BiÄ·ernieku sporta trases â€spožums†rada un radÄ«s neatgriezenisku kaitÄ“jumu iedzÄ«votÄju dzÄ«ves kvalitÄtei
Elza Freiberga · 26.08.2016. · Komentāri (128)KandavÄ 2008.gada jÅ«nijÄ savu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu uzsÄka kartinga trase, kura bija uzbÅ«vÄ“ta bez trokšÅ†a sienas. TÄ kÄ trase atrodas mazdzÄ«vokļu mÄju ielas otrÄ pusÄ“, tÄs uzņēmÄ“jdarbÄ«bas radÄ«tais troksnis mÄju pagalmos un telpÄs pÄrsniedza pieļaujamos trokšÅ†a robežlielumus.
PÄ“c sešu gadu ilgas neatlaidÄ«gas ”cīņas” izdevÄs panÄkt, ka Kandavas novada dome 2014.gada 26.jÅ«nijÄ kartinga trases darbÄ«bu apturÄ“ja.
Saprotams, ka šÄ«s uzņēmÄ“jdarbÄ«bas apturÄ“šana radÄ«ja lielu satraukumu, jo arÄ« RÄ«gÄ dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“ atrodas BiÄ·ernieku kompleksÄ sporta bÄze.
BiÄ·ernieku kompleksÄs sporta bÄzes mÄjaslapÄ tÄ tiek reklamÄ“ta šÄdi: ”LielÄkÄ šÄda veida trase BaltijÄ. DažÄdu sacensÄ«bu veidu norises vieta. AtklÄta 1966. BÄzÄ“ ir meistarÄ«bas aplis motocikliem, Ätrumaplis automašÄ«nÄm, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spÄ«dveja celiņu.”
Vai kÄds spÄ“j iedomÄties šausmÄ«gÄku uzņēmÄ“jdarbÄ«bas veidu dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“, zaļajÄ zonÄ starp trim lieliem dzÄ«vojamiem kvartÄliem un triju slimnÄ«cu tuvumÄ?
StarptautiskÄs Motociklu federÄcijas tehniskajos noteikumos ir iekļauta sadaļa par trokšÅ†a lÄ«meņa kontroli.
Šie tehniskie noteikumi nepieļauj, ka starptautiskas sacensÄ«bas tiek rÄ«kotas trasÄ“s, kurÄs nevar ievÄ“rot valstÄ« noteiktos trokšÅ†a lielumus, tÄpÄ“c Latvijas Automobiļu federÄcijas prezidents panÄca, ka no 2015.gada 3.oktobra tika palielinÄti LatvijÄ pieļaujamie trokšÅ†a robežlielumi auto-moto trasÄ“s, kuras atrodas pilsÄ“tas teritorijÄ, jo citÄdi BiÄ·erniekos nevarÄ“tu rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas.
Dokumentos kÄ attaisnojums trokšÅ†a lielumu palielinÄšanai tiek minÄ“tas Austrijas „Red Bull Ring” un VÄcijas „Nürburgring” trases. Neviena no šÄ«m trasÄ“m gan neatrodas pilsÄ“tÄ dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“. Faktiski gan VÄcijas, gan Austrijas likumdošana ļoti stingri skatÄs, lai pat skatÄ«tÄji sporta sacÄ«kšu laikÄ tiktu pasargÄti no trokšÅ†a.
VÄ“l kÄ attaisnojums trokšÅ†a lielumu palielinÄšanai tiek minÄ“ts, ka auto-moto trasÄ“s no 2016.gada 1.janvÄra ir jÄbÅ«t uzstÄdÄ«tÄm trokšÅ†a monitoringa iekÄrtÄm. Monitoringa iekÄrtu uzstÄdÄ«šana taÄu nesamazina troksni...
Noteikumos nav paredzÄ“ts, ka kÄda valsts iestÄde regulÄri kontrolÄ“s trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus. Tikai tad, ja iedzÄ«votÄji sÅ«dzÄ“sies par troksni, veselÄ«bas inspekcija ieradÄ«sies un pÄrbaudÄ«s monitoringa iekÄrtÄs uzrÄdÄ«tos trokšÅ†a lielumus un, iespÄ“jams, pati veiks trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus.
Pat pÄ“c pÄrkÄpumu konstatÄ“šanas atkÄrtotus mÄ“rÄ«jumus veiks tikai tad, ja atkal bÅ«s sÅ«dzÄ«ba par troksni.
TÄtad nepamatoti tika noteikts, ka auto-moto trases trokšÅ†a lielums var bÅ«t lielÄks par visu citu saimniecisko darbÄ«bu radÄ«to troksni un auto-moto trašu tuvumÄ netiks veikta trokšÅ†a rÄdÄ«tÄju novÄ“rtÄ“šana telpÄs.
MK noteikumu grozÄ«jumi tika pieņemti, neņemot vÄ“rÄ veselÄ«bas ministra pamatotos iebildumus par grozÄ«jumu prettiesiskumu. Šie pieņemtie noteikumu grozÄ«jumi atļÄva nesodÄ«ti turpinÄt darboties šÄdÄm ”kaucošo motoru” (šis apzÄ«mÄ“jums nav mans izdomÄjums, bet gan paši auto-moto braucÄ“ji tÄ sauc šÄ«s trases) trasÄ“m, lÄ«dz ar ko tiek pÄrkÄptas visu iedzÄ«votÄju cilvÄ“ktiesÄ«bas (Satversmes 91.,97., 105., 115.panti), kuri dzÄ«vo blakus šÄ«m trasÄ“m.
Vides dienesta mÄjaslapÄ ir pieejama REC Latvija, A.GrišÄnes un Ä’.Lagzdiņa brošÅ«ra, kurÄ rakstÄ«ts: “LatvijÄ tiesÄ«bas uz labvÄ“lÄ«gu vidi ir paceltas visaugstÄkajÄ lÄ«menÄ« un pieder pie cilvÄ“ka pamattiesÄ«bÄm.”
Satversmes 105.pants nosaka, ka Ä«pašumu nedrÄ«kst izmantot pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Šo trašu tuvumÄ ir samazinÄjusies arÄ« dzÄ«vojamo platÄ«bu vÄ“rtÄ«ba. IznÄk, ka iedzÄ«votÄji, kuri dzÄ«vo pilsÄ“tÄs auto-moto trašu tuvumÄ, nav sabiedrÄ«bas daļa.
VeselÄ«bas inspekcija 2016.gada 2.jÅ«lijÄ KandavÄ organizÄ“ja trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumus, laikÄ, kad blakus esošajÄ kartinga trasÄ“ notika sacensÄ«bas (plkst.8.00 – 20.00). TrokšÅ†a mÄ“rÄ«jumi apliecinÄja, ka dzÄ«vojamÄs mÄjas teritorijÄ vidÄ“jais trokšÅ†a ir lÄ«menis ir 73,2 dB (A), taÄu pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums pÄ“c 2015.gada 22.septembra noteikumu grozÄ«jumu pieņemšanas ir 75 dB (A). ZinÄtniskos pÄ“tÄ«jumos par trokšÅ†a iedarbÄ«bu uz cilvÄ“ku veselÄ«bu ir atzÄ«ts, ka teritorijÄs, kurÄs ir šÄds trokšÅ†a lÄ«menis, vispÄr nedrÄ«kst dzÄ«vot.
Protams, dzÄ«vojamÄs telpÄs troksnis šajÄ laikÄ bija divas reizes lielÄks par pieļaujamo lielumu. Tiem iedzÄ«votÄjiem, kuri nedzÄ«vo pie auto-moto trasÄ“m, pagalmos pieļaujamais trokšÅ†a robežlielums ir 55 dB (A). MÄ“rÄ«jumi apliecinÄja arÄ« to, ka kartingu braukšanas laikÄ maksimÄlais trokšÅ†a lÄ«menis bija 97 dB (A). SakarÄ ar to, ka KandavÄ tika mÄ“rÄ«ts kartingu radÄ«tais troksnis, tad BiÄ·ernieku trasÄ“ tas noteikti ir vÄ“l lielÄks.
Neviens no auto-moto sporta aizstÄvjiem ne KandavÄ, ne no citÄm pilsÄ“tÄm vai pat valstÄ«m blakus šÄdÄm ”kaucošo” motoru trasÄ“m dzÄ«vot negrib.
VienmÄ“r tiek atgÄdinÄts, ka šÄ«s trases bija jau padomju laikos (dÄ«vainas ilgas pÄ“c padomju laikiem), tÄpÄ“c neesot iemesla kaut ko tagad ierobežot.
ŠajÄ gadÄ«jumÄ tikpat labi šiem auto-moto sporta aizstÄvjiem iedzÄ«votÄji varÄ“tu piedÄvÄt savÄ dzÄ«ves lÄ«menÄ« atgriezties padomju laikos. Protams, tÄ bÅ«tu zvÄ“rÄ«ba. TaÄu kÄda atšÄ·irÄ«ba? PÄ“c bÅ«tÄ«bas padomju laikos šÄ«s trases tika izmantotas vismaz par 80% Ä«sÄku laiku.
Kandavas novada domei bija zinÄms, ka trokšÅ†a problÄ“ma pastÄvÄ“ja arÄ« padomju laikÄ un vÄ“l pÄ“c tam. Bija iespÄ“ja izvÄ“rtÄ“t un mainÄ«t nekustamÄ Ä«pašuma izmantošanas veidu, jo tas piederÄ“ja pašvaldÄ«bai, nekustamais Ä«pašums arÄ« atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozÄ«mes aizsargÄjamo dabas objektu teritorija) teritorijÄ.
Tas netika izdarÄ«ts, un nekustamais Ä«pašums bezatbildÄ«gi tika pÄrdots fiziskai personai par 4 reizes zemÄku cenu, nekÄ bija tÄ kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba, kura to savukÄrt pÄrdeva tÄlÄk par sešas reizes lielÄku cenu, nekÄ bija nopirkusi.
Ja Kandavas novada dome bÅ«tu rÄ«kojusies atbilstoši labas pÄrvaldÄ«bas principiem, tad noteikti kartinga trases pircÄ“ji par to pašu naudu bÅ«tu varÄ“juši nopirkt zemi citÄ vietÄ un uzbÅ«vÄ“t jaunu kartinga trasi, jo arÄ« šo kartinga trasi uzbÅ«vÄ“ja pilnÄ«gi no jauna.
TÄpat par BiÄ·ernieku sporta kompleksu jau 2007.gadÄ rakstÄ«ja, ka tÄ turpinÄsies darboties tikai uz laiku, kamÄ“r atradÄ«s vietu jaunas trases bÅ«vniecÄ«bai vietu salÄ«dzinoši netÄlu no RÄ«gas (ne vairÄk par 150km).
Tagad izrÄdÄs, ka BiÄ·erniekos, iespÄ“jams, par miljoniem atpirks zemi no iznomÄto zemju Ä«pašniekiem, lai varÄ“tu turpinÄt uzlabot esošÄs trases (01.03.2015. ”Vai RÄvis un Skots var cerÄ“t uz valsts miljoniem par BiÄ·ernieku trases zemi”).
Vai tad tas ir risinÄjums? Valsts vispÄr necentÄs atrisinÄt šo trokšÅ†a problÄ“mu, bet gan nelikumÄ«gi apmierinÄja ietekmÄ«gu cilvÄ“ku ambÄ«cijas, kuru dēļ nelikumÄ«gi turpina ciest iedzÄ«votÄji.
JÄ, tas kÄdu laiku apturÄ“tu šo cilvÄ“ku lielos plÄnus rÄ«kot dažÄda mÄ“roga starptautiskas sacensÄ«bas (nenoliedzu šo cilvÄ“ku prasmi tÄs rÄ«kot), taÄu turpmÄk šÄdas auto-moto trases tiktu bÅ«vÄ“tas atbilstošÄs vietÄs.
PilnÄ«gi visos pÄ“tÄ«jumos par troksni ir norÄdÄ«ta trokšÅ†a negatÄ«vÄ ietekme uz cilvÄ“ku veselÄ«bu, it sevišÄ·i tÄ ietekme uz bÄ“rniem. Tad kÄpÄ“c mÅ«su valstÄ« to neņem vÄ“rÄ?
VÄ“los pievÄ“rst uzmanÄ«bu tam, ka runa ir par sporta trasÄ“m. Tas nozÄ«mÄ“, ka visu braucÄ“ju mÄ“rÄ·is dabiski ir braukt pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk. Auto-moto trašu radÄ«tais troksnis ir intensÄ«vs, ilgstošs, agresÄ«vs, un te nav runa tikai par trokšÅ†a decibeliem, jo sporta tehnikas troksnis rada gaisÄ lielas vibrÄcijas, un no braucamajiem plÅ«st nepatÄ«kama smaka, kas droši vien rada arÄ« gaisa piesÄrņojumu.
NekÄdÄ gadÄ«jumÄ sporta tehnikas radÄ«to troksni nevar salÄ«dzinÄt ar parastu ikdienas transporta lÄ«dzekļu radÄ«to troksni.
BiÄ·ernieku kompleksÄ sporta bÄze un Kandavas kartinga trase atrodas pilsÄ“tÄ, tas nozÄ«mÄ“, ka visi transporta lÄ«dzekļi pa ielÄm brauc ar Ätruma ierobežojumu. Tagad pilsÄ“tu teritorijÄ garÄm mazdzÄ«vokļu un daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamÄm mÄjÄm brauc sporta tehnika ar Ätrumu pÄri par 200 km stundÄ.
Ja padomju laikos tika pieļauts, ka šÄdas auto-moto trases tika uzbÅ«vÄ“tas pie dzÄ«vojamÄm mÄjÄm, tad tagad nav pieļaujams, ka turpinÄs šÄdu trašu turpmÄka uzlabošana, lai palielinÄtu to izmantošanas intensitÄti (jaunÄkajÄs auto-moto sporta trasÄ“s pat skatÄ«tÄju tribÄ«nÄ“m priekšÄ tiek bÅ«vÄ“tas trokšÅ†a aizsargsienas).
TÄtad šajos it kÄ demokrÄtijas un cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstÄvÄ«bas laikos, apejot likumus ar lÄ«kumu, padomju laikos uzbÅ«vÄ“tÄs trases tagad ar valsts aktÄ«vu atbalstu fetišizÄ“ kÄ svÄ“to „Indijas govi”.
Nekur pasaulÄ“ nav šÄdu atklÄtu auto-moto trašu, pat ar trokšÅ†a aizsargsienÄm, kuras atrastos tik tuvu dzÄ«vojamÄm mÄjÄm. Bez jebkÄdiem trokšÅ†a mÄ“rÄ«jumiem ir skaidrs, ka tas nav pieļaujams.
Pat valsts tagad sÄkusi bÅ«vÄ“t atbilstošas trokšÅ†u aizsargsienas gar ceļiem, dzelzceļiem, utt..
Auto-moto trašu darbÄ«ba ir saimnieciska darbÄ«ba, faktiski ienesÄ«gs bizness, un sacÄ«kšu braucÄ“js ir tikai viena no profesijÄm, tÄpÄ“c nav saprotams, kÄpÄ“c valsts šim saimnieciskÄs darbÄ«bas veidam un šÄ«s profesijas iegÅ«šanai un iespÄ“jai ar to nodarboties ir radÄ«jusi izņēmuma apstÄkļus, pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumÄ dzÄ«vojošo dzÄ«ves apstÄkļus.
Kandavas un BiÄ·erniekos trasÄ“s šo ienesÄ«go saimniecisko darbÄ«bu gan veic citi komersanti, nevis Ä«pašnieki, un tÄ trašu Ä«pašnieki rada mÄnÄ«gu priekšstatu, ka viņu saimnieciskÄ darbÄ«ba nav peļņu nesoša.
ŠÄda auto-moto trašu saimnieciskÄs darbÄ«bas ”aizstÄvÄ«ba” valsts mÄ“rogÄ pierÄda to, ka mÅ«su valstÄ« pastÄv tikai finanšu intereses, kas ir spÄ“cÄ«gÄkas par valdÄ«bu, un tas ir bÄ«stami. Ir grÅ«ti iedomÄties kaut ko vÄ“l nedemokrÄtiskÄku.
IedzÄ«votÄjiem ir pilnÄ«gi vienalga, kas brauc šajÄs trasÄ“s – bÄ“rni, pieaugušie, izcili sportisti, tÄpat ir vienalga, vai braukšana skaitÄs izklaide, treniņš vai tÄ ir svarÄ«ga lÄ«meņa sacensÄ«bas. JebkurÄ gadÄ«jumÄ troksnis nekļūst patÄ«kamÄks.
IedzÄ«votÄji jau neiebilst pret auto-moto sporta attÄ«stÄ«bu, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šÄda sporta veida attÄ«stÄ«ba notiek tik tuvu dzÄ«vojamÄm mÄjam.
Auto-moto trašu izmantošana jau sen nav sezonÄla. To pierÄda 333 trašu darbÄ«ba.
DažÄdos masu informÄcijas lÄ«dzekļos bija informÄcija, ka 2016.gada 21.jÅ«lijÄ tika atklÄta jaunÄ BiÄ·ernieku rallijkrosa trase.
AtklÄšanas pasÄkumÄ piedalÄ«jÄs Ministru prezidents MÄris KuÄinskis, kurš sacÄ«ja: ”LÄ«dz ar Eiropas un pasaules standarta rallijkrosa trases izbÅ«vi BiÄ·ernieku sporta bÄze atdzimusi jaunÄ, nesalÄ«dzinÄmi augstÄkÄ kvalitÄtÄ“.”
Droši vien šÄ« trase atdzimusi jaunÄ kvalitÄtÄ“, taÄu Ministru prezidents nevÄ“lÄ“jÄs redzÄ“t, ka šÄ« trase atrodas dzÄ«vojamo mÄju ielas otrÄ pusÄ“.
Pirms 50 gadiem šo trasi uzbÅ«vÄ“ja RÄ«gas nomalÄ“, taÄu tagad šo kaucošo motoru trokšÅ†u trašu tiešÄ tuvumÄ ir dzÄ«vojamÄs mÄjas.
Neņemot vÄ“rÄ trases atrašanÄs vietu, tajÄ pašlaik Latvijas valsts ieguldÄ«ja lielus naudas lÄ«dzekļus, lai varÄ“tu rÄ«kot starptautiskas sacensÄ«bas (kÄ jau iepriekš minÄ“ju, peļņu no komercdarbÄ«bas saņem privÄti komersanti).
Latvijas Autosporta federÄcijas prezidenta ambÄ«ciju rezultÄtÄ 2016.gada LatvijÄ notiek 69 auto sacÄ«kstes. TajÄ pašÄ laikÄ mÅ«su kaimiņu zemÄ“s IgaunijÄ notiek 11 sacÄ«kstes un LietuvÄ 7 sacÄ«kstes. Latvijas teritorijÄ, kuru parasts autobraucÄ“js var pÄrbraukt 8 stundu laikÄ, ir reÄ£istrÄ“tas 70 motokrosa trases! NedomÄju, ka Eiropas SavienÄ«bas kÄdÄ valstÄ« ir tik daudz šÄdu ”kaucošo motoru” trašu.
Viss iepriekš minÄ“tais ir zinÄms Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, attiecÄ«gÄm ministrijÄm, taÄu nekas netika un netiek darÄ«ts, lai nepieļautu auto-moto trašu tuvumÄ dzÄ«vojošo iedzÄ«votÄju SatversmÄ“ paredzÄ“to cilvÄ“ktiesÄ«bu pÄrkÄpumu novÄ“ršanÄ.
Kandavas novada domÄ“ viena no deputÄtÄ“m, kad tika apspriests jautÄjums par kartinga trases darbÄ«bas radÄ«tajÄm trokšÅ†a problÄ“mÄm, izteica apmÄ“ram sekojošu viedokli: ”Ko mÄ“s te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumÄ taÄu nedzÄ«vo neviens normÄls cilvÄ“ks.”
ArÄ« BiÄ·ernieku trašu tuvumÄ droši vien nedzÄ«vo neviens ”normÄls” cilvÄ“ks.
Masu informÄcijas lÄ«dzekļos ir informÄcija, ka LatvijÄ vairÄkÄs vietÄs pašvaldÄ«bas nelikumÄ«gi atļÄvušas uzbÅ«vÄ“t motokrosa trases dzÄ«vojamo mÄju tuvumÄ.
KÄrtÄ“jo reizi iedzÄ«votÄjiem ir jÄtiesÄjas, jo izrÄdÄs, ka valsts iestÄdes ir bezspÄ“cÄ«gas novÄ“rst likumu pÄrkÄpumus, ko pieļÄvušas pašvaldÄ«bas. PÄ“dÄ“jÄ laikÄ tÄds piemÄ“rs ir InÄukalnÄ.
KÄpÄ“c Latvija ir viena no nabadzÄ«gÄkajÄm ES valstÄ«m?
Tieši tÄpÄ“c, ka valsts politiÄ·i nedomÄ par savas valsts iedzÄ«votÄju interesÄ“m, bet svarÄ«gÄk ir, lai tÅ«ristiem te bÅ«tu labÄk.
Valsts un pašvaldÄ«bu attÄ«stÄ«bas plÄnos tiek rakstÄ«ts, ka jÄuzlabo infrastruktÅ«ra utt., lai tÅ«ristiem, investoriem un aizbraukušajiem bÅ«tu interesanti šeit ierasties.
KÄdreiz televÄ«zijÄ redzÄ“ju interviju ar Lihtenšteinas princi. Viņam tika uzdots jautÄjums: ”KÄpÄ“c LihtenšteinÄ nav lielu viesnÄ«cu tÄ«klu?” Atbilde bija, ka negrib, lai viņa valsts iedzÄ«votÄji kļūst par kalpiem.
Valstij nav naudas, lai nodrošinÄtu iedzÄ«votÄjus ar pašu nepieciešamÄko - pienÄcÄ«gu bÄ“rnudÄrzu pieejamÄ«bu, iespÄ“ju visÄ valsts teritorijÄ redzÄ“t valsts televÄ«zijas programmas, interneta un mobilÄ telefona sakarus, utt., taÄu vajadzÄ“tu paskaitÄ«t, cik, piemÄ“ram, šogad valsts lÄ«dzekļu no IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas (MK 2015.gada 24.februÄra sÄ“des protokols Nr.10 ”Par StarptautiskÄs Automobiļu federÄcijas pasaules rallijkrosa ÄempionÄta posma sarÄ«košanu LatvijÄ 2016.-2020.gadÄ”. NolÄ“ma LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensÄ«bu rÄ«košanai piešÄ·irt 1.200 000 EUR) un no valstij piederošÄm vai daļēji piederošÄm uzņēmÄ“jsabiedrÄ«bÄm saņēmušas Latvijas autosporta un moto sporta federÄcijas.
Masu informÄcijas lÄ«dzekļos publicÄ“ta informÄcija, ka pasaules sporta federÄciju, LOK darbinieki iesaistÄs nelikumÄ«gos finansiÄlos darÄ«jumos.
VajadzÄ“tu arÄ« atcerÄ“ties sekojošu faktu - TVNET 2015.gada 8.februÄrÄ« ir publicÄ“ts TV3 raidÄ«juma ”NekÄ personÄ«ga” rÄ«cÄ«bÄ nonÄkusÄ« informÄcija, ka Ķeguma trases ”Zelta zirgs” Ä«pašnieks, rÄ«kojot Pasaules ÄempionÄta motokrosa posmus, no valsts budžeta centies piesavinÄties 200 000 EUR.
KÄpÄ“c pašlaik valstÄ« par dažÄdiem kaitÄ“jumiem videi ir jÄcÄ«nÄs iedzÄ«votÄjiem?
AgrÄk bija divas atsevišÄ·as ministrijas - Vides un PašvaldÄ«bu ministrija.
TVNET 2008.gada 17.septembrÄ« ir publicÄ“ts raksts ”VÄ“jonis: apvienojot ministrijas, nav iespÄ“jams bÅ«tiski ietaupÄ«t”.
ŠajÄ rakstÄ minÄ“ts: ”Vides ministrs Raimonds VÄ“jonis uzskata, ka, ministrijas neapdomÄ«gi apvienojot, nozarÄ“m var nodarÄ«t lielu kaitÄ“jumu. Viņš uzskata, ka lÄ«dzekļi, kurus var ietaupÄ«t, ministrijas apvienojot, bÅ«s salÄ«dzinoši nelieli. TÄpÄ“c tas nav samÄ“rÄ«gi ar potenciÄlajiem draudiem nozaru stabilai attÄ«stÄ«bai.”
SavukÄrt LETÄ€ šajÄ dienÄ publicÄ“ts raksts ”Tautas partija nepiekrÄ«t Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iecerei, ka nÄkotnÄ“ varÄ“tu tikt apvienota ReÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas un PašvaldÄ«bu lietu ministrija un Vides ministrija”, kurÄ minÄ“ts: ”TP frakcijas vadÄ«tÄjs MÄris KuÄinskis žurnÄlistiem sacÄ«ja, ka šÄdu divu ministriju apvienošana nav pareiza, jo abÄm ministrijÄm ir pÄrÄk atšÄ·irÄ«gas funkcijas. KuÄinskis norÄdÄ«ja, ka vÄ“l tikai LietuvÄ no visÄm Eiropas valstÄ«m Vides un pašvaldÄ«bu lietu ministrijas ir apvienotas. «Ministriju samazinÄšanai jÄnotiek no racionÄlÄ viedokļa, nevis lai neciestu politiskÄs intereses,» sacÄ«ja KuÄinskis.”
Protams, kamÄ“r vides aizsardzÄ«bu un reÄ£ionÄlo attÄ«stÄ«bu vadÄ«s viens cilvÄ“ks, vides aizsardzÄ«ba bÅ«s pabÄ“rna lomÄ, jo naudas kÄre vienmÄ“r gÅ«s virsroku. Pat NATURA 2000 teritorijÄs tiek noņemti trokšÅ†a ierobežojumi.
VienÄ no VeselÄ«bas ministrijas vÄ“stulÄ“m (03.02.2016.Nr.01-11/529) rakstÄ«ts: “UzskatÄm, ka pasaulÄ“ un EiropÄ noteiktie un jebkurai valstij rekomendÄ“tie vides trokšÅ†a robežlielumi, kas iegÅ«ti, pÄrbaudot dažÄdu trokšÅ†a avotu ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu, ir attiecinÄmi arÄ« uz Latvijas apstÄkļiem un iedzÄ«votÄjiem, jo nav pierÄdÄ«jumu, ka Latvijas iedzÄ«votÄju skaņas uztvere bÅ«tiski atšÄ·iras no citu pasaules iedzÄ«votÄju skaņas uztveres.”
Protams, neticu, ka pÄ“kšÅ†i valstÄ« sÄks domÄt par iedzÄ«votÄju interesÄ“m, notiks jau tÄpat kÄ Parex bankas, LiepÄjas metalurga un citos gadÄ«jumos – ieguldÄ«s vÄ“l vairÄk valsts lÄ«dzekļu, lai attaisnotu iepriekšÄ“jo naudas lÄ«dzekļu neattaisnotu izšÄ·Ä“rdÄ“šanu.
Valsts prezidenta kanceleja turpinÄs atbildÄ“t, ka šÄdu jautÄjumu risinÄšana neietilpst Valsts prezidenta kompetencÄ“, Ministru kabineta kanceleja manus iesniegumus turpinÄs pieņemt zinÄšanai, pašvaldÄ«bas savos lÄ“mumos turpinÄs rakstÄ«t, ka finansiÄlais labums, ko gÅ«st sabiedrÄ«ba, no šÄdas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas ir lielÄks par cilvÄ“ktiesÄ«bu aizskÄrumu. Saeimas frakcijas turpinÄs sÅ«tÄ«t man no valsts iestÄdÄ“m saņemtÄs vÄ“stuļu kopijas.
KÄ VARAM savÄs vÄ“stulÄ“s raksta: ”...turpinÄs iesÄkto darbu trokšÅ†a novÄ“rtÄ“šanas un pÄrvaldÄ«bas regulÄ“juma pilnveidošanÄ.”
IepriekšÄ“jos gados, vienmÄ“r pirms jebkÄdÄm vÄ“lÄ“šanÄm, politiskÄs partijas mazliet “parÄ“ja” savÄ starpÄ, pieminot Kandavas kartinga trasi. TÄ rezultÄtÄ vismaz pÄ“c sešu gadu ilgas cīņas izdevÄs panÄkt, ka uz laiku tika apturÄ“ta kartinga trases darbÄ«ba.
Pašlaik nav cerÄ«bu, ka kÄda no SaeimÄ pÄrstÄvÄ“tajÄm politiskÄm partijÄm nopietni iestÄsies par iedzÄ«votÄju tiesÄ«bÄm dzÄ«vot veselÄ«bai nekaitÄ«gÄ vidÄ“, jo BiÄ·ernieku sporta bÄzes darbÄ«bas attÄ«stÄ«bÄ kaut kÄdu iemeslu dēļ ir ieinteresÄ“tas visas šÄ«s partijas.