Iesaki rakstu:

Ir lietas, kuras nav iespÄ“jams aprakstÄ«t Ä«si. Ja tā nebÅ«tu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. ArÄ« šie nopietnie notikumi neietilpst vienā lapaspusÄ“. TāpÄ“c saņemieties, lapaspuses bÅ«s trÄ«s.

ŠÄ gada 30. novembrÄ« ArgentÄ«nas galvaspilsÄ“tā Buenosairesā notika lielā divdesmitnieka G20 sÄ“de. Šai divdesmit valstu vadÄ«tāju tikšanās reizÄ“ Krievijas prezidents Vladimirs Putins un SaÅ«da Arābijas princis Mohammeds bin Salmans ļoti draudzÄ«gi apsveicinājās, smaidot uzsita uz pleca un, kopÄ“ji pasmÄ“jušies par viņiem vien zināmo, sÄ“dās pie lielā galda.

Kerčas pirāts

Pirms G20 apspriedes ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka sanāksmes laikā netiksies ar Krievijas prezidentu un SaÅ«da Arābijas princi. Ceru, ka man lasÄ«tājiem vairs nav jāskaidro, kāpÄ“c. Īsumā. Ar Krievijas vadÄ«tāju – par notikumiem pie Krimas tilta un ar SaÅ«da Arābijas vadÄ«tāju par žurnālista Džamala Hašogi noslepkavošanu SaÅ«da Arābijas vÄ“stniecÄ«bā Turcijā.

V. Putins slikto ziņu uzzināja pa ceļam uz Buenosairesu. ASV prezidents TviterÄ« paziņoja: «Å…emot vÄ“rā faktu, ka Krievija Ukrainai nav atdevusi kuÄ£us un jÅ«rniekus, esmu nolÄ“mis, ka visām ieinteresÄ“tajām pusÄ“m bÅ«s labāk, ka mana iepriekšplānotā tikšanās ArgentÄ«nā ar prezidentu Vladimiru Putinu tiek atcelta.» Tai brÄ«dÄ« sabruka viss Krievijas plānotais, bija liela cerÄ«ba, ka izdosies vienoties un vājināt sankcijas. Bet nu izskatās, ka rezultāts bÅ«s pretÄ“js.

Notika vÄ“l trakāk! D. Tramps demonstratÄ«vi pagāja garām V. Putinam, izliekoties, ka to neredz. Redzamajos video un foto materiālos ir labi redzama V. Putina mÄ«mika tai brÄ«dÄ«. No neizpratnes lÄ«dz vilšanās.

V. Putins un Mohammeds bin Salmans cer atspÄ“lÄ“ties «pāridarÄ«tājam». Kā viņi to darÄ«s, nezinu, bet iespÄ“jams, ka ir kāds plāns. V. Putins palÄ«dzÄ“s vai veicinās SaÅ«da Arābijas attiecÄ«bu pasliktināšanu gan ar ASV, gan IzraÄ“lu. MÄ“rÄ·is galvenokārt ir pārtraukt šo triju valstu militāro sadarbÄ«bu. Ja tā ir, tad drÄ«z varÄ“siet vÄ“rot atbilstoša satura informāciju Krievijas TV un internetā. Droši vien parādÄ«sies kādi materiāli, kuri atmaskos IzraÄ“las, SaÅ«da Arābijas un ASV «patiesos» nolÅ«kus.

Jaunajam Krievijas plānam palīdz arī tas, ka, demokrātu vadīta, sabiedriskā doma ASV izdara spiedienu uz D. Trampu, lai par žurnālista slepkavību Saūda Arābijas princis atkāpjas no valsts vadītāja amata.

Demokrāti visos iespējamos veidos traucē D. Trampam vadīt valsti, bet Krievija to izmanto.

Putins atbrauca uz šo tikšanos sliktā omā. PÄ“dÄ“jo dienu notikumi daudzu valstu vadÄ«tājiem lika, vismaz publiski, neizrādÄ«t labu satikšanu ar Kerčas pirātu. Daudzi sagÅ«stÄ«tie Ukraiņu jÅ«rnieki jau pārvesti uz citiem Krievijas cietumiem, un Krievijai pat prātā nenāk tos atbrÄ«vot. Tieši otrādi, tā uzsver, ka Ukraina ir sarÄ«kojusi provokāciju Kerčas šaurumā. Krievijā kā vienmÄ“r viss ir ačgārni. Vai tad ukraiņi taranÄ“ja Krievijas kara kuÄ£us, vai tad ukraiņi pa tiem, tiešÄ tÄ“mÄ“jumā šÄva?

Nu Ukraina aicina NATO karakuÄ£us apmeklÄ“t draudzÄ«bas vizÄ«tÄ“ Ukrainu Mariupoles ostā. Lai tur nokļūtu, ir jābrauc pa tādu pašu maršrutu, kā mÄ“Ä£ināja ukraiņu jÅ«rnieki. Ja gadÄ«jumā šis aicinājums atradÄ«s dzirdÄ«gas ausis, tad mÅ«s gaida spraigi notikumi.

Robežincidents Masļenkos

1940. gada 15. jūnijā arī Latvija Masļenkos provocēja labsirdīgo PSRS. Tam sekoja Latvijas okupācija.

Baidos, ka lÄ«dzÄ«gi bÅ«s arÄ« Ukrainā. PÄ“c šÄdām provokācijām PSRS tiesÄ«bu un pienākumu mantiniece rÄ«kosies lÄ«dzÄ«gi.

Iespējams, ka ne, bet tikai tad, ja nobīsies un Ukrainas okupācijai apstākļi būs nelabvēlīgi.

IespÄ“jams, ka D. Trampa publiski demonstrÄ“tā attieksme ir tie apstākļi un to ietekmÄ“ mainās arÄ« Eiropas valstu vadÄ«tāju attieksme, un tas kopumā attur Krieviju no kārtÄ“jā kara. Manuprāt, V. Putinam nav cita ceļa. Vai nu karš vai viņa un Krievijas tuvā nākotne ir ļoti apdraudÄ“ta. Ir liela varbÅ«tÄ«ba, ka karš tomÄ“r bÅ«s. V. Putinam nav lielas izvÄ“les.

ImpÄ“rijas pastāv tikai tad, ja tās nepārtraukti karo un paplašina savas teritorijas. ArÄ« bankas pastāv tikai tikmÄ“r, kamÄ“r aizdod un izsniedz kredÄ«tus. To rakstot, arÄ« mani pamet laba oma, un kļūstu «bažīgs». Esmu nobažījies ne tikai par lielām kara iespÄ“jām, bet arÄ« par to, ka šis karš neizbÄ“gami skars arÄ« Latviju un mani personiski.

Maskas drÄ«z kritÄ«s, un redzÄ“sim patieso ainu – kas ir kas.

G20

KamÄ“r top šis raksts, kļūs zināms daudz vairāk, bet ceru, ka mani lasÄ«tāji priecāsies, ka visu neaprakstÄ«šu. Pateicoties tam, raksts nepārvÄ“rtÄ«sies par brošÅ«ru.

Vladimirs Putins visās iespÄ“jamās vietās nosodÄ«ja un citādi rāja visus tos valstu vadÄ«tājus, kuri uzdrošinājās pieņemt pret Krieviju sankcijas. Aizrādot un pārmetot viņš apzināti vairÄ«jās skatÄ«ties uz D. Trampu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons rÄ«kojās lÄ«dzÄ«gi. IespÄ“jams pieklājÄ«gāk un slÄ“ptākās formās, bet viņš nevienu nepārsteidza. Pārsteigums varbÅ«t bija daudziem ukraiņiem, kad viņš devās pie V. Putina uz Sočiem.

Runājamo viņš bija viltÄ«gi iepinis nesenos notikumos, ka kāda valsts ir izstājusies no ParÄ«zes vienošanās. Tāda valsts ir tikai viena, un tā ir ASV.

Teātris

ŠÄdas un lÄ«dzÄ«gas tikšanās nav vieta, kur vienojas, izlemj un sāk rÄ«koties. Šodien, divdesmit pirmajā gadsimtā aizvien mazāk lemj un strÄ«das šÄdās tikšanās. StrÄ«das, lemj un vienojas iepriekš. Rodas dabisks jautājums, kam tad šÄdas tikšanās? Tam, lai par iepriekš nolemto un sarunātu uzzinātu mÄ“s. Lai mÄ“s uzzinātu to, ko viņi vÄ“las, lai mÄ“s zinātu, lai mÄ“s izdarÄ«tu tādus secinājumus, kādi ir vÄ“lami lÄ“mÄ“jiem.

Piedāvāt, apspriest un strÄ«dÄ“ties izmantojot daudzos palÄ«gus, un tehniskos lÄ«dzekļus ir vieglākais ceļš. Bet vairumam iesaistÄ«to ir vÄ“lÄ“tāji, partiju iekšÄ“jās intrigas un labvÄ“lÄ«gi vai noraidoši noskaņoti žurnālisti. TāpÄ“c mums tiek pasniegtas izrādes, kurās galvenajās lomās ir valstu vadÄ«tāji.

Ko mums rāda šÄ« izrāde? To, ka Krievijas militāra agresija ir realitāte un pasaule saprot, ka, ja Krievija uzbruks Ukrainai, tad tas nebÅ«s tikai lokāls konflikts. Karā ieraus visu pasauli. Karu nevÄ“las neviena valsts. TāpÄ“c, kā prot, tā ierāda Krievijai vietu. Turpmāk redzÄ“sim, cik patiesi un nopietni viņi šo galveno uzdevumu pildÄ«s, cik viņu starpā bÅ«s nodevÄ«bas un cik prognozÄ“jama un savaldāma izrādÄ«sies mežonÄ«gā Krievija.

Brāķis

Šodien lokāli kari vairs nav iespÄ“jami un arÄ« kodolkari. Ja sāksies kodolkarš, tad jāapzinās, ka no katrām ASV izšautajām simts raÄ·etÄ“m trÄ«s nokritÄ«s pašÄ ASV teritorijā, no katrām simts Krievijā izšautajām raÄ·etÄ“m desmit nokritÄ«s Krievijas teritorijā. Tāds ir brāķa procents, un tāds bÅ«s brāķa rezultāts.