Iesaki rakstu:

Latvijas izaugsmes un labklājÄ«bas atslÄ“gvārds ir konkurÄ“tspÄ“ja, bet galvenais valsts konkurÄ“tspÄ“ju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas SavienÄ«bas (ES) vidÄ“jā lÄ«meņa. Viens no mÅ«su bÅ«tiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada Ä£eopolitiskā nestabilitāte, sabiedrÄ«bas novecošanās, straujais tehnoloÄ£iju progress un nepieciešamÄ«ba palielināt ar klimata pārmaiņām saistÄ«tus ieguldÄ«jumus, ir ievÄ“rojami kāpināt produktivitātes un konkurÄ“tspÄ“jas pieaugumu.

Latvijas produktivitātes padomes un tā analÄ«tiskā kodola "LU domnÄ«ca LV PEAK" oktobra sākumā rÄ«kotā diskusija tika veltÄ«ta lielo inovatÄ«vo uzņēmumu lomai Latvijas un visas Eiropas globālās konkurÄ“tspÄ“jas veicināšanā. Padome un domnÄ«ca, kas uzskatāma par sava veida Ekonomikas ministrijas "smadzenÄ“m", ekspertu diskusijā meklÄ“ja atbildes uz jautājumu - kādēļ tieši lielie uzņēmumi ekonomikā tiek uzskatÄ«ti par valsts konkurÄ“tspÄ“jas flagmaņiem?

KonkurÄ“tspÄ“ju, produktivitāti, izaugsmi un labklājÄ«bu sekmÄ“ inovācijas. Inovācijas, savukārt, prasa investÄ«cijas, ieskaitot ieguldÄ«jumus pÄ“tniecÄ«bā un attÄ«stÄ«bā (P&A), kā arÄ« cilvÄ“ku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Laika posmā no 2013. lÄ«dz 2022. gadam Latvija investÄ“ja P&A tikai 15% no ES vidÄ“jā. SalÄ«dzinājumam, Lietuva investÄ“ja 25% no ES vidÄ“ja rādÄ«tāja, bet Igaunija - tuvu pusei (46%). Ja paskatāmies uz uzņēmumu lomu P&A finansÄ“jumā, tad Latvija diemžēl arÄ« ievÄ“rojami atpaliek. Latvijā uzņēmumu finansÄ“jums P&A, procentos no kopÄ“jā finansÄ“juma 2022. gadā bija 33,5%, Lietuvā 36,1%, bet Igaunijā 50,9% jeb gandrÄ«z vienādā proporcijā ar publisko finansÄ“jumu.

Kaimiņvalstu un to uzņēmumu iespaidÄ«gie kopÄ“jie ieguldÄ«jumi ir viens no faktoriem, kas pozitÄ«vi ietekmÄ“juši Lietuvas un Igaunijas ekonomikas un nozaru pievienotās vÄ“rtÄ«bas straujāko pieaugumu. Ar citiem vārdiem sakot, nepietiekošais finansÄ“jums inovācijām izskaidro Latvijas izaugsmes atpalicÄ«bu no kaimiņvalstÄ«m.

Kā diskusijā norādÄ«ja Latvijas Universitātes rektors Gundars BÄ“rziņš, ņemot vÄ“rā, ka produktivitāte nav konstants lielums, tāpÄ“c Latvijai ir "jāskrien" vÄ“l ātrāk nekā pārÄ“jām ES dalÄ«bvalstÄ«m. Viņš arÄ« norāda, ka produktivitāti nevajag jaukt ar darba ražīgumu. Tā nav par to, vai mÄ“s strādājam vairāk stundu nekā pārÄ“jie. Produktivitāte ir par moderno tehnoloÄ£iju izmantošanu, augstākas pievienotās vÄ“rtÄ«bas produktu radÄ«šanu un augstākas peļņas sekmÄ“šanu..

Å…emot vÄ“rā mÅ«su valsts budžeta resursu ierobežojumus, Latvijas sniegumam inovāciju jomā varÄ“tu nākt par labu lielāko privāto uzņēmumu un valsts kapitālsabiedrÄ«bu (VKS) aktÄ«vāka iesaistÄ«šanās P&A finansÄ“šanā. Lielo uzņēmumu rÄ«cÄ«bā ir resursi un zināšanas, lai atļautos veikt bÅ«tiskus ieguldÄ«jumus. Labs piemÄ“rs ir LMT, kas pašlaik iegulda visvairāk naudas inovāciju attÄ«stÄ«bā. RÄ“Ä·inoties ar lielo uzņēmumu relatÄ«vi mazo skaitu Latvijā, politikas veidotājiem ir nepieciešams rast iespÄ“ju sekmÄ“t mÅ«su flagmaņu veiktspÄ“ju un eksportspÄ“ju.

KonkurÄ“tspÄ“jas celšana ir ne tikai Latvijas, bet visas ES problÄ“ma.

TāpÄ“c Mario Dragi – bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents un viens no lielākajiem Eiropas ekonomikas prātiem – ir sagatavojis ziņojumu par Eiropas konkurÄ“tspÄ“jas nākotni. Diemžēl ES globālajā sacensÄ«bā zaudÄ“ savu kādreiz spÄ“cÄ«go pozÄ«ciju moderno tehnoloÄ£iju jomā. Pašlaik ES palikuši tikai 4 no 50 pasaules top tehnoloÄ£iju uzņēmumiem.

M. Dragi skaidro, ka pastāv cieša korelācija starp uzņēmumu lielumu un augsto tehnoloÄ£iju ieviešanu, jo lielie uzņēmumi var atļauties atvÄ“lÄ“t lielākus finanšu resursus un attÄ«stÄ«tu cilvÄ“kkapitālu inovatÄ«vo tehnoloÄ£iju izmantošanai. PiemÄ“ram, 2023.gadā 30% no ES lieliem uzņēmumiem izmatoja mākslÄ«go intelektu (MI), un tikai 7% no MVU spÄ“ja atrast resursus MI ieviešanai.

Latvijā "ieguldÄ«jumi inovācijās", "inovāciju iepirkumi" un "inovāciju ekosistÄ“mas" izveide ap VKS diemžēl ir palikuši deklaratÄ«vu vÄ“lmju lÄ«menÄ«. PraksÄ“ tas nestrādās, jo Valsts kontrole vienmÄ“r to uzskatÄ«s par valsts naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šanu. Nav likumiska ietvara, kurā noteiktās robežās un saprātÄ«gā izpratnÄ“ VKS varÄ“tu ieguldÄ«t augstāka riska vai agrÄ«nās tehnoloÄ£ijās un biznesos.

Šajā kontekstā Ä«paši atzinÄ«gi vÄ“rtÄ“ju Ekonomikas ministrijas mÄ“rÄ·i – panākt, lai ieguldÄ«jumi P&A vai inovācijās sasniegtu vismaz 0,5% no uzņēmumu apgrozÄ«juma. Ar šo mÄ“rÄ·rādÄ«tāju ministrija kā akcionārs un valsts kapitāldaļu turÄ“tāja skaidri norāda, ka VKS ir jāparedz izaugsmi sekmÄ“jošas darbÄ«bas, tostarp P&A jomā.

ES pastāv likumdošanas un regulÄ“šanas šÄ·Ä“ršÄ¼i, kas mazina lielo uzņēmumu iespÄ“jas augt vÄ“l vairāk. Rezultātā daudzi inovatÄ«vie Eiropas uzņēmumi atrod finansÄ“jumu ASV, kur arÄ« turpina attÄ«stÄ«ties. ES atpaliek arÄ« infrastruktÅ«ras uzņēmumu attÄ«stÄ«bā. ArÄ« Latvijā šai jomā ir problÄ“mas.

ŠobrÄ«d, kad elektrÄ«bas cenas ES ir 2 lÄ«dz 3 reizes lielākas nekā ASV, bet gāze maksā 4-5 reizes vairāk, Ä«paši svarÄ«gu lomu konkurÄ“tspÄ“jas uzlabošanā spÄ“lÄ“ enerģētikas uzņēmumi. Latvijā runa ir, pirmkārt, par "Latvenergo". Lai veicinātu jauno tehnoloÄ£iju ieviešanu elektrÄ«bas cenu mazināšanas nolÅ«kos, gan "Latvenergo", gan arÄ« citām komerciālām, eksportÄ“jošÄm valsts kapitālsabiedrÄ«bām (VKS) ir jāsniedz iespÄ“ja brÄ«vi nodarboties ar biznesu konkurÄ“jošÄ tirgÅ«, attiecÄ«gi pielāgojot regulÄ“jumu.

Diemžēl AS "Latvenergo" ir atļauts iegādāties tikai un vienÄ«gi atjaunÄ«go energoresursu – vÄ“ja, saules – uzņēmumus ar speciālu „Latvenergo” iegÅ«tu Ministru kabineta atļauju. BÅ«tu nepieciešams atļaut VKS iegādāties uzņēmumus bez šÄdas speciālas atļaujas, lai apvienošanas un iegādes darÄ«jumu Ä«stenošanas procedÅ«ras pietuvinātu privātu kapitālsabiedrÄ«bu praksei.

ArÄ« Eiropas telekomunikāciju sektorā nepieciešama tālāka konsolidācija, lai veicinātu investÄ«cijas digitalizācijā. Pārdomāta uzņēmumu integrācija var bÅ«t labs veids, kā paplašināt uzņēmuma spÄ“jas radÄ«t un komercializÄ“t jaunus produktus, vairot eksporta potenciālu un kopÄ“jo tautsaimniecÄ«bas izaugsmi. Tieši tā gadu gaitā, iegādājoties dažādus uzņēmumus, LMT no mobilo sakaru operatora ir izaudzis par vienu no inovāciju lÄ«deriem viedo tehnoloÄ£iju jomā.

Kā diskusijā minÄ“ja G. BÄ“rziņš, lai panāktu izrāvienu, Latvijā uz produktivitāti, konkurÄ“tspÄ“ju un lielo uzņēmumu lomu ir jāskatās sistÄ“miski, jo nav "burvju nÅ«jiņas", kas var viegli atrisināt valsts konkurÄ“tspÄ“jas jautājumu. Viņš norādÄ«ja, ka Latvijas politiÄ·i nereti ekonomiku joprojām redz kā slÄ“gtu, nevis atvÄ“rtu sistÄ“mu, kuru ietekmÄ“ vairāki ārÄ“jie faktori. KonkurÄ“tspÄ“ja ir Latvijas kā globālās spÄ“lÄ“tājas rādÄ«tājs, tāpÄ“c ir bÅ«tiski jāpaplašina izpratne par lielo, tai skaitā valsts uzņēmumu, kas ir svarÄ«gi ne tikai Latvijas, bet arÄ« Eiropas kontekstā, lomas stiprināšanu.

* Produktivitātes zinātniskā institūta "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" direktore