot, arÄ« mani pamet laba oma, un kļūstu «bažīgs». Esmu nobažījies ne tikai par lielÄm kara iespÄ“jÄm, bet arÄ« par to, ka šis karš neizbÄ“gami skars arÄ« Latviju un mani personiski.
Maskas drÄ«z kritÄ«s, un redzÄ“sim patieso ainu – kas ir kas.
G20
KamÄ“r top šis raksts, kļūs zinÄms daudz vairÄk, bet ceru, ka mani lasÄ«tÄji priecÄsies, ka visu neaprakstÄ«šu. Pateicoties tam, raksts nepÄrvÄ“rtÄ«sies par brošÅ«ru.
Vladimirs Putins visÄs iespÄ“jamÄs vietÄs nosodÄ«ja un citÄdi rÄja visus tos valstu vadÄ«tÄjus, kuri uzdrošinÄjÄs pieņemt pret Krieviju sankcijas. AizrÄdot un pÄrmetot viņš apzinÄti vairÄ«jÄs skatÄ«ties uz D. Trampu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons rÄ«kojÄs lÄ«dzÄ«gi. IespÄ“jams pieklÄjÄ«gÄk un slÄ“ptÄkÄs formÄs, bet viņš nevienu nepÄrsteidza. PÄrsteigums varbÅ«t bija daudziem ukraiņiem, kad viņš devÄs pie V. Putina uz SoÄiem.
RunÄjamo viņš bija viltÄ«gi iepinis nesenos notikumos, ka kÄda valsts ir izstÄjusies no ParÄ«zes vienošanÄs. TÄda valsts ir tikai viena, un tÄ ir ASV.
TeÄtris
ŠÄdas un lÄ«dzÄ«gas tikšanÄs nav vieta, kur vienojas, izlemj un sÄk rÄ«koties. Šodien, divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ aizvien mazÄk lemj un strÄ«das šÄdÄs tikšanÄs. StrÄ«das, lemj un vienojas iepriekš. Rodas dabisks jautÄjums, kam tad šÄdas tikšanÄs? Tam, lai par iepriekš nolemto un sarunÄtu uzzinÄtu mÄ“s. Lai mÄ“s uzzinÄtu to, ko viņi vÄ“las, lai mÄ“s zinÄtu, lai mÄ“s izdarÄ«tu tÄdus secinÄjumus, kÄdi ir vÄ“lami lÄ“mÄ“jiem.
PiedÄvÄt, apspriest un strÄ«dÄ“ties izmantojot daudzos palÄ«gus, un tehniskos lÄ«dzekļus ir vieglÄkais ceļš. Bet vairumam iesaistÄ«to ir vÄ“lÄ“tÄji, partiju iekšÄ“jÄs intrigas un labvÄ“lÄ«gi vai noraidoši noskaņoti žurnÄlisti. TÄpÄ“c mums tiek pasniegtas izrÄdes, kurÄs galvenajÄs lomÄs ir valstu vadÄ«tÄji.
Ko mums rÄda šÄ« izrÄde? To, ka Krievijas militÄra agresija ir realitÄte un pasaule saprot, ka, ja Krievija uzbruks Ukrainai, tad tas nebÅ«s tikai lokÄls konflikts. KarÄ ieraus visu pasauli. Karu nevÄ“las neviena valsts. TÄpÄ“c, kÄ prot, tÄ ierÄda Krievijai vietu. TurpmÄk redzÄ“sim, cik patiesi un nopietni viņi šo galveno uzdevumu pildÄ«s, cik viņu starpÄ bÅ«s nodevÄ«bas un cik prognozÄ“jama un savaldÄma izrÄdÄ«sies mežonÄ«gÄ Krievija.
BrÄÄ·is
Šodien lokÄli kari vairs nav iespÄ“jami un arÄ« kodolkari. Ja sÄksies kodolkarš, tad jÄapzinÄs, ka no katrÄm ASV izšautajÄm simts raÄ·etÄ“m trÄ«s nokritÄ«s pašÄ ASV teritorijÄ, no katrÄm simts KrievijÄ izšautajÄm raÄ·etÄ“m desmit nokritÄ«s Krievijas teritorijÄ. TÄds ir brÄÄ·a procents, un tÄds bÅ«s brÄÄ·a rezultÄts.