Iesaki rakstu:

Neraugoties uz dažu autoru optimismu, ko tie nedēļas nogalÄ“ pauduši sociālajos tÄ«klos, un jÅ«smÄ«gu publikāciju portālā Delfi, situācija autoratlÄ«dzÄ«bu nodokļu reformas jomā joprojām ir kritiska.

IespÄ“jams, kādam viss kārtÄ«bā likās arÄ« pirms tam, kad situācijas risināšanā bija spiests iejaukties valsts prezidents Egils Levits. Viņš “lielisko likumprojektu” nosauca par brāķi. DebatÄ“s tika lietots arÄ« vārds „bardaks”.

Man bija iespÄ“ja bÅ«t klāt brÄ«dÄ«, kad tas notika, un vÄ“rot savām acÄ«m tipisku mÅ«su ierÄ“dņiem un politiÄ·iem raksturÄ«gu traÄ£ikomÄ“diju – dažādu ministriju amatpersonas vienus un to pašus jaunievedumu autoratlÄ«dzÄ«bu jomā skaidroja pilnÄ«gi pretÄ“ji.

Prezidenta ieteikumi bija divi. Pirmais, reformas atlikšana un kvalitatÄ«va likuma izstrāde. Otrais, sagatavošanas periods, kurā autori tiktu informÄ“ti par izmaiņām.

PolitiÄ·i ļoti ātri amortizÄ“ja prezidenta teikto, mudÄ«gi atzÄ«stot, ka tomÄ“r esot drusciņ kļūdÄ«jušies. TomÄ“r faktiski brāķa likumprojekta sasteigtā virzÄ«šana turpinās. 28. oktobrÄ« Saeima to apstiprinās 1. lasÄ«jumā. Iesniegt labojumus drÄ«kstÄ“s tikai politiÄ·i un, iespÄ“jams, tikai 24 stundas. VienÄ«gais, kas šobrÄ«d ir labots – pasÄ«vajām autoratlÄ«dzÄ«bām joprojām bÅ«s 25 un 50 % attaisnoto izdevumu. PārÄ“jais ir miglā tÄ«ts un nekādu lielo optimismu nevieš.

Fakti ir nepielÅ«dzami: autori reāli saņems mazāk par savu darbu, palielināsies nodokļu slogs, un nav skaidrs, vai 2022. un 2023. gadā netiek iecerÄ“ta tālāka nodokļu celšana. Turklāt autoratlÄ«dzÄ«ba kā režīms ar šo reformu tiks iznÄ«cināta un izskausta no likumiem, pielÄ«dzinot to saimnieciskajai darbÄ«bai vai darba ņēmÄ“ja un devÄ“ja attiecÄ«bām.

SabiedrÄ«ba un daļa autoru tiek maldināti ar prātuļojumiem par solidaritāti un sociālo nodrošinājumu. Tā ir vistÄ«rākā demagoÄ£ija. PatiesÄ«bā runa ir par visai minimāliem sociāliem ieguvumiem (paternitāte, maternitāte, slimÄ«bas pabalsts no 11 dienas un iemaksa pensiju fondā minimālajā variantā).

Tas reāli izdevÄ«gi varbÅ«t ir vien tiem, kas lÄ«dz šim bija tikai autori un kuriem lÄ«dz 2017. gadam likums bÅ«tÄ«bā liedza veikt sociālos maksājumus. Tie, kuri atradās darba attiecÄ«bās ar valsti (un tādu ir vairākums), no šÄ« neiegÅ«s praktiski neko. Visi nodokļi darbavietās viņiem tika maksāti arÄ« lÄ«dz šim.

Toties kā autori viņi turpmāk saņems krietni mazāk par to pašu darbu. Ministrs Reirs piektdien zoom sanāksmÄ“ runāja par apmÄ“ram 15% zaudÄ“jumiem. (Sākumā ierÄ“dņi apgalvoja, ka to nebÅ«šot vispār.) TÄ“lnieks Kristaps Gulbis ir aprÄ“Ä·inājis, ka viņa zaudÄ“jumi bÅ«s 300%, un tā nav tukša fantāzija.

Rakstošie autori, kuri, visticamāk, pÄ“c reformas izmantos vienkāršoto kontu, faktiski paliks bez jebkādas iespÄ“jas saņemt attaisnotos izdevumus. BÅ«tÄ«bā viņi, nesaņemot neko pretÄ«, iegÅ«s tikai zaudÄ“jumus un cerÄ«bu uz niecÄ«gu pensiju vecumdienās, jo turpmāk autoriem no katriem 100 eiro bÅ«s jāatskaita paredzÄ“tais nodoklis 25% un no atlikušÄs summas pilnÄ«bā jāsedz visi savi izdevumi, kas rodas, piemÄ“ram, romāna rakstÄ«šanas un tam nepieciešamo materiālu izpÄ“tes procesā.

Visi solÄ«jumi par kompensÄ“jošo mehānismu ir vistÄ«rākā fikcija. 2021. gada KultÅ«ras ministrijas budžetā tam nav lÄ«dzekļu. KultÅ«ras ministrs sola tos prasÄ«t no ārkārtas lÄ«dzekļiem, tomÄ“r neesmu dzirdÄ“jis Kariņa kungu sakām – jā, mÄ“s tos piešÄ·irsim.

Nezinu, varbÅ«t kādam tiešÄm šÄ·iet, ka autori ļoti iegÅ«s, tomÄ“r es ierosinātu apvaldÄ«t optimismu, lai pÄ“c tam nebÅ«tu kauns par to, kas noticis. Manuprāt, vienÄ«gais labums, ko sabiedrÄ«ba no šÄ« brāķa iegÅ«s grāmatniecÄ«bā, ir grāmatu cenu kāpums apmÄ“ram par 3-5 eiro.

Kopā ar Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tāju Igoru Dobičinu pagājušo piektdien esam lÅ«guši valsts prezidentu Egilu Levitu turpināt sekot autoratlÄ«dzÄ«bu nodokļu reformai.